Aicinām pievienoties likumprojekta atbalstītāju kopai!

2020.gada 10. jūnijā, Saeima attālināti balsojot pieņēma izmaiņas valsts dzīves pamatos – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. (Sauktu arī par pašvaldību reformas likumu).
Likums ietekmēs pilsoņu maciņus, īpašumus, statusu, dzīves apstākļus, demogrāfiju, tautsaimniecību. Četrdesmit pašvaldības rakstīja lūgumu neizsludināt likumu. Loģiski būtu – rīkot tautas nobalsošanu, kurā apstiprina šo likumu, vai noraida to. Uzdod pārstrādāt. 

Pilsoņiem ir jābūt iespējai lemt!

Atvērtās Pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) piedāvā likumprojektu “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” atcelšanu reģistrācijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 

Vēlētājiem izveidojot iniciatīvas atbalsta kopu, tiktu izpildīts Satversmes sapulces 1922. gada kritērijs: 1000 cilvēku  iesniedz likumprojektu CVK. CVK reģistrē likumprojektu un izsludina parakstu vākšanu. Ja likumprojektu paraksta desmitā daļa vēlētāju (154 868), tad notiktu Tautas nobalsošana.


Ieslēdziet javascript lai šī forma darbotos



Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības un balsot/parakstīties pret balsošanas ierobežojumiem
 Logs aizvērsies pēc 12 sekundēm
Nodibinājuma “Sabiedrības Līdzdalības Fonds” valdei
(portālam “Mana Balss” )
11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050
Par kopdarbību pilsoņu līdzdalības stiprināšanai likumdošanas procesā.
 
“Sabiedrības Līdzdalības Fonda” veidotā iniciatīvu platforma “Mana Balss” ir guvusi sabiedrības atsaucību, pilsoņi izmanto iespēju izteikties par dažādām aktualitātēm.

Abas mūsu nevalstiskās organizācijas līdzdarbojas valsts programmā pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai: „Latvijas Trešais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2017.-2019. gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojumu nr.633); esam iekļauti Latvijas valdības 1. apņemšanās izpildē „Efektīvāka sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā” kā sadarbības partneri (skat. plāna 9.-13.lpp.).
 
Saeimas deputāti 2012. gadā papildināja Saeimas Kārtības rulli ar nodaļu “5.3 Kolektīvā iesnieguma izskatīšana”. Pilsoņi no 16 gadu vecuma ar 10 tūkst. parakstu var iesniegt kolektīvo iesniegumu Saeimā. Pieņemt vai nepieņemt šo iesniegumu deputātu skatīšanai, to lemj Saeimas prezidijs un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Vairākas iniciatīvas deputāti ir pieņēmuši skatīšanai Saeimā. Vienlaikus, ir Latvijas iedzīvotāju ikdienai un attīstībai svarīgas aktualitātes, kuras negrib deputāti apspriest.
Piemēram. Cilvēka tiesības uz mājokli ir atzinis Eiropas parlaments kā pamatu citu tiesību izpildei (11.06.2103. rezolūcija Nr.2012/2293 “par sociālajiem mājokļiem”). Ja nav cilvēkam mājokļa, tad citas tiesības kļūst deklaratīvas. Latvijas iedzīvotājus, kuriem nav naudas, apdraud izlikšana no mājokļiem. Tas ir pretrunā ES un Latvijas pamatvērtībām.

Vairāk kā 52 tūkstoši pilsoņu parakstīja “Mana Balss” iniciatīvu aizsargāt ģimenes Latvijā, vienīgo mājokli atbrīvojot no nodokļu nastas. Šo iesniegumu Saeimas deputāti nepieņēma. Tas nozīmē, ka jāmeklē ir cits risinājums. Ģimeņu drošība nav tikai ekonomiska problēma. Tā ir arī valsts drošības jautājums, un Latvijas pastāvēšanas ilgtermiņā pamats.

Papildu risinājumu sniedz Latvijas Satversme.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir reģistrējusi vēlētāju parakstīšanai likumprojektu, kas paredz neaplikt ar nodokli vienīgo mājokli. Līdz 24.05.2020. likumu parakstīt var ap 500 parakstu vietās pašvaldībās klātienē, vai elektroniski valsts portālā www.latvija.lv/pv.

Lūdzam informēt “Mana balss” iniciatīvas dalībniekus par šo juridisko mehānismu, kas ir papildu atbalsts iniciatīvai. Praktiski – vajadzīgs otrs paraksts par likumprojektu.
 
Satversmes 78. pantā noteikts: ja Saeima noraida vēlētāju iesniegtu likumprojektu, tad CVK rīko tautas nobalsošanu.
Saglabāt mājokli ir cilvēktiesību jautājums. Likuma mērķis pārsniedz nodokļu robežas, par šādu likumu var rīkot tautas nobalsošanu.
Likums ir tautas pieņemts, ja balsošanai reģistrējas vismaz 422 557 pilsoņi (puse no Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita), un "par" likumu balso ne mazāk kā 211 279 pilsoņi.
Nobalsošanā tiek skaitīti likumprojekta iesniedzēji kā balsojuši “par” likumu.
Informējam, ka valsts dibinātāji jau 1922. gadā izveidoja mehānismu vēlētāju interešu aizstāvībai. Pašlaik šis mehānisms ir nostiprināts tehniski, ērti pieejams vēlētājiem.
Papildu, ir noteikts negrozāmais Satversmes kodols, un pieņemta likumu pakete, kas izslēdz tiesību negodīgu izmantošanu.
Latvijas Satversme paredz ne vien vēlēšanas, bet arī paredz otru CVK pārraudzītu procedūru – vēlētāju uzdevums saviem priekšstāvjiem jeb “obligātais likumprojekts”, kuru nedrīkst Saeima neskatīt. Tas jāizskata nekavējoties Saeimas plenārsēdēs 3 lasījumos, tajā pat sesijā kad iesniegts.
 
Krimināllikuma 90. pants paredz sodu par likumprojekta parakstīšanas kavēšanu, līdzīgi kā paredz sodu par vēlēšanu kavēšanu.
Kā minēts, Ministru kabinets, Centrālā vēlēšanu komisija un pašvaldības ir izveidojušas tehniski ērtu iespēju pilsoņiem; CVK atļautos likumprojektus var pilsoņi parakstīt:
  1. elektroniski valsts dokumentu portālā www.latvija.lv/pv
  2. vai klātienē, uzrādot pasi, visu 119 pašvaldību izpilddirekcijās un visu pagastu pārvaldēs (dzīves vietas deklarēšanas nodaļās)
    (parakstu vietas, darba laiki skat. CVK lapā https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji )
Ievērojot ērto iespēju parakstīt likumprojektu klātienē pašvaldībās, iniciatīvai var pievienoties arī pilsoņu tā daļa, kura nelieto internetu. Nevalstiskām organizācijām jāapvieno spēki informēšanai par Satversmē garantētajām pilsoņu tiesībām. Tiklīdz visi pilsoņi uzzinās par Latvijas valdības un CVK sniegto iespēju, tā būs atsaucība un kļūs iespējami savākt Saeimas prasītos 155 tūkstošu vēlētāju parakstus likuma projektam.
Piebilde par likumprojekta tekstu: Vienīgā iespēja saņemt CVK atļauju, bija – iesniegt reģistrācijai to pašu teksta redakciju, kāda bija atļauta iepriekšējā reizē.

Debates par teksta redakciju būtu atstājamas vēlākam laikam. Tad, kad likums nonāks Saeimā. Pašlaik svarīgais – CVK ir reģistrējusi likumprojektu vēlētāju parakstīšanai. un ir sākta Satversmē paredzēta konstitucionāla procedūra – kas pielīdzināta vēlēšanām.
 
Satversmes 90. pantā noteikts: “90. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”. Ikvienam no 1,54 miljoniem vēlētāju ir tiesības zināt, kur un kad notiek likuma parakstīšana. Vai izmantot šīs tiesības, to izlems katrs pilsonis pats.
 
Rīgā, 2019.gada 03.jūlijā, Nr.27