Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības un balsot/parakstīties par Saeimai saistošiem likumu projektiem portālā Latvija.lv

Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības balsojot/parakstoties par Saeimai saistošiem likumu projektiem www.latvija.lv/pv

Paraksties izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu internetā www.latvija.lv/pv vai personiski 119 pašvaldību izpilddirekcijās un pagastu dzīvesvietas deklarēšanās vietās, uzrādot pasi vai iD.

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā”
Logs aizvērsies pēc 12 sekundēm
Klementijs Rancāns: Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts tiek virzīts šauru grupējumu interesēs 
 
Likumprojektā “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” par dalītā īpašuma izbeigšanu, kas atrodas Saeimā (12. un pašlaik 13 Saeimā) jau vairākus gadus, dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāti divi varianti – “nepārtrauktas šausmas vai šausmīgas beigas”. Jābrīnās, ar kādiem paņēmieniem NA “demogrāfijas tēvi” risina demogrāfijas “veicināšanu”. Lai teiktais neizskatītos kā tukšvārdība vai kā sazvērestības teorija, apskatīsim pie kādiem apstākļiem NA 12. Saeimas Tieslietu ministrija sagatavoja un iesniedza Saeimā likumprojektu par zemes izpirkumu zem daudzdzīvokļu mājām un kādas summas ieplānots paņemt no tautas kabatas.
 
KAS UN KĀ VEIDO FUNKCIONĀLI NEPIECIEŠAMĀS ZEMES GABALA (FZNG) IZPIRKUMA CENU
Zemes izpirkumu paredzēts piedāvāt par (1) kadastrālo vērtību, plus 18%. Zini, ka funkcionāli nepieciešmās zemes gabala (FNZG) kadastrālā vērtība, ja nenoprotestēsim, tiek izrēķināta no zemes īpašnieka kopējās zemes vērtības, kas noteikta no vispārējās zemes pirkumu tirgus vērtības kā neapbūvētai zemei un bez apgrūtinājumiem.
Katrs var pārliecināties, ka šī kadastrālā vērtība ir aprēķināta ārkārtīgi netaisnīgi, izskatās kā krāpšana, lai ar likumu no dzīvokļu īpašnieku kabatām paņemtu fantastiski lielas summas. Ja nepirksiet, būs “nepārtrauktas šausmas”- draud ar brīvlaistu nomas maksu.
Pie tam zināms, ka zemi jāizpērk uzreiz visu un ka liela daļa dzīvokļu izpirkumā nepiedalīsies, izpirkumam būs jāņem bankas aizņēmums, kas varētu būt ne mazāk kā 6 % mēnesī no atlikušās nenomaksātās summas (raksta, ka % gadā, meli). Tā kā izpirkums būs ne ātrāk kā 2021.gads, uz to laiku tiek plānota arī nekustamo īpašumu “jaunā” kadastrālā vērtība. Kas tā tāda “jaunā”? Neliek šaubīties, ka viss tiek saskaņots kā pēc shēmas, arī NĪ kadastrālās vērtības “sakārtošana”, kas izrādīsies vēl augstāka. Jā tā nav, kādēļ mums nepaskaidro, ko nozīmē “jaunā” kadastrālā vērtība no 2021.gada saistībā ar zemes izpirkuma likumprojektu, kāda izskatīsies dalītā īpašuma zemes kadastrļā vērtība?
Nākamais kritērijs rada vienu no bažām, cik (2) lielu FNZG mājām iemērīs pašvaldību amatpersonas, kurām ar māju privatizācijas likuma 28. pantu, ar attiecīgiem MK noteikumiem un pašvaldību saistošiem notiekumiem jau ir noteikta neierobežota vara, bez formulas, pēc acumēra noteikt zemes lielumu, jo šie noteikumi paredz vienīgi subjektīvos kritērijus, plašas korupcijas iespējas. Un likumprojektā paredz pieņemt lēmumu pirkt zemi zem mājas, nezinot kāds būs zemes lielums un kāda tās kadastrālā vērtība! To tiks atļauts zināt tikai no 2021.gada, kad zemi sāks pārdot un kad būs gatava” jaunā” kadastrālā vērtība. Tu pirksi, maksāsi ar pilnu klapi par zemi, kura nesaturēs privātās zemes statusu, jo to lieto un lietos ne tikai daudzstāvu mājas iedzīvotāji, bet visa sabiedrība, to starp pašvaldības komunikācijām, nomnieki utt. Viņu un sabiedrības vietā maksāsi tikai tu. Cik tas godīgi izskatās? Tas ir tiesiski?
 
