Par Ētikas pārkāpumu - likumdevēju negodīgs steidzamības lietojums jauc valsts struktūru 

Šogad 28. maijā aprit 10 gadi, kopš pirmoreiz Latvijas vēsturē prezidents V.Zatlers izmantoja tiesību atlaist Saeimu. Tagad, pēc desmit gadiem Valsts prezidents E.Levits paziņojumā Nr.17 (11.12.2020) nosauc nepareizību faktus 13. Saeimas darbā. Prezidents norāda arī nepareizību -  bez vajadzības tiek lietots steidzamības statuss likumprojektiem. Norāda faktu: daži steidzamie likumi nav pienācīgi izstrādāti. Rezultāts: grūti labojams brāķis likumā, zaudējumi iedzīvotājiem.

Aicinām uz domu apmaiņu – kādas sekas rada nepareizas procedūras. Konkrēti, tiek nepareizi lietota steidzamība (Satversmes 75. pants). Apkopojumu iesniegtu Ētikas komisijā. Faktus zinās sabiedrība, būs papildu arguments. Vēsturē piemirstas, kā steidzamības pants palīdzēja “likumīgi noformēt” patvarības. Saraksts ir garš. Latvijas likvidācija 1940.gadā. Mūsdienās skandāli ar “Parex” u.c. Rezultātā: kaitējums tūkstošiem ģimeņu. 

Inženieri zina: atkāpes no darbu secības var radīt kaitējumu. Aktuāls piemērs: sabruka veikals Zolitūdē, mira desmitiem cilvēku. Nebija maniaka, nebija odoma slepkavot. Bet traģēdija ģimenēm cēlās no citu cilvēku nolaidības. Katrs saprot - nedrīkst atkārtoties šādas nelaimes! Nav nozīmes atrunām, ka nolaidībā vainīgie paglābās no cietuma. Atrada aizbildinājumu: nav sakārtoti likumi.

Līdzīgi nolaidībai celtniecībā, nelabvēlīgas sekas var izraisīt, kā redzams, arī paviršība likumu pieņemšanā. (Arī nelaimi Zolitūdē izraisīja paviršība likumos!).

Un otrādi. Kļūdas mazinās, ja uzklausa likuma virzītāji ieinteresētās puses, dod apspriest sabiedrībā, izpilda iztrādes noteikumus. (Ministru kabineta 03.02.2008. noteikumi Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi”) 

Šobrīd svarīgais ir- apturēt nepareizo "steidzamību" praksi! 

Šī nepareizā prakse ir pretrunā Satversmei, rada iespēju apiet sabiedrību, veido tiesisko nihilismu, ļauj “izdzīt” likumprojektus, gatavotus šaura loka interesēs.

Prezidents E.Levits paziņojumā Nr.17 ir minējis dažus piemērus, kā zaudējumus rada nepareiza “steidzamība”. Līdzīgus piemērus var uzzināt, pārlapojot presi. Var pat lēst, aprēķināt zaudējumu summas. 

Šī tēma ir tikusi maz runāta.

Presē dažķārt ir hipotēzes par aizkulišu interesēm. Runā par koalīcijas līguma nepareizību. Smejas par nekompetenci. Bet nedzird analīzi - kādas tieši nepareizības notika procedūrā! Neatgādina deputātu Ētikas kodeksa esamību. Runā: meklēt “jaunu  slotu”, dibināt partijas, iet politikā… To pašu runāja 2011. gadā… Kur rezultāts?

Šoreiz piedāvājam izrunāt blakus ceļu, kurš vairāk ir inženieriski-tehnisks, bet vedīs pie laba rezultāta: apkopot esošās procedūras, prasīt to pedantisku izpildi.

            Domājams, ilgi nebūs jāgaida, nāks pozitīvs efekts. Būs šķērslis afērām.

