- APPL
- Viedokļi
Šodien aprit tieši gadsimts, kopš uz pirmo sēdi 1920.gada 1.maijā sanāca pirmais visu Latvijas pilsoņu brīvās vēlēšanās ievēlētais parlaments Latvijas Satversmes sapulce.
Sodienas uzrunā Latvijas Prezidents norādīja, ka katram pilsonim ir iespēja un arī pienākums iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Latvija tiek pārvaldība koleģiāli, katram paužot savu vīziju, domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus.
"Demokrātijā mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās. Tikai no mūsu pašu zināšanām, prasmēm un lēmumiem ir atkarīgs, kāda tā būs. Demokrātijā ir svarīga katra pilsoņa iesaistīšanās un aktīva līdzdalība valstslietu kārtošanā."
Šajā dienā prezidents aicināja katram Latvijas pilsonim būt aktīvam un līdzdarbīgam valsts demokrātijā. Sekot līdzi notikumiem, iedziļināties problēmās, diskutēt ģimenēs un draugu lokā par valsts dzīves jautājumiem, kā arī pastāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes sekmīgai dalībai mūsu nākotnes izlemšanā.
"Demokrātijā mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās. Tikai no mūsu pašu zināšanām, prasmēm un lēmumiem ir atkarīgs, kāda tā būs. Demokrātijā ir svarīga katra pilsoņa iesaistīšanās un aktīva līdzdalība valstslietu kārtošanā."
Šajā dienā prezidents aicināja katram Latvijas pilsonim būt aktīvam un līdzdarbīgam valsts demokrātijā. Sekot līdzi notikumiem, iedziļināties problēmās, diskutēt ģimenēs un draugu lokā par valsts dzīves jautājumiem, kā arī pastāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes sekmīgai dalībai mūsu nākotnes izlemšanā.
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!
- Andrejs Lucāns
- Viedokļi
Esības prieks - labvēlīgai attīstībai, izaugsmei emocionāli motivējošs un virzošs dvēseles stāvoklis.
Atklāta vēstule 13. Saeimas deputātiem un Valsts vadītājiem
Valsts prezidents Egils Levits: “Mana prioritāte ir rosināt, lai likumdošanas ceļā noteiktu latviešu vēsturisko zemju robežšķirtnes, definējot katra pagasta un mazpilsētas piederību noteiktai latviešu vēsturiskajai zemei – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai, kā arī likumā paredzot konkrētus valsts un vietējo pašvaldību uzdevumus šīs identitātes un piederības stiprināšanā,” izstrādāt un iesniegt “Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai” /DELFI, 24.03.2020./
Lasīt tālāk ... Pievienot komentāru
- APPL
- Viedokļi
Valsts prezidenta paziņojums Nr. 7,
Par ierosinājumiem administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.
Daru zināmu, ka esmu vērsis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamiem likumprojekta "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" (Saeimas likumprojekts Nr. 539/Lp13) pilnveidojumiem pirms otrā lasījuma, kā arī atsevišķiem plašākiem jautājumiem, kas skar administratīvi teritoriālo reformu.
- APPL
- Viedokļi
Šobrīd sabiedrībā notiek karsti strīdi par administratīvo reformu , kas nākotnē ietekmēs ikviena cilvēka dzīvi valstī! Lielai daļai vēlētāju, joprojām nav skaidra sarežģītā parakstu vākšanas kārtība un informācijas nepietiekamība ir tā, kas attur Tautu no iespējas piedalīties, visai Latvijai svarīgu likumu pieņemšanā.
Prezidents ir apturējis (pirmo reizi kopš 2007.gada) grozījumus likumos par Pašvaldībām: “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā "Par pašvaldībām”. Likuma apturēšana nozīmē to, ka ir iedarbināts Satversmes 64. pants", un Likumdošanas vara valstī ir nodota Likumdevēja - tautas rokās.
Tagad tautai ir jāapstiprina, ka tā pieņem varu valstī savās rokās. Rosinot referendumu tauta pati grib izlemt svarīgo iedzīvotājiem jautājumu, kā notiks nākamībā dzīve un saimniekošana pagastos, novados un pilsētās - kur pašlaik autonomu lemšanu veic attiecīgās pašvaldības. Grozījumi likumos "Par pašvaldībām" un "ievada vērienīgas pārmaiņas Latvijas dzīvē, šiem diviem likumiem drīz sekos nākamo grozījumu pakete. .