VAI TĀ IR TAVAS MĀJAS ZEMES TIRGUS VĒRTĪBA?
2005.gada šo zemi zem divām mājām + starpgabalu, kuras kadastrālā vērtība bija 17 830 Ls, iegūst dāvinājumā kāda sveša privātpersona.
2010.gadā kāda firma no “apdāvinātā“ to pašu zemi jau nopirka pa daļām ar trīs dienu starpību. Par pirmo daļu samaksāja 5620 Ls, bet par otro - 1671 Ls vai kopā visu zemi, kurai kadastrālās vērtība jau sakāpināta uz 128 008 Ls (tagad 162 000 EUR), nopirka par 7385 Ls (10550 EUR). Un dzīvokļu īpašniekiem kā vergiem, paredz, lai šo zemi izpērk vienas mājas dzīvokļi par “jaunās” kadastrālās vērtības summu 73551 vai ap 7 reizes dārgāk, kā to iegādājās! Dāsna mums Tieslietu ministrija! Kam par labu? Ir nopietni jāpārdomā, vai ir vērts piedalīties šādā shēmā!? Bet bez steigas. Parēķināsim katrs pats, ko tas mums izmaksās.
Viens variants kā aprēķināt piesaistītā zemes gabala cenu: tagadējo kadastrālo vērtību izdali uz visu dzīvokļu mājas kvadratūru un zināsi cik lielu summu mājai būs jāmaksā par visu FNZG, ņemot vērā, ka visi maksājumi pieaugs no 2021.gada. Iegūto summu izdali uz visu dzīvokļu skaitu un atradīsi 1 m2 zemes cenu. Šo summu sareizini ar savu dzīvokļa kvadratūru un zināsi, cik tu šobrīd būsi „parādā” savas zemes uzpircējam, bankai, izpērkot zemi zem mājas un parēķini, ar cik lielu peļņu TM savā likumprojektā un tautas demogrāfijas programmā paredz aplaimot zemes uzpircējus tagad un pēc 2021.gada. Tie, kuri uzņemsies zemi izpirkt par šādu cenu, maksās par tiem, kuri izpirkumā nepiedalīsies, tātad izpirkuma summa pieaugs par nepiedalījušos izpirkumā summu - 51% maksās par tiem 49% vai notiks finansiālās represijas un demogrāfijas veicināšana?
 
