Centrālajai Vēlēšanu komisijai
CVK priekšsēdētājai Kristīnei Bērziņai
Smilšu ielā 4, Rīgā, LV-1050

Pēc pašvaldību 2021. gada vēlēšanām, Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums noteica izveidot trīs mēnešu laikā jaunās komisijas. Pēc juridiskā statusa, novadu un valstspilsētu vēlēšanu komisijas ir patstāvīgas iestādes ar savu zīmogu. 

CVK ar 24.09.2021. lēmumu Nr.51 ir reģistrējusi vēlētāju parakstīšanai likumprojektu, kuru virza mūsu biedrība. Pašvaldību vēlēšanu komisiju pienākums ir nodrošināt CVK lēmumu un instrukciju izpildi. Tajā skaitā – izvietot publiski pieejami informāciju par CVK lēmumiem un savu komisiju. Līdz 2021. gada decembrim (pagājuši pieci mēneši), biedrība konstatēja, ka tikai divu pašvaldību mājas lapās ir ievietotas likumā un CVK instrukcijās prasītās ziņas.

Zināmā mērā līdzīgi, 2022. gada martā atkārtojās gandrīz tā pati nepareizā 2020. gada 16. janvāra – 14. februāra situācija, kad pārkāpjot CVK instrukcijas, nebija likumā noteiktā informācija sniegta Rīgā un citās pašvaldībās – nebija izlikta informācija pašvaldības domes ēkā, informācijas sniegšanas vietās (apkalpošanas centros), pašvaldību interneta vietnēs un vietējā presē – pilsoņi netika informēti, ka notiek Satversmes 72., 64. pantos noteiktā procedūra – vēlētāju lēmuma parakstīšana sasaukt tautas nobalsošanu (referendumu).

2022. gada janvārī-februārī biedrība vēlreiz izsūtīja vēstules visām 43 pašvaldībām un to vēlēšanu komisijām, aicinot sakārtot vēlētāju informēšanu atbilstoši likumam. Februārī-martā saņemtās atbildes un dabā konstatēti fakti, un pilsoņu sūdzības liecina par informācijas trūkumu. 

Pirms 100 gadiem, 1922. gada 15. februārī, Satversmes sapulce noteica valsts iekārtu, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder tautai, centrā ir prezidents, kurš nodrošina līdzsvaru starp tautu, Saeimu un valdību. Svarīgus lēmumus (apturēt likumu, atlaist Saeimu) apstiprina tauta nobalsošanā (referendumā)^[1]. Satversmes sapulce noteica īsu termiņu tautas nobalsošanu sasaukšanai, tāpēc operatīva un plaša vēlētāju informēšana pašvaldībās ir īpaši svarīga. Bez tam parakstu vākšanā par tautas likumprojektiem un referenduma sasaukšanu nedarbojas partiju reklāmas, kas ir galvenais informācijas avots Saeimas un pašvaldību vēlēšanās.  Tieši pretēji partijas ir ieinteresētas, lai referendums nenotiktu, un daudzos gadījumos slēpj vai izkropļo informāciju. Kā citādi novērtēt skandalozo paziņojumu 20.03.2022. TV raidījumā „De facto”, ka „par valsts naudu sarīkota parakstu vākšana tuvojas fiasko”, kam seko aicinājums neparakstīties par referenduma sasaukšanu, ja nav pret likuma pieņemšanu. Maldinošā ziņa pārpublicēta citos medijos, tai skaitā portālā LSM.LV. Par to esam informējuši NEPLP norādot, ka ar šādām publikācijām konstitucionāla procedūra tiek pielīdzināta parastai protesta akcijai un mums ir aizdomas, ka tās ir valdošās koalīcijas partiju pasūtījums pret mazākuma konstitucionālajām tiesībām. Ja Latvijas mediji izsaka pārmetumus prezidentam, ka svarīgais Ostu likums nodots lemt tautai it kā opozīcijas partiju interesēs, tad, mūsuprāt, medijiem būtu jāpalīdz informēt pilsoņus par likuma būtību un par iespēju tautai lemt par likumu.