- APPL
- Viedokļi
Ir pavērusies juridiska iespēja risināt ikdienas vajadzības ģimenēm, ārstiem, skolotājiem, uzņēmējiem, zemniekiem u.c. Satversmē noteiktajā kārtībā (64.- 65. panti):
ja 1/10 vēlētāju (154 868) paraksta likumprojektu-vēlētāju uzdevumu Saeimai, bet Saeima šo vēlētāju uzdevumu nerisina, tad izsludina CVK tautas nobalsošanu. Vēlētāji paši pieņem likumu, kas atrisina vajadzību ! Kvorums - jāpiedalās pusei no balsojušo skaita 13.Saeimas vēlēšanās.
Likums pieņemts, pusei atnākušo balsojot "par" [min. 211 232]. Likumprojektu parakstījušos ieskaita "par" balsīs.
Paraksti likumprojektu uzreiz - elektroniski latvija.lv/pv !
vai paraksti to klātienē, savas pašvaldības izpilddirekcijā.
Ikvienam Latvijas vēlētājam ir jāuzzina par iespēju - pašam lemt sev svarīgas lietas, parakstot CVK atļautu likumprojektu-uzdevumu Saeimai.
- Ilze Aizsilniece
- Viedokļi
Pagājušajā nedēļā man, ģimenes ārstam, politiķi ieteica sameklēt naudu budžetā. Tāpēc es trīs dienas pavadīju, lai izlasītu visu Budžeta likumu un tā paskaidrojumus 1. un 2. sējumu ar 500 lapaspusēm katrā. Mani secinājumi zemāk.
Bet vēlos arī norādīt, ja ministrijām ir precīzāka informācija par konkrētajām budžeta pozīcijām un to patieso izlietojumu, tam būtu precīzi jāatspoguļojas dokumentā, jo tas ir likums un tā ir visu mūsu nauda – kopā 10 miljardi eiro.
- APPL
- Viedokļi
Tēzes:
1) budžetā ir jāpiešķir nauda 0,5 milj. euro Centrālai vēlēšanu komisijai, informēt visus Latvijas vēlētājus [iekšzemē 1 411 526, ārvalstīs 138 732] par iespēju iesniegt vēlētāju likumprojektus Saeimā (Satversmes 65., 78.panti).
2) jāsalīdzina līdz 2014. gadam pieņemto likumu atbilstība Satversmei - vai mērķi likumos atbilst valsts mērķiem Satversmei (18.06.2014).
3) nedrīkst virzīt pārjaunošanai tādu likumu, par kuru uzsākta Satversmē paredzēta atcelšanas procedūra (CVK 19.09.2019. lēmums nr.72)
Ceturtdien, 31. oktobrī notika Tieslietu ministrijas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pastāvīgās darba grupas sēde. Pēc nosaukuma tā ir šķietami mazsvarīga struktūra. Taču pēc ietekmes – grupa iesaka sodīt vai nesodīt – ir viens no tiem maziem zobratiņiem, kurš iegriež praktisko visas Latvijas valsts darbību: uz attīstību, vai bremzē uz leju.
Skatīja darba grupas sēdē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikumu ieviest sodus, grozot divus svarīgus likumus, kuri nodrošina vēlētāju pamattiesību izpildi, kuras garantē Satversme. Iesniedzējs KNAB saņēma no darba grupas vadības kritiku, ka iecerēti sodi ir pārāk bargi.
Projekti nebija saskaņoti ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Tiesībsargu. Tieslietu ministrija ir pieaicinājusi darbam APK pastāvīgajā darba grupā pārstāvjus no prokuratūras u.c. resoriem, kā arī nevalstiskām organizācijām. Tādējādi, pastāv iespēja izrunāt un novērst kļūdas, ja tādas ir pieļāvis projekta sagatavotājs. Loģiski izriet jautājums - kāds ir paredzēto sodu leģitīmais mērķis?
KNAB bija iesniegusi saskaņošanai likumprojektu, kas ļautu uzlikt sodu līdz 1400 euro biedrības valdei, kura virza iesniegšanai Saeimā vēlētāju rosinātus divus likumprojektus, likumīgi reģistrētus Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Tiesība iesniegt vēlētāju likumprojektus Saeimā ir noteikta Satversmes 65. pantā. Vēl šis pants tiesību iesniegt likumprojektus Saeimā piešķir- Valsts prezidentam, ministru kabinetam, Saeimas komisijām un pieciem deputātiem. Satversme neparedz partijas. Partijas nevar izmantot 65. panta tiesību. Piecu gadu laikā CVK ir reģistrēti 2 likumprojekti iesniegšanai Saeimā, tiem abiem virzītājs ir viena biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”.
