Aicinām pievienoties likumprojekta atbalstītāju kopai!

2020.gada 10. jūnijā, Saeima attālināti balsojot pieņēma izmaiņas valsts dzīves pamatos – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. (Sauktu arī par pašvaldību reformas likumu).
Likums ietekmēs pilsoņu maciņus, īpašumus, statusu, dzīves apstākļus, demogrāfiju, tautsaimniecību. Četrdesmit pašvaldības rakstīja lūgumu neizsludināt likumu. Loģiski būtu – rīkot tautas nobalsošanu, kurā apstiprina šo likumu, vai noraida to. Uzdod pārstrādāt. 

Pilsoņiem ir jābūt iespējai lemt!

Atvērtās Pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) piedāvā likumprojektu “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” atcelšanu reģistrācijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 

Vēlētājiem izveidojot iniciatīvas atbalsta kopu, tiktu izpildīts Satversmes sapulces 1922. gada kritērijs: 1000 cilvēku  iesniedz likumprojektu CVK. CVK reģistrē likumprojektu un izsludina parakstu vākšanu. Ja likumprojektu paraksta desmitā daļa vēlētāju (154 868), tad notiktu Tautas nobalsošana.


Ieslēdziet javascript lai šī forma darbotos



Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības un balsot/parakstīties pret balsošanas ierobežojumiem
 Logs aizvērsies pēc 12 sekundēm
21.aprīlis ir īpaši nozīmīgs datums - Tautas sapulce 1990. gadāRīgāDaugavas stadionā, visu Latvijas PSR pašvaldību sapulce, kas deva mandātu Augstākajai Padomei 1990. gada 4. maijā pieņemt Neatkarības deklarāciju.
Par Tautas sapulci, kuras kā visas tautas lēmums ir juridiskais pamats LR atjaunošanai - aizstāja referendumu, kuram pēc Potsdamas līguma bija jānotiek Latvijā 1990. gadā, ir jāzina katram Latvijas pilsonim.
Aicinām Pašvaldību savienību ar Barikāžu muzeja atbalstu, atcerēties 8086 delegatus un meklēt kontaktus, atmiņas. Ir nepieciešama palīdzība - izziņot info iespējami plaši, palīdzēt nosūtīt aicinājumu arī presei.
Pielikumā: 1990. gada Tautas sapulces delegātu, LPS dibinātāju Aleksandra Lielmeža un Ivara Redisona 15. aprīļa aicinājums, un Barikāžu muzeja vēstule.
Papildu zināšanai!
Mālpilij ir īpaša nozīme Latvijas militārās aizsardzības vēsturē. Pašvaldības ēkā notika 1990 gada 28. maijā visas Latvijas brīvpratīgo vienību vadītāju sapulce, par Latvijas valsts aizsardzības struktūras atjaunošanu. Mālpilī uz tehnikuma bāzes tika izveidots pirmais Latvijas armijas mācību centrs, savukārt Siguldā ar pašvaldības domes 03.06.1990. lēmumu tika apstiprināts nolikums un izveidota Siguldas novada zemessardze. (vēl gadu pirms AP izveidoja Latvijas Zemessardzi). Pirmais komandieris - Roberts Millers (Inčukalns) (segvārds- Bārda) kurš 1991, gada janvārī koordinēja svarīgo objektu - Zaķusalas TV aizsardzības izveidi, kā arī radiotorņa Ulbrokā aizsardzību. Siguldas dome nodrošināja svarīgā objekta - Siguldas TV retranslācijas torņa - aizsardzību. Sadarbība ciešā saskarē ar Līgatnes un Cēsu pašvaldībām.

 

 

Publikācijas

Pašvaldību savienība - pašvaldību mandāts valsts neatkarībai
https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/3618-pasvaldibu-mandatam-par-latvijas-valsts-neatkaribu-27-gadi 

Carnikavas novada apkārtraksts ar stadtiona fotografijām
http://www.apkartraksts.lv/?ct=sadzive&fu=read&id=493 

Kocēnu novadā - apzina dalībniekus
http://www.koceni.lv/zinas/novada-zinas/aicinapieteikties1990gadavislatvijastautasdeputatusapulcesdalibniekusnokocenunovada 

Avīzes 1990 -
http://www.barikadopedija.lv/raksti/Vislatvijas_tautas_deput%C4%81tu_sapulce 

https://www.tvnet.lv/6173711/diena-kas-pavera-celu-neatkaribas-deklaracijai