Paveiktais
21.aprīlis ir īpaši nozīmīgs datums - Tautas sapulce 1990. gadā. Rīgā, Daugavas stadionā, visu Latvijas PSR pašvaldību sapulce, kas deva mandātu Augstākajai Padomei 1990. gada 4. maijā pieņemt Neatkarības deklarāciju.
Par Tautas sapulci, kuras kā visas tautas lēmums ir juridiskais pamats LR atjaunošanai - aizstāja referendumu, kuram pēc Potsdamas līguma bija jānotiek Latvijā 1990. gadā, ir jāzina katram Latvijas pilsonim.
Aicinām Pašvaldību savienību ar Barikāžu muzeja atbalstu, atcerēties 8086 delegatus un meklēt kontaktus, atmiņas. Ir nepieciešama palīdzība - izziņot info iespējami plaši, palīdzēt nosūtīt aicinājumu arī presei.
Pielikumā: 1990. gada Tautas sapulces delegātu, LPS dibinātāju Aleksandra Lielmeža un Ivara Redisona 15. aprīļa aicinājums, un Barikāžu muzeja vēstule.
Papildu zināšanai!
Mālpilij ir īpaša nozīme Latvijas militārās aizsardzības vēsturē. Pašvaldības ēkā notika 1990 gada 28. maijā visas Latvijas brīvpratīgo vienību vadītāju sapulce, par Latvijas valsts aizsardzības struktūras atjaunošanu. Mālpilī uz tehnikuma bāzes tika izveidots pirmais Latvijas armijas mācību centrs, savukārt Siguldā ar pašvaldības domes 03.06.1990. lēmumu tika apstiprināts nolikums un izveidota Siguldas novada zemessardze. (vēl gadu pirms AP izveidoja Latvijas Zemessardzi). Pirmais komandieris - Roberts Millers (Inčukalns) (segvārds- Bārda) kurš 1991, gada janvārī koordinēja svarīgo objektu - Zaķusalas TV aizsardzības izveidi, kā arī radiotorņa Ulbrokā aizsardzību. Siguldas dome nodrošināja svarīgā objekta - Siguldas TV retranslācijas torņa - aizsardzību. Sadarbība ciešā saskarē ar Līgatnes un Cēsu pašvaldībām.
Aicinājums Pašvaldību savienībai un Barikāzu muzeja vēstule

Paveiktais
LR Saeimas Finanšu un budžeta komisijas
priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

LR Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas
priekšsēdētājam Kasparam Ģirģēnam
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

Noraksts: Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīga, LV-1050
 
Par budžeta piešķiršanu Satversmes 90. panta prasību izpildei skaidrot pilsoņiem viņu tiesības piedalīties valsts pārvaldē
 
Lūdzam valsts budžeta 2020.gada projektā iezīmēt līdzekļus Satversmes 90. panta izpildei “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”. Reāli šis darbs jau notiek.
 
2018. gada 18. aprīlī Vides un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards atklāja valsts vienotās komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”, kas paredz 6000 aktīvistu iesaisti.

Labās aktivitātes paredzēts turpināt 2020. gadā. Tās sasaucas ar pasākumiem digitalizācijai un sabiedrības iesaistei, kuras paredz ar Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojumu nr.633 apstiprinātā valsts programma “Latvijas trešais nacionālais Atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2017.-2019. gadam”.
 
Latvijas valdība ar ES atbalstu ir izveidojusi tehniski ērtu sistēmu sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldē – kurā ir saslēgti valsts dokumentu sistēmu www.latvija.lv un valsts un pašvaldību pakalpojumu centru sistēmas.
Latvijas pilsoņiem ir iespējas Latvijas teritorijā parakstīt un iesniegt valsts iestādēm ap 120 veidu dokumentus, ieskaitot CVK reģistrētos likumprojektus iesniegšanai Saeimā.
 
Prioritāras ir konstitucionālās pilsoņu tiesības (pilsoņu griba ir valsts pamats), kuras ir tieši nosauktas Satversmē un pieejamas pilsoņiem ierobežotu laika sprīdi (datumus izsludina CVK):
a) likumprojektu parakstīšana iesniegšanai Saeimā;
b) vēlēšanas;
c) tautas nobalsošanas (ierosina prezidents vai Saeima).