APTUVENS IZPIRKUMA MAKSAS APRĒĶINS VIENAI 4 - STĀVU MĀJAI AR 44 DZĪVOKĻIEM
Šī vienas mājas FNZG pašlaik ir 2110 m2 un kadastrālā vērtība 73551 EUR (divu māju kopējā zemes kadastrālā vērtība ir 162000 EUR). Šīm mājām pēc minētā privatizācijas likuma 28.panta draud papildus zemes, starpgabala pievienošana, zemes gabala, kas pašlaik “karājas” gaisā un nav piemērots apbūvei. Ja lasītāji šajos aprēķinos pamanīs arī kļūdas, tas nemazinās kopējo izmaksu summas.
Kā jau teikts, vienas mājas kadastrālo vērtību 73551 dalot uz 44 dzīvokļu skaitu vidēji vienam dzīvoklim izpirkuma cena ir 1671 EUR + uzcenojuma 18 %, ir 300 EUR, kas jau kopā ir 1971 EUR pirkuma cena. Pievienojam klāt bankas procentus, pieņemot, ka tie ir 6 procenti mēnesī no atlikušās nenomaksātās summas, kas ir 118 EUR. Zemes izmaksa dzīvoklim vidēji jau būs 1671 + 300 + 118 = 2089 EUR. Šis skaitlis var mainīties pie galīgā maksas aprēķina, gan drīzāk uz palielinājumu atkarībā no zemes lieluma, ko no jauna ierādīs un no kadastrālās vērrtības, kas būs uz izpirkuma laiku un no tā, cik procentu dzīvokļu būs maksātāji patiem, kuri nemaksās.
Mūsuprāt, NA Tieslietu ministrija “sadraudzībā ar baroniem” ir izplānojusi un iesnieguisi Saeimā likumu apkrāpt (jā, “apkrāpt”- tā ir nepatīkama frāze, bet kā citādi to vērtēt?) šīs mājas un visu citu māju dzīvokļu īpašniekus, atbalstot ar likumu tik krasu spekulāciju un netaisnību. Kā redzējām no zemes iegādes summām, zemi zem divām dzīvojamām mājām + starpgabalu, kuras kadastrālā vērtība pašlaik noteikta 162 000, nopērk par 7385 latiem vai 10550 EUR. Tātad, pēc tirgus vērtības vienam dzīvoklim zemes pirkuma cena būtu zem 300 EUR vai 1 m2 zemes ap 2 EUR, kā jau TM “pareizi” prezentē zemes izpirkuma summu (?). Bet likumprojektā, ko sagatavojusi TM, summu ap 10550, ko būtu jāmaksā par zemi divām dzīvojamām mājām kopā – faktiski grib likumīgi izspiest no 2 četrstāvu 44 dzīvokļu māju katra dzīvokļa, kas reāli pie izpirkuma var izrādīties patiesi “šausmīga” cena, lasi – apmēram par 100 reizes augstāku cenu, kā ir šīs zemes patiesā tirgus vērtība. Tā būs interešu sabalansēšana? Netici, precizitātes pēc parēķini šīs summas savai mājai pats un atrodi “pareizāku” aprēķinu, jo šeit ir tikai nosacīti skaitli.
2015.gada šo minēto zemi jau pērk vai saņem dāvanā, vai pērk atkal pa daļām, lai slēptu pirmpirkuma tiesības, cita firma (par cik, ziņu nav, jāmeklē zemesgrāmatā) ar FNZG kadastrālo vērtību 73551,48 EUR. Par šo jauno pārpirkumu uzzinājām tikai pēc 4 gadiem, ar jaunu nomas maksas kvīts saņemšanu.
Priecājieties un steidzīgi pēc NA Tieslietu ministra sagatavotā un nosūtīta uz Saeimu likumprojekta izpērciet zemi, kura 1938.gadā tika iegūta par 0,72 santīmi par 1 kv.m vai 2010.gadā 1 m2 zemes nopirkts par 3,5 EUR, bet plāno, lai vergi, kā rāda piemēri, izpērk zemi par 100 - 400 reizes agstāku cenu, kuras 1 m2 cena vietām sasniedz ap 350 EUR.
Tātad, atrodam, kādā veidā vistaisnīgākās, vislatviskākās, demogrāfijas partijas 12. Saeimas ministrs atrod vistaisnīgāko risinājumu – kam? Kas ieteica vai pasūtīja gatavot likumprojektu ar šādām "šausmīgām” beigām, kas attiecas uz 330 000 cilvēkiem vai ap 110 000 dzīvokļu īpašnieku?
 
