What done - Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!

Details: APPL; Paveiktais; 22 January 2024

Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Rīgā, 2024.gada 22.janvārī

Priekšlikumi likumprojektam, kas uzlabotu mehānismu Satversmes 72. panta izpildei (prezidenta apturēts likums)

Details: APPL; Paveiktais; 10 January 2024

Latvijas Republikas
Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Tiesībsargam

Rīgā, 2024.gada 10.janvārī

Ziņojums

Par notikušo parakstu vākšanu vēlētāju pieprasījumam rīkot tautas nobalsošanu
par Valsts prezidenta apturēto likumu “Grozījumi Notariāta likumā”

Details: APPL; Paveiktais; 01 January 2024

Centrālajai Vēlēšanu komisijai
CVK priekšsēdētājai Kristīnei Saulītei
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Rīgā, 01.01.2024. Nr. 01

Lūgums sniegt pašvaldību vēlēšanu komisiju adreses ar CVK lēmumu Nr. 18 izsludinātajā parakstu vākšanā

Details: Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā; Paveiktais; 20 December 2023

Biedrība „Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”

reģ. Nr. 40008218958

Desmit gadu darba jubilejas pasākums-konference

2023. gada 19.decembrī Rīgā, Akadēmijas laukumā 1

Rezolūcija

2023. gada 19. decembrī, biedrības desmitgades pasākuma dalībnieki no kuriem vairums balsojuši par valsts Neatkarības atjaunošanu, apsprieduši ierosmes un priekšlikumus pilsoniskās sabiedrības aktivizācijai, secina:

Valsts pastāvēšanas galvenais kritērijs ir: tautas stāvoklis, labklājība un dzīvotspēja.

Diemžēl, saimnieciskās attīstības rādītāju ziņā Latvija arvien vairāk atpaliek no Baltijas un arī no Centrāleiropas valstīm.

Tautas skaitīšanu dati: 1897. gadā ir 1`318`617 latvieši, 2011.gadā - 1`285`136; bet 2021.gadā - 1`249`647 latvieši. Skaitļi liecina, ka ir jāceļ dzimstība un atbalsts bērniem, jo 2022. gada janvārī uz vienu jaundzimušo ir 2,19 mirušie.

Uzskaitījums arī liecina, ka nav izpildīts valsts uzdevums – nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

Saeimā bez pamata bieži lieto izņēmuma procedūru – steidzamību. Tas nozīmē, ka likumprojektu skata tikai divos lasījumos, bez plašas apspriešanas, atstumj prezidentu no iespējas apturēt nekvalitatīvus likumus. Šāda prakse ir pretrunā Satversmes 75.panta jēgai (skat. Valsts prezidenta 11.12.2020. paziņojumu nr.17).

Saeimas sēdēs tiek praktizēts mainīt darba kārtību bez visu deputātu klātbūtnes un bez balsošanas. Deputāti nekonsultējas ar vēlētājiem. Aizmirstot, ka Satversmes 5. pants nosaka- “Saeima sastāv no simts tautas priekšstāvjiem”.

Pirmskara Latvijā iedzīvotājus iegādāties Ķeguma HES akcijas mudināja ap 2 000 biedrību. Tolaik biedrībās sprieda par principu izpildi, dabiskajām tiesībām.

Pirmskara Latvijā bija aizliegts kavēt parakstu vākšanu, kavēt sasaukt tautas nobalsošanu.

Uzskatām par nepieciešamu:

1. aicinām visas biedrības un sabiedriskās organizācijas apspriest tiesību principus, apgūt dabiskās tiesības.

2. veikt auditu Saeimā, noskaidrot faktisko stāvokli procedūru izpildē. Novērst nepareizo praksi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā sniegt formālas atbildes uz pilsoņu iesniegumiem.

3. aicinām Centrālo vēlēšanu komisiju novērst šķērsli, kurš kavē vēlētājus sasaukt tautas nobalsošanu apturētam Notariāta likumam, kura tieši paredzēta Satversmē 72.pantā. Tā kā sasaukšana ir veicama īsā 30 dienu termiņā klātienē (parakstu vietas ir atsevišķi: skolās, kultūras namos u.tml.), tad par šķērsli ir kļuvusi uzmanības novēršana uz cita statusa parakstu vākšanām: par trim likumprojektiem (kas virzīti “no apakšas uz augšu”) un lēmumu atlaist Saeimu. Parakstīšanā tie būs ilgi, vienu gadu, un šajā situācijā nevar būt prioritāri.
Atbilstoši Satversmes jēgai, šīs paralēlās cita statusa parakstu vākšanas uz laiku jāaptur, jo maldina un kavē sasaukt tautas nobalsošanu par apturēto Notariāta likumu.

Apstiprināta konferences dalībnieku noslēguma balsojumā. Balsojuma pareizību apliecina: Ivars Redisons, Andrējs Krūmiņš

Details: APPL; Paveiktais; 13 December 2022

14.Saeimā apstiprināmā
Ministru kabineta veidotājam A. K. Kariņam

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājam
Edvardam Smiltēnam
un Prezidija locekļiem

No Biedrības “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”

Labdien!

Trešdien, 2022.gada 14.decembrī notiks Saeimas balsojums par MK jauno sastāvu. Biedrība APPL iebilst pret I. Lībiņas-Egneres virzīšanu Tieslietu ministra amatam, jo uzskata, ka šīs personas rīcība ir mazinājusi pilsoņu iespējas piedalīties valsts pārvaldē, tādējādi graujot valsts pamatus.

Details: APPL; Paveiktais; 30 October 2022

Latvijas Republikas Saeimai
Jēkaba ielā 11, Rīga, LV-1811
www.saeima.lv

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā”
Graudu iela 68a, Rīga, LV-1058
www.atvertaparvaldiba.lv

Atklāta vēstule, aicinājums 14. Saeimas deputātiem.

Apsveicam jaunievēlētos deputātus ar ievēlēšanu Saeimā. Atgādinām, ka Jūs pulcējaties vēsturiskā brīdī - I Saeimas sanākšanas simtgadē un Latvijas Satversmes spēkā stāšanās simtgadē. Novēlam būtiski atjauninātam Saeimas sastāvam būt cienīgiem tautas priekšstāvjiem, Satversmes gara tālāk nesējiem!

Details: APPL; Paveiktais; 29 August 2022

Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Rīgā, 2022.gada 26.augustā. Nr. 33.

Saskaņā ar likuma „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 22. un 23.pantu lūdzam reģistrēt likumprojektu „Likums par 2012.gada 8.novembra likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu”.

likumprojekta teksts

Details: APPL; Paveiktais; 22 April 2022

2022. gada 21. aprīlī apritēs 32. gadskārta, kopš Daugavas stadionā notika vēlētāju pilnvarotu visu līmeņu pašvaldību 8086 delegātu Tautas sapulce ar mērķi Augstākajai Padomei dot Latvijas iedzīvotāju mandātu atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.

