Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības un balsot/parakstīties par Saeimai saistošiem likumu projektiem portālā Latvija.lv

Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības balsojot/parakstoties par Saeimai saistošiem likumu projektiem www.latvija.lv/pv

Paraksties izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu internetā www.latvija.lv/pv vai personiski 119 pašvaldību izpilddirekcijās un pagastu dzīvesvietas deklarēšanās vietās, uzrādot pasi vai iD.

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā”
Logs aizvērsies pēc 12 sekundēm
 

Paveiktais

Paveiktais
Nodibinājuma “Sabiedrības Līdzdalības Fonds” valdei
(portālam “Mana Balss” )
11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050
Par kopdarbību pilsoņu līdzdalības stiprināšanai likumdošanas procesā.
 
“Sabiedrības Līdzdalības Fonda” veidotā iniciatīvu platforma “Mana Balss” ir guvusi sabiedrības atsaucību, pilsoņi izmanto iespēju izteikties par dažādām aktualitātēm.

Abas mūsu nevalstiskās organizācijas līdzdarbojas valsts programmā pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai: „Latvijas Trešais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2017.-2019. gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojumu nr.633); esam iekļauti Latvijas valdības 1. apņemšanās izpildē „Efektīvāka sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā” kā sadarbības partneri (skat. plāna 9.-13.lpp.).
 
Saeimas deputāti 2012. gadā papildināja Saeimas Kārtības rulli ar nodaļu “5.3 Kolektīvā iesnieguma izskatīšana”. Pilsoņi no 16 gadu vecuma ar 10 tūkst. parakstu var iesniegt kolektīvo iesniegumu Saeimā. Pieņemt vai nepieņemt šo iesniegumu deputātu skatīšanai, to lemj Saeimas prezidijs un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Vairākas iniciatīvas deputāti ir pieņēmuši skatīšanai Saeimā. Vienlaikus, ir Latvijas iedzīvotāju ikdienai un attīstībai svarīgas aktualitātes, kuras negrib deputāti apspriest.

Paveiktais
LR Ģenerālprokuroram
Ērikam Kalnmeijeram
O.Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801
Par prokurora rīcības nepieciešamību Krimināllikuma
90. un 92. pantos minēto noziegumu novēršanai.
 
Krimināllikuma 10. nodaļā “Noziegumi pret valsti” ir noteikta atbildība par Latvijas valsts pamata – suverēnās gribas – sagrozīšanu: 90. pantā “Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā” un 92. pantā “Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana”.
 
Pārkāpumu sekas, kas kropļo suverēno gribu, izraisa negācijas citās jomās. Vajadzīga ātra, precīza prokurora rīcība apturēt vēlētāju tiesību pārkāpumus, atjaunot iespēju balsot.

Iepriekš lūdzām veikt prokurora rīcību, novērst Krimināllikuma 90. un 92. pantos paredzētos nodarījumus, kas notiek daudzviet Latvijā, kā spilgtu piemēru minot faktus Burtnieku novadā 2017. gada jūlijā. Atbildīgās personas apzināti kavē realizēt vēlētāju tiesības.

Noziegumu novēršana un izmeklēšana ir prokuratūras kompetencē. Prokurors A.Pormalis atrakstījās, atbildību nepareizi pāradresējot uz Centrālo vēlēšanu komisiju.

Divu gadu laikā stāvoklis valstī nav uzlabojies. Faktu skaits, kuri satur Krimināllikuma 90. un 92. pantu pazīmes, ir pieaudzis. Vēlētāji šogad jau ir ziņojuši ap 30 faktu Limbažu, Ogres, Tukuma, Jelgavas u.c. novados, kur kavēta likumprojektu parakstīšana gan apzināti, gan bezdarbības dēļ (atbildīgās personas nozaudējuši piekļuves kodus, u.c.).
 
Lūdzam Ģenerālprokuroru norīkot prokuroru, kurš organizētu Krimināllikuma 90. un 92. pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu valstī, izstrādātu ieteikumus, kā rīkoties vēlētājiem. Noziegumu novēršana nav CVK funkcija. Uz vēlētāju tiesību pārkāpumiem būtu jāreaģē nekavējoši. Vēlēšanas vai likumu parakstīšana notiek īsu brīdi. Pēc konstitucionālo procedūru slēgšanas vairs nav iespējams atjaunot pilsonim tiesības, kuras tika liegtas.