DAŽI DALĪTĀ ĪPAŠUMA ZEMES KADASTRĀLĀS VĒRTĒŠANAS ABSURDU PIEMĒRI, KAS PIERĀDA NEPIECIEŠAMĪBU FNZG NOTEIKT CITU, PATIESU KADASTRĀLO VĒRTĪBU
1) Apgrūtināta ar dzīvojamo māju nomas zeme Tomsona ielā, kadastra Nr. 0100 024 0008, platība 9035 m2, kadastrālā vērtība Ls 1 017 268 EUR, viena m2 cena 112,59 EUR, ja noma 6% - 61036 gadā + PVN 22 % = 1343, gadā kopā peļņa 74464. 2) Apgrūtināta ar dzīvojamo māju zeme Raunas ielā 35, kadastra Nr. 01 000 890 196, platība 2813 m2 , kadastrālā vērtība 1 004 511 EUR, vai viena m2 cena 357 par 1 m2. 3) Pašvaldības zeme (nav privatizēta un nav nomā), kadastra Nr. 01 000 912 20 96, platība 1034 m2, kadastrālā vērtība bija Ls 19388 vai Ls 18,75 par 1 m2, robežojas ar privāto zemi Brīvības gatvē 389. Kadastrālā vērtība 2019, gadā no 19388 samazināta uz 12 960 EUR. 4) Apgrūtināta ar 5- stāvu māju nomas zeme Brīvības gatvē 391/1, kadastra Nr.010 0091 005 0, kadastrālā vērtība uz 2019. gadu – 154319 EUR, platība 2863 m2, 1 m2 cena 53,90 EUR. 5) Pašvaldības zeme mājai piepiedu kārtā piesaistītā Brīvības gatvei 391/1 zeme Brīvības gatvē 391 A, kadastra Nr. 010 009 100 97, nav privatizēta un nav nomā, kadastrālā vērtība 14042 EUR, platība 556 m2, viena m2 cena Ls 15,4 EUR. 6) Neapbūvēta zeme Brīvības gatvē 385, kadastra Nr. 010 009 100 48, platība 906 m2, kadastrālā vērtība 26 426 EUR, vai viena m2 cena 29 EUR. 7) Apgrūtināta ar dzīvojamo māju nomas zeme Ganību dambī 13, kadastra Nr. 01000120160, zemes kadastrālā vērtība 207 750 EUR.
8) Pašvaldības zeme Grostonas ielā 6a, kadastra nr.0100 024 2090. Zeme reģistrēta uz Rīgas pilsētas vārda, kadastrālā vērtība zemes gabalam ar platību 1469 m2  ir 101802 LVL, kas ir 69,3 LVL  par 1 m2. 9) Apgrūtināta ar dzīvojamo māju nomas zeme Tomsona ielā 25 k. 1 - vienai mājai piesaistīti četru īpašnieku zemes gabali. Diviem gabaliem, ar kadastra numuru 0100 024 2116 vērtība - 64112, otram - nr. 0100 024 2117, kadastrālā vērtība 12 682 EUR. P.S. Misiņa bibliotēkā ir " Latvijas Vēstneša" avīzes, kurās ir nopublicētas ziņas par zemes izpirkuma maksām uz 1939.gada 15.decembri. Tad zemes izpirkuma maksa bija 0,72 lati par 1 m2. Tātad, zemi ieguva par santīmiem, bet grib uzlikt ar likumu izpirkt, pārdot šo, faktiski valsts dāvanu, par simtiem reižu augstāku cenu – viens likums, viena taisnība visiem?
Piebilde: ja konkrēto adrešu nomnieki atradīs neprecizitātes skaitļos, lūdzu precizējiet.
 
