Iniciatīvas grupa “Pašvaldības-1990”


2026. gada 21. aprīlī aprit 36. gadskārta, kopš Daugavas stadionā notika vēlētāju pilnvarotu visu līmeņu pašvaldību 8086 delegātu Tautas sapulce ar mērķi dot Augstākajai Padomei Latvijas iedzīvotāju mandātu atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.

2026. gada 21. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības zālē, Mazajā Pils ielā 1, Rīgā notiks konference “Tautas sapulcei – 36”, kas veltīta 36. gadskārtai kopš 1990. gada Vislatvijas tautas deputātu sapulces Daugavas stadionā (pl. 12.00, 1990.g. 21. aprīlī). Toreiz visu līmeņu pašvaldību 8086 deputāti pulcējās, lai dotu politisku mandātu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai. Konferences tiešraide būs pieejama Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapas sadaļā “Tiešraides”.

Šī būs jau 5. reize konferences ciklā (nosacīta jubileja!), kura kļūst jau tradīcija, ik gadus  turpināt saruna par 1990. gada Tautas sapulces vēsturisko nozīmi, tās ideju aktualitāti un pašvaldību īpašo lomu demokrātiskas valsts attīstībā. Konferences mērķis ir nodot vēsturisko pieredzi šodienas paaudzei, izvērtēt, kā tikuši īstenoti 1990. gada lēmumi, un formulēt ieteikumus šodienas rīcībai.

Šī gada konference īpaši aicinās domāt par to, kā atraisīt sabiedrisko aktivitāti, kā stiprināt iedzīvotāju līdzdalību un kā rast līdzsvaru starp vietējo pārstāvniecību, reformu rezultātiem un drošības izaicinājumiem. Programmas centrā būs gan vēsturisks ieskats Trešās atmodas laika rīcības un cerību atmosfērā, gan sarunas par administratīvo reformu sekām, Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principiem, iedzīvotāju padomēm, pagastu patstāvību un kopienu drošību.

Dalība konferencē paredzēta klātienē Latvijas Pašvaldību savienības zālē un attālināti videorežīmā sadaļā Tiešraides. Attālinātie skatītāji varēs iesūtīt jautājumus no novadiem, savukārt klātienē būs pieejams arī brīvais mikrofons. Tālrunis: 20732888.

Aicinām nevalstiskās organizācijas, aktīvistus, ikvienu Latvijas pilsoni iesaistīties likumprojekta atbalsta kopā.


Paveras iespēja atjaunot 1922. gada "Likumu par Saeimas vēlēšanām", kurš paredz iesniegt arī bezpartejisko sarakstus, ja atbalsta 100 vēlētāji.
Par šo ideju ir runājuši daudzi. Tagad Likumprojekts par 1922.gada Likuma atjaunošanu ir iesniegts Centrālā vēlēšanu komisijā (CVK).

Latvijā ir 1,5 milj. vēlētāju. Ikvienam ir tiesības zināt, ne tikai Saeimas deputātiem, Ministru kabinetam un Valsts Prezidentam, bet arī tautai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības (Satversmes 64.,78.panti). Iniciatīvas grupas iesniegtais likumprojekts jāparaksta 1/10 vēlētāju, t.i. aptuveni 150 tūkstoši parakstu.

Likumprojektu reģistrē CVK, bet nauda budžetā vēlētāju informēšanai netiek piešķirta. Tāpēc likumprojekta atbalstītāju kopai ir uzdevums informēt 1,5 milj. vēlētāju Latvijā un ārzemēs, kad un kur notiek vēlētāju rosināto likumprojektu parakstīšana un kāda ir ierosinātā likumprojekta būtība.

Tas ir milzu darbs un jāpaveic gada laikā, bet ir paveicams, ja notiek plaša sabiedrības līdzdalība.

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!
Piederība Latvijai - Mantojuma zīme (projekts apspriešanai) 2019 
 
Koncepcijas projekts apspriešanai.
Savas tiesības apliecina pats mantotājs, pašrocīgi parakstot likumu, kas atceļ 2012. gada grozījumus, kuri uzlika apgrūtinājumus suverēnai varai - pilsoņu kopumam - ierosināt likumus vai tos atcelt.
Arī zīmes izdruku veic pats mantojuma pieņēmējs. Tādējādi nav starpnieku.
Izdrukas tehnisko resursu piedāvās biedrība APPL.
Mantojuma pieņēmējs ievada skaitļus (datumu un apliecinājuma numuru), pēc kuriem e-sistēma ģenerē zīmes unikālo numuru (izdrukas secībā).
Unikālais numurs ļaus zīmes saņēmējam apmainīt to pret personalizētu zīmi (kad zīmju izgatavošanu uzņemsies Latvijas valsts).