Pieteikto nodarījumu ar Krimināllikuma 90. un 92. pantu pazīmēm pārbaude atšķiras no nodarījumiem citos pantos (miesas bojājumi, zādzības u.c), kur iespējama mazāka steiga.
 
1) biedrības 07.09.2017. iesniegums Ģenerālprokuroram (gaismas kopija);
2) Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora A.Pormaļa 07.10.2017. atbilde (kopija).
 
Rīgā, 2019.gada 03.jūlijā, Nr.26
Pielikumā: vēstuļu kopijas

Paveiktais
Centrālajai Vēlēšanu komisijai
CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050
 
Izslēgt no CVK instrukcijas nevajadzīgus apgrūtinājumus vēlētājiem.

Latvijas Ministru kabinets, izpildot 75 valstu parakstīto Atvērtās pārvaldības deklarāciju (Latvijas prezidents parakstīja Ņujorkā, ANO mītnē 2011.gadā), ir ar 07.11.2017. rīkojumu nr. Nr.433 apstiprinājis “Latvijas Trešais Nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns (2017.-2019. gadam)”. Plāns paredz atvieglot procedūras - ieviešot risinājumus digitāli.
 
Ieguldot 0,6 milj. eiro nodokļu maksātāju naudas (vēlētāju naudas), VARAM sadarbībā ar CVK un pašvaldībām ir izveidojusi papildu pakalpojumu Vienoto pakalpojumu tīkla ietvaros – likumprojektu parakstīšana.
 
Rezultātā, nepieciešamie lēmumu pieņemšanai dati ir CVK pieejami digitāli. Vairs nav praktiskas nepieciešamības, kā arī nav leģitīmas jēgas uzturēt CVK instrukcijā apgrūtinājumu vēlētājiem.
 
Novecojusi, nesamērīgi apgrūtinoša ir CVK prasība – ne vien parakstīt likumprojektu pašvaldībā vai pie notāra, bet vēl papildu iesniegt rakstveida paziņojumu CVK, par veikto parakstīšanu. Nesamērība ir acīmredzama – jo netiek no citas grupas: digitāli latvija.lv parakstījušiem - katram prasīts iesniegt CVK apliecinošu dokumentus.
 
Argumenti mainīt instrukciju ir 10.05.2018. vēstulē iesniegti CVK.
CVK 13.06.2018. atbildes vēstulē Nr.02-01.7/1-45e teikts, ka lūgs Saeimu.
Ir pagājis gads, kura laikā nav novērsta pretruna CVK instrukcijā.
Biedrība atkārtoti lūdz CVK izslēgt no CVK instrukcijas novecojušās prasības.
 
Pielikumā:
1) CVK 13.06.2018. atbilde Nr.02-01.7/1-45e (gaismas kopija);
2) biedrības 10.05.2018. iesniegums CVK (gaismas kopija).
 
Rīgā, 2019.gada 03.jūlijā, Nr.25
Pielikumā: vēstuļu kopijas

Paveiktais
Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050
 
Par parakstu apliecinātāju atkārtotu instruktāžu.

Mūsu biedrība ir iniciators divu CVK reģistrētu likumprojektu parakstīšanai. Lūdzam informēt visas atbildīgās personas, kuru vārdi ir publicēti CVK lapā sadaļā “parakstu apliecinātāji”, par nepieciešamību organizēt darbu parakstu apliecināšanā.
 
Pašlaik atklājusies negatīva tendence. Daļā novadu ir mainījušies CVK lapā uzrādītie apliecinātāji, nomainīto vārdi nav iekļauti CVK sarakstā. Papildu tam, ir vairāki gadījumi, kad nozaudētas paroles un nevar apkalpot atnākušos pilsoņus. Ir arī fakti, ka nepareizi un maldinoši atbild pilsoņiem, ka nekāda likumu parakstīšana nenotiekot.
 
Lai novērstu negācijas, lūdzam CVK informēt visas pašvaldības un visus notārus par reģistrētajiem vēlētāju parakstīšanai likumprojektiem.
 