TIESLIETU MINISTRIJA UN SAEIMAS VALSTS UN PAŠVALDĪBU KOMISIJA JAU 10 GADUS MĒKLĒ ZEMES IZPIRKUMA “KOMPROMISU”
Un Saeimas komisija dīdās un mīcās, it kā “nezina” ko iesākt. Laikam saprot, ka tas zemes izpirkums saplānots daudz, par daudz augsts un netaisnīgs, ieplānotā afēra neizies cauri. Nu jau 12. Saeimā deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) vadībā izveidoja darba grupu, lai meklētu “kompromisu”, kur tas ir noslēpies. Nekā, tālāk par strupceļu netika un risinājumu arī neatrada. Trūkst deputātu apziņas, sirdsapziņas, zināšanu vājums, atbildības trūkums, jāpilda pasūtījums, kas?
Vai Advokāts Normunds Šlitke nevar palīdzēt Tieslietu ministrijai un Saeimas deputātiem atrast kompromisu, kurš esot manīts arī 13. Saeimas apmeklējumos – pie Saskaņas frakcijas vai komisijas deputātiem?
Nu, 2019.gada 11. martā 13. Saeimas Valsts un pašvaldību komisija (vadītājs, deputāts Sergejs Dolgopolovs, Saskaņa) organizēja KONFERENCI, kura risinājās visas dienas garumā un atkal meklēja “kompromisu”, bet liekas, tas joprojām balanss “nav atradies”. Iespējams, “kompromisa” meklēšanā jāaicina palīgā izmeklēšanas iestādes.
Konferencē debates vadīja deputāts Viktors Valainis (ZZS). Konceptuālo priekšlikumu vai risinājumu dokuments apspriešanai konferencē netika piedāvāts. Kā varēja vērot video, runātāji bija vienīgi ieinteresēto valsts iestāžu, Pašvaldību Savienības amatpersonas, Maksātnespējas administrators, advokāts, zemes uzpircējs Normunds Šlitke un Saskaņai pietuvinātās biedrības “Tauta pret Šlitki …” pārstāvis Gundars Ūdris. Runāja par visu ko, bezgala daudz, visi dienu. Pat no zāles tika uzdoti daži jautājumi, bet tie nesaņēma atbildi vai atbalstu. Vismaz neviens dokuments par to, ka atbalstītu kādas sabiedriskās organizācijas, tajā skaitā biedrības “AUSMA” iniciatīvas, diemžēl arī apspriešanai konferencē netika piedāvāts. Netika arī ierādīta vieta pie sarunu galda ne dzīvokļu īpašnieku sabiedrisko organizāciju priekšlikumu apspriešanai, ne arī zemes tiešo mantinieku pārstāvjiem. Viņus pat nepieminēja un nepieaicināja. Konferencē prevalēja zemes uzpircēja, minētā advokāta Normunda Šlitkes vārds. Gala dokuments izstrādāts netika. Varbūt ir, bet tiek slēpts? Tātad visas sarunas palika tukšgaitas līmenī. Kaut Saeimas komisijai bija lūgums pavairot un izplatīt visiem konferences dalībniekiem sabiedriskās organizācijas “Ausma” konceptuālo risinājuma izrakstu apspriešanai, tam vieta ierādīta netika. Viktors Valainis, vadot konferenci, to nepieminēja, tātad jāpajautā deputātam - kādēļ biedrības “AUSMA” konceptuālais risinājums tika palikts “zem tepiķa”? Tas traucēja jau paredzēto shēmu realizēšanai?

JAUTĀJUMI TIESLIETU MINISTRIJAS AMATPERSONĀM, KOMISIJAS VADĪTĀJAM, DEPUTĀTAM SERGEJAM DOLGOPOLOVAM UN 12. |SAEIMAS DARBA GRUPAS VADĪTĀJAM, ARĪ 13. SAEIMAS DEPUTĀTAM VIKTORAM VALAINIM
1) Kur ir jūsu prezentācija, koncepcija,  ko apspriest, jo sarunas, kā tas notika 11.marta Saeimas Valsts un pašvaldību komisijas organizētājā konferencē visas dienas garumā, uzskatāmas par tukšu  nodarbošanos, jo nekāds risinājums netika atrasts, noslēguma dokuments netika sastādīts? 2) Kur ir zemes īpašnieku  zemes pirkuma cenas analīze salīdzinājumā ar šīs zemes kadastrālo vērtību? 3) Kā jūs Tieslietu ministrijā, Saeimas komisijā paredzat realizēt "taisnīguma principu", ja nav analīzes datu? Taisnīguma principa pārkāpums varētu būt dzīvokļu īpašniekiem kā viens no galvenajiem pamatojumiem apstrīdēt likumu Satversmes tiesā. 4) Kā jūs pamatosiet zemes cenu starpību attiecībā no tās izvietojuma, ja visām mājām  zemes lietošanas funkcionālā  nozīme ir  vienāda - PUBLISKAS  ZEMES PIEEJAMĪBAS statuss, kam risinājums jāmeklē Satversmes 116.panta kārtībā?  5) Vai jums, TM, Saeimā deputātiem tas neliekas dīvaini, aplami, ka Saeimai piedāvās pieņemt likumu, kad nav noteikts un nav zināms pirkuma priekšmets un nav izpildīti minētie priekšdarbi -  nav noteikts izpērkamās zemes lielums un tās galīgā vērtība, izejot no apgrūtinājumiem? Palasiet Civillikuma sadaļu par pirkuma līgumu un pirkuma priekšmetu un manīsiet, ka likumprojekts ir pretrunā ar šo CL sadaļu. 6) Uz kāda pamata balstīti Tieslietu ministrijas aprēķini, izmaksu prezentācija, ka izpērkamā summa vienam dzīvoklim varētu būt ap 300 - 800 EUR, ja tās rīcībā nav minētā pamatojuma – zemes lieluma un cenas. Vai tā nav krāpšanas pazīme, tautas mānīšana? 7) Vai jums, TM, Saeimas komisijai ir sabiedrisko organizāciju  iesniegumu, priekšlikumu apkopojums un kurus  no tiem jūs pieņemat un ja noraidiet, kāda jūsu motivācija? Varbūt TM tāpat kā pēc dalītā īpašuma likumprojekta sagatavošanas pasludināšanas paziņos, ka no sabiedrības pārstāvjiem neviens priekšlikums netika iesniegts, kaut šis likumprojekts tika ierosināts uz biedrības “AUSMA” iesnieguma pamata un tā izstrādes gaitā Valsts sekretāram, advokātam Raivim Kronbergam, un Tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam iesniedzām šī dalītā īpašuma vēsturisko apskatu un pētījumu koncepciju uz 43 lapām?
 
