2026.gada 21.aprīlī notiks 5.jubilejas konference “Tautas sapulcei-36”
- Biedrība “Pašvaldības-1990”
- Aktualitātes
 |
 |
2026. gada 21. aprīlī aprit 36. gadskārta, kopš Daugavas stadionā notika vēlētāju pilnvarotu visu līmeņu pašvaldību 8086 delegātu Tautas sapulce ar mērķi dot Augstākajai Padomei Latvijas iedzīvotāju mandātu atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.
2026. gada 21. aprīlī Latvijas Pašvaldību savienības zālē, Mazajā Pils ielā 1, Rīgā notiks konference “Tautas sapulcei – 36”, kas veltīta 36. gadskārtai kopš 1990. gada Vislatvijas tautas deputātu sapulces Daugavas stadionā (pl. 12.00, 1990.g. 21. aprīlī). Toreiz visu līmeņu pašvaldību 8086 deputāti pulcējās, lai dotu politisku mandātu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanai. Konferences tiešraide būs pieejama Latvijas Pašvaldību savienības mājaslapas sadaļā “Tiešraides”.
Šī būs jau 5. reize konferences ciklā (nosacīta jubileja!), kura kļūst jau tradīcija, ik gadus turpināt saruna par 1990. gada Tautas sapulces vēsturisko nozīmi, tās ideju aktualitāti un pašvaldību īpašo lomu demokrātiskas valsts attīstībā. Konferences mērķis ir nodot vēsturisko pieredzi šodienas paaudzei, izvērtēt, kā tikuši īstenoti 1990. gada lēmumi, un formulēt ieteikumus šodienas rīcībai.
Šī gada konference īpaši aicinās domāt par to, kā atraisīt sabiedrisko aktivitāti, kā stiprināt iedzīvotāju līdzdalību un kā rast līdzsvaru starp vietējo pārstāvniecību, reformu rezultātiem un drošības izaicinājumiem. Programmas centrā būs gan vēsturisks ieskats Trešās atmodas laika rīcības un cerību atmosfērā, gan sarunas par administratīvo reformu sekām, Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principiem, iedzīvotāju padomēm, pagastu patstāvību un kopienu drošību.
Dalība konferencē paredzēta klātienē Latvijas Pašvaldību savienības zālē un attālināti videorežīmā sadaļā Tiešraides. Attālinātie skatītāji varēs iesūtīt jautājumus no novadiem, savukārt klātienē būs pieejams arī brīvais mikrofons. Tālrunis: 20732888.
Balsošana 2025-2026: atcelt 2012. gada grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”
- e.cvk.lv
- Pilsoni - Nāc arī Tu!
Paraksta apliecināšana: 1) parakstīšanās vietas pašvaldībās 2) zvērināti notāri 3) parakstu vākšanas e-pakalpojums e.cvk.lv * 4) parakstu vietas ārvalstīs.
Ja esat parakstījušies šajā iniciatīvā iepriekš, līdz 2025.gada 24.oktobrim, tad ir jāparaksta atkārtoti, jo pēc iniciatīvas pagarināšanas, iepriekš saņemtie paraksti netiek skaitīti!
* Valsts reģionālās attīstības aģentūra un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informē, ka portāla darbība var būt periodiski traucēta. Ja parakstīšanās e-pakalpojuma izpildes gaitā saņemat kļūdas paziņojumu, lūdzam atgriezties pakalpojuma pirmajā solī un uzsākt atkārtotu pakalpojuma izpildi!
Parakstoties e-pakalpojumu portālā Larvija.lv Pirms iesniegt parakstu, nospiest pogu, tiks parādīts balsošanas kārtas nr. Aicinām to pierakstīt. Tas būs atrodams arī portāla Latvija.lv Jūsu kontā.
Iniciatīvas grupas kontakti: tālrunis: +371 20732777, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.v
Konferences “Tautas sapulcei-35” rezolūcija (2025)
- Pašvaldības 90
- Viedokļi
Konference “Tautas sapulcei-35”
rezolūcija
Rīgā 28.04.2025.
1990. gada 21. aprīlī Rīgā Daugavas stadionā sanāca Vislatvijas vietējo pašvaldību deputātu sapulce, kurā 8086 delegāti deva Tautas mandātu toreizējam pagaidu parlamentam - LPSR Augstākajai Padomei - atjaunot Latvijas Republikas neatkarību. Aicināja iedzīvotājus aktīvi rīkoties.
1990.gada Tautas sapulces delegāti, tagad jau veterāni, pēc 35 gadiem konferencē secina, ka 35 gados blakus panākumiem ir pieļautas arī kļūdas, kas kaitē tautai un valstij. Tās ir jālabo.
Konference uzskata, ka 1990. gada Tautas sapulces dotā mandāta izpilde ir tikpat svarīga kā tautas lēmuma izpilde par latviešu valodu. (2012.gada 18. februārī balsot atnāca 1,1 miljons pilsoņu).
Abu lēmumu izpilde vērtējama kopā – kā sargājam Latvijas valsti, tā sargājam latvju valodu.
Piemēram, nepareizi visas Latvijas galvaspilsēta Rīga pēkšņi ir pārdēvēta svešā vārdā – Rīgas valstspilsēta. Bez iedzīvotāju apspriešanas un bez tautas nobalsošanas! Bez Rīgas domes lēmuma. Iznāk - ir ministra patvaļa!
Valodas principu ignorēšana izraisa tālākus pārkāpumus - demokrātijas principu ignoranci.