Aicinām pievienoties likumprojekta atbalstītāju kopai!

2020.gada 10. jūnijā, Saeima attālināti balsojot pieņēma izmaiņas valsts dzīves pamatos – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. (Sauktu arī par pašvaldību reformas likumu).
Likums ietekmēs pilsoņu maciņus, īpašumus, statusu, dzīves apstākļus, demogrāfiju, tautsaimniecību. Četrdesmit pašvaldības rakstīja lūgumu neizsludināt likumu. Loģiski būtu – rīkot tautas nobalsošanu, kurā apstiprina šo likumu, vai noraida to. Uzdod pārstrādāt. 

Pilsoņiem ir jābūt iespējai lemt!

Atvērtās Pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) piedāvā likumprojektu “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” atcelšanu reģistrācijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 

Vēlētājiem izveidojot iniciatīvas atbalsta kopu, tiktu izpildīts Satversmes sapulces 1922. gada kritērijs: 1000 cilvēku  iesniedz likumprojektu CVK. CVK reģistrē likumprojektu un izsludina parakstu vākšanu. Ja likumprojektu paraksta desmitā daļa vēlētāju (154 868), tad notiktu Tautas nobalsošana.


Ieslēdziet javascript lai šī forma darbotos



Iespēja tautai lemt pašai likumus tiek dota reti, reizi desmit gados. Šī iespēja ir klāt!  

Ir pavērusies juridiska iespēja risināt ikdienas vajadzības ģimenēm, ārstiem, skolotājiem, uzņēmējiem, zemniekiem u.c. Satversmē noteiktajā kārtībā (64.- 65. panti): 

ja 1/10 vēlētāju (154 868) paraksta likumprojektu-vēlētāju uzdevumu Saeimai, bet Saeima šo vēlētāju uzdevumu nerisina, tad izsludina CVK tautas nobalsošanu. Vēlētāji paši pieņem likumu, kas atrisina vajadzību ! Kvorums - jāpiedalās pusei no balsojušo skaita 13.Saeimas vēlēšanās. 

Likums pieņemts, pusei atnākušo balsojot "par" [min. 211 232]. Likumprojektu parakstījušos ieskaita "par" balsīs.

Paraksti likumprojektu uzreiz - elektroniski latvija.lv/pv ! 

vai paraksti to klātienē, savas pašvaldības izpilddirekcijā. 

Ikvienam Latvijas vēlētājam ir jāuzzina par iespēju - pašam lemt sev svarīgas lietas, parakstot CVK atļautu likumprojektu-uzdevumu Saeimai. 

Šeit Tu ieraudzīji – patiesi eksistē bieži dzirdētais: vara pieder tautai!

Statistika: Latvijā ir deklarēti 1 550 258 vēlētāji; iekšzemē - 1 411 526,  ārvalstīs - 138 732 vēlētāji. [05.2019]

Pilsoņu vairums nezina, ka juridiskas sekas parakstam (Tavam un citu) ir vienīgi vietnē latvija lv (un izpilddirekcijās), CVK pārraudzītā procedūrā, kura notiek īsu brīdi, drīz tiks slēgta. Gandrīz kā loterijā – ja nepaguvi laikus aizpildīt lozi, tad neapšaubāmi paliksi tukšiniekos !

Par loteriju skan reklāma visos stūros. Atšķirībā no loterijas,  neviens nenes Tev klāt paziņojumu par CVK sniegto iespēju - īstenot Satversmes 64.-65. pantu kārtībā Tev vajadzīgas lietas.  

Nodod ziņu draugiem un paziņām, aizsūti tautiešiem ārzemēs! Iespējami, arī viņi nezina, ka “vara pieder tautai” iedarbināma, rīkojoties pilsoņi pašiem. 

Satversmes sapulce ir noteikusi Satversmes 5. nodaļā "Likumdošana":

  1. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē  paredzētā kārtībā un apmēros.
  1. Likumprojektus var iesniegt Saeimai

-Valsts prezidents,

-ministru kabinets,

-Saeimas komisijas,

-ne mazāk kā pieci deputāti,

-viena desmitā daļa vēlētāju, šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā.

 

Tiesība iesniegt likumprojektus Saeimā ir Latvijā centrālā tiesība, no kuras ir atkarīga jebkuru pārējo tiesību esamība ("suverēnā vara pieder tautai").