Ikvienam vēlētājam ir tiesības, atbilstoši Satversmes 90.pantam, zināt laiku un vietu, kur un kad notiek balsošana vai likumprojekta parakstīšana, un kā var piedalīties tajās. Informēt kad un kur notiek, ir izpildvaras pienākums. Bet tas, vai izmantot šo tiesību, ir katra pilsoņa paša izvēle.

Vēlētāju tiesības zināt un piedalīties aizsargā valsts. Saeima ir iekļāvusi Krimināllikuma 10. nodaļā “Noziegumi pret valsti” 90. pantu “Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā” un 92. pantu “Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana”.

Izpildot Satversmes 90. pantu, valsts budžeta projektā daļēji jau ir paredzēti līdzekļi pilsoņu informēšanai - kad un kur notiek vēlēšanas, kā arī rezervēti līdzekļi informēšanai, ja notiks tautas nobalsošanas. Nav iezīmēti budžeta projektā līdzekļi pilsoņu informēšanai par to, kad un kur notiek Satversmē paredzētā konstitucionālā procedūra – vēlētāju rosināto likumprojektu parakstīšana CVK pārraudzībā iesniegšanai Saeimā.

Parakstīt CVK reģistrētos likumprojektu var elektroniski valsts vietnē latvija.lv vai personiski papīra formātā ap 500 vietās valstī visu 119 pašvaldību izpilddirekcijās un visu pagastu pārvaldēs. Kā liecina ziņas no novadiem, pilsoņi par šo iespēju nav pietiekami informēti.

Budžetā ir plānotas lielas summas pilsoņu informēšanai, dažādās sadaļās. Var esošo summu ietvaros iezīmēt nepieciešamos līdzekļus Satversmes 90. panta izpildei. Papildu summa ir piešķirama Centrālajai Vēlēšanu komisijai – publikāciju apmaksai medijos un pasta izdevumiem Latvijas pilsoņu ārvalstīs informēšanai, kā arī nevalstiskajām organizācijām pilsoņu informēšanai un līdzdalības veicināšanai, kas ir Ministru kabineta 07.11.2017. apstiprinātā “Latvijas trešā nacionālā Atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2017.-2019. gadam” mērķis.

Tas savukārt paver ceļu aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts pārvaldē un veicina aktīvāku pilsoņu veidošanos, kas vēlas piedalīties pašpārvaldes procesā un valsti vairs neuztver kā no sevis neatkarīgu represīvu organizāciju, bet vairāk kā saimniecisku veidojumu, kas darbojas kopēju interešu vārdā.

Ja pilsoņi redzēs, ka viņu viedoklis virza valsts attīstību, daudzus jautājumus varēs risināt vieglāk, kā līdz šim.
 

Rīgā, 2019.gada 15.martā, Nr. 10

Paveiktais
Latvijas Valsts prezidentam
Raimondam Vējonim
Pils laukumā 3, Rīgā, LV-1900
 
Lūgums neizsludināt 21.02.2019. likumu
"Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”
 

Jau agrāk, Valsts Prezidents A.Bērziņš 27.11.2012.vēstulē Nr. 447 Saeimai nepiekrita vienkāršotai pieejai un veidam, kādā pieņemts 08.11.2012. likums "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", turpmāk Likums.

Sešu gadu laikā ir apstiprinājušās bažas, ka  tādam Likumam, kurā steigā veikti grozījumi neņemot vērā sabiedrības viedokli, var būt negatīvas sekas. Pilsoņu jūtas atstumti no valsts procesiem. Gandrīz puse pilsoņu nepiedalās vēlēšanās. Simtiem pārceļas uz dzīvi ārzemēs.

Ja vēlamies saglabāt Latvijas valsti, būtu  jāatdod pilsoņiem iespēja ietekmēt lietas un lēmumus, tajā skaitā atvieglot likumprojektu iesniegšanu Saeimā.

21.02.2019. Likuma grozījumi pieņemti steigā bez diskusijām, neuzklausot MK-NVO sadarbības Memoranda padomes viedokli, CVK viedokli. Grozījumu ietekme nav saskaņota ar valsts programmu (Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojums Nr.633) "Latvijas trešais Nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns (2017-02019)". Bez tam pieņemtie Likuma grozījumi konceptuāli atšķiras no sākotnēji iesniegtā grozījumu projekta. Veidojas labas pārvaldības principam neatbilstoša likumdošanas prakse, ka sākotnēji tiek iesniegti nelieli tiesību akta grozījumi, dažreiz pat tikai tehniski, kā šajā gadījumā, kas turpmākajos lasījumos apaug ar konceptuālām izmaiņām, tādējādi apejot diskusijas Saeimā, nerunājot nemaz par sabiedrības iesaistīšanu.   