Prezidenta lēmums apturēt likumu un vērsties pie tautas ir ceļš uz mieru! Un otrādi – mēģinājumi kavēt sasaukt tautas nobalsošanu ir vēršanās pret prezidenta institūciju un sabiedrības šķelšana. Pēc 2022. gada 18. februāra paziņojuma Nr.3 Prezidents valsts televīzijā aicināja pilsoņus Satversmes 100-gadē atdzīvināt demokrātiskās iespējas, iesaistīties lemšanā.

Valsts Prezidents E.Levits ir vairākkārt norādījis uz nepareizu Saeimas praksi bez pamata likumprojektiem piešķirt steidzamības statusu, kas nozīmē – atstumt prezidentu no likumdošanas procesa. Valsts prezidenta 18.02.2022. paziņojums Nr.3 par Ostu likuma apturēšanu ir sastādīts ārzemēs Minhenē. Šis fakts vedina domāt par konflikta esamību. (Pēc vispārējās kārtības, uz prombūtnes laiku prezidentu aizvieto Saeimas priekšsēdētāja). 

CVK arhīvā ir citi piemēri, ka tauta izpilda Satversmē noteikto pienākumu aizsargāt savu suverenitāti un demokrātiju. 03.03.1991. un 19.02.2012. nobalsošanās piedalījās virs miljona balsstiesīgo, 2000. gadā tika savākti 307 tūkst parakstu  rīkot tautas nobalsošanu par AS “Latvenergo” likumu, 2007.gadā 125 tūkstoši par Grozījumiem Nacionālās drošības likumā. Ne reizi tauta nav kļūdījusies!

Nav šaubu, ka atbalstot prezidentu, atnāktu 1/10 vēlētāju 10.03.-08.04. parakstīt lēmumu sasaukt tautas nobalsošanu (paredzami, tā notiktu 2022. gada maijā), kurā lemtu Ostu likumu.

Vēlētājiem šis jautājums ir svarīgs. Likteņupes Daugavas un Rīgas ostas nozīmība ir uzsvērtas jau tautas dziesmās. Ir pamats prognozēt augstu vēlētāju aktivitāti, ja vien vēlētāji saņemtu likumā noteikto informāciju un nebūtu veikta maldināšana un parakstīšanās kavēšana.

Salīdzinot ar 2020. gadu, pašvaldības un to vēlēšanu komisijas 2022. gadā bez redzama iemesla ir samazinājušas paraksta vietu skaitu Latvijā no 358 uz 265. No publicēšanas brīža 19.03.2022. līdz CVK lēmumā nr.4 paziņotam sākuma datumam 10.03.2022. ir 20 dienas. 

Nevar izpildīt īsajā 20 dienu termiņā prasību, rakstītu “Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma”  1.¹ pantā: “(1) Priekšlikums par vēlēšanu iecirkņu izveidošanu ārvalstīs iesniedzams Centrālajai vēlēšanu komisijai ne agrāk kā 120 dienas un ne vēlāk kā 75 dienas pirms vēlēšanām vai tautas nobalsošanas”. 

2020. gadā ārvalstīs ir deklarēti 138 732 LR balsstiesīgi pilsoņi. Parakstu vietas ir izveidotas 38 valstīs, nav izveidotas 109 valstīs – kurās vēl dzīvo 9677 balsstiesīgi LR pilsoņi.

2022. gadā sašaurinātas iespējas ārvalstīs dzīvojošiem LR pilsoņiem: parakstu vietas LR konsulārās iestādēs ir 31 ārvalstī. Pārkāpj CVK instrukciju: īss darba laiks. Iespēja parakstīt LR pilsoņiem liegta LR konsulātos Lietuvā, Polijā, Ukrainā, kopā 114 ārvalstīs. Nevar parakstīt uz LR kuģiem. Netika Latvijā informēti pilsoņi pansionātos, slimnīcās, ieslodzījuma vietās.