Lai nodotu mūsdienu paaudzei vērtējumu par to, kā 1990.gadā tika izpildīti lēmumi, kāda ir to ietekme uz mūsdienām un sniegt esošās situācijas analīzi, ieteikumus rīcībai, organizatoru kopa “Pašvaldība 90” šī gada 21.aprīlī rīkoja konferenci “Vai tautvaldība Latvijā funkcionē?”.

Konferencē piedalījās arī biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" ar tēmu "Tautas nobalsošana kā tautvaldības elementi Pašvaldību un vietējo vēlēšanu komisiju iespējas".

konferences dalībnieki un tēmas

Details: APPL; Paveiktais; 11 April 2022

Centrālajai Vēlēšanu komisijai
CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Rīgā, 2022. gada 10. aprīlī. Nr.24

Par “Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma” prasību pārkāpumiem un CVK lēmuma Nr. 4 neizpildi izsludinātajā parakstu vākšanā

Details: APPL; Paveiktais; 31 March 2022

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Reģistrācijas Nr. 90000081852

Doma laukums 8A, Rīga, LV-1939

Rīgā, 2022. gada 30. martā. Nr.21

Par nelikumīgu aģitāciju ar CVK lēmumu Nr. 4 izsludinātajā parakstu vākšanā

Details: APPL; Paveiktais; 28 March 2022

Centrālajai Vēlēšanu komisijai
CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Rīgā, 2022. gada 28. martā. Nr.20

Par biedrības iestāšanos par novērotāju ar CVK lēmumu Nr. 4 izsludinātajā parakstu vākšanā

Details: APPL; Paveiktais; 31 August 2021

Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

31.08.2021. Nr. 11

Saskaņā ar likuma „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23.pantu lūdzam reģistrēt parakstu vākšanai likumprojektu „Likums par 2012.gada 8.novembra likuma „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu”.

likumprojekta teksts

Details: APPL; Paveiktais; 13 August 2021

Mandātu. Ētikas un iesniegumu komisija
Jēkaba ielā 16/221, Rīga, LV-1811

Komisijas prezidijam:
Janīna Kursīte-Pakule, priekšsēdētāja
Vitālijs Orlovs, priekšsēdētāja biedrs
Aldis Adamovičs, sekretārs

Komisijas locekļiem:
Iveta Benhena-Bēkena
Ilmārs Dūrītis
Raivis Dzintars
Edgars Kronbergs
Ainārs Latkovskis
Linda Medne
Artūrs Rubiks
Andris Skride
Jānis Vucāns
Normunds Žunna

Rīgā, 2021. gada 12. augustā

Lūgums deputātu komisijai iesniegt Saeimā likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības ruļļa 93. pantā nn 54. pantā’'
kas noregulētu steidzamības statusa likumprojektiem piešķiršanu atbilstoši Satversmes 75. panta (likumu steidzamība) prasībām

iesniegums

Details: APPL; Paveiktais; 12 July 2021

Atsaucoties Poltiskās partijas “Likums un kārtība” operatīvās darba grupas aicinājumam, šā gada 14.jūnijā publiskā sapulcē par situāciju saistībā ar covid ierobežojumiem, cilvēktiesību pārkāpumiem un diskrimināciju pret nevakcinētajiem, biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” ir nosūtījusi vēstuli ar aicinājumu un priekšlikumiem.

1. Novērst diskrimināciju - izglītībā, veselības aprūpē, nodarbīnātībā
2. Novērst ierobežojumu Satversmes 64. un 65. pantu izpildei (tautas likumdošanas tiesība) - (atcelt negodīgos 08.11.2012. grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”) - kuri ar PIECKĀRŠU sodu-bloķēšanas barjeru uzlikšanu vēlētājiem likvidē pašu pamatu - vēlētāju tiesību iesniegt likumprojektus Saeimā.

www.atvertaparvaldiba.lv/lv/aktualitates/205-balsosana-2020-2021-parakstisanas-pret-2012-gada-grozijumiem-pilsonu-balsosanas-ierobezojumiem-likumu-atcelsana-un-ierosinasana

Jāatgriežas ir pie Satversmes sapulces 20.06.1922. likuma normas - likumrojektu ierosina 1 000 (viens tūkstotis) vēlētāju (modifikacija - 10 tūkst)

Tālāk OTRĀ etapā valsts / pašvaldības un CVK palīdz: apziņo visus 1,55 milj vēlētājus, par iespēju - ja likumprojektu atbalsta 1/10 vēlētāju, tad šis likums iet uz nobalsošanu vispirms Saemā.

Būtiskākā atšķirība - tauta Latvijā ir pastāvīgi darbojošs likumdevējs, kura centrālais darbs ir: apstiprināt Saeimas likumus

Nodod Saeimas likumu tautas nobalsošanai prezidents trīs gadījumos:

a) pēc prezidenta ieskata

b) pēc trešdaļas Saeima deputātu pieprasījuma

c) pašu vēlētāju ierosinātos - ja nav pieņēmusi Saeima.

Tieši tāpēc, ka tauta ir pastāvīga “Lordu palāta”, nevar tai uzbāzties it neviens no malas. Suverēna garantija pastāv t.s. “likumdevēja svars” jeb norma - tautas nobalsošanu sasauc 1/10 vēlētāju jeb 155 000. Ja lieta ir pietiekami nopietna un pamatota, tad atbalsts būs

Netiešā veidā, DIVAS PAKĀPES un lielais skaits 1/10 vēlētāju (155 000) ir bijusi tā bremze, kura lidz šim ir pasargājusi (pat it kā ačgārnā veidā - ar pasivitāti) legalizēt sliktus likumus. Pat padomju laikā nav rīkotas nobalsošanas apstiprināt sliktus likumus - nevar neviens uzspiest nobalsošanai.

Respektīvi, nevis jālikvidē Satversmē noteiktā norma 1/10 vēlētāju, bet ir jāatjauno valsts atbalsts vēlētājiiem sapulcēties šādā skaitā, sākuma iniciatīva pēc 1995.gada likuma - pirmā etapā 10 tūkst. vēlētāju iesniedz likumprojektu CVK, otrā etapā - valsts palidz savākt pārējo 1/10 vēlētāju parakstus iesniegšanai Saeimā.

1. Mudināt pilsoņus apzināties sevi par Latvijas mantiniekiem un saimniekiem, savas, tiesības un pienākumus, izglītoties uzņēmumu u.c. pārvaldē, mācīties efektivitāti. Ar šo pieredzi dot uzdevumu saviem pilmvarniekiem Detalizēti ir studējams Civillikumā paredzētais pilnvarnieku atbilsības regulējums. Līdzīgi - pilnvarnieki ir deputāti, Satversmē ir aizliegums ņemt koncesijas (izmantot amatu savtīgi).