- Klementijs Rancāns
- Viedokļi
Likumprojektā “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” par dalītā īpašuma izbeigšanu, kas atrodas Saeimā (12. un pašlaik 13 Saeimā) jau vairākus gadus, dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāti divi varianti – “nepārtrauktas šausmas vai šausmīgas beigas”. Jābrīnās, ar kādiem paņēmieniem NA “demogrāfijas tēvi” risina demogrāfijas “veicināšanu”. Lai teiktais neizskatītos kā tukšvārdība vai kā sazvērestības teorija, apskatīsim pie kādiem apstākļiem NA 12. Saeimas Tieslietu ministrija sagatavoja un iesniedza Saeimā likumprojektu par zemes izpirkumu zem daudzdzīvokļu mājām un kādas summas ieplānots paņemt no tautas kabatas.
- Leonards Inkins
- Viedokļi
Emocijas ir loģikas ienaidnieks,
emocijas liedz domāt loģiski
un izdarīt saprātīgus secinājumus.
emocijas liedz domāt loģiski
un izdarīt saprātīgus secinājumus.
Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma manipulācijas ar citiem uzņēmumiem, pārdevēja manipulācijas ar pircējiem, mācītāju manipulācijas ar ticīgajiem un neticīgajiem, kā arī šeit neminētās – bija, ir un būs.
Tās var novērst, tikai mainot cilvēka vērtību kritērijus, pasaules skatījumus un uzvedības normas. Līdz tam mums katram ir jāizaug un līdz tam cilvēcei vēl tāls ceļa ejams. Tuvākajos simts gados tas, manuprāt, nenotiks. Mēs turpināsim viens ar otru manipulēt, citi manipulēs ar mums, un nebeidzamās manipulācijas ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Manipulācijas citam ar citu jau ir kļuvušas par normālām uzvedības normām.
- Profesionāļu solidaritātes biedrība
- Viedokļi
Profesionāļu solidaritātes biedrība
Latvijas Republikas Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim
LŪGUMS
veikt aktīvu rīcību Valsts un iedzīvotāju interesēs nominējot Ministru prezidenta kandidātu
Mūsu biedrībā vēršas daudzas personas, kuru ģimenēs radušās smagas sekas no ekonomiskās politikas laikā, kad Latvijas Ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš. Tiek pausta neizpratne par veidu, kādā tiek virzīta šī kandidatūra, un tiek izteikti lūgumi nepieļaut šīs personas atkārtotu nonākšanu Valsts vadībā.
CVK publicējusi vēlēšanu rezultātus pēc kuriem 811`733 (52,41 %) vēlētāju nav pārstāvēti Saeimā, bet 736`940 (47,59 %) vēlētājus Saeimā pārstāvošās 7 partijas (100 mandāti) nespēj vienoties par Valsts attīstības prioritātēm, kuras definētas Satversmes preambulā. Šajā situācijā 66 deputāti, jeb 2/3 Saeimas, kas ir Satversmē paredzētais skaits īpašu lēmumu pieņemšanai, pārstāv tikai 31,39 % (486`148) vēlētāju, kas faktiski ir mazākums un nedrīkst rīkoties Tautas vārdā, jo ir pretrunā Satversmes 2. pantam.
Valsts prezidents atbilstoši Satversmei pārstāv Tautas intereses un attiecīgi, lēmuma pieņemšanā Valsts prezidentam ir jāņem vērā plašas sabiedrības viedoklis un Satversmē deklarētie Valsts mērķi, nevis atsevišķu politiķu grupu ieteikumu.
Partija Jaunā Vienotība ar niecīgu vēlētāju atbalstu 56`542 balsu (3,65% no 1`548`673 balsstiesīgo) prasa Valsts prezidentam uzdot viņiem veidot Valsts valdību Krišjāņa Kariņa vadībā, kurš nav Saeimas deputāts un kura kandidatūra vēlētāju balsošanai netika izvirzīta.
Ekonomikas ministra amatā laikā no 2004.gada 2.decembra līdz 2006.gada 7.aprīlim K.Kariņš izpelnījās asu kritiku par haotisku rīcību. Iespējami, kļūdas ekonomiskajā politikā veicināja un pastiprināja smagās 2008.gada ekonomiskās krīzes sekas Latvijā. Fakts, ka K.Kariņš nebija kandidātu sarakstā, liedza vēlētājiem iespēju apspriest viņa veikumu un vērtēt politisko atbildību. Savukārt, publiskajā telpā ir ziņas par neskaidriem darījumiem, kuri nav redzami deklarācijās un iespējami, veikti pretrunā ar Interešu konflikta aizlieguma likuma prasībām. Izskanējusī informācija ir tik kritiska, ka rodas šaubas, vai šai personai var tikt dota pielaide Valsts noslēpumam.
