- APPL
- Paveiktais
- APPL
- Paveiktais
(portālam “Mana Balss” )
11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050
Abas mūsu nevalstiskās organizācijas līdzdarbojas valsts programmā pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai: „Latvijas Trešais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2017.-2019. gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojumu nr.633); esam iekļauti Latvijas valdības 1. apņemšanās izpildē „Efektīvāka sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā” kā sadarbības partneri (skat. plāna 9.-13.lpp.).
Vairākas iniciatīvas deputāti ir pieņēmuši skatīšanai Saeimā. Vienlaikus, ir Latvijas iedzīvotāju ikdienai un attīstībai svarīgas aktualitātes, kuras negrib deputāti apspriest.
- APPL
- Paveiktais
O.Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
90. un 92. pantos minēto noziegumu novēršanai.
Iepriekš lūdzām veikt prokurora rīcību, novērst Krimināllikuma 90. un 92. pantos paredzētos nodarījumus, kas notiek daudzviet Latvijā, kā spilgtu piemēru minot faktus Burtnieku novadā 2017. gada jūlijā. Atbildīgās personas apzināti kavē realizēt vēlētāju tiesības.
Noziegumu novēršana un izmeklēšana ir prokuratūras kompetencē. Prokurors A.Pormalis atrakstījās, atbildību nepareizi pāradresējot uz Centrālo vēlēšanu komisiju.
Divu gadu laikā stāvoklis valstī nav uzlabojies. Faktu skaits, kuri satur Krimināllikuma 90. un 92. pantu pazīmes, ir pieaudzis. Vēlētāji šogad jau ir ziņojuši ap 30 faktu Limbažu, Ogres, Tukuma, Jelgavas u.c. novados, kur kavēta likumprojektu parakstīšana gan apzināti, gan bezdarbības dēļ (atbildīgās personas nozaudējuši piekļuves kodus, u.c.).
Pieteikto nodarījumu ar Krimināllikuma 90. un 92. pantu pazīmēm pārbaude atšķiras no nodarījumiem citos pantos (miesas bojājumi, zādzības u.c), kur iespējama mazāka steiga.
2) Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora A.Pormaļa 07.10.2017. atbilde (kopija).
- APPL
- Paveiktais
CVK 13.06.2018. atbildes vēstulē Nr.02-01.7/1-45e teikts, ka lūgs Saeimu.
Ir pagājis gads, kura laikā nav novērsta pretruna CVK instrukcijā.
Biedrība atkārtoti lūdz CVK izslēgt no CVK instrukcijas novecojušās prasības.
1) CVK 13.06.2018. atbilde Nr.02-01.7/1-45e (gaismas kopija);
2) biedrības 10.05.2018. iesniegums CVK (gaismas kopija).
- APPL
- Paveiktais
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050
Rīgā, 2019.gada 03.jūlijā, Nr.24
- APPL
- Paveiktais
Latvijas Satversme paredz īpašu konstitucionālu procedūru - vēlētāju parakstītu likumprojektu iesniegšanu, kurus Saeima nevar neskatīt. Šobrīd Latvijas pilsoņiem ir iespēja paust savu viedokli Centrālās Vēlēšanu komisijas reģistrētās iniciatīvās:
1. Grozījumu likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu
2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””
Demokrātiskas iekārtas pamats ir iedzīvotāju informēšana un konsultēšanās. Satversmē noteikts: "90.pants. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības".
Tāpēc biedrība "Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā" sadarbībā ar citām organizācijām īsteno dažādas aktivitātes, lai skaidrotu un iepazīstinātu pilsoņus par iespēju parakstīt likumprojektus kā klātienē pašvaldībās, tā arī internetā www.Latvija.lv/pv
1) izlikt izpilddirekcijas stendos informāciju par pakalpojumu - kurā kabinetā apliecina parakstus CVK atļautiem likumprojektiem, darbinieka vārds, darba laiks;
2) ievietot informāciju pašvaldības avīzē (mājas lapā) par praktisko iespēju parakstīt likumprojektus (kad un kur notiek);
3) informēt visus pašvaldības darbiniekus, izsmeļoši atbildēt uz iedzīvotāju jautājumu - kad un kur var parakstīt CVK atļautus likumprojektus;
4) piesaistīt parakstu apliecināšanai papildu darbiniekus (vārdus piesakot CVK), slodzi aprēķinot pēc paredzami pieaugošās iedzīvotāju ieinteresētības;
5) ja nepieciešams, veikt izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos par parakstu likumprojektiem apliecināšanas kārtību, (izpildot likumu "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu").