Nepareizi Saeimas 08.11.2012. uzliktie apgrūtinājumi vēlētājiem iesniegt likumprojektus Saeimā, kurus vēlētāji atceļ:  

-nepareizā prasība īsā 365 dienu termiņā savākt 155 000 apliecinātus parakstus; 

-maksa par parakstu apliecināšanu likumprojektam iesniegšanai Saeimā; 

-likvidēta iespēja ārvalstīs esošiem parakstīt LR konsulātos likumprojektus; katram LR pilsonim jāierodas Latvijā - parakstīt klātienē vai noformēt elektronisko parakstu; 

-apgrūtinājums informēt vēlētājus piedalīties CVK reģistrēto likumprojektu parakstīšanā: Saeima pārlika mediju apmaksas izdevumus segt pašiem vēlētājiem. Aizliegumi publicēt. (skat. grozījumu 27. pantu). Noteica sodus medijiem. 

Ir vēl citi apgrūtinājumi un absurdi. Uzskaitīto ir pietiekami, ieraudzīt apgrūtinājumu neleģitīmo mērķi, atstumt vēlētājus no likumdošanas procesa. 

Satversmes 65. panta tiesību nozīmība 

Likumdošanas iniciatīvas tiesību valsts dibinātāji ir piešķīruši pieciem iniciatoriem. Satversmes 65. panta uzskaitījumā nav partiju, nav parlamentāro sekretāru, nav  ministru. Likumu iniciatīvas tiesība ministram ir rīkojoties kopīgi kā ministru kabinetam. (Ari amatos ieceļ kā ministru kabinetu, ne katru atsevišķi). 

Redzama vienkārša metode, kādā Satversmes sapulce risināja, lai runātu atšķirīgi cilvēki viens ar otru, savstarpēji saskaņotu rosināmos likumprojektus. Vēlētāju tiesība pastiprināta ar Satversmes 77. un 78. pantu – Saeimas pieņemtos likumus apstiprina tautas nobalsošanā. Tautas interešu pārstāvis ir Valsts prezidents Teorētiski, var nodot apstiprināt tautas nobalsošanā vai visus Saeimas pieņemtos likumus. Izņemot Satversmes 73. pantā uzskaitītus dažus izņēmumus – starpvalstu līgumi, budžets. 

Atrisināta arī vēlētāju atbildība, ja 1/10 vēlētāju ierosinātu ne visai labu likumu. Vietā tiesīga Saeima izstrādāt un pieņemt labāku likumu (pieņemt ierosināto likumprojektu ar pārgrozījumiem). Tautas nobalsošanā ir iespēja lemt, kurš no risinājumiem nesīs iedzīvotāju ikdienas dzīvē labākus augļus.

Sabiedrības saliedēšanas iespēja.

Latvijas nākotnes interesēs ir nepieciešama rīcība, konsolidēties sabiedrības konstruktīvi domājošai daļai, ārpus partijām. Satversmē paredzēto valsts mērķu izpildei. Skaitliski – 1/10 daļai vēlētāju. Daļēji, uzskatu kopība varētu veidoties uz ētikas principu un Atvērtās pārvaldības principu pamata. Savu bērnu nākotnē ieinteresēta 1/10 daļa vēlētāju atbalstītu Valsts prezidenta apturētu likumu nodošanu tautas nobalsošanai, un atbalstītu profesionāļu-praktiķu projektu virzīšanu Satversmes 56. panta kārtībā lemt Saeimā // tautas nobalsošanās.

Satversmes 65. panta tiesība - 1/10 vēlētāju iesniegt likumprojektus Saeimā, ir laba iespēja, efektīvs mehānisms pārvarēt sabiedrības sašķeltību - likvidēt gadiem ieilgušo šauru grupu varas monopolu un korupciju, veikt partiju demokratizāciju, atdzīvināt pilsoņu līdzdarbību Latvijā. Garantija – liela skaita pilsoņu iesaistīšanās risinājumu apspriešanā. Un tautas nobalsošanas iespēja apstiprinot.

Politiskā sistēmā ir strupceļš. Nemaz  nav pārstāvēti Saeimā 52% vēlētāju. Valdības koalīciju veido partijas, kuras pārstāv 31% vēlētāju (skaitļi 13. Saeimas vēlēšanās). Netiek risinātas 69 % vēlētāju intereses.  

Saeimas atlaišana pati par sevi neatrisina neko. (Ir pieredze pēc Zatlera rīkojuma Nr.2). 

Jēga atlaist Saeimu ir, ja nākamās vēlēšanas notiek uz atjaunota 1922. gada Vēlēšanu likumu pamata. Papildu – sabiedrības grupām iepriekš jāvienojas par atbalstu ģimenēm u.c. Satversmē noteikto valsts mērķu izpildi. Dažus uzdevumus var noteikt virzot 1/10 daļas vēlētāju likumprojektus. Cita sastāva Saeima varētu prasīt atskaiti par budžeta izpildi un grozīt to, ja nauda nav izlietota Latvijas tautas ilgtermiņa interesēs.

