Vai zināji, ka eksistē Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurš nosaka, ka tauta pilnvaro ierēdni rīcībai, lai attīstītu un veicinātu Satversmē noteikto (valsts attīstību un drošību)?
Vai un cik bieži esi izmantojis šo iespēju?
Vai esi informēts, cik daudzi likumi ir nevajadzīgi, jo to pamatdoma jau ir ietverta Latvijas galvenajā dokumentā - Satversmē?
 
Un būtiskākais, kas tajā ietverts - 

Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Oktobrī vēlēšanas. Daudzi nezin par ko balsot. Daļa nobalsos par “mazāko ļaunumu”. Vai mainīsies rezultāts? Nē!
Jābalso ir, bet ar balsošanu vēlēšanās vien nepietiek.
Tas var darboties tikai tad, ja rīkosies pats, ja zini ko vēlies un prasīsi to izpildīt.
Labā ziņa – ir izveidots 75 valstu parakstīts līgums par atvērtu pārvaldību, kas paredz iedzīvotāju iespēju ietekmēt norises. Daļu sev vajadzīgā panākt vari rīkojoties viens vai nelielā grupā, bet otru daļu panāksi – rīkojoties kopā ar domu biedriem.
Valsts dibinātāji ir noteikuši - Tu esi saimnieks savā zemē!
“Latvijas Neatkarīgā Televīzija”, redakcijai par informatīvo atbalstu Satversmes 90. panta izpildē

 

“Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”–  noteikts valsts pamatlikuma 90.pantā.

Vairums pilsoņu Latvijā nezina, ka jau no pašiem Latvijas Republikas pirmsākumiem 20. gadsimta sākumā pastāv manabalss.lv līdzīga, taču likumdošanā nostiprināta iespēja likumprojektus ierosināt pašiem pilsoņiem. Atšķirībā no manabalss.lv, kas ir sabiedriskas organzācijas projekts, vēlētāju rosinātiem likumprojektiem jeb iniciatīvām ir likumā noteikta kārtība un spēks, Saeima tos nevar atstāt bez ievērības pat tad, ja uzskata par nevēlamiem. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā sadaļā “vēlētāju iniciatīvas” skatāmi pašreiz parakstāmie vēlētāju likumprojekti (https://www.cvk.lv/pub/public/31104.html). 

Līdzdalības efekts noderēs arī Latvijas valsts lietās. Lauku talkās ikviens būs ievērojis – darbi rit raiti, kad katrs pieliek roku. 

Valsts ir noteikusi pilsoņu aizsardzību – neviens nedrīkst kavēt parakstīt CVK atļautu likumprojektu, līdzīgi kā nedrīkst traucēt vēlēšanas (skat. Krimināllikuma 90. pantu). 

Latvijas valdība ir izveidojusi tehniski ērtu kārtību, kā iesniedzamas oficiālās vēlētāju iniciatīvas (likumprojekti) - kuras Saeima nevar atteikties skatīt: 

a) parakstot elektroniski oficiālo dokumentu portālā www.latvija.lv/pv (bez maksas);

b) vai parakstot papīra formātā personiski, uzrādot pasi - Latvijas 119 pašvaldību izpilddirekcijās un pagastu pārvaldēs, kopskaitā ap 500 vietās valstī. (Parakstu lapu izdrukā dzīvesvietas deklarēšanas pārziņi. Pakalpojuma maksa 1,42 eiro, bet dome var to samazināt.)

Šī kārtība paredzēta ilgiem gadiem. Iniciatīvas var būt dažādas. Paveras iespēja risināt tās lietas, par kurām iestrēguši lūgumi ministrijās vai komisijās. Satversmes 78. pants paredz garantiju – ja Saeima neskata vai noraida vēlētāju iniciatīvu, tad CVK izsludina tautas nobalsošanu.  

Jaunās tehnoloģijas ienāk ar ES fondu atbalstu. Piemēram, valsts vienoto klientu apkalpošanas centru izveides projektu Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” par 85% finansē Eiropas Savienība un par 15% Latvijas valsts.

Tehniski sistēmas ir izveidotas, bet iedzīvotāji par tām nezina. Ja budžetā nav izdalīta nauda likuma skaidrošanai, tad nākas to darīt sabiedriskā kārtā – ikvienam pilsonim ir jāzina laiks un vieta, kad notiek CVK lemtas vēlēšanas, nobalsošanas, likumprojektu parakstīšana.

Katrs pilsonis pats izlems, vai piedalīties.

Šobrīd ir 1`564`003 balsstiesīgo. 2017. gada pašvaldību vēlēšanu sarakstos iekļauti 1`443`796 vēlētāji. Kā atrast pārējos 120`207 pilsoņus? LR konsulātos ārvalstīs likumprojektus vairs nevar parakstīt kopš 2015. gada 1. janvāra. Ārvalstīs dzīvojošiem jāierodas Latvijā, ja tie vēlas parakstīties.