Ikvienam novada/pagasta iedzīvotājam ir jāuzzina par iespēju - kad un kur var parakstīt likumprojektus. Uz nepieļaujamību ierobežot vēlētāju tiesības parakstīt likumprojektus ir norādījis Valsts prezidents 27.11.2012. vēstulē nr. 447, kā arī Tiesībsargs.
Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā
- APPL
- Paveiktais
- APPL
- Paveiktais
priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811
priekšsēdētājam Kasparam Ģirģēnam
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811
Smilšu ielā 4, Rīga, LV-1050
Latvijas pilsoņiem ir iespējas Latvijas teritorijā parakstīt un iesniegt valsts iestādēm ap 120 veidu dokumentus, ieskaitot CVK reģistrētos likumprojektus iesniegšanai Saeimā.
a) likumprojektu parakstīšana iesniegšanai Saeimā;
b) vēlēšanas;
c) tautas nobalsošanas (ierosina prezidents vai Saeima).
Rīgā, 2019.gada 15.martā, Nr. 10
- APPL
- Paveiktais
Raimondam Vējonim
Pils laukumā 3, Rīgā, LV-1900
Jau agrāk, Valsts Prezidents A.Bērziņš 27.11.2012.vēstulē Nr. 447 Saeimai nepiekrita vienkāršotai pieejai un veidam, kādā pieņemts 08.11.2012. likums "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", turpmāk Likums.
Sešu gadu laikā ir apstiprinājušās bažas, ka tādam Likumam, kurā steigā veikti grozījumi neņemot vērā sabiedrības viedokli, var būt negatīvas sekas. Pilsoņu jūtas atstumti no valsts procesiem. Gandrīz puse pilsoņu nepiedalās vēlēšanās. Simtiem pārceļas uz dzīvi ārzemēs.
Ja vēlamies saglabāt Latvijas valsti, būtu jāatdod pilsoņiem iespēja ietekmēt lietas un lēmumus, tajā skaitā atvieglot likumprojektu iesniegšanu Saeimā.
21.02.2019. Likuma grozījumi pieņemti steigā bez diskusijām, neuzklausot MK-NVO sadarbības Memoranda padomes viedokli, CVK viedokli. Grozījumu ietekme nav saskaņota ar valsts programmu (Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojums Nr.633) "Latvijas trešais Nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns (2017-02019)". Bez tam pieņemtie Likuma grozījumi konceptuāli atšķiras no sākotnēji iesniegtā grozījumu projekta. Veidojas labas pārvaldības principam neatbilstoša likumdošanas prakse, ka sākotnēji tiek iesniegti nelieli tiesību akta grozījumi, dažreiz pat tikai tehniski, kā šajā gadījumā, kas turpmākajos lasījumos apaug ar konceptuālām izmaiņām, tādējādi apejot diskusijas Saeimā, nerunājot nemaz par sabiedrības iesaistīšanu.
Kas attiecas uz Likumu, biedrība uzskata, ka nav pareizi noteikt vienādu regulējumu četrām krasi atšķirīgām procedūrām:
1) likumu ierosināšana iesniegšanai Saeimā;
2) ES pilsoņu iniciatīva;
3) tautas nobalsošanas;
4) Saeimas atlaišana.
Likumā un 21.02.2019. pieņemtajos grozījumos sabiedrības informēšana par izsludināto parakstu vākšanu tiek pielīdzināta priekšvēlēšanu politiskajai aģitācijai. Nav ņemts vērā, ka likumdošanas iniciatīva būtiski atšķiras no vēlēšanām un tautas nobalsošanas.
Biedrība uzskata, ka nav samērīgi, ka pilsoņu ierosinātajam likumprojektam CVK publicē tikai pašu likumprojektu, bet tā skaidrojumus (anotāciju) un informāciju par to, ka izsludināta parakstīšanās pielīdzina politiskajai aģitācijai un uzliek ierobežojumus.
Lūdzam Valsts prezidentu neparakstīt likumu, un nodot to otrreizējai caaurlūkošanai, aicinot apspriest likuma koncepciju un mērķi.
Rīgā, 2019.gada 1.martā, Nr. 8
- APPL
- Paveiktais
priekšsēdētājai Janīnai Kursītei-Pakulei
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811
Lūdzam noskaidrot, kuras personas ir kavējušas virzīt lūgumus ASV Finanšu kontroles institūcijām noskaidrot patiesā labuma guvējus no darījumiem Latvijā, kuri kārtoti tiek ofšorā Delavērā, ASV.
2016. gada 3. februārī Saeimā iesniegtā piecu biedrību vēstule palikusi bez izskatīšanas. Nav iepazīstināti Juridiskās komisijas visi deputāti. Nav skatīts Saeimā ieviest labo praksi, kāda ir Eiropas parlamentā - atsevišķā sēdē uzklausīt ministra amata kandidātus.
Vēstulē bija fakti par augstu valsts amatpersonu iespējamu interešu konfliktu, saistībā ar darījumiem no firmu puses, kurus darbojās adresē Antonijas ielā 7, Rīgā un 1209 N Orange St. Wilmington, Delavera 19801 USA.
25.06.2015. gada vēstulē minēti fakti arī par darījumu bankas “Citadele” pārdošanā Delaverā reģistrētai ofšora kompānijai, kuru konsultēja advokātu firma “Raidla, Lejins & Norcous”, kurā strādā augstu Latvijas amatpersonu radinieki. Šis fakts palicis bez pārbaudes.
Kā zināms, no starptautiskām institūcijām ir izvirzītas prasības Latvijai, bet no Latvijas iestāžu puses uz iesniegumiem bijušas pamatā atrakstīšanās.
Pielikumā:
02.02.2016. biedrību iesniegums I.Mūrniecei, ar pielikumiem (kopija);
25.06.2015. biedrību iesniegums Noziedzības novēršanas padomei, un ES institūcijām (kopija);
18.01.2016. biedrību iesniegums Noziedzības novēršanas padomei, un ES institūcijām (kopija).
Rīgā, 2019.gada 21.janvārī, Nr. 3
- APPL
- Paveiktais
Brīvības ielā 72, Rīgā, LV-1011
Rīgā, 2018.gada 19.decembrī, Nr.32
- APPL
- Paveiktais
Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.
- APPL
- Paveiktais
“Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”– noteikts valsts pamatlikuma 90.pantā.
Vairums pilsoņu Latvijā nezina, ka jau no pašiem Latvijas Republikas pirmsākumiem 20. gadsimta sākumā pastāv manabalss.lv līdzīga, taču likumdošanā nostiprināta iespēja likumprojektus ierosināt pašiem pilsoņiem. Atšķirībā no manabalss.lv, kas ir sabiedriskas organzācijas projekts, vēlētāju rosinātiem likumprojektiem jeb iniciatīvām ir likumā noteikta kārtība un spēks, Saeima tos nevar atstāt bez ievērības pat tad, ja uzskata par nevēlamiem. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā sadaļā “vēlētāju iniciatīvas” skatāmi pašreiz parakstāmie vēlētāju likumprojekti (https://www.cvk.lv/pub/public/31104.html).
Līdzdalības efekts noderēs arī Latvijas valsts lietās. Lauku talkās ikviens būs ievērojis – darbi rit raiti, kad katrs pieliek roku.
Valsts ir noteikusi pilsoņu aizsardzību – neviens nedrīkst kavēt parakstīt CVK atļautu likumprojektu, līdzīgi kā nedrīkst traucēt vēlēšanas (skat. Krimināllikuma 90. pantu).
Latvijas valdība ir izveidojusi tehniski ērtu kārtību, kā iesniedzamas oficiālās vēlētāju iniciatīvas (likumprojekti) - kuras Saeima nevar atteikties skatīt:
a) parakstot elektroniski oficiālo dokumentu portālā www.latvija.lv/pv (bez maksas);
b) vai parakstot papīra formātā personiski, uzrādot pasi - Latvijas 119 pašvaldību izpilddirekcijās un pagastu pārvaldēs, kopskaitā ap 500 vietās valstī. (Parakstu lapu izdrukā dzīvesvietas deklarēšanas pārziņi. Pakalpojuma maksa 1,42 eiro, bet dome var to samazināt.)
Šī kārtība paredzēta ilgiem gadiem. Iniciatīvas var būt dažādas. Paveras iespēja risināt tās lietas, par kurām iestrēguši lūgumi ministrijās vai komisijās. Satversmes 78. pants paredz garantiju – ja Saeima neskata vai noraida vēlētāju iniciatīvu, tad CVK izsludina tautas nobalsošanu.
Jaunās tehnoloģijas ienāk ar ES fondu atbalstu. Piemēram, valsts vienoto klientu apkalpošanas centru izveides projektu Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” par 85% finansē Eiropas Savienība un par 15% Latvijas valsts.
Tehniski sistēmas ir izveidotas, bet iedzīvotāji par tām nezina. Ja budžetā nav izdalīta nauda likuma skaidrošanai, tad nākas to darīt sabiedriskā kārtā – ikvienam pilsonim ir jāzina laiks un vieta, kad notiek CVK lemtas vēlēšanas, nobalsošanas, likumprojektu parakstīšana.
Katrs pilsonis pats izlems, vai piedalīties.
Šobrīd ir 1`564`003 balsstiesīgo. 2017. gada pašvaldību vēlēšanu sarakstos iekļauti 1`443`796 vēlētāji. Kā atrast pārējos 120`207 pilsoņus? LR konsulātos ārvalstīs likumprojektus vairs nevar parakstīt kopš 2015. gada 1. janvāra. Ārvalstīs dzīvojošiem jāierodas Latvijā, ja tie vēlas parakstīties.
Aicinām redakciju palīdzēt Satversmes 90. panta izpildē un informēt sabiedrību par valdības un pašvaldību sniegto jauno iespēju pilsoņiem īstenot tiesības, kuras paredz likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.
Biedrības “Atvērtā pārvaldība” veiktais pielikumā: 18.07.2017. lūgums visu 119 pašvaldību izpilddirektoriem un visu pagastu pārvaldniekiem, 09.09.2017. atbalsta lūgums Tiesībsargam.
Rīgā, 2017.gada 30.septembrī, Nr.39-04
- APPL
- Paveiktais
Lūgums ministrijai – papildu informēt pašvaldības Eiropas Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu (līdz 16.08.2017.)
Eiropas Komisija izsludināja 24.05.2017. sabiedrisko apspriešanu - līdz 16.08.2017. aicinot visus ES pilsoņus (tajā skaitā Latvijas pilsoņus) izteikt aptaujā viedokļus par nepieciešamiem atvieglojumiem Eiropas padomes un Parlamenta 16.02.2011. regulā (ES) nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu
Publicēts CVK lapā https://www.cvk.lv/pub/public/31214.html sadaļā “Eiropas pilsoņu iniciatīvas” ( https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-european-citizens-initiative_lv ).
Maija nogalē, kad Eiropas Komisija izsludināja sabiedrisko apspriešanu, Latvijā bija pašvaldību vēlēšanas, mācību iestādēs notika eksāmeni, strādājošie gatavojās atvaļinājumiem. Par Eiropas Komisijas 24..05.2017. aptauju dažādu apstākļu dēļ sabiedrība Latvijā informāciju nebija informēta.
Satversmes 90. pants nosaka “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”
Biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” sagatavoja informatīvu vēstuli un jūlijā nogalē nosūtīja Latvijas visu 119 pašvaldību izpilddirekcijām un pagastu pārvaldēm.
Vairāku novadu vadība veica pasākumus iedzīvotāju informēšanai. (Ieskatam, pielikumā Valkas novada domes atbilde biedrībai). Daļā novadu pašvaldības vilcinās informēt savu novadu iedzīvotājus par viņu tiesībām piedalīties ES sabiedriskajā apspriešanā.
Aptauja drīz noslēgsies - 16.08.2017., nepieciešama steidzami papildu rīcība, lai iedzīvotāji uzzinātu par EK aptauju, tālāko lemtu pilsoņi paši – izmantot savas tiesības vai neizmantot un nepiedalīties.
Lūdzam Jūsu rīcību un izziņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniskajiem līdzekļiem visām pašvaldībām atgādinājumu – par iespēju līdz 16.08.2017. iedzīvotājiem piedalīties un izteikt viedokli Eiropas Komisijas rīkotajā aptaujā.
Rīgā, 2017.gada 10.augustā, Nr. 37
- APPL
- Paveiktais
Sabiedrībai svarīgus jautājumus 49 partijām, kuru kandidāti pieteikti pašvaldību vēlēšanām, ir uzdevusi Atklātā vēstulē Latvijas partijāmbiedrība "Atvērtā pārvaldība". Pašvaldībām būs ietekme Latvijas pamatvērtību saglabāšanā. Vēstule nosūtīta 2017.gada 22.maijā katrai partijai.
Latvijas valsts pamatlikuma ievadā, Satversmes preambulā, ir deklarēti valsts mērķi:
- garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem,
- nodrošināt Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmēt labklājību.
1990. gada 21. aprīlī stadionā “Daugava” notikušajā Tautas sapulcē 8086 delegāti no Latvijas 493 pašvaldībām balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu (“par” nobalsoja 8003), šī lēmuma izpildi uzdeva jaunievēlētai Augstākajai padomei. Šobrīd līdzīgs skaits (8945 kandidāti) pretendē uz pašvaldību deputātu vietām. Latvijas pamatvērtību saglabāšana tuvākajā nākotnē būs atkarīga no viņiem.
Visām 49 partijām ir 22.05.2017. nosūtīta atklāta vēstule ar svarīgiem diviem jautājumiem:
- Vai atzīstat Latvijas Republikas Satversmē deklarēto valsts mērķi?
- Vai savā pašvaldībā aizsargāsiet iedzīvotājus pret noziedzīgām darbībām?
1 lapa no 2