Kāpēc nav izlasāma anotācija likumprojektiem, kurus paraksta vēlētāji iesniegšanai Saeimā (Satversmes 65. pants)?

Meklēsi anotāciju, lai uzzinātu vairāk par CVK atļautiem likumprojektiem, bet anotāciju neatradīsi. Nav valsts  portālā latvija lv. Arī parakstu vietās pašvaldībās nav iespējams izlasīt anotāciju. 

Aizliedza publicēt anotāciju Saeima ar 08.11.2012. grozījumiem likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, tos pieņēma steidzamības kārtībā. 

Steidzamības statuss liedza iejaukties Valsts prezidentam, apturēt nepareizo likumu. Nepiekrita Valsts prezidents ierobežot Satversmē ierakstītās vēlētāju tiesības. Izsludināja 10.10.2012. nelielus grozījumus Tautas nobalsošanu likumā, kas paplašina vēlētāju tiesības – ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu.  

(Ministru kabineta 22.12.2011. likumprojekts 174. No Latvijas pilsoņu iniciatīvu Eiropas parlamentā iesniedz ar 6 000 parakstu. (Normatīvs katrai dalībvalstij rēķināts 2% no balsstiesīgo vēlētāju skaita).

Skatīt Saeimas arhīvā: 7 deputātu 11.10.2012. iesniegto likumprojektu Nr.417-lp11, ar kuru aizstāj Ministru kabineta 20.11.2011. iesniegto likumprojektu Nr.79-lp noteikt kārtību kādā veicama Saeimas atlaišana izpildot Satversmes 14. pantu. Ministru kabinets nebija rosinājis ierobežot vēlētāju tiesības. 

Iepriekš tika lēmusi Saeima paplašināt vēlētāju tiesības, noteikt deputātu atbildību:

29.02.2009. likumprojekts  Nr.1120-lp09, ierakstīt Satversmē vēlētāju tiesības atlaist Saeimu;

likumprojekts, ierakstīt atbildību Saeimas Kārtības rullī

Konkrētā rīcība:

Centrālā vēlēšanu komisija ar 19.09.2019. lēmumu nr.72 ir reģistrējusi vēlētāju parakstīšanai likumprojektu, kas atceļ nepareizos 08.11.2012. grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

Kāpēc gozījumi atceļami:

Ar 08.11.2012. grozījumiem Saeima norobežoja sevi no tautas. 

Neierosinot tiešus grozījumus Satversmē, aplinkus ceļā ar blakus likumu Saeima ierobežoja, padarīja praktiski neizpildāmu  Satversmes 65. panta tiesību - 1/10 daļai vēlētāju iesniegt Saeimā likumprojektus.  

Ierobežot vēlētāju tiesības nepiekrita Valsts Prezidents, taču Saeima atrada veidu kādā apiet Prezidentu. 

Saeimas veiktie likuma grozījumi nav apstiprināti Satversmes 77. panta kārtībā. 

Septiņu gadu laikā nav novērsti trūkumi, kurus Saeimai norādīja Satversmes tiesa.

Papildu. Saskatāmas pazīmes, ka Saeimas deputāti ir pārkāpuši Satversmes 18. pantu (deputāta zvērests), 21. pantu (Saeimas iekšējās Kārtības rullis). 

Nepildīja pašu parakstītās 4 000 zīmju apņemšanās, kuras iesniedza CVK pirms vēlēšanām (pieteicās uz deputātu amatiem).

Fakts, ka Saeimas deputāti ir darba ņēmēji, ierakstīts ir likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 1. pantā. 

Algu deputātiem maksā vēlētāji. Satversmē noteikts: "2. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai". Nepareizie likuma 08.11.2012. grozījumi ir atceļami. 

Nepamatoti ierobežotās Satversmes 65. panta 1/10 daļas vēlētāju tiesības netraucēti iesniegt likumprojektus Saeimā ir atjaunojamas nekavējoši.

Parakstīšana ierosināta un notiek atkārtoti, jo prasītos 154 868 parakstus neizdevās 12 mēnešu laikā savākt. Agrākie paraksti netiek pārcelti, aicinām parakstīt vēlreiz !  

Atceļot 08.11.2012. grozījumus, atjaunojas agrākā kārtība:

1) Paši vēlētāji vāks likumprojektam pirmos 10 000 parakstus, bet pārējo 145 000 parakstu vākšanu un vēlētāju informēšanu nodrošina valsts; iesniedz prezidents likumprojektu Saeimā.