ZEMI IEGUVĀM PAR SANTĪMIEM, BET PĀRDODAM KĀ VERGIEM PAR 100 -500 REIZES DĀRGĀK
Rīgas pilsētas nekustamo īpašumu valde, Valdības Vēstnesī, 72 numurā, 1938.gada 28.martā, pamatojoties uz likuma par dalītu īpašumu īpašuma tiesību atcelšanu (Vald. Vēstn. 286. numurā), 4. sarakstā, paziņo šādas nekustamo īpašumu cenas (atsevišķu zemes īpašumu cenas salīdzināšanai, par kādu īpašumu iegādājās un par kādu cenu tagad tiek plānots piešķirt ar likumu tiesības izpirkt šo pašu zemi, kura zem mājām tika piesaistīta ar likumu, kas atbilstoši Civillikuma 3 pantam ir spēkā arī šodien):
Šarlotes ielā 13 - 79579 par samaksu Ls 57297.24 vai 1 m2 - Ls 0.72;
Ēveles ielā 1/3 - 2246 m2 ----------- Ls 2425,68; vai 1 m2 - Ls 1.07;
Valdemāra iela 77 – 3332,5 m2 ------------ Ls 8797,84; vai 1 m2 – Ls 2,64;
Tomsona ielā 27 – 1171,8 m2 ------------- Ls 1124,93; vai 1 m2 – Ls 0,95;
Miera ielā 71 - 1793 m2 – -------------- Ls 2581,92; vai 1 m2 – Ls 1,43;
Vāgnera ielā 28 - 1223 m2 –--------------- Ls 1320,84; vai 1 m2 – Ls 1,07;
Vesetas ielā - 919 m2 ------------------- Ls 3662,90; vai 1 m2 – Ls 3,98;
Ēveles ielā 6 - 3983 m2 ------------------- Ls 4301,64; vai 1 m2 – Ls 1,07;
Tomsona ielā 25 - 1903,7 m2 --------------- Ls 1599,11 vai 1 m2- Ls 0,84.
 
DAŽI TAUTAS DEMOGRĀFIJAS “VEICINĀŠANAS” PROGRAMMAS “SĪKUMI” ZINĀŠANAI VISIEM 13. SAEIMAS DEPUTĀTIEM
Kā redzam no iepriekš izklāstītās tabulas, zemes īpašnieki 1938.gadā zemi ieguva no valsts, pašvaldības par simbolisku cenu un liela daļa to pašu nesamaksāja valstij, jo Latviju pārsteidza okupācija. Pārējie iedzīvotāji bija “bezzemnieki” - zeme īpašumā nepiederēja un 50 okupācijas gados zemi īpašumā nevarēja iegūt, viņu nodokļu maksājumi tika novirzīt infrastruktūru, fabriku, rūpnīcu. Dzīvojamo māju būvei un darbībai, proti, kā zemes īpašnieki, tā “bezzemnieki” - abas puses bija LĪDZVĒRTĪGI BEZTIESISKI attiecībā uz zemes īpašumiem. Likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” lādēto komunistu Augstākā Padome “nesaprotamu” apstākļu dēļ pieņēma taisnīgu risinājumu, lasi: 3. panta 1.daļa - Zemes reformas uzdevumi ir:
“Veidot tiesisku pamatu zemes attiecību regulēšanā un zemes īpašnieku un lietotāju tiesību aizsardzībā un pienākumu ievērošanā”.
Šo likumu parakstīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. Gorbunovs  un Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. Daudišs Rīgā 1991. gada 20. novembrī. Kur palika šie AP deputātu labie nodomi?
Un ko nacionālie karognesēji Tieslietu ministrijas personā ieplānojuši paņemt no nabadzīgākās tautas daļas? Nav šaubu, ierobežotu tautas daļu, kuru ir “tikai” (?) ap 330 000 cilvēki vai ap 110 000 dzīvokļu īpašnieku, paredz ieviest jaunu obligātā iepirkuma komponenti (OIK nr.2).
 