Zināmā mērā, partijas Jaunā Vienotība pašreizējā rīcība atgādina 2014.gada situāciju, kad aplinkus ceļiem Valsts vadībā nokļuva Solvita Āboltiņa, kuru partijas atbalstītāji bija visvairāk svītrojuši no saraksta.
LR Satversme nosaka, ka vienīgi Valsts prezidents, un neviens cits, var aicināt sastādīt valdību. Neviens nedrīkst pieprasīt nominēt viņu valdības vadītāja postenim, atsaucoties uz kuluāru sarunās iegūtu atbalstu. Pašreizējā politiķu rīcība izvirzot premjera kandidātu ir pretrunā Satversmē noteiktajai kārtībai.
Lūdzam Valsts prezidentu nominēt citu kandidātu. Mūsuprāt, Latvijā ir daudz zinošu, aktīvu un godīgu cilvēku, kurus varētu virzīt šim amatam.
Lūdzam uzklausīt sabiedrības viedokli un izvirzīt kandidātu, kurš bauda sabiedrības uzticību un spēj saliedēt dažādu slāņu spēkus Satversmē paredzēto Latvijas Valsts mērķu sasniegšanai.
Pielikumā: informācija no CVK pārskata par vēlētāju atbalstu partijām 13.Saeimas vēlēšanās.
- Andris Bulis
- Viedokļi
Pēdējā laikā aizvien vairāk sabiedrībā populāri cilvēki, par platformu izmantojot savu sociālo tīklu profilus, nevairās aktīvi paust savu viedokli un sašutumu par notiekošo politiskajās aprindās, kā arī sabiedrībā aktuāliem notikumiem.
- Māris Niklass
- Viedokļi
28.augusta LTV raidījumā “Viens pret vienu” Rundāles pils saimnieks Lancmaņa k-gs uz žurnālista Rēdera jautājumu: “Ko darīt vēlētājam ieraugot 16 partiju sarakstus?” nesteidzīgi atbildēja, ka politiskās vājības ir daļa no civilizācijas; un piesauca Periklu - Atēnu pilsētvalsts pārvaldītāju, kurš deklarēja, ka vairākums nosaka toni un tā ir demokrātija. Līdz Periklam valdīja uzskats, ka par sabiedrības līderi var kļūt ar Dieva žēlastību un vara realizējama kā aizbildniecība pār līdzpilsoņiem. Perikla laikā - ka vara izmantojama savu mērķu sasniegšanai ar tautas palīdzību.
- APPL
- Viedokļi
Latvijas Kristīgā radio raidījums "Aktuāla Diskusija" 2017.gada 22.septembrī
Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs - LKR prezidents
Viesis: Ivars Redisons - Jurists, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs, biedrības “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” pārstāvis, „Sociālo Reformu biedrības” valdes priekšsēdētājs
- APPL
- Viedokļi
Latvijas Kristīgā radio raidījums "Atklāti par patiesību" 2016.gada 2.septembrī.
Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs - LKR prezidents.
Viesi:
Ivars Redisons - "Sociālo reformu biedrības", valdes priekšsēdētājs,
Andars Ignacs - "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" pārstāvis,
Deniss Doroņins - Pāvilostas baptistu draudzes mācītājs.
Deniss Doroņins - Pāvilostas baptistu draudzes mācītājs.
Nobalso-paraksties par iniciatīvu internetā - https://www.latvija.lv/pv
- APPL
- Viedokļi
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” pārstāvji Ivars Redisons un Andars Ignacs. 05.dec.2015
Rīga TV24 Dienas personība ar Veltu Puriņu.
- APPL
- Viedokļi
Rīga TV24 ar Veltu Puriņu.
Studijas viesi: Ivars Redisons, Sociālo reformu biedrība; Sergejs Mahnovs, Latvijas juristu apvienība; Andris Millers, biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā”.
Sarunas tēma: Saeimas deputātiem turpmāk jāatbild finansiāli par pieļautajām kļūdām.
Sarunas tēma: Saeimas deputātiem turpmāk jāatbild finansiāli par pieļautajām kļūdām.
-
Sākums
- Viedokļi