Praktiski soļi: 

Pirmais. ierosināt Saeimas Ētikas komisijai grozīt Kārtības ruļļa 93. panta un 54. panta redakciju, uzrakstīt ikvienam cilvēkam saprotamā valodā - kādā kārtībā piešķir Saeima sēdē steidzamības statusu likumprojektam. (Satversmes 75.pants). Ja steidzamības atcelšana 93. pantā ir saprotama, tad steidzamības noteikšana 54. pantā ir rakstīta kā “abrakadabra”:

93. Pēc atbildīgās komisijas vai desmit deputātu priekšlikuma Saeima ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu var atcelt lēmumu, ar kuru likumprojekts atzīts par steidzamu (54. p.).

54. (1) Gadījumos, kas paredzēti 8.pantā, 31.panta otrajā daļā, 40., 41., 49., 51., 52., 65., 77., 82.pantā, 84., 90., 92., 93., 98., 104., 117., 117., 127., 133., 135., 136., 140. un 142. Pantā, pirms balsošanas vārdu dod tikai diviem deputātiem: vienam — par, otram — pret priekšlikumu un ne ilgāk kā piecas minūtes katram.

(2) Ja priekšlikuma iesniedzējs pats aizstāv savu priekšlikumu, uzskatāms, ka viņš ir runātājs «par».

Normāli būtu, ja Kārtības rullī sniegtu Satversmes 75. panta izklāstu: īpašā statusa „steidzamība“ piešķiršanai ir vajadzīgs kvalificētais vairākums “2/3 deputātu”. Un arī atšifrējums. Saeimā ir 100 deputātu. “2/3 = vismaz 67 deputāti”. 

Otrs: skaidrot sabiedrībai un arī deputātiem, ka var ierobežot nepareizo steidzamību praksi: iesniegt desmit deputātu priekšlikumu - atcelt steidzamību. Pirms balsojuma sēdē notiks apspriešana: steidzamības vajadzība un pamatojums.

Trešais: uzaicināt uz publisku sarunu Saeimas priekšsēdētājas biedri deputāti Inesi Lībiņu-Egner, pēc amata viņa atbild par Satversmes un Kārtības ruļļa ievērošanu Saeimā. Ir potenciāla valsts prezidenta amata aizvietotāja (skat. Prezidenta 05.08.2019. paziņojumu Nr.3). 

Ja amatpersona piekristu labot nepareizo steidzamību praksi, tad varētu būt ātri uzlabojumi Saeimā. Praksē īstenotos likuma - deputātu Ētikas kodeksa – 6.punkts

„6. Deputāts ir morāli atbildīgs par savu rīcību (runām, balsojumiem u.c.).
Deputāts nevar aizbildināties ar valdības pārstāvju, partiju vai citu personu spiedienu, lai attaisnotu balsojumu pret savu sirdsapziņu.
Deputāts atzīst savas kļūdas un cenšas labot tās.”

Pirms deviņiem gadiem deputāte bez pamatojuma pieprasīja steidzamību absurdam likumprojektam Nr.417/Lp-11 (ierobežot vēlētāju tiesības) (skat. Juridiskās komisijas 16.10.2012. sēdes protokolu. Neņēma vērā Valsts prezidenta pārstāvju viedokli). Saeima 25.10.2012. sēdē 1. lasījumā pēc referenta ziņojuma balsoja par steidzamību. Balsojums: 50:35. Nav 2/3 vairākuma, kādu prasa Satversmes 75. pants. Savu kļūdu deputāte nav labojusi, turpina nepareizu praksi.)

Skat. toreizējā prezidenta A.Bērziņa vēstuli 29.11.2012. nr.447 Saeimai. Prezidents nepiekrīt Saeimas nepareizai rīcībai. 

Var secināt, ka noteikt steidzamību mērķis bija atstumt valsts prezidentu.

Satversme nosaka prezidenta atbildību kontrolēt likumu kvalitāti. 

Iedzīvotāji, kas stāv rindās autoservisā, pastā, vai rindās  pie ārsta, dzirdot ka likumam noteikta steidzanība, var nodomāt, ka steidzamību likumam ir aptuveni kā izsniegt ātrāku kārtas numuriņu rindā. Zinam: Mehāniķis auto remontu veic agrāk, bet izpildes rūpība un kvalitāte būs tāda pati, kā dara vienmēr.