POLICIJA, KNAB, NĀCIET PALĪGĀ TIESLIETU MINISTRIJAI ATRAST ZEMES IZPIRKUMA “KOMPROMISU” UN INTEREŠU “SABALANSĒTĪBU”!
Kā izskatās, Tieslietu ministrijai nav saistoša tiesiskuma atjaunošana, ko noteica Augstākā Padome - “ievērot visu reformas dalībnieku tiesības” (arī CL 3.panta un 1990.gada 4. maija deklarācijas 8. panta ievērošana), kad šo tiesiskumu savulaik varas iestāžu nomenklatūra samīdīja zem kājām, tas ir, zemes īpašumu zem daudzdzīvokļu mājām realizēja nevis pēc minētiem zemes reformas principiem, bet aizvietoja ar denacionalizācijas principiem, proti, ar dzīvojamo māju būvēm aizņemto zemi atdeva un sacēla naidu starp divām grupām – zemes mantiniekiem un dzīvokļu īpašniekiem un šīs anomālijas turpina nostiprināt likumprojektā par zemes izpirkumu, ja neteikt - pēc čekistu metodēm – “jo sliktāk, jo labāk” vai lai būtu pamats ņirgt – “ko gribējāt, to dabūjāt”. Gan pēc Valsts zemes dienesta (VZD) statistikas datiem zināms, ka zemes īpašumu mantinieku esot palikuši jau tikai 10 %. Visus pārējos 90 % mantotos zemes īpašumus ir uzpirkuši tautā sauktie “zemes baroni”, kuri sūkstās portālos un rakstos, uzrunās TV un konferencēs, ka: vai, vai, vai, kāda nelaime, mums komunisti, boļševiki grib atņemt vectēvu mantoto īpašumu!
Nav šaubu, mantrausība sabojā cilvēka psiholoģiju tik tālu, ka vairs nav ārstējama. Pušu sarunas, ka jāmeklē kompromisu, ir nevietā un tās nevienu pusi nepārliecina.
 
ŠEIT RISINĀJUMS JĀATROD VALSTIJ, KĀ JAU MINĒJU - PĒC TAISNĪGUMA PRINCIPA.
Šo zemi var atsavināt ar likumu, Satversmes 96. un 116.panta kārtībā, īpašniekiem izmaksājot valsts noteikto taisnīgu atlīdzību kā tas notika reformu laikos – izmaksāja kompensācijas sertifikātus, zemi ierādīja citā vietā vai, ja brīva (šeit šo pozīciju gan atstāja bez regulējuma, korupcijai) – atdeva natūrā.
Protams, pirms zemi nodot izpirkumam, kā jau teikts, mājai piesaistāmai zemei ir jāizgatavo jauns, galīgais zemes robežu plāns ar apgrūtinājumiem, nosakot tās patieso kadastrālo vērtību, kas atbilst pirkuma cenai vai tirgus cenai, kuru izrēķina no visu dalīto īpašumu pirkuma cenām, ko nevar jaukt kopā ar brīvas apbūves zemes cenu.
Te ir tas neapstrīdamais kompromiss, taisnīgums, balanss un tiesiskums. Liksim malā demagoģiju par abu pušu tiesību sabalansēšanu, kas ved vienīgi uz strupceļu.
Ir zināms, ka slavenais Maksātnespējas administrācijas advokāts Normunds Šlitