Augsti godātie Saeimas deputāti, Prezidenta kungs, augstskolu rektori un mācībspēki!

Nenoliedzami, šis sarežģītais laiks ir kļuvis par pārbaudījumu ļoti daudzām lietām: gan tam, kā mēs ārstējam, gan tam, kā mēs mācām, gan arī tam, kā mēs uzlūkojam viens otru. Esam spējuši pielāgoties gan attālinātam darbam, gan savrupai dzīvei un diemžēl esam pieraduši arī pie tā, ka rītdiena vēl ilgi nebūs stabila un plānojama. Cilvēce savā ilgajā mūžā ir pārvarējusi visdažādākās krīzes – karus, slimības, dabas postījumus, bet katra krīze cilvēku ir padarījusi par Cilvēku – tikai tā mēs varam dzīvot uz šīs zemes. Cilvēcība, rūpes par savu tuvāko, rūpes par jaunāko – šie principi vienmēr ir palīdzējuši pārvarēt visas likteņa grūtības.

Mūsu jaunieši, mūsu lielākā cerība, mūsu nākotne – jauniešiem ir vienmēr bijusi izšķirošā loma mūsu vēstures līkločos – studentu aizsāktās kustības un aktīvā dalība savas dzimtenes aizstāvībā ir ielikusi spēcīgus patriotisma pamatus mūsu valsts dibinājumā. Arī tagad viss lielākais krīzes smagums ir gūlies uz mūsu jauniešu pleciem un visgrūtākais uzdevums šajā neskaidrību pilnajā laikā ir – saglabāt uzticību saviem sapņiem, iet savu ceļu un turēt nākotni gaišu. Valsts iet bojā, kad tās jaunieši zaudē cerību. Lielākais ieguvums mūsu sabiedrībai ir mērķtiecīgi studējoši jaunieši, kas neatsakās no saviem sapņiem, bet sevi atrod jomā, kurā vēlas gūt zināšanas un izaugsmi.