2) Tiks atjaunota Satversmes 65.panta tiesība netraucēti 1/10 vēlētāju iesniegt likumprojektus Saeimā. Vienlaikus atjaunojas Satversmē noteiktie Saeimas pienākumi pret vēlētājiem un valsti

Kļūst iespējams risināt iedzīvotāju ikdienas vajadzības, atsāks darboties princips "valsts suverēnā vara pieder tautai".

 

Par termina "viena desmitā daļa vēlētāju" nozīmi

Satversmes 65. panta norma "viena desmitā daļa vēlētāju" ir pieņemta 1922. gadā. Nemainīta prasība iesniegt 1/10 vēlētāju parakstu (154 868) palikusi arī tagad. 

Satversmes sapulce ir noteikusi, ka mehānisms "vara pieder tautai" jeb tautas nobalsošana ir iedarbināma, ja pieprasa to 1/10 vēlētāju. Brīvība 1/10 vēlētāju kādu problēmu atzīt par svarīgu ir centrālā brīvība Latvijas valstī, un demokrātijas pamats. Ierosinājumu pārējie 9/10 vēlētāju lemj tautas nobalsošanā. 

Principu, ka var 1/10 īpašnieku, biedru ierosināt lēmumu, kuru jāskata valdē un jāizlemj kopsapulcē, lieto daudzviet. Biedrībās, komercsabiedrībās u.c. 

Nav jautājums par skaitļiem, nav par 1/10 daļas lielumu skaitļos (154 868), bet jautājums ir par citu – kādā demokrātiskā veidā un termiņos tiek pie 154 868 parakstiem? Kā nodrošinās cilvēktiesību izpildi – iespēju  ikvienam no 1,5 milj. vēlētājiem uzzināt kad un kur notiek likumprojekta parakstīšana, un piedalīties.

Likums aizliedz likt šķēršļus  1/10 vēlētāju parakstu vākšanai par likumprojektu. Sodu paredz Krimināllikuma 90. pants. Balsošanas brīvības aizsardzībai Satversmes sapulce pieņēma 04.04.1922. īpašu likumu – “Sodu likums par Saeimas un pašvaldības iestāžu vēlēšanu un tautas nobalsošanas brīvības un pareizības un Saeimas darbības traucēšanu”. 

Praksē darbībai ir četri soļi. 

Pirmais solis: sākum-paraksti, pirms iesniedz pieteikumu CVK. CVK lemj reģistrēt, sākt parakstu vākšanu [līdz 154 868]. 

Otrais solis: ieinteresēto vēlētāju 1/10 daļas [154 868] parakstu savākšana [agrāk – bez maksas, iecirkņus atvēra vēlēšanu komisijas]. 

Trešais solis: parakstīto likumprojektu iesniedz Saeimā. Saeima skata trīs lasījumos. 

Ceturtais solis: tautas nobalsošana, iecirkņus atver vēlēšanu komisijas.

Šīs atšķirīgas lietas, atšķirīgos soļus bieži jauc. Sākuma soli: pieteikuma iesniegšanu CVK reģistrēt likumprojektu parakstīšanai, jauc ar noslēguma etapu jeb trešo soli – likumprojekta ar 154 868 parakstiem nogādāšanu Saeimā, kur to sāk diskutēt.

Reģistrējot likumprojektu, CVK piešķir likumprojektam oficiālu dabu un likuma aizsardzību. Atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības  konvencijai, vēlētāju dalība konstitucionāli procedūrā (kāda ir Satversmes 65. pantā paredzēta likumprojekta iesniegšana Saeimā), nodrošināma bez maksas.

Leģitīmais mērķis ir – nogādāt likumprojektu Saeimā, sākt risināt problēmu.  

Strīdos bieži minētie skaitļi: 

- 1 000 parakstu (1922),  

- 10 000 parakstu (1994),

vai 30 000 parakstu (2012) ir strīds par ierobežojumu jeb "starta slieksni", lai CVK reģistrētu likumprojektu un atvērtu iecirkņus, kur notiek likumprojekta bezmaksas parakstīšana – savākt Satversmes 65. pantā paredzētās 1/10 daļas vēlētāju parakstus likumprojekta iesniegšanai Saeimā.

Eiropas Komisija ir noteikusi Latvijai normu – savākt 6 000 pilsoņu parakstus, lai iesniegtu Eiropas pilsoņu iniciatīvas no Latvijas.

Rezumējums:

Valsts prezidents nepiekrita ierobežot Satversmes 65.panta 1/10 daļas vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus Saeimā. Saeima nepareizi ar 50 balsīm noteica likuma steidzamību. (Satversmes 75. pants paredz, ka steidzamību var noteikt ar 2/3 vairākumu. Steidzamības statuss liedz prezidentam iejaukties un apturēt nepareizu likumu. Saeimā ir 100 deputātu, 2/3 vairākums = 67 balsis).