Faktiski, ir otrādi: steidzamība liedz iespēju labot nepareizus likumus. Ja ir likuma steidzamība, tad nevar prezidents iejaukties, likums 3 dienu laikā ir jāparaksta. 

Resp. nevar prezidents veikt to, ko gaida iedzīvotāji: kontrolēt likumu kvalitāti, aizsargāt Satversmi. Steidzamība liedz ierasto kvalitātes kontroles mehānismu: Prezidents nevar atdot Saeimai likumu caurlūkot  atkārtoti. Prezidents nevar apturēt likuma parakstīšanu, nodot vēlētājiem.

Eksistē jēdziens: galējā nepieciešamība. (Piemēram, šaujamieroča lietošana). Balsojot steidzamību, tautas vietnieki sev piešķir pilnvaru atkāpties no Satversmes.

Pirmais jautājums: vai pilnvara nav viltota? (mazāks balsu skaits). Otrs jautājums: vai ir samērība? Kādi ārkārtas apstākļi neļāva strādāt ikdienišķā kārtībā?

Prezidents ir valsts aizsardzības vadonis. 

Ja notiek nepareiza kādu grupu rīcība Saeimā, ar mērķi atstumt prezidentu no lemšanas, tad prezidentam ir viens ceļš aizstāvēt sevi un Satversmi – iesniegt Satversmes 65. panta kārtībā likumprojektu, kuru parakstījuši 1/10 vēlētāju. Iespējamā tautas nobalsošana ir garantija un atbalsts prezidentam, atjaunot Satversmē noteikto kārtību.

REZUMĒJUMS: aptuŗēt nepareizās steidzamības ir Aktualitāte nr.1 

Kaitējuma apturēšana nesīs reālu gandarījumu. Katra ģimene Latvijā ietaupīs savu naudu (kura līdz šim pazuda). Vasarā nauda noderēs gatavojot krājumus ziemai. Nepareizo steidzamību celti ierobežojumi, nesamērība ir nopietns ARGUMENTS. Var aprēķināt reālā naudā zaudējumus, var akopot nesamērībā cietušo likteņstāstos. 

Rodas faktoloģiskais pamats, runāt par prezidenta institūcijas stiprināšanu.

= = = = = = = 

Pirmais darbs: vēstule iesniegšanai Ētikas komisijai
Aicinam uz kopdarbību, uzlabot tekstu, meklēt papildu argumentus un faktus.
Ieteikumiem un ierosinājumiem sūtīt ziņu no veidnes  vai Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. 

= = = = = = = 



Papildu informācija. Vēsturiski fakti. 

No 2012. gada 1. janvāra sāka uzturēt partijas no valsts pudžeta.

No budžeta 2012. gadā piešķira naudu partijām: Vienotībai – 86 281 Ls;  Reformu partijai – 95 426 Ls; VL-TB/LNNK – 63 604 Ls; ZZS – 55 978 Ls; Saskaņas centram – 129 965 Ls .

Saeimas uzturēšanai: 11 172 228 Ls (11 miljoni), t.sk. 9 115 575 Ls deputātu un darbinieku algām.

Saeima 08.04.2009. grozīja Satversmi, noteica 14. pantā tiesības tautai atsaukt Saeimu. Ir pieejamas stenogrammas. Iniciatori kā piemēru minēja Lihtenšteinas hercogisti, kuras pilsoņi izcīnīja tiesības atsaukt parlamentu. Strīdi cēlušies par nevienlīdzīgu atbalstu tūrismam. 

Citās ES valstīs NEVAR pirms termiņa ATSAUKT  parlamentu. 

Vairumā valstu ir cita  procedūra: var ATLAIST parlamentu – paziņo prezidents vai premjerministrs atlaišanas lēmumu un jaunu vēlēšanu datumu.

Skan līdzīgi:  ATSAUKT un ATLAIST, bet izpētot: procesi ir atškirīgi.

Satversmes tiesa 19.05.2009. spriedumā lietā Nr. 2008-40-01 noraidīja 9.Saeimas divdesmit deputātu (I.Čepāne, S.Kalniete, S.Āboltiņa, Dz.Zaķis u.c.) pieteikumu, kurā apstrīdēja likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” normas, kuras prasīja savākt 10 000 parakstu un segt apliecināšanas maksu. 

Pieteicēji atsaucās uz Satversmes sapulces 20.06.1922. likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kurā paredzēti vieglāki nosacījumi: ierosināt likumprojektu varēja (viens tūkstotis) vēlētāju, parakstus apliecināja visos pagastos 

Papildu, pieteikumā Satvesrmes tiesai (lietā Nr. Nr. 2008-40-01

ES 16.02.2011. regula Nr.211/2011 “par pilsoņu iniciatīvu” uzdeva nacionālā likumdošanā noteikt kārtību, kādā Latvijas pilsoņi paraksta Eiropas pilsoņu iniciatīvas.

Eiropā ir 500 miljoni iedzīvotāju. Regula noteica, ka inciatīva iesniedzama ar vienu miljonu parakstu (0,2% iedzīvotājua). Iniciatīvas ierosina jebkura dalībvalsts, bet jāsaņem citu 7 valstu atbalsts. Parakstu skaits proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Norma Latvijai – 8 000 parakstu. (samazināta uz 6 000 parakstu). 

Pēc apstiprināšanas Eiropas Komisijā, iniciatīvu paraksta visās dalībvalstīs

Secinājumi - skatot Satversmes 5. nodaļu “Likumdošana”

Nodaļā “Likumdošana” sniegta attiecību konstrukcija: prezidents-tauta, tauta-prezidents. Augstākais likumdevējs ir tauta. Pulcējas reti. Tiešā veidā likumdevējs-tauta sāk darbu brīdī, kad ir lēmumu-likumprojektu parakstījuši 1/10 vēlētāju. Paziņo to prezidentam. Centrā ir prezidents, kurš kontrolē tautas vietnieku (Saeimas) likumus, var nodot Saeimas likumus apstiprināt suverēnam tautai. 

Sev svarīgo katrs atsevišķi cilvēki un grupas risina vairākos ceļos. Bet kopums tauta-likumdevējs rīkojas caur prezidentu. 

Pēc jēgas, suverēns-tauta ir pastāvīgs likumdošanas procesa dalībieks,  kurš apstiprina tautas vietnieku (Saeimas) likumus kad šie likumi ienāk. Nosacīti, tauta (1,5 milj. vēlētāju) ir augšpalāta, bet tautas vietnieki – apakšnams. 

Latvijas Satversmē saglabātā kārtība ir unikāla. Līdzīga nav ne Lietuvā, ne citās Eiropas valstīs. Tāpēc nevar Latviju salīdzināt ar Lietuvu u.c. kur cita sistēma.

Likuma parakstītāju aizsardzība

Satversmes sapulce 08.04.1922. pieņēma “Sodu likums par Saeimas un pašvaldības iestāžu vēlēšanu un tautas nobalsošanas brīvības un pareizības un Saeimas darbības traucēšanu”. Noteikta arī likumprojektu parakstītāju aizsardzība

Ir divas atšķirīga statusa procedūras “vēlēšanas” (izraugās pilnvarniekus) un “tautas nobalsošana” (pieņem likumus). 

Līdzīgi, parakstītāju aizsardzību paredz Kriminālikuma 90. pants.

2016. gadā  ieviests Krimināllikumā (80.pants) termins “suverenitāte”, ar kuru saprot aizsargājamu “tautas suverēno varu”. Anotācijā skaidrots, ka ir divas atšķirīgas varas: “pārvaldes vara” un “tautas suverēnā vara”.




Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!
Twitter - OpenGovLatvia | Telegram - OpenGovLatvia | Facebook - AtvertaParvaldibaLatvija