Rīgā, 2019.gada 03.jūlijā, Nr.24

 

Paveiktais

Paveiktais
21.aprīlis ir īpaši nozīmīgs datums - Tautas sapulce 1990. gadā. Rīgā, Daugavas stadionā, visu Latvijas PSR pašvaldību sapulce, kas deva mandātu Augstākajai Padomei 1990. gada 4. maijā pieņemt Neatkarības deklarāciju.
Par Tautas sapulci, kuras kā visas tautas lēmums ir juridiskais pamats LR atjaunošanai - aizstāja referendumu, kuram pēc Potsdamas līguma bija jānotiek Latvijā 1990. gadā, ir jāzina katram Latvijas pilsonim.
Aicinām Pašvaldību savienību ar Barikāžu muzeja atbalstu, atcerēties 8086 delegatus un meklēt kontaktus, atmiņas. Ir nepieciešama palīdzība - izziņot info iespējami plaši, palīdzēt nosūtīt aicinājumu arī presei.
Pielikumā: 1990. gada Tautas sapulces delegātu, LPS dibinātāju Aleksandra Lielmeža un Ivara Redisona 15. aprīļa aicinājums, un Barikāžu muzeja vēstule.
Papildu zināšanai!
Mālpilij ir īpaša nozīme Latvijas militārās aizsardzības vēsturē. Pašvaldības ēkā notika 1990 gada 28. maijā visas Latvijas brīvpratīgo vienību vadītāju sapulce, par Latvijas valsts aizsardzības struktūras atjaunošanu. Mālpilī uz tehnikuma bāzes tika izveidots pirmais Latvijas armijas mācību centrs, savukārt Siguldā ar pašvaldības domes 03.06.1990. lēmumu tika apstiprināts nolikums un izveidota Siguldas novada zemessardze. (vēl gadu pirms AP izveidoja Latvijas Zemessardzi). Pirmais komandieris - Roberts Millers (Inčukalns) (segvārds- Bārda) kurš 1991, gada janvārī koordinēja svarīgo objektu - Zaķusalas TV aizsardzības izveidi, kā arī radiotorņa Ulbrokā aizsardzību. Siguldas dome nodrošināja svarīgā objekta - Siguldas TV retranslācijas torņa - aizsardzību. Sadarbība ciešā saskarē ar Līgatnes un Cēsu pašvaldībām.
Aicinājums Pašvaldību savienībai un Barikāzu muzeja vēstule

Paveiktais
LR Saeimas Finanšu un budžeta komisijas
priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

LR Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas
priekšsēdētājam Kasparam Ģirģēnam
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

Noraksts: Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīga, LV-1050
 
Par budžeta piešķiršanu Satversmes 90. panta prasību izpildei skaidrot pilsoņiem viņu tiesības piedalīties valsts pārvaldē
 
Lūdzam valsts budžeta 2020.gada projektā iezīmēt līdzekļus Satversmes 90. panta izpildei “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”. Reāli šis darbs jau notiek.
 
2018. gada 18. aprīlī Vides un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards atklāja valsts vienotās komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”, kas paredz 6000 aktīvistu iesaisti.

Labās aktivitātes paredzēts turpināt 2020. gadā. Tās sasaucas ar pasākumiem digitalizācijai un sabiedrības iesaistei, kuras paredz ar Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojumu nr.633 apstiprinātā valsts programma “Latvijas trešais nacionālais Atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2017.-2019. gadam”.
 
Latvijas valdība ar ES atbalstu ir izveidojusi tehniski ērtu sistēmu sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldē – kurā ir saslēgti valsts dokumentu sistēmu www.latvija.lv un valsts un pašvaldību pakalpojumu centru sistēmas.
Latvijas pilsoņiem ir iespējas Latvijas teritorijā parakstīt un iesniegt valsts iestādēm ap 120 veidu dokumentus, ieskaitot CVK reģistrētos likumprojektus iesniegšanai Saeimā.
 