Secinājums: Attiecīgās LR iestādes nepilda CVK instrukcijas, pilsoņi nevar paust brīvu gribu.

Atšķirībā no vēlēšanām, kuru datumi ir prognozējami, nav iespējams paredzēt datumus, kad Prezidents atlaidīs Saeimu vai apturēs likumu (Satversmes 48., 72. panti). 

Prezidents rīkojas tautas un valsts interesēs! Partijās sastāv 3% iedzīvotāji. Latvijas valsts iekārta nosaka: prezidenta lēmumu apstiprina tauta. 

“Valsts pārvaldes iekārtas likuma” 10. pantā noteikts: iestādēm nav savu interešu. Darbs veicams tuvāk iedzīvotājiem.

Iestādēm - pašvaldību un iecirkņu vēlēšanu komisijām – nevar būt savu personīgo interešu, ne partijas interešu. Darbu plānojot, ir pienākums likt pirmā vietā pilsoņu ērtības: laiks, transports, vieta, savlaicīga un precīza informācija.

2020. gadā tika apstiprinātas 358 parakstu vietas. Šis parakstu vietas lietotas gadiem, nav atcelts lēmums tās apstiprināt. Lēmuma likvidēt agrākās parakstu vietas nav. Apstākļi nav mainījušies – kuru dēļ būtu likvidējamas parakstu vietas un samazināms skaits.

Piemēram, ar  Ventspils novada domes / vēlēšanu komisijas lēmumu, no 12 parakstu vietām likvidētas 11 parakstu vietas, atstāta viena vieta Ventavā. Tas pasliktina parakstīšanās vietu pieejamību.

Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likuma 1. pantā noteiktais mērķis ir - sagatavot tautas nobalsošanas. Pēc likuma jēgas, darbs ir veicams nekavējoties pēc vēlēšanu komisiju izveides kā ilgtermiņa plāns rīcībai brīdī, kad to paziņos Prezidents.

Ir redzams: Satversmes 72. pants paredz īsu divu mēnešu termiņu. Dokumentiem, telpām jābūt sagatavotiem iepriekš. 

Atbildēs biedrībai par Satversmes 64. panta izpildi, pašvaldības un to vēlēšanu komisijas nesniedz apliecinājumu, ka uzraudzības iestādes būtu atzinušas telpu piemērotību intensīvai apmeklētāju plūsmai, turklāt pandēmijas apstākļos. Ir nepareizi parakstu vietas izvietot nepiemērotās, šaurās telpās. 

Uzskatam, ka Daugavpils valstspilsētas domes un vēlēšanu komisijas lēmusi nepareizi, parakstu vietas izvietot šaurās telpās bibliotēkās. Kurās nevar 4 stundu režīmā apkalpot 30 dienās visus vēlētājus. Apstrīdam šo lēmumu.

Apstrīdam Ventspils novada un citu pašvaldību 2022. gada marta lēmumus par nelikumīgiem, jo nav ievērots likumā noteiktais termiņš priekšlikumu iesniegšanai. 

Pielikumā:
1) biedrības sarakste ar pašvaldībām par Satversmes 64. panta izpildi, piemērs.

2) vēstule NEPLP

3) izdruka no LSM.LV

[1] Satversmes sapulces komisija M.Skujenieka vadībā 1921. gadā, publicēja Satversmes projektu apspriešanai. Projekts paredzēja: tautas vēlētu prezidentu (uz 5 gadiem) un tautas vēlētu Saeimu. Tomēr plenārsēdē nobalsots, ka prezidentu ievēl Saeima. Prezidentam sniegts ietekmes mehānisms, nodot tautai lemt tautas nobalsošanā..

Iesniegums parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!