Ar piemēriem rādīt, kā gaidot "laimes lāci" un, izvairoties, cilvēki faktiski atsakās no savām tiesībām un pazaudē to kas ir bijis.

1. Katram pilsonim ir tiesības iesniegt Saeimā iebildumus un rosinājumus. Pareizi ir - ja priekšlikumi tiek iesniegti ar anotāciju, visiem saprotami. Nepareizi ir - sabiedrību ieraut parakstu vākšanas kampaņās (Individuāli, Mana balss u.c.), kas pēc būtības imitē aktīvu darbību, pazaudējot fokusu uz vajadzības risināšanu, un amatpersonu atbildību par pienākumu pildīšanu. Parakstu skaits nemazina/nepalielina prasības nozīmi.

www.atvertaparvaldiba.lv/lv/viedokli/196-ivars-redisons-vara-pieder-tautai-kadas-ir-izpildes-sviras

1. Novērst negodīgu likumu virzīšanas steidzamības lietojumu, tā jauc valsts struktūru, jo ir pretrunā Satversmei, rada iespēju apiet sabiedrību, veido tiesisko nihilismu, ļauj “izdzīt” likumprojektus, gatavotus šaura loka interesēs.

Saeimas Kārtības rullī - mainīt divus nepareizus pantus, kas ļauj manipulēt ar steidzamību (steidzamība ir izņēmums, kura kārtība ir Satversmes 75. pantā)

www.atvertaparvaldiba.lv/lv/viedokli/927-par-etikas-parkapumu-likumdeveju-negodigs-steidzamibas-lietojums-jauc-valsts-strukturu

1. Rosināt likumprojektu par Saeimas deputātu, ministru, valsts sekretāru personisko materiālo atbildību.

www.atvertaparvaldiba.lv/lv/paveiktais/44-pieteikums-cvk-parakstu-vaksanai-likumprojektam-par-saeimas-deputatu-ministru-un-valsts-sekretaru-personiski-materialo-atbildibu-2015

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!

Details: APPL; Paveiktais; 04 May 2021

Šī ir pirmā instrukcija, kā parakstīt Tautas likumus Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.latvija.lv/pv no mobilās ierīces - kas pieejama daudziem. Apstiprinot parakstu, portāla administrators katram iedzīvotājam piešķir apliecinājuma numuru - tas ir jāsaglabā.

Portālā katram iedzīvotājam ir iespējams izveidot savu pastkasti, sarakstēm ar valsts iestādēm.

Nākošā instrukcija paredzēta par parakstišanu klātienē pašvaldībās.

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!

Details: APPL; Paveiktais; 27 April 2021

Cien./God. Eiropas Parlamenta deputāt!

Eiropas Parlamentā ir paredzēts pieņemt lēmumus par “zaļo pasu” ieviešanu Eiropas Savienībā. Notikumu virzība rada riskus cilvēktiesību ierobežojumiem un diskriminācijai.

Lēmumi, proti dokumentu saturs un gars nedrīkst būt pretrunā ar sekojošiem punktiem:

Latvijas Republikas Satversmes 91. pantu, kas nosaka: "Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas." https://likumi.lv/doc.php?id=57980

Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantu https://www.echr.coe.int/Documents/Convention_LAV.pdf Šajā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas - neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģijas, politiskajiem vai citiem uzskatiem, nacionālās vai sociālās izcelsmes, saistības ar kādu nacionālo minoritāti, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa.

PACE Rezolūciju 2361 (2021) "Covid-19 vaccines: ethical, legal and practical considerations":
https://pace.coe.int/en/files/29004/html
7. The Assembly thus urges member States and the European Union to: [...]
7.3.1 ensure that citizens are informed that the vaccination is not mandatory and that no one is under political, social or other pressure to be vaccinated if they do not wish to do so;
7.3.2 ensure that no one is discriminated against for not having been vaccinated, due to possible health risks or not wanting to be vaccinated.

Dokumenti saistībā ar "zaļo pasu" ieviešanu nedrīkst būt pretrunā līgumam par Eiropas Savienības darbību, kurā noteikts, ka Eiropa ir brīvības un tiesiskuma telpa.

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!

Eiropas Parlamenta balsojums 29.apr.21

Details: APPL; Paveiktais; 23 March 2021

likumprojekts un vēlēsanu likums

Details: APPL; Paveiktais; 06 February 2020

Details: APPL; Paveiktais; 27 January 2020

Details: APPL; Paveiktais; 19 December 2019

Plakātu drukātā A2 papīra formātā un bukletus saņemt (bez maksas) ir aicināti sabiedriskie aktīvisti biedrības “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” birojā Rīgā, Skolas ielā 11-604, katru otrdienu un trešdienu no plkst 12:30 līdz 15:00. Citā laikā ir nepieciešams iepriekš sazināties: +371 20732777 vai This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.

Plakāts ir paredzēts iedzīvotāju informēšanai par Satversmes 64. pantā noteikto - likumus Latvijā pieņem Saeima, kā arī tauta. t.i., ikviens pilsonis pats ir likumdevējs. Procedūras pārrauga Centrālā vēlēšanu komisija. Valsts un pašvaldību iestādes palīdz likumdevējam - vēlētājiem. Ikvienam ir jāzina kad un kur notiek likumprojektu parakstīšana.

PLAKĀTS

SKREJLAPA

Details: APPL; Paveiktais; 07 November 2019

ierobežojumi skaidrot likumu

Details: APPL; Paveiktais; 27 August 2019

likumprojekta teksts

Details: APPL; Paveiktais; 03 July 2019

Nodibinājuma “Sabiedrības Līdzdalības Fonds” valdei
(portālam “Mana Balss” )
11. novembra krastmala 35, Rīga, LV-1050

Par kopdarbību pilsoņu līdzdalības stiprināšanai likumdošanas procesā.

“Sabiedrības Līdzdalības Fonda” veidotā iniciatīvu platforma “Mana Balss” ir guvusi sabiedrības atsaucību, pilsoņi izmanto iespēju izteikties par dažādām aktualitātēm.

Abas mūsu nevalstiskās organizācijas līdzdarbojas valsts programmā pilsoniskas sabiedrības stiprināšanai: „Latvijas Trešais nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2017.-2019. gadam” (apstiprināts ar Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojumu nr.633); esam iekļauti Latvijas valdības 1. apņemšanās izpildē „Efektīvāka sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā” kā sadarbības partneri (skat. plāna 9.-13.lpp.).

Saeimas deputāti 2012. gadā papildināja Saeimas Kārtības rulli ar nodaļu “5.3 Kolektīvā iesnieguma izskatīšana”. Pilsoņi no 16 gadu vecuma ar 10 tūkst. parakstu var iesniegt kolektīvo iesniegumu Saeimā. Pieņemt vai nepieņemt šo iesniegumu deputātu skatīšanai, to lemj Saeimas prezidijs un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Vairākas iniciatīvas deputāti ir pieņēmuši skatīšanai Saeimā. Vienlaikus, ir Latvijas iedzīvotāju ikdienai un attīstībai svarīgas aktualitātes, kuras negrib deputāti apspriest.

Details: APPL; Paveiktais; 03 July 2019

LR Ģenerālprokuroram

Ērikam Kalnmeijeram
O.Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, LV-1801

Par prokurora rīcības nepieciešamību Krimināllikuma
90. un 92. pantos minēto noziegumu novēršanai.

Krimināllikuma 10. nodaļā “Noziegumi pret valsti” ir noteikta atbildība par Latvijas valsts pamata – suverēnās gribas – sagrozīšanu: 90. pantā “Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā” un 92. pantā “Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana”.

Pārkāpumu sekas, kas kropļo suverēno gribu, izraisa negācijas citās jomās. Vajadzīga ātra, precīza prokurora rīcība apturēt vēlētāju tiesību pārkāpumus, atjaunot iespēju balsot.

Iepriekš lūdzām veikt prokurora rīcību, novērst Krimināllikuma 90. un 92. pantos paredzētos nodarījumus, kas notiek daudzviet Latvijā, kā spilgtu piemēru minot faktus Burtnieku novadā 2017. gada jūlijā. Atbildīgās personas apzināti kavē realizēt vēlētāju tiesības.

Noziegumu novēršana un izmeklēšana ir prokuratūras kompetencē. Prokurors A.Pormalis atrakstījās, atbildību nepareizi pāradresējot uz Centrālo vēlēšanu komisiju.

Divu gadu laikā stāvoklis valstī nav uzlabojies. Faktu skaits, kuri satur Krimināllikuma 90. un 92. pantu pazīmes, ir pieaudzis. Vēlētāji šogad jau ir ziņojuši ap 30 faktu Limbažu, Ogres, Tukuma, Jelgavas u.c. novados, kur kavēta likumprojektu parakstīšana gan apzināti, gan bezdarbības dēļ (atbildīgās personas nozaudējuši piekļuves kodus, u.c.).

Lūdzam Ģenerālprokuroru norīkot prokuroru, kurš organizētu Krimināllikuma 90. un 92. pantos paredzēto noziedzīgo nodarījumu novēršanu valstī, izstrādātu ieteikumus, kā rīkoties vēlētājiem. Noziegumu novēršana nav CVK funkcija. Uz vēlētāju tiesību pārkāpumiem būtu jāreaģē nekavējoši. Vēlēšanas vai likumu parakstīšana notiek īsu brīdi. Pēc konstitucionālo procedūru slēgšanas vairs nav iespējams atjaunot pilsonim tiesības, kuras tika liegtas.

Pieteikto nodarījumu ar Krimināllikuma 90. un 92. pantu pazīmēm pārbaude atšķiras no nodarījumiem citos pantos (miesas bojājumi, zādzības u.c), kur iespējama mazāka steiga.

Pielikumā:

1) biedrības 07.09.2017. iesniegums Ģenerālprokuroram (gaismas kopija);
2) Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurora A.Pormaļa 07.10.2017. atbilde (kopija).

Rīgā, 2019.gada 03.jūlijā, Nr.26

Pielikumā: vēstuļu kopijas

Details: APPL; Paveiktais; 03 July 2019

Centrālajai Vēlēšanu komisijai

CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai

Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Izslēgt no CVK instrukcijas nevajadzīgus apgrūtinājumus vēlētājiem.

Latvijas Ministru kabinets, izpildot 75 valstu parakstīto Atvērtās pārvaldības deklarāciju (Latvijas prezidents parakstīja Ņujorkā, ANO mītnē 2011.gadā), ir ar 07.11.2017. rīkojumu nr. Nr.433 apstiprinājis “Latvijas Trešais Nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns (2017.-2019. gadam)”. Plāns paredz atvieglot procedūras - ieviešot risinājumus digitāli.

Ieguldot 0,6 milj. eiro nodokļu maksātāju naudas (vēlētāju naudas), VARAM sadarbībā ar CVK un pašvaldībām ir izveidojusi papildu pakalpojumu Vienoto pakalpojumu tīkla ietvaros – likumprojektu parakstīšana.

Rezultātā, nepieciešamie lēmumu pieņemšanai dati ir CVK pieejami digitāli. Vairs nav praktiskas nepieciešamības, kā arī nav leģitīmas jēgas uzturēt CVK instrukcijā apgrūtinājumu vēlētājiem.

Novecojusi, nesamērīgi apgrūtinoša ir CVK prasība – ne vien parakstīt likumprojektu pašvaldībā vai pie notāra, bet vēl papildu iesniegt rakstveida paziņojumu CVK, par veikto parakstīšanu. Nesamērība ir acīmredzama – jo netiek no citas grupas: digitāli latvija.lv parakstījušiem - katram prasīts iesniegt CVK apliecinošu dokumentus.

Argumenti mainīt instrukciju ir 10.05.2018. vēstulē iesniegti CVK.
CVK 13.06.2018. atbildes vēstulē Nr.02-01.7/1-45e teikts, ka lūgs Saeimu.
Ir pagājis gads, kura laikā nav novērsta pretruna CVK instrukcijā.
Biedrība atkārtoti lūdz CVK izslēgt no CVK instrukcijas novecojušās prasības.

Pielikumā:
1) CVK 13.06.2018. atbilde Nr.02-01.7/1-45e (gaismas kopija);
2) biedrības 10.05.2018. iesniegums CVK (gaismas kopija).

Rīgā, 2019.gada 03.jūlijā, Nr.25

Pielikumā: vēstuļu kopijas

Details: APPL; Paveiktais; 03 July 2019

Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Par parakstu apliecinātāju atkārtotu instruktāžu.

Mūsu biedrība ir iniciators divu CVK reģistrētu likumprojektu parakstīšanai. Lūdzam informēt visas atbildīgās personas, kuru vārdi ir publicēti CVK lapā sadaļā “parakstu apliecinātāji”, par nepieciešamību organizēt darbu parakstu apliecināšanā.

Pašlaik atklājusies negatīva tendence. Daļā novadu ir mainījušies CVK lapā uzrādītie apliecinātāji, nomainīto vārdi nav iekļauti CVK sarakstā. Papildu tam, ir vairāki gadījumi, kad nozaudētas paroles un nevar apkalpot atnākušos pilsoņus. Ir arī fakti, ka nepareizi un maldinoši atbild pilsoņiem, ka nekāda likumu parakstīšana nenotiekot.

Lai novērstu negācijas, lūdzam CVK informēt visas pašvaldības un visus notārus par reģistrētajiem vēlētāju parakstīšanai likumprojektiem.