Prioritāras ir konstitucionālās pilsoņu tiesības (pilsoņu griba ir valsts pamats), kuras ir tieši nosauktas Satversmē un pieejamas pilsoņiem ierobežotu laika sprīdi (datumus izsludina CVK):
a) likumprojektu parakstīšana iesniegšanai Saeimā;
b) vēlēšanas;
c) tautas nobalsošanas (ierosina prezidents vai Saeima).

Ikvienam vēlētājam ir tiesības, atbilstoši Satversmes 90.pantam, zināt laiku un vietu, kur un kad notiek balsošana vai likumprojekta parakstīšana, un kā var piedalīties tajās. Informēt kad un kur notiek, ir izpildvaras pienākums. Bet tas, vai izmantot šo tiesību, ir katra pilsoņa paša izvēle.

Vēlētāju tiesības zināt un piedalīties aizsargā valsts. Saeima ir iekļāvusi Krimināllikuma 10. nodaļā “Noziegumi pret valsti” 90. pantu “Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā” un 92. pantu “Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana”.

Izpildot Satversmes 90. pantu, valsts budžeta projektā daļēji jau ir paredzēti līdzekļi pilsoņu informēšanai - kad un kur notiek vēlēšanas, kā arī rezervēti līdzekļi informēšanai, ja notiks tautas nobalsošanas. Nav iezīmēti budžeta projektā līdzekļi pilsoņu informēšanai par to, kad un kur notiek Satversmē paredzētā konstitucionālā procedūra – vēlētāju rosināto likumprojektu parakstīšana CVK pārraudzībā iesniegšanai Saeimā.

Parakstīt CVK reģistrētos likumprojektu var elektroniski valsts vietnē latvija.lv vai personiski papīra formātā ap 500 vietās valstī visu 119 pašvaldību izpilddirekcijās un visu pagastu pārvaldēs. Kā liecina ziņas no novadiem, pilsoņi par šo iespēju nav pietiekami informēti.

Budžetā ir plānotas lielas summas pilsoņu informēšanai, dažādās sadaļās. Var esošo summu ietvaros iezīmēt nepieciešamos līdzekļus Satversmes 90. panta izpildei. Papildu summa ir piešķirama Centrālajai Vēlēšanu komisijai – publikāciju apmaksai medijos un pasta izdevumiem Latvijas pilsoņu ārvalstīs informēšanai, kā arī nevalstiskajām organizācijām pilsoņu informēšanai un līdzdalības veicināšanai, kas ir Ministru kabineta 07.11.2017. apstiprinātā “Latvijas trešā nacionālā Atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2017.-2019. gadam” mērķis.

Tas savukārt paver ceļu aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts pārvaldē un veicina aktīvāku pilsoņu veidošanos, kas vēlas piedalīties pašpārvaldes procesā un valsti vairs neuztver kā no sevis neatkarīgu represīvu organizāciju, bet vairāk kā saimniecisku veidojumu, kas darbojas kopēju interešu vārdā.

Ja pilsoņi redzēs, ka viņu viedoklis virza valsts attīstību, daudzus jautājumus varēs risināt vieglāk, kā līdz šim.
 

Rīgā, 2019.gada 15.martā, Nr. 10

 

Paveiktais
Latvijas Valsts prezidentam
Raimondam Vējonim
Pils laukumā 3, Rīgā, LV-1900
 
Lūgums neizsludināt 21.02.2019. likumu
"Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”
 

Jau agrāk, Valsts Prezidents A.Bērziņš 27.11.2012.vēstulē Nr. 447 Saeimai nepiekrita vienkāršotai pieejai un veidam, kādā pieņemts 08.11.2012. likums "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", turpmāk Likums.

Sešu gadu laikā ir apstiprinājušās bažas, ka  tādam Likumam, kurā steigā veikti grozījumi neņemot vērā sabiedrības viedokli, var būt negatīvas sekas. Pilsoņu jūtas atstumti no valsts procesiem. Gandrīz puse pilsoņu nepiedalās vēlēšanās. Simtiem pārceļas uz dzīvi ārzemēs.

Ja vēlamies saglabāt Latvijas valsti, būtu  jāatdod pilsoņiem iespēja ietekmēt lietas un lēmumus, tajā skaitā atvieglot likumprojektu iesniegšanu Saeimā.

