Aicinām pievienoties likumprojekta atbalstītāju kopai!

2020.gada 10. jūnijā, Saeima attālināti balsojot pieņēma izmaiņas valsts dzīves pamatos – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. (Sauktu arī par pašvaldību reformas likumu).
Likums ietekmēs pilsoņu maciņus, īpašumus, statusu, dzīves apstākļus, demogrāfiju, tautsaimniecību. Četrdesmit pašvaldības rakstīja lūgumu neizsludināt likumu. Loģiski būtu – rīkot tautas nobalsošanu, kurā apstiprina šo likumu, vai noraida to. Uzdod pārstrādāt. 

Pilsoņiem ir jābūt iespējai lemt!

Atvērtās Pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) piedāvā likumprojektu “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” atcelšanu reģistrācijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 

Vēlētājiem izveidojot iniciatīvas atbalsta kopu, tiktu izpildīts Satversmes sapulces 1922. gada kritērijs: 1000 cilvēku  iesniedz likumprojektu CVK. CVK reģistrē likumprojektu un izsludina parakstu vākšanu. Ja likumprojektu paraksta desmitā daļa vēlētāju (154 868), tad notiktu Tautas nobalsošana.


Ieslēdziet javascript lai šī forma darbotos



Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības un balsot/parakstīties pret balsošanas ierobežojumiem
 Logs aizvērsies pēc 12 sekundēm
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas
priekšsēdētājai Janīnai Kursītei-Pakulei
Jēkaba ielā 9/11, Rīgā, LV-1811
 
 
Par nereaģēšanu uz ziņojumiem par apdraudējumu Latvijas valstij
 
Starptautiskas institūcijas ir norādījušas Latvijai, un turpina uzsvērt nepieciešamību novērst demokrātiskai valstij nepieļaujamu parādību “netīrās naudas atmazgāšanu” un korupciju. Tās negatīvi ietekmē valsts drošību, aizsardzības spējas un apdraud Latvijas valsts pastāvēšanu.

Lūdzam noskaidrot, kuras personas ir kavējušas virzīt lūgumus ASV Finanšu kontroles institūcijām noskaidrot patiesā labuma guvējus no darījumiem Latvijā, kuri kārtoti tiek ofšorā Delavērā, ASV. 
2015. gadā un 2016. gadā divreiz tika lūgts jautājumu skatīt Noziedzības novēršanas padomē, papildu, lūgums vērsties ASV Finanšu uzraudzības institūcijās tika iesniegts arī Eiropas Revīzijas palātā, Eiropas parlamentā un Eiropas padomes prezidentūrā. Latvijā pārbaudes veica policija un VID, bet pēkšņi VID vadītāja atkāpās no amata, un pārbaužu virzība apstājās.

2016. gada 3. februārī Saeimā iesniegtā piecu biedrību vēstule palikusi bez izskatīšanas. Nav iepazīstināti Juridiskās komisijas visi deputāti. Nav skatīts Saeimā ieviest labo praksi, kāda ir Eiropas parlamentā - atsevišķā sēdē uzklausīt ministra amata kandidātus.
Vēstulē bija fakti par augstu valsts amatpersonu iespējamu interešu konfliktu, saistībā ar darījumiem no firmu puses, kurus darbojās adresē Antonijas ielā 7, Rīgā un 1209 N Orange St. Wilmington, Delavera 19801 USA.

25.06.2015. gada vēstulē minēti fakti arī par darījumu bankas “Citadele” pārdošanā Delaverā reģistrētai ofšora kompānijai, kuru konsultēja advokātu firma “Raidla, Lejins & Norcous”, kurā strādā augstu Latvijas amatpersonu radinieki. Šis fakts palicis bez pārbaudes.
Kā zināms, no starptautiskām institūcijām ir izvirzītas prasības Latvijai, bet no Latvijas iestāžu puses uz iesniegumiem bijušas pamatā atrakstīšanās.

Pielikumā:
02.02.2016. biedrību iesniegums I.Mūrniecei, ar pielikumiem (kopija);
25.06.2015. biedrību iesniegums Noziedzības novēršanas padomei, un ES institūcijām (kopija);
18.01.2016. biedrību iesniegums Noziedzības novēršanas padomei, un ES institūcijām (kopija).
 

Rīgā, 2019.gada 21.janvārī, Nr. 3