Aicinām pievienoties likumprojekta atbalstītāju kopai!

2020.gada 10. jūnijā, Saeima attālināti balsojot pieņēma izmaiņas valsts dzīves pamatos – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. (Sauktu arī par pašvaldību reformas likumu).
Likums ietekmēs pilsoņu maciņus, īpašumus, statusu, dzīves apstākļus, demogrāfiju, tautsaimniecību. Četrdesmit pašvaldības rakstīja lūgumu neizsludināt likumu. Loģiski būtu – rīkot tautas nobalsošanu, kurā apstiprina šo likumu, vai noraida to. Uzdod pārstrādāt. 

Pilsoņiem ir jābūt iespējai lemt!

Atvērtās Pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) piedāvā likumprojektu “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” atcelšanu reģistrācijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 

Vēlētājiem izveidojot iniciatīvas atbalsta kopu, tiktu izpildīts Satversmes sapulces 1922. gada kritērijs: 1000 cilvēku  iesniedz likumprojektu CVK. CVK reģistrē likumprojektu un izsludina parakstu vākšanu. Ja likumprojektu paraksta desmitā daļa vēlētāju (154 868), tad notiktu Tautas nobalsošana.


Ieslēdziet javascript lai šī forma darbotos



Latvijas Valsts prezidentam
Raimondam Vējonim
Pils laukumā 3, Rīgā, LV-1900
 
Lūgums neizsludināt 21.02.2019. likumu
"Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”
 

Jau agrāk, Valsts Prezidents A.Bērziņš 27.11.2012.vēstulē Nr. 447 Saeimai nepiekrita vienkāršotai pieejai un veidam, kādā pieņemts 08.11.2012. likums "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", turpmāk Likums.

Sešu gadu laikā ir apstiprinājušās bažas, ka  tādam Likumam, kurā steigā veikti grozījumi neņemot vērā sabiedrības viedokli, var būt negatīvas sekas. Pilsoņu jūtas atstumti no valsts procesiem. Gandrīz puse pilsoņu nepiedalās vēlēšanās. Simtiem pārceļas uz dzīvi ārzemēs.

Ja vēlamies saglabāt Latvijas valsti, būtu  jāatdod pilsoņiem iespēja ietekmēt lietas un lēmumus, tajā skaitā atvieglot likumprojektu iesniegšanu Saeimā.

21.02.2019. Likuma grozījumi pieņemti steigā bez diskusijām, neuzklausot MK-NVO sadarbības Memoranda padomes viedokli, CVK viedokli. Grozījumu ietekme nav saskaņota ar valsts programmu (Ministru kabineta 07.11.2017. rīkojums Nr.633) "Latvijas trešais Nacionālais atvērtās pārvaldības rīcības plāns (2017-02019)". Bez tam pieņemtie Likuma grozījumi konceptuāli atšķiras no sākotnēji iesniegtā grozījumu projekta. Veidojas labas pārvaldības principam neatbilstoša likumdošanas prakse, ka sākotnēji tiek iesniegti nelieli tiesību akta grozījumi, dažreiz pat tikai tehniski, kā šajā gadījumā, kas turpmākajos lasījumos apaug ar konceptuālām izmaiņām, tādējādi apejot diskusijas Saeimā, nerunājot nemaz par sabiedrības iesaistīšanu.   

Kas attiecas uz Likumu, biedrība uzskata, ka nav pareizi noteikt vienādu regulējumu četrām krasi atšķirīgām procedūrām:

1) likumu ierosināšana iesniegšanai Saeimā;

2) ES pilsoņu iniciatīva;

3) tautas nobalsošanas;

4) Saeimas atlaišana.

Likumā un 21.02.2019. pieņemtajos grozījumos sabiedrības informēšana par izsludināto parakstu vākšanu tiek pielīdzināta priekšvēlēšanu politiskajai aģitācijai. Nav ņemts vērā, ka likumdošanas iniciatīva būtiski atšķiras no vēlēšanām un tautas nobalsošanas.

Biedrība uzskata, ka nav samērīgi, ka pilsoņu ierosinātajam likumprojektam CVK publicē tikai pašu likumprojektu, bet tā skaidrojumus (anotāciju) un informāciju par to, ka izsludināta parakstīšanās pielīdzina politiskajai aģitācijai un uzliek ierobežojumus.    

Lūdzam Valsts prezidentu neparakstīt likumu, un nodot to otrreizējai caaurlūkošanai, aicinot apspriest likuma koncepciju un mērķi.

 

Rīgā, 2019.gada 1.martā, Nr. 8