21.02.2019. Likuma grozījumi pieņemti steigā bez diskusijām, neuzklausot MK-NVO sadarbības Memoranda padomes viedokli, CVK viedokli. Grozījumu ietekme nav saskaņota ar valsts programmu (Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojums Nr.633) "Latvijas trešais Nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns (2017-02019)". Bez tam pieņemtie Likuma grozījumi konceptuāli atšķiras no sākotnēji iesniegtā grozījumu projekta. Veidojas labas pārvaldības principam neatbilstoša likumdošanas prakse, ka sākotnēji tiek iesniegti nelieli tiesību akta grozījumi, dažreiz pat tikai tehniski, kā šajā gadījumā, kas turpmākajos lasījumos apaug ar konceptuālām izmaiņām, tādējādi apejot diskusijas Saeimā, nerunājot nemaz par sabiedrības iesaistīšanu.   

Kas attiecas uz Likumu, biedrība uzskata, ka nav pareizi noteikt vienādu regulējumu četrām krasi atšķirīgām procedūrām:

1) likumu ierosināšana iesniegšanai Saeimā;

2) ES pilsoņu iniciatīva;

3) tautas nobalsošanas;

4) Saeimas atlaišana.

Likumā un 21.02.2019. pieņemtajos grozījumos sabiedrības informēšana par izsludināto parakstu vākšanu tiek pielīdzināta priekšvēlēšanu politiskajai aģitācijai. Nav ņemts vērā, ka likumdošanas iniciatīva būtiski atšķiras no vēlēšanām un tautas nobalsošanas.

Biedrība uzskata, ka nav samērīgi, ka pilsoņu ierosinātajam likumprojektam CVK publicē tikai pašu likumprojektu, bet tā skaidrojumus (anotāciju) un informāciju par to, ka izsludināta parakstīšanās pielīdzina politiskajai aģitācijai un uzliek ierobežojumus.    

Lūdzam Valsts prezidentu neparakstīt likumu, un nodot to otrreizējai caaurlūkošanai, aicinot apspriest likuma koncepciju un mērķi.

 

Rīgā, 2019.gada 1.martā, Nr. 8

Paveiktais
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
priekšsēdētājai Janīnai Kursītei-Pakulei
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811
 
 
Par nereaģēšanu uz ziņojumiem par apdraudējumu Latvijas valstij
 
Starptautiskas institūcijas ir norādījušas Latvijai, un turpina uzsvērt nepieciešamību novērst demokrātiskai valstij nepieļaujamu parādību “netīrās naudas atmazgāšanu” un korupciju. Tās negatīvi ietekmē valsts drošību, aizsardzības spējas un apdraud Latvijas valsts pastāvēšanu.

Lūdzam noskaidrot, kuras personas ir kavējušas virzīt lūgumus ASV Finanšu kontroles institūcijām noskaidrot patiesā labuma guvējus no darījumiem Latvijā, kuri kārtoti tiek ofšorā Delavērā, ASV. 
2015. gadā un 2016. gadā divreiz tika lūgts jautājumu skatīt Noziedzības novēršanas padomē, papildu, lūgums vērsties ASV Finanšu uzraudzības institūcijās tika iesniegts arī Eiropas Revīzijas palātā, Eiropas parlamentā un Eiropas padomes prezidentūrā. Latvijā pārbaudes veica policija un VID, bet pēkšņi VID vadītāja atkāpās no amata, un pārbaužu virzība apstājās.

2016. gada 3. februārī Saeimā iesniegtā piecu biedrību vēstule palikusi bez izskatīšanas. Nav iepazīstināti Juridiskās komisijas visi deputāti. Nav skatīts Saeimā ieviest labo praksi, kāda ir Eiropas parlamentā - atsevišķā sēdē uzklausīt ministra amata kandidātus.
Vēstulē bija fakti par augstu valsts amatpersonu iespējamu interešu konfliktu, saistībā ar darījumiem no firmu puses, kurus darbojās adresē Antonijas ielā 7, Rīgā un 1209 N Orange St. Wilmington, Delavera 19801 USA.

25.06.2015. gada vēstulē minēti fakti arī par darījumu bankas “Citadele” pārdošanā Delaverā reģistrētai ofšora kompānijai, kuru konsultēja advokātu firma “Raidla, Lejins & Norcous”, kurā strādā augstu Latvijas amatpersonu radinieki. Šis fakts palicis bez pārbaudes.
Kā zināms, no starptautiskām institūcijām ir izvirzītas prasības Latvijai, bet no Latvijas iestāžu puses uz iesniegumiem bijušas pamatā atrakstīšanās.

Pielikumā:
02.02.2016. biedrību iesniegums I.Mūrniecei, ar pielikumiem (kopija);
25.06.2015. biedrību iesniegums Noziedzības novēršanas padomei, un ES institūcijām (kopija);
18.01.2016. biedrību iesniegums Noziedzības novēršanas padomei, un ES institūcijām (kopija).
 

Rīgā, 2019.gada 21.janvārī, Nr. 3

Paveiktais
Veselības ministrei Andai Čakšai
Brīvības ielā 72, Rīgā, LV-1011
 
 
Informācijas pieprasījums par valdības veiktiem pasākumiem orgānu tirdzniecības novēršanai (izpildot 13.04.2015 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu 61243/08).
 
Eiropas Cilvēktiesību tiesa 13.04.2015. spriedumā lietā Nr.61243/08 vērtēja atklājušos Latvijā cilvēktiesību pārkāpumu – mirušu cilvēku orgānu izņemšanu neinformējot piederīgos. Tas noticis Latvijas slimnīcās, izņemtie orgāni pārdoti firmām ārzemēs.
Atbildētājs starptautiskajā lietā bija Latvijas valsts. 
Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 10. pantu, lūdzam informēt biedrību un arī Latvijas sabiedrību par pasākumiem, kādus pēc 13.06.2015. ECT sprieduma saņemšanas ir veikusi Veselības ministrija un tās struktūras, lai novērstu un turpmāk vairs nepieļautu Latvijas medicīnas iestādēs līdzīgu gadījumu atkārtošanos.
 
Pielikumā: Eiropas Cilvēktiesību tiesa 13.04.2015. spriedums lietā Nr.61243/08.
 

Rīgā, 2018.gada 19.decembrī, Nr.32 

Veselības Ministrijas atbilde/ECT spriedums

Paveiktais
Vai zināji, ka eksistē Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurš nosaka, ka tauta pilnvaro ierēdni rīcībai, lai attīstītu un veicinātu Satversmē noteikto (valsts attīstību un drošību)?
Vai un cik bieži esi izmantojis šo iespēju?
Vai esi informēts, cik daudzi likumi ir nevajadzīgi, jo to pamatdoma jau ir ietverta Latvijas galvenajā dokumentā - Satversmē?
 
Un būtiskākais, kas tajā ietverts - 

Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Oktobrī vēlēšanas. Daudzi nezin par ko balsot. Daļa nobalsos par “mazāko ļaunumu”. Vai mainīsies rezultāts? Nē!
Jābalso ir, bet ar balsošanu vēlēšanās vien nepietiek.
Tas var darboties tikai tad, ja rīkosies pats, ja zini ko vēlies un prasīsi to izpildīt.
Labā ziņa – ir izveidots 75 valstu parakstīts līgums par atvērtu pārvaldību, kas paredz iedzīvotāju iespēju ietekmēt norises. Daļu sev vajadzīgā panākt vari rīkojoties viens vai nelielā grupā, bet otru daļu panāksi – rīkojoties kopā ar domu biedriem.
Valsts dibinātāji ir noteikuši - Tu esi saimnieks savā zemē!

Paveiktais
“Latvijas Neatkarīgā Televīzija”, redakcijai par informatīvo atbalstu Satversmes 90. panta izpildē

 

“Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”–  noteikts valsts pamatlikuma 90.pantā.

Vairums pilsoņu Latvijā nezina, ka jau no pašiem Latvijas Republikas pirmsākumiem 20. gadsimta sākumā pastāv manabalss.lv līdzīga, taču likumdošanā nostiprināta iespēja likumprojektus ierosināt pašiem pilsoņiem. Atšķirībā no manabalss.lv, kas ir sabiedriskas organzācijas projekts, vēlētāju rosinātiem likumprojektiem jeb iniciatīvām ir likumā noteikta kārtība un spēks, Saeima tos nevar atstāt bez ievērības pat tad, ja uzskata par nevēlamiem. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā sadaļā “vēlētāju iniciatīvas” skatāmi pašreiz parakstāmie vēlētāju likumprojekti (https://www.cvk.lv/pub/public/31104.html). 