Aicinām redakciju palīdzēt Satversmes 90. panta izpildē un informēt sabiedrību par valdības un pašvaldību sniegto jauno iespēju pilsoņiem īstenot tiesības, kuras paredz likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

Biedrības “Atvērtā pārvaldība” veiktais pielikumā: 18.07.2017. lūgums visu 119 pašvaldību izpilddirektoriem un visu pagastu pārvaldniekiem, 09.09.2017. atbalsta lūgums Tiesībsargam.

 

Biedrības uzdevumā - Zane Logina, valdes locekle Rīgā, Nr.39-04 

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, valsts sekretāram Rinaldam Muciņam. VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Aigai Aizpurietei

Lūgums ministrijai – papildu informēt pašvaldības Eiropas Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu (līdz 16.08.2017.) 

Eiropas Komisija izsludināja 24.05.2017. sabiedrisko apspriešanu - līdz 16.08.2017. aicinot visus ES pilsoņus (tajā skaitā Latvijas pilsoņus) izteikt aptaujā viedokļus par nepieciešamiem atvieglojumiem Eiropas padomes un Parlamenta 16.02.2011. regulā (ES) nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu

Publicēts CVK lapā https://www.cvk.lv/pub/public/31214.html sadaļā “Eiropas pilsoņu iniciatīvas” ( https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-european-citizens-initiative_lv ).

Maija nogalē, kad Eiropas Komisija izsludināja sabiedrisko apspriešanu, Latvijā bija pašvaldību vēlēšanas, mācību iestādēs notika eksāmeni, strādājošie gatavojās atvaļinājumiem. Par Eiropas Komisijas 24..05.2017. aptauju dažādu apstākļu dēļ sabiedrība Latvijā informāciju nebija informēta. 

Satversmes 90. pants nosaka “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” 

Biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” sagatavoja informatīvu vēstuli un jūlijā nogalē nosūtīja Latvijas visu 119 pašvaldību izpilddirekcijām un pagastu pārvaldēm.

Vairāku novadu vadība veica pasākumus iedzīvotāju informēšanai. (Ieskatam, pielikumā Valkas novada domes atbilde biedrībai). Daļā novadu  pašvaldības vilcinās informēt savu novadu iedzīvotājus par viņu tiesībām piedalīties ES sabiedriskajā apspriešanā.

Aptauja drīz noslēgsies - 16.08.2017., nepieciešama steidzami papildu rīcība, lai iedzīvotāji uzzinātu par EK aptauju, tālāko lemtu pilsoņi paši – izmantot savas tiesības vai neizmantot un nepiedalīties.

Lūdzam Jūsu rīcību un izziņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniskajiem līdzekļiem visām pašvaldībām atgādinājumu – par iespēju līdz 16.08.2017. iedzīvotājiem piedalīties un izteikt viedokli Eiropas Komisijas rīkotajā aptaujā.  

 

Biedrības uzdevumā valdes loceklis Andrējs Krūmiņš 10.aug.2017. Nr. 37

 

Sabiedrībai svarīgus jautājumus 49 partijām, kuru kandidāti pieteikti pašvaldību vēlēšanām, ir uzdevusi Atklātā vēstulē Latvijas partijāmbiedrība "Atvērtā pārvaldība". Pašvaldībām būs ietekme Latvijas pamatvērtību saglabāšanā. Vēstule nosūtīta 2017.gada 22.maijā katrai partijai.

Latvijas valsts pamatlikuma ievadā, Satversmes preambulā, ir deklarēti valsts mērķi:

  • garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem,
  • nodrošināt Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmēt labklājību.
Pretrunā Satversmei pieņemti likumi un rīcība ir spēkā neesoši no to pieņemšanas brīža.

1990. gada 21. aprīlī stadionā “Daugava” notikušajā Tautas sapulcē 8086 delegāti no Latvijas 493 pašvaldībām balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu (“par” nobalsoja 8003), šī lēmuma izpildi uzdeva jaunievēlētai Augstākajai padomei. Šobrīd līdzīgs skaits (8945 kandidāti) pretendē uz pašvaldību deputātu vietām. Latvijas pamatvērtību saglabāšana tuvākajā nākotnē būs atkarīga no viņiem.

Visām 49 partijām ir 22.05.2017. nosūtīta atklāta vēstule ar svarīgiem diviem jautājumiem: 

  1. Vai atzīstat Latvijas Republikas Satversmē deklarēto valsts mērķi?
  2. Vai savā pašvaldībā aizsargāsiet iedzīvotājus pret noziedzīgām darbībām? 
 Dari un saņem to, kas Tev pienākas balsojot www.latvija.lv/pv
 
Balso parakstoties internetā - Latviju bez viltus un blēdības