Kas jāzina visiem!
 
Visā Latvijā līdz 2021.gada 14.februārīm notiek parakstu vākšana
tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem likumiem
 
Prezidents ir apturējis (pirmo reizi kopš 2007.gada) grozījumus likumos par Pašvaldībām: “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā "Par pašvaldībām”. Likuma apturēšana nozīmē to, ka ir iedarbināts Satversmes 64. pants", un Likumdošanas vara valstī ir nodota Likumdevēja - tautas rokās.
 
Tagad tautai ir jāapstiprina, ka tā pieņem varu valstī savās rokās. Rosinot referendumu tauta pati grib izlemt svarīgo iedzīvotājiem jautājumu, kā notiks nākamībā dzīve un saimniekošana pagastos, novados un pilsētās - kur pašlaik autonomu lemšanu veic attiecīgās pašvaldības. Grozījumi likumos "Par pašvaldībām" un "ievada vērienīgas pārmaiņas Latvijas dzīvē, šiem diviem likumiem drīz sekos nākamo grozījumu pakete.
 
Nepareiza ir prakse atrunāt vēlētājus iet uz iecirkņiem, neparakstīt tautas nobalsošanas sasaukšanu. "Apgrieztā balsošana ar neierašanos" nevar tikt tulkota kā suverēnā griba. Pareiza būtu rīcība, ja apturēto likumu autori aicinātu vēlētājus būt aktīviem un rīkot tautas nobalsošanu - kurā izlemtu. Iecirņos lēmumu jāparaksta visiem - gan tiek mas par, gan pret, gan vēl nezinošiem ...
 
Ikvienam no 1,5 miljoniem LR balsstiesīgo Latvijā un ārpus Latvijas ir jāzina, ka notiek "rīcības sēde" tautas nobalsošanas sasaukšanai [2020. gada martā], katram būtu jāpasaka sava griba.
 
 
Logs aizvērsies pēc 30 sekundēm
 Profesionāļu solidaritātes biedrība
Latvijas Republikas Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim
LŪGUMS 
veikt aktīvu rīcību Valsts un iedzīvotāju interesēs nominējot Ministru prezidenta kandidātu
 
 
Mūsu biedrībā vēršas daudzas personas, kuru ģimenēs radušās smagas sekas no ekonomiskās politikas laikā, kad Latvijas Ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš. Tiek pausta neizpratne par veidu, kādā tiek virzīta šī kandidatūra, un tiek izteikti lūgumi nepieļaut šīs personas atkārtotu nonākšanu Valsts vadībā.
 
CVK publicējusi vēlēšanu rezultātus pēc kuriem 811`733 (52,41 %) vēlētāju nav pārstāvēti Saeimā, bet 736`940 (47,59 %) vēlētājus Saeimā pārstāvošās 7 partijas (100 mandāti) nespēj vienoties par Valsts attīstības prioritātēm, kuras definētas Satversmes preambulā. Šajā situācijā 66 deputāti, jeb 2/3 Saeimas, kas ir Satversmē paredzētais skaits īpašu lēmumu pieņemšanai, pārstāv tikai 31,39 % (486`148) vēlētāju, kas faktiski ir mazākums un nedrīkst rīkoties Tautas vārdā, jo ir pretrunā Satversmes 2. pantam.
 
Valsts prezidents atbilstoši Satversmei pārstāv Tautas intereses un attiecīgi, lēmuma pieņemšanā Valsts prezidentam ir jāņem vērā plašas sabiedrības viedoklis un Satversmē deklarētie Valsts mērķi, nevis atsevišķu politiķu grupu ieteikumu. 
 
Partija Jaunā Vienotība ar niecīgu vēlētāju atbalstu 56`542 balsu (3,65% no 1`548`673 balsstiesīgo) prasa Valsts prezidentam uzdot viņiem veidot Valsts valdību Krišjāņa Kariņa vadībā, kurš nav Saeimas deputāts un kura kandidatūra vēlētāju balsošanai netika izvirzīta.
 
Ekonomikas ministra amatā laikā no 2004.gada 2.decembra līdz 2006.gada 7.aprīlim K.Kariņš izpelnījās asu kritiku par haotisku rīcību. Iespējami, kļūdas ekonomiskajā politikā veicināja un pastiprināja smagās 2008.gada ekonomiskās krīzes sekas Latvijā. Fakts, ka K.Kariņš nebija kandidātu sarakstā, liedza vēlētājiem iespēju apspriest viņa veikumu un vērtēt politisko atbildību. Savukārt, publiskajā telpā ir ziņas par neskaidriem darījumiem, kuri nav redzami deklarācijās un iespējami, veikti pretrunā ar Interešu konflikta aizlieguma likuma prasībām. Izskanējusī informācija ir tik kritiska, ka rodas šaubas, vai šai personai var tikt dota pielaide Valsts noslēpumam.
 
Zināmā mērā, partijas Jaunā Vienotība pašreizējā rīcība atgādina 2014.gada situāciju, kad aplinkus ceļiem Valsts vadībā nokļuva Solvita Āboltiņa, kuru partijas atbalstītāji bija visvairāk svītrojuši no saraksta. 
 
LR Satversme nosaka, ka vienīgi Valsts prezidents, un neviens cits, var aicināt sastādīt valdību. Neviens nedrīkst pieprasīt nominēt viņu valdības vadītāja postenim, atsaucoties uz kuluāru sarunās iegūtu atbalstu. Pašreizējā politiķu rīcība izvirzot premjera kandidātu ir pretrunā Satversmē noteiktajai kārtībai.
 
Lūdzam Valsts prezidentu nominēt citu kandidātu. Mūsuprāt, Latvijā ir daudz zinošu, aktīvu un godīgu cilvēku, kurus varētu virzīt šim amatam.
 
Lūdzam uzklausīt sabiedrības viedokli un izvirzīt kandidātu, kurš bauda sabiedrības uzticību un spēj saliedēt dažādu slāņu spēkus Satversmē paredzēto Latvijas Valsts mērķu sasniegšanai. 
 
Pielikumā: informācija no CVK pārskata par vēlētāju atbalstu partijām 13.Saeimas vēlēšanās.
 
 
 
 
 
Profesionāļu solidaritātes biedrības pārstāve Marina Baboka. 
 
Profesionāļu solidaritātes biedrība,
Reģ.nr. 40008150566.
Juridiskā adrese: Stokholmas 19-4, Rīga, LV-1014. 
Tālrunis.: 27553773 e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.