Kas attiecas uz Likumu, biedrība uzskata, ka nav pareizi noteikt vienādu regulējumu četrām krasi atšķirīgām procedūrām:

1) likumu ierosināšana iesniegšanai Saeimā;

2) ES pilsoņu iniciatīva;

3) tautas nobalsošanas;

4) Saeimas atlaišana.

Likumā un 21.02.2019. pieņemtajos grozījumos sabiedrības informēšana par izsludināto parakstu vākšanu tiek pielīdzināta priekšvēlēšanu politiskajai aģitācijai. Nav ņemts vērā, ka likumdošanas iniciatīva būtiski atšķiras no vēlēšanām un tautas nobalsošanas.

Biedrība uzskata, ka nav samērīgi, ka pilsoņu ierosinātajam likumprojektam CVK publicē tikai pašu likumprojektu, bet tā skaidrojumus (anotāciju) un informāciju par to, ka izsludināta parakstīšanās pielīdzina politiskajai aģitācijai un uzliek ierobežojumus.    

Lūdzam Valsts prezidentu neparakstīt likumu, un nodot to otrreizējai caaurlūkošanai, aicinot apspriest likuma koncepciju un mērķi.

 

Rīgā, 2019.gada 1.martā, Nr. 8

Aktualitātes
 
Tiem pilsoņiem, kurus neapmierina viņu priekšstāvju rīcība Saeimā, vai kuriem nav sava priekšstāvja, ir garantēta Satversmē cita REĀLA iespēja rīkoties pašiem - tautas likumu mehānisms CVK pārraudzībā.
 
Šo iespēju daudzi nezina. Grūtības ir informēt par iespējas esamību. Bet katrs pilsonis var parakstīt likumu 500 vietās Latvijā – klātienē visu pašvaldību izpilddirekcijās un pagastu pārvaldēs, vai elektroniski valsts portālā www latvija lv/pv (lapā otrais projekts lejpusē). 
 
Ja Saeima nepieņem vēlētāju iesniegtu likumprojektu, tad CVK rīko tautas nobalsošanu, kurā likums ir pieņemts, ja “par” likumu balsojuši vismaz 211 232 pilsoņi (pie kvoruma 422 463 pilsoņi jeb puse no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsojušajiem). Skaits ir liels, bet nav nereāls. 
 
Pilsoņi paši var labot daudzas lietas - mainīt vēlēšanu likumu u.c. likumus, kuros atklājušies trūkumi. Satversmes grozīšanai vajag lielāku skaitu – “par” 774 337 balsis (puse no visiem balsstiesīgajiem 1 548 673).
 
Skaidrošanas pienākuma (Satversmes 90. pants) pārlikšana no izpildvaras uz pilsoņiem, nesamērīgi liels parakstu skaits īsā termiņā – tie ir būtiski apgrūtinājumi vēlētājiem. Apgrūtinājumiem nepiekrita Valsts prezidents (27.11.2012. vēstule Saeimai).
 
CVK pārraudzībā līdz 18.09.2019. notiek tautas likuma parakstīšana - atcelt apgrūtinājumus vēlētājiem, kādus ieviesa ar 08.11.2012. grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" (atcelt 08.11.2012. grozījumus).
 
Apgrūtinājumu atcelšana atvieglos citu ikdienā vajadzīgu likumu sakārtošanu. 
 
 
PARAKSTĪTIES PAR IEROBEŽOJUMU ATCELŠANU
 
 
INFORMĒJIET PAR IESPĒJU PAZIŅAS UN DRAUGUS! 
 
 
 
Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā
 

Aktualitātes
Veicam pētījumu par dažādu jautājumu aktualitāti - cik ļoti cilvēkiem ir nepieciešamas zināšanas par konkrētiem, specifiskiem jautājumiem. Aicinām piedalīties aptaujā un sniegt savu vērtējumu par minētām situācijām, lai varam aktualizēt sabiedrībai svarīgus jautājumus. 
 
Jūsu dati tiks izmantoti datu analīzei apkopotā veidā.
 
 
 
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā”
 
  •  
  • Sākums