Rīgā, 2019.gada 03.jūlijā, Nr.24

Details: APPL; Paveiktais; 17 June 2019

Augsti godātie Latvijas novadu un pilsētu pašvaldību vadītāji un deputāti!

Latvijas Satversme paredz īpašu konstitucionālu procedūru - vēlētāju parakstītu likumprojektu iesniegšanu, kurus Saeima nevar neskatīt. Šobrīd Latvijas pilsoņiem ir iespēja paust savu viedokli Centrālās Vēlēšanu komisijas reģistrētās iniciatīvās:
1. Grozījumu likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” atcelšanu
2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””

Demokrātiskas iekārtas pamats ir iedzīvotāju informēšana un konsultēšanās. Satversmē noteikts: "90.pants. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības".

Tāpēc biedrība "Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā" sadarbībā ar citām organizācijām īsteno dažādas aktivitātes, lai skaidrotu un iepazīstinātu pilsoņus par iespēju parakstīt likumprojektus kā klātienē pašvaldībās, tā arī internetā www.Latvija.lv/pv

Lūdzam pašvaldības rīcību, nodrošināt vēlētāju tiesības un aktivizēt likuma izpildi:
1) izlikt izpilddirekcijas stendos informāciju par pakalpojumu - kurā kabinetā apliecina parakstus CVK atļautiem likumprojektiem, darbinieka vārds, darba laiks;
2) ievietot informāciju pašvaldības avīzē (mājas lapā) par praktisko iespēju parakstīt likumprojektus (kad un kur notiek);
3) informēt visus pašvaldības darbiniekus, izsmeļoši atbildēt uz iedzīvotāju jautājumu - kad un kur var parakstīt CVK atļautus likumprojektus;
4) piesaistīt parakstu apliecināšanai papildu darbiniekus (vārdus piesakot CVK), slodzi aprēķinot pēc paredzami pieaugošās iedzīvotāju ieinteresētības;
5) ja nepieciešams, veikt izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos par parakstu likumprojektiem apliecināšanas kārtību, (izpildot likumu "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu").

Ikvienam novada/pagasta iedzīvotājam ir jāuzzina par iespēju - kad un kur var parakstīt likumprojektus. Uz nepieļaujamību ierobežot vēlētāju tiesības parakstīt likumprojektus ir norādījis Valsts prezidents 27.11.2012. vēstulē nr. 447, kā arī Tiesībsargs.

Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā

Details: APPL; Paveiktais; 13 May 2019

likumprojekta teksts

Details: APPL; Paveiktais; 16 April 2019

21.aprīlis ir īpaši nozīmīgs datums - Tautas sapulce 1990. gadā. Rīgā, Daugavas stadionā, visu Latvijas PSR pašvaldību sapulce, kas deva mandātu Augstākajai Padomei 1990. gada 4. maijā pieņemt Neatkarības deklarāciju.

Par Tautas sapulci, kuras kā visas tautas lēmums ir juridiskais pamats LR atjaunošanai - aizstāja referendumu, kuram pēc Potsdamas līguma bija jānotiek Latvijā 1990. gadā, ir jāzina katram Latvijas pilsonim.

Aicinām Pašvaldību savienību ar Barikāžu muzeja atbalstu, atcerēties 8086 delegatus un meklēt kontaktus, atmiņas. Ir nepieciešama palīdzība - izziņot info iespējami plaši, palīdzēt nosūtīt aicinājumu arī presei.

Pielikumā: 1990. gada Tautas sapulces delegātu, LPS dibinātāju Aleksandra Lielmeža un Ivara Redisona 15. aprīļa aicinājums, un Barikāžu muzeja vēstule.

Papildu zināšanai!

Mālpilij ir īpaša nozīme Latvijas militārās aizsardzības vēsturē. Pašvaldības ēkā notika 1990 gada 28. maijā visas Latvijas brīvpratīgo vienību vadītāju sapulce, par Latvijas valsts aizsardzības struktūras atjaunošanu. Mālpilī uz tehnikuma bāzes tika izveidots pirmais Latvijas armijas mācību centrs, savukārt Siguldā ar pašvaldības domes 03.06.1990. lēmumu tika apstiprināts nolikums un izveidota Siguldas novada zemessardze. (vēl gadu pirms AP izveidoja Latvijas Zemessardzi). Pirmais komandieris - Roberts Millers (Inčukalns) (segvārds- Bārda) kurš 1991, gada janvārī koordinēja svarīgo objektu - Zaķusalas TV aizsardzības izveidi, kā arī radiotorņa Ulbrokā aizsardzību. Siguldas dome nodrošināja svarīgā objekta - Siguldas TV retranslācijas torņa - aizsardzību. Sadarbība ciešā saskarē ar Līgatnes un Cēsu pašvaldībām.

Aicinājums Pašvaldību savienībai un Barikāzu muzeja vēstule

Details: APPL; Paveiktais; 15 March 2019

LR Saeimas Finanšu un budžeta komisijas
priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

LR Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas
priekšsēdētājam Kasparam Ģirģēnam
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

Noraksts: Centrālajai Vēlēšanu komisijai
Smilšu ielā 4, Rīga, LV-1050

Par budžeta piešķiršanu Satversmes 90. panta prasību izpildei skaidrot pilsoņiem viņu tiesības piedalīties valsts pārvaldē

Lūdzam valsts budžeta 2020.gada projektā iezīmēt līdzekļus Satversmes 90. panta izpildei “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”. Reāli šis darbs jau notiek.

2018. gada 18. aprīlī Vides un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards atklāja valsts vienotās komunikācijas un mācību aktivitāšu programmu “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!”, kas paredz 6000 aktīvistu iesaisti.

Labās aktivitātes paredzēts turpināt 2020. gadā. Tās sasaucas ar pasākumiem digitalizācijai un sabiedrības iesaistei, kuras paredz ar Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojumu nr.633 apstiprinātā valsts programma “Latvijas trešais nacionālais Atvērtās pārvaldības rīcības plāns 2017.-2019. gadam”.

Latvijas valdība ar ES atbalstu ir izveidojusi tehniski ērtu sistēmu sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldē – kurā ir saslēgti valsts dokumentu sistēmu www.latvija.lv un valsts un pašvaldību pakalpojumu centru sistēmas.
Latvijas pilsoņiem ir iespējas Latvijas teritorijā parakstīt un iesniegt valsts iestādēm ap 120 veidu dokumentus, ieskaitot CVK reģistrētos likumprojektus iesniegšanai Saeimā.

Prioritāras ir konstitucionālās pilsoņu tiesības (pilsoņu griba ir valsts pamats), kuras ir tieši nosauktas Satversmē un pieejamas pilsoņiem ierobežotu laika sprīdi (datumus izsludina CVK):
a) likumprojektu parakstīšana iesniegšanai Saeimā;
b) vēlēšanas;
c) tautas nobalsošanas (ierosina prezidents vai Saeima).