Līdzdalības efekts noderēs arī Latvijas valsts lietās. Lauku talkās ikviens būs ievērojis – darbi rit raiti, kad katrs pieliek roku. 

Valsts ir noteikusi pilsoņu aizsardzību – neviens nedrīkst kavēt parakstīt CVK atļautu likumprojektu, līdzīgi kā nedrīkst traucēt vēlēšanas (skat. Krimināllikuma 90. pantu). 

Latvijas valdība ir izveidojusi tehniski ērtu kārtību, kā iesniedzamas oficiālās vēlētāju iniciatīvas (likumprojekti) - kuras Saeima nevar atteikties skatīt: 

a) parakstot elektroniski oficiālo dokumentu portālā www.latvija.lv/pv (bez maksas);

b) vai parakstot papīra formātā personiski, uzrādot pasi - Latvijas 119 pašvaldību izpilddirekcijās un pagastu pārvaldēs, kopskaitā ap 500 vietās valstī. (Parakstu lapu izdrukā dzīvesvietas deklarēšanas pārziņi. Pakalpojuma maksa 1,42 eiro, bet dome var to samazināt.)

Šī kārtība paredzēta ilgiem gadiem. Iniciatīvas var būt dažādas. Paveras iespēja risināt tās lietas, par kurām iestrēguši lūgumi ministrijās vai komisijās. Satversmes 78. pants paredz garantiju – ja Saeima neskata vai noraida vēlētāju iniciatīvu, tad CVK izsludina tautas nobalsošanu.  

Jaunās tehnoloģijas ienāk ar ES fondu atbalstu. Piemēram, valsts vienoto klientu apkalpošanas centru izveides projektu Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” par 85% finansē Eiropas Savienība un par 15% Latvijas valsts.

Tehniski sistēmas ir izveidotas, bet iedzīvotāji par tām nezina. Ja budžetā nav izdalīta nauda likuma skaidrošanai, tad nākas to darīt sabiedriskā kārtā – ikvienam pilsonim ir jāzina laiks un vieta, kad notiek CVK lemtas vēlēšanas, nobalsošanas, likumprojektu parakstīšana.

Katrs pilsonis pats izlems, vai piedalīties.

Šobrīd ir 1`564`003 balsstiesīgo. 2017. gada pašvaldību vēlēšanu sarakstos iekļauti 1`443`796 vēlētāji. Kā atrast pārējos 120`207 pilsoņus? LR konsulātos ārvalstīs likumprojektus vairs nevar parakstīt kopš 2015. gada 1. janvāra. Ārvalstīs dzīvojošiem jāierodas Latvijā, ja tie vēlas parakstīties.

Aicinām redakciju palīdzēt Satversmes 90. panta izpildē un informēt sabiedrību par valdības un pašvaldību sniegto jauno iespēju pilsoņiem īstenot tiesības, kuras paredz likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

Biedrības “Atvērtā pārvaldība” veiktais pielikumā: 18.07.2017. lūgums visu 119 pašvaldību izpilddirektoriem un visu pagastu pārvaldniekiem, 09.09.2017. atbalsta lūgums Tiesībsargam.

 

Rīgā, 2017.gada 30.septembrī, Nr.39-04 

 

Paveiktais
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, 
valsts sekretāram Rinaldam Muciņam. 
VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Aigai Aizpurietei

 

Lūgums ministrijai – papildu informēt pašvaldības Eiropas Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu (līdz 16.08.2017.) 

Eiropas Komisija izsludināja 24.05.2017. sabiedrisko apspriešanu - līdz 16.08.2017. aicinot visus ES pilsoņus (tajā skaitā Latvijas pilsoņus) izteikt aptaujā viedokļus par nepieciešamiem atvieglojumiem Eiropas padomes un Parlamenta 16.02.2011. regulā (ES) nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu

Publicēts CVK lapā https://www.cvk.lv/pub/public/31214.html sadaļā “Eiropas pilsoņu iniciatīvas” ( https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-european-citizens-initiative_lv ).

Maija nogalē, kad Eiropas Komisija izsludināja sabiedrisko apspriešanu, Latvijā bija pašvaldību vēlēšanas, mācību iestādēs notika eksāmeni, strādājošie gatavojās atvaļinājumiem. Par Eiropas Komisijas 24..05.2017. aptauju dažādu apstākļu dēļ sabiedrība Latvijā informāciju nebija informēta. 

Satversmes 90. pants nosaka “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” 

Biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” sagatavoja informatīvu vēstuli un jūlijā nogalē nosūtīja Latvijas visu 119 pašvaldību izpilddirekcijām un pagastu pārvaldēm.

Vairāku novadu vadība veica pasākumus iedzīvotāju informēšanai. (Ieskatam, pielikumā Valkas novada domes atbilde biedrībai). Daļā novadu  pašvaldības vilcinās informēt savu novadu iedzīvotājus par viņu tiesībām piedalīties ES sabiedriskajā apspriešanā.

Aptauja drīz noslēgsies - 16.08.2017., nepieciešama steidzami papildu rīcība, lai iedzīvotāji uzzinātu par EK aptauju, tālāko lemtu pilsoņi paši – izmantot savas tiesības vai neizmantot un nepiedalīties.

Lūdzam Jūsu rīcību un izziņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniskajiem līdzekļiem visām pašvaldībām atgādinājumu – par iespēju līdz 16.08.2017. iedzīvotājiem piedalīties un izteikt viedokli Eiropas Komisijas rīkotajā aptaujā.  

 

Rīgā, 2017.gada 10.augustā, Nr. 37

 

Paveiktais

Sabiedrībai svarīgus jautājumus 49 partijām, kuru kandidāti pieteikti pašvaldību vēlēšanām, ir uzdevusi Atklātā vēstulē Latvijas partijāmbiedrība "Atvērtā pārvaldība". Pašvaldībām būs ietekme Latvijas pamatvērtību saglabāšanā. Vēstule nosūtīta 2017.gada 22.maijā katrai partijai.

Latvijas valsts pamatlikuma ievadā, Satversmes preambulā, ir deklarēti valsts mērķi:

  • garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem,
  • nodrošināt Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmēt labklājību.
Pretrunā Satversmei pieņemti likumi un rīcība ir spēkā neesoši no to pieņemšanas brīža.

1990. gada 21. aprīlī stadionā “Daugava” notikušajā Tautas sapulcē 8086 delegāti no Latvijas 493 pašvaldībām balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu (“par” nobalsoja 8003), šī lēmuma izpildi uzdeva jaunievēlētai Augstākajai padomei. Šobrīd līdzīgs skaits (8945 kandidāti) pretendē uz pašvaldību deputātu vietām. Latvijas pamatvērtību saglabāšana tuvākajā nākotnē būs atkarīga no viņiem.

Visām 49 partijām ir 22.05.2017. nosūtīta atklāta vēstule ar svarīgiem diviem jautājumiem: 

  1. Vai atzīstat Latvijas Republikas Satversmē deklarēto valsts mērķi?
  2. Vai savā pašvaldībā aizsargāsiet iedzīvotājus pret noziedzīgām darbībām? 

Paveiktais
 

Paveiktais
 Dari un saņem to, kas Tev pienākas balsojot www.latvija.lv/pv
 
Balso parakstoties internetā - Latviju bez viltus un blēdības
 
 

Paveiktais
  

Paveiktais
 

Paveiktais
 
  1. Lūgums vērsties par naudas no Latvijas apriti ofšorā Delaverā atklāto noziedzības shēmu1996.gadā
  2. Pieteikums CVK parakstu vākšanai likumprojektam “Par Saeimas deputātu, ministru un valsts sekretāru personiski materiālo atbildību” 2015
  3. Balsošanas Brīvība 2014: Tā ir Tava brīvība, aizsardzība un Tava nākotne!
  4. Balsošanas Brīvība 2014 - Netaisnīgs likums ir jāatceļ!
  5. Balsošanas Brīvība 2014 - Nē tiesību ierobežošanai!