Vēsture: Saeima 04.04.2009. ierakstīja Satversmes 14. pantā vēlētāju tiesības atlaist Saeimu. 

Attiecīgi, V.Dombrovska Ministru kabinets iesniedza Saeimā 20.11.2011. likumprojektu nr.79-lp/11, noteikt kārtību kādā notiek Saeimas atlaišana. Valdība nerosināja ierobežot vēlētāju tiesības. Daži deputāti ierosināja pārgrozīt ministru kabineta projektu no Saeimas atlaišanas uz citu: ierobežot tiesību vēlētājiem piedalīties likumdošanā (Satversmes 5. nodaļas "Likumdošana" 65., 78. panti). 

Likumprojekts veikt grozījumus Satversmē nebija iesniegts. Aplinkus ceļā ierobežot Satversmes 65. pantu nevar. Netika izpildīta Satversmes 77. panta prasība - nodot likuma grozījumus apstiprināt tautas nobalsošanā.

Vēlētāji ir tiesīgi atcelt nepareizu Saeimas likumu.

 

Zināšanai, citi CVK reģistrēti projekti vēlētāju parakstīšanai 

a) līdz 24.05.2020 notiek otra likumprojekta parakstīšana - neaplikt mājokli ar nodokli.

b) ierosinājums atlaist 13. Saeimu un rīkot jaunas vēlēšanas [parakstīšana notiek līdz 14.11.2020]

Valdības oficiālo dokumentu portāls Latvija lv ir vienīgā vietne, kurā ir juridiskas sekas Tavam parakstam!

Ieteicams parakstīt visus trīs dokumentus, kurus ir atļāvusi CVK. 

Parakstot elektroniski (bez maksas) visus projektus, tas būs atbalsts citiem pilsoņiem, kuri paraksta likumprojektus klātienē izpilddirekcijās (par maksu)  – gribētu, bet nevar samaksāt par trim projektiem.

Nevar parakstīt arī daudzi ārzemēs esošie LR pilsoņi: iespēja parakstīt konsulātos ir likvidēts, kā arī nav kodu kartes Latvijā esošās bankās. 

Mērķis – 154 868 paraksti – sasniedzams kopā, balstot citam citu

Parastā maksa ir 1,42 euro par katru dokumentu, par trijiem kopā = 5,26 euro + autobusa biļete. Daudz, ne katrs var to samaksāt.

 

Skat. parakstu vietas Latvijas novados un darba laiki : https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji

Rīgā ietur maksu 1,43 euro par katru parakstu klātienē (Dzirciema 28, dzīvesvietas deklarēšanas nodaļa  // bij. 6. slimnīcā), 

Daugavpilī ietur maksu 1,72 euro par katru parakstu (Kr.Valdemāra 1, dzīvesvietas deklarēšanas nodaļa) 

Liepājā ietur maksu 1,35 euro par katru parakstu (Jelgavas 48, dzīvesvietas deklarēšana pašvaldības policijā)

Rēzeknes pilsētā ietur maksu 0,50 euro par katru parakstu (Atbrīvošanas aleja 93, dzīvesvietas deklarēšanas nodaļa )

Rēzeknes novadā ietur maksu 1,00 euro par katru parakstu (Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95a + visu pagastu pārvaldēs)  dzīvesvietas deklarēšanas nodaļa 

Valmierā - 0,00 euro (parakstīšana bez maksas) - (Lāčplēša 2, iedzīvotāju reģistrēšanas nodaļa).

(papildu skat - CVK lapā) 

MAKSA - Ministru kabinets noteicis - 1,42 euro par paraksta apliecināšanu. Pašvaldība ar domes lēmumu var maksu samazināt vai atbrīvot pilnībā. 

Satversmes sapulces 20.06.1922. likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 14. pantā noteikts, ka parakstīšanas izdevumus sedz pašvaldība, CVK apmaksā papīru.

Par likumprojekta parakstīšanas kavēšanu jebkādā veidā paredzēts sods Krimināllikuma 90. pantā. 

Pārsūti draugam !

 
 
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!
 
 

Pievienot komentāru

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” nav atbildīga par publicētiem komentāriem.
Neētiski, citu cilvēku godu un cieņu aizskaroši vai rasu un nāciju naidu veicinoši komentāri, iepriekš nebrīdinot, tiks dzēsti!
Reģistrējies un izmantojat plašākas komentēšanas iespējas.

Aizsardzības kods
Atjaunināt