Ikvienam vēlētājam ir tiesības, atbilstoši Satversmes 90.pantam, zināt laiku un vietu, kur un kad notiek balsošana vai likumprojekta parakstīšana, un kā var piedalīties tajās. Informēt kad un kur notiek, ir izpildvaras pienākums. Bet tas, vai izmantot šo tiesību, ir katra pilsoņa paša izvēle.

Vēlētāju tiesības zināt un piedalīties aizsargā valsts. Saeima ir iekļāvusi Krimināllikuma 10. nodaļā “Noziegumi pret valsti” 90. pantu “Kavēšana realizēt vēlēšanu tiesības, tiesības piedalīties likuma ierosināšanā, tautas nobalsošanas ierosināšanā, tautas nobalsošanā un Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanā” un 92. pantu “Parakstu vākšanas, vēlēšanu un tautas nobalsošanas dokumentu viltošana, nepareiza balsu saskaitīšana un aizklātas balsošanas pārkāpšana”.

Izpildot Satversmes 90. pantu, valsts budžeta projektā daļēji jau ir paredzēti līdzekļi pilsoņu informēšanai - kad un kur notiek vēlēšanas, kā arī rezervēti līdzekļi informēšanai, ja notiks tautas nobalsošanas. Nav iezīmēti budžeta projektā līdzekļi pilsoņu informēšanai par to, kad un kur notiek Satversmē paredzētā konstitucionālā procedūra – vēlētāju rosināto likumprojektu parakstīšana CVK pārraudzībā iesniegšanai Saeimā.

Parakstīt CVK reģistrētos likumprojektu var elektroniski valsts vietnē latvija.lv vai personiski papīra formātā ap 500 vietās valstī visu 119 pašvaldību izpilddirekcijās un visu pagastu pārvaldēs. Kā liecina ziņas no novadiem, pilsoņi par šo iespēju nav pietiekami informēti.

Budžetā ir plānotas lielas summas pilsoņu informēšanai, dažādās sadaļās. Var esošo summu ietvaros iezīmēt nepieciešamos līdzekļus Satversmes 90. panta izpildei. Papildu summa ir piešķirama Centrālajai Vēlēšanu komisijai – publikāciju apmaksai medijos un pasta izdevumiem Latvijas pilsoņu ārvalstīs informēšanai, kā arī nevalstiskajām organizācijām pilsoņu informēšanai un līdzdalības veicināšanai, kas ir Ministru kabineta 07.11.2017. apstiprinātā “Latvijas trešā nacionālā Atvērtās pārvaldības rīcības plāna 2017.-2019. gadam” mērķis.

Tas savukārt paver ceļu aktīvākai sabiedrības iesaistei valsts pārvaldē un veicina aktīvāku pilsoņu veidošanos, kas vēlas piedalīties pašpārvaldes procesā un valsti vairs neuztver kā no sevis neatkarīgu represīvu organizāciju, bet vairāk kā saimniecisku veidojumu, kas darbojas kopēju interešu vārdā.

Ja pilsoņi redzēs, ka viņu viedoklis virza valsts attīstību, daudzus jautājumus varēs risināt vieglāk, kā līdz šim.

Rīgā, 2019.gada 15.martā, Nr. 10

Details: APPL; Paveiktais; 01 March 2019

Latvijas Valsts prezidentam
Raimondam Vējonim
Pils laukumā 3, Rīgā, LV-1900

Lūgums neizsludināt 21.02.2019. likumu

"Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”

Jau agrāk, Valsts Prezidents A.Bērziņš 27.11.2012.vēstulē Nr. 447 Saeimai nepiekrita vienkāršotai pieejai un veidam, kādā pieņemts 08.11.2012. likums "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", turpmāk Likums.

Sešu gadu laikā ir apstiprinājušās bažas, ka tādam Likumam, kurā steigā veikti grozījumi neņemot vērā sabiedrības viedokli, var būt negatīvas sekas. Pilsoņu jūtas atstumti no valsts procesiem. Gandrīz puse pilsoņu nepiedalās vēlēšanās. Simtiem pārceļas uz dzīvi ārzemēs.

Ja vēlamies saglabāt Latvijas valsti, būtu jāatdod pilsoņiem iespēja ietekmēt lietas un lēmumus, tajā skaitā atvieglot likumprojektu iesniegšanu Saeimā.

21.02.2019. Likuma grozījumi pieņemti steigā bez diskusijām, neuzklausot MK-NVO sadarbības Memoranda padomes viedokli, CVK viedokli. Grozījumu ietekme nav saskaņota ar valsts programmu (Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojums Nr.633) "Latvijas trešais Nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns (2017-02019)". Bez tam pieņemtie Likuma grozījumi konceptuāli atšķiras no sākotnēji iesniegtā grozījumu projekta. Veidojas labas pārvaldības principam neatbilstoša likumdošanas prakse, ka sākotnēji tiek iesniegti nelieli tiesību akta grozījumi, dažreiz pat tikai tehniski, kā šajā gadījumā, kas turpmākajos lasījumos apaug ar konceptuālām izmaiņām, tādējādi apejot diskusijas Saeimā, nerunājot nemaz par sabiedrības iesaistīšanu.

Kas attiecas uz Likumu, biedrība uzskata, ka nav pareizi noteikt vienādu regulējumu četrām krasi atšķirīgām procedūrām:

1) likumu ierosināšana iesniegšanai Saeimā;

2) ES pilsoņu iniciatīva;

3) tautas nobalsošanas;

4) Saeimas atlaišana.

Likumā un 21.02.2019. pieņemtajos grozījumos sabiedrības informēšana par izsludināto parakstu vākšanu tiek pielīdzināta priekšvēlēšanu politiskajai aģitācijai. Nav ņemts vērā, ka likumdošanas iniciatīva būtiski atšķiras no vēlēšanām un tautas nobalsošanas.

Biedrība uzskata, ka nav samērīgi, ka pilsoņu ierosinātajam likumprojektam CVK publicē tikai pašu likumprojektu, bet tā skaidrojumus (anotāciju) un informāciju par to, ka izsludināta parakstīšanās pielīdzina politiskajai aģitācijai un uzliek ierobežojumus.

Lūdzam Valsts prezidentu neparakstīt likumu, un nodot to otrreizējai caaurlūkošanai, aicinot apspriest likuma koncepciju un mērķi.

Rīgā, 2019.gada 1.martā, Nr. 8

Details: APPL; Paveiktais; 21 January 2019

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
priekšsēdētājai Janīnai Kursītei-Pakulei
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811

Par nereaģēšanu uz ziņojumiem par apdraudējumu Latvijas valstij

Starptautiskas institūcijas ir norādījušas Latvijai, un turpina uzsvērt nepieciešamību novērst demokrātiskai valstij nepieļaujamu parādību “netīrās naudas atmazgāšanu” un korupciju. Tās negatīvi ietekmē valsts drošību, aizsardzības spējas un apdraud Latvijas valsts pastāvēšanu.

Lūdzam noskaidrot, kuras personas ir kavējušas virzīt lūgumus ASV Finanšu kontroles institūcijām noskaidrot patiesā labuma guvējus no darījumiem Latvijā, kuri kārtoti tiek ofšorā Delavērā, ASV.

2015. gadā un 2016. gadā divreiz tika lūgts jautājumu skatīt Noziedzības novēršanas padomē, papildu, lūgums vērsties ASV Finanšu uzraudzības institūcijās tika iesniegts arī Eiropas Revīzijas palātā, Eiropas parlamentā un Eiropas padomes prezidentūrā. Latvijā pārbaudes veica policija un VID, bet pēkšņi VID vadītāja atkāpās no amata, un pārbaužu virzība apstājās.

2016. gada 3. februārī Saeimā iesniegtā piecu biedrību vēstule palikusi bez izskatīšanas. Nav iepazīstināti Juridiskās komisijas visi deputāti. Nav skatīts Saeimā ieviest labo praksi, kāda ir Eiropas parlamentā - atsevišķā sēdē uzklausīt ministra amata kandidātus.
Vēstulē bija fakti par augstu valsts amatpersonu iespējamu interešu konfliktu, saistībā ar darījumiem no firmu puses, kurus darbojās adresē Antonijas ielā 7, Rīgā un 1209 N Orange St. Wilmington, Delavera 19801 USA.

25.06.2015. gada vēstulē minēti fakti arī par darījumu bankas “Citadele” pārdošanā Delaverā reģistrētai ofšora kompānijai, kuru konsultēja advokātu firma “Raidla, Lejins & Norcous”, kurā strādā augstu Latvijas amatpersonu radinieki. Šis fakts palicis bez pārbaudes.
Kā zināms, no starptautiskām institūcijām ir izvirzītas prasības Latvijai, bet no Latvijas iestāžu puses uz iesniegumiem bijušas pamatā atrakstīšanās.

Pielikumā:
02.02.2016. biedrību iesniegums I.Mūrniecei, ar pielikumiem (kopija);
25.06.2015. biedrību iesniegums Noziedzības novēršanas padomei, un ES institūcijām (kopija);
18.01.2016. biedrību iesniegums Noziedzības novēršanas padomei, un ES institūcijām (kopija).

Rīgā, 2019.gada 21.janvārī, Nr. 3

Details: APPL; Paveiktais; 19 December 2018

Veselības ministrei Andai Čakšai
Brīvības ielā 72, Rīgā, LV-1011

Informācijas pieprasījums par valdības veiktiem pasākumiem orgānu tirdzniecības novēršanai (izpildot 13.04.2015 Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu 61243/08).

Eiropas Cilvēktiesību tiesa 13.04.2015. spriedumā lietā Nr.61243/08 vērtēja atklājušos Latvijā cilvēktiesību pārkāpumu – mirušu cilvēku orgānu izņemšanu neinformējot piederīgos. Tas noticis Latvijas slimnīcās, izņemtie orgāni pārdoti firmām ārzemēs.

Atbildētājs starptautiskajā lietā bija Latvijas valsts.

Pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 10. pantu, lūdzam informēt biedrību un arī Latvijas sabiedrību par pasākumiem, kādus pēc 13.06.2015. ECT sprieduma saņemšanas ir veikusi Veselības ministrija un tās struktūras, lai novērstu un turpmāk vairs nepieļautu Latvijas medicīnas iestādēs līdzīgu gadījumu atkārtošanos.

Pielikumā: Eiropas Cilvēktiesību tiesa 13.04.2015. spriedums lietā Nr.61243/08.

Rīgā, 2018.gada 19.decembrī, Nr.32

Veselības Ministrijas atbilde/ECT spriedums

Details: APPL; Paveiktais; 02 October 2018

Vai zināji, ka eksistē Valsts pārvaldes iekārtas likums, kurš nosaka, ka tauta pilnvaro ierēdni rīcībai, lai attīstītu un veicinātu Satversmē noteikto (valsts attīstību un drošību)?

Vai un cik bieži esi izmantojis šo iespēju?

Vai esi informēts, cik daudzi likumi ir nevajadzīgi, jo to pamatdoma jau ir ietverta Latvijas galvenajā dokumentā - Satversmē?

Un būtiskākais, kas tajā ietverts -

Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Oktobrī vēlēšanas. Daudzi nezin par ko balsot. Daļa nobalsos par “mazāko ļaunumu”. Vai mainīsies rezultāts? Nē!

Jābalso ir, bet ar balsošanu vēlēšanās vien nepietiek.

Tas var darboties tikai tad, ja rīkosies pats, ja zini ko vēlies un prasīsi to izpildīt.

Labā ziņa – ir izveidots 75 valstu parakstīts līgums par atvērtu pārvaldību, kas paredz iedzīvotāju iespēju ietekmēt norises. Daļu sev vajadzīgā panākt vari rīkojoties viens vai nelielā grupā, bet otru daļu panāksi – rīkojoties kopā ar domu biedriem.

Valsts dibinātāji ir noteikuši - Tu esi saimnieks savā zemē!

Details: APPL; Paveiktais; 30 September 2017

“Latvijas Neatkarīgā Televīzija”, redakcijai par informatīvo atbalstu Satversmes 90. panta izpildē

“Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”– noteikts valsts pamatlikuma 90.pantā.

Vairums pilsoņu Latvijā nezina, ka jau no pašiem Latvijas Republikas pirmsākumiem 20. gadsimta sākumā pastāv manabalss.lv līdzīga, taču likumdošanā nostiprināta iespēja likumprojektus ierosināt pašiem pilsoņiem. Atšķirībā no manabalss.lv, kas ir sabiedriskas organzācijas projekts, vēlētāju rosinātiem likumprojektiem jeb iniciatīvām ir likumā noteikta kārtība un spēks, Saeima tos nevar atstāt bez ievērības pat tad, ja uzskata par nevēlamiem. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājas lapā sadaļā “vēlētāju iniciatīvas” skatāmi pašreiz parakstāmie vēlētāju likumprojekti (https://www.cvk.lv/pub/public/31104.html).

Līdzdalības efekts noderēs arī Latvijas valsts lietās. Lauku talkās ikviens būs ievērojis – darbi rit raiti, kad katrs pieliek roku.

Valsts ir noteikusi pilsoņu aizsardzību – neviens nedrīkst kavēt parakstīt CVK atļautu likumprojektu, līdzīgi kā nedrīkst traucēt vēlēšanas (skat. Krimināllikuma 90. pantu).

Latvijas valdība ir izveidojusi tehniski ērtu kārtību, kā iesniedzamas oficiālās vēlētāju iniciatīvas (likumprojekti) - kuras Saeima nevar atteikties skatīt:

a) parakstot elektroniski oficiālo dokumentu portālā www.latvija.lv/pv (bez maksas);

b) vai parakstot papīra formātā personiski, uzrādot pasi - Latvijas 119 pašvaldību izpilddirekcijās un pagastu pārvaldēs, kopskaitā ap 500 vietās valstī. (Parakstu lapu izdrukā dzīvesvietas deklarēšanas pārziņi. Pakalpojuma maksa 1,42 eiro, bet dome var to samazināt.)

Šī kārtība paredzēta ilgiem gadiem. Iniciatīvas var būt dažādas. Paveras iespēja risināt tās lietas, par kurām iestrēguši lūgumi ministrijās vai komisijās. Satversmes 78. pants paredz garantiju – ja Saeima neskata vai noraida vēlētāju iniciatīvu, tad CVK izsludina tautas nobalsošanu.

Jaunās tehnoloģijas ienāk ar ES fondu atbalstu. Piemēram, valsts vienoto klientu apkalpošanas centru izveides projektu Nr.1DP/1.5.1.2.0/08/IPIA/SIF/002 “Publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidošana” par 85% finansē Eiropas Savienība un par 15% Latvijas valsts.

Tehniski sistēmas ir izveidotas, bet iedzīvotāji par tām nezina. Ja budžetā nav izdalīta nauda likuma skaidrošanai, tad nākas to darīt sabiedriskā kārtā – ikvienam pilsonim ir jāzina laiks un vieta, kad notiek CVK lemtas vēlēšanas, nobalsošanas, likumprojektu parakstīšana.

Katrs pilsonis pats izlems, vai piedalīties.

Šobrīd ir 1`564`003 balsstiesīgo. 2017. gada pašvaldību vēlēšanu sarakstos iekļauti 1`443`796 vēlētāji. Kā atrast pārējos 120`207 pilsoņus? LR konsulātos ārvalstīs likumprojektus vairs nevar parakstīt kopš 2015. gada 1. janvāra. Ārvalstīs dzīvojošiem jāierodas Latvijā, ja tie vēlas parakstīties.

Aicinām redakciju palīdzēt Satversmes 90. panta izpildē un informēt sabiedrību par valdības un pašvaldību sniegto jauno iespēju pilsoņiem īstenot tiesības, kuras paredz likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

Biedrības “Atvērtā pārvaldība” veiktais pielikumā: 18.07.2017. lūgums visu 119 pašvaldību izpilddirektoriem un visu pagastu pārvaldniekiem, 09.09.2017. atbalsta lūgums Tiesībsargam.

Rīgā, 2017.gada 30.septembrī, Nr.39-04

Details: APPL; Paveiktais; 10 August 2017

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija,

valsts sekretāram Rinaldam Muciņam.

VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājai Aigai Aizpurietei

Lūgums ministrijai – papildu informēt pašvaldības Eiropas Komisija rīko sabiedrisko apspriešanu (līdz 16.08.2017.)

Eiropas Komisija izsludināja 24.05.2017. sabiedrisko apspriešanu - līdz 16.08.2017. aicinot visus ES pilsoņus (tajā skaitā Latvijas pilsoņus) izteikt aptaujā viedokļus par nepieciešamiem atvieglojumiem Eiropas padomes un Parlamenta 16.02.2011. regulā (ES) nr.211/2011 par pilsoņu iniciatīvu

Publicēts CVK lapā https://www.cvk.lv/pub/public/31214.html sadaļā “Eiropas pilsoņu iniciatīvas” ( https://ec.europa.eu/info/consultations/public-consultation-european-citizens-initiative_lv ).

Maija nogalē, kad Eiropas Komisija izsludināja sabiedrisko apspriešanu, Latvijā bija pašvaldību vēlēšanas, mācību iestādēs notika eksāmeni, strādājošie gatavojās atvaļinājumiem. Par Eiropas Komisijas 24..05.2017. aptauju dažādu apstākļu dēļ sabiedrība Latvijā informāciju nebija informēta.

Satversmes 90. pants nosaka “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.”

Biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” sagatavoja informatīvu vēstuli un jūlijā nogalē nosūtīja Latvijas visu 119 pašvaldību izpilddirekcijām un pagastu pārvaldēm.

Vairāku novadu vadība veica pasākumus iedzīvotāju informēšanai. (Ieskatam, pielikumā Valkas novada domes atbilde biedrībai). Daļā novadu pašvaldības vilcinās informēt savu novadu iedzīvotājus par viņu tiesībām piedalīties ES sabiedriskajā apspriešanā.

Aptauja drīz noslēgsies - 16.08.2017., nepieciešama steidzami papildu rīcība, lai iedzīvotāji uzzinātu par EK aptauju, tālāko lemtu pilsoņi paši – izmantot savas tiesības vai neizmantot un nepiedalīties.

Lūdzam Jūsu rīcību un izziņot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tehniskajiem līdzekļiem visām pašvaldībām atgādinājumu – par iespēju līdz 16.08.2017. iedzīvotājiem piedalīties un izteikt viedokli Eiropas Komisijas rīkotajā aptaujā.

Rīgā, 2017.gada 10.augustā, Nr. 37

Details: APPL; Paveiktais; 22 May 2017

Sabiedrībai svarīgus jautājumus 49 partijām, kuru kandidāti pieteikti pašvaldību vēlēšanām, ir uzdevusi Atklātā vēstulē Latvijas partijāmbiedrība "Atvērtā pārvaldība". Pašvaldībām būs ietekme Latvijas pamatvērtību saglabāšanā. Vēstule nosūtīta 2017.gada 22.maijā katrai partijai.

Latvijas valsts pamatlikuma ievadā, Satversmes preambulā, ir deklarēti valsts mērķi:

garantēt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem,
nodrošināt Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmēt labklājību.

Pretrunā Satversmei pieņemti likumi un rīcība ir spēkā neesoši no to pieņemšanas brīža.

1990. gada 21. aprīlī stadionā “Daugava” notikušajā Tautas sapulcē 8086 delegāti no Latvijas 493 pašvaldībām balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu (“par” nobalsoja 8003), šī lēmuma izpildi uzdeva jaunievēlētai Augstākajai padomei. Šobrīd līdzīgs skaits (8945 kandidāti) pretendē uz pašvaldību deputātu vietām. Latvijas pamatvērtību saglabāšana tuvākajā nākotnē būs atkarīga no viņiem.

Visām 49 partijām ir 22.05.2017. nosūtīta atklāta vēstule ar svarīgiem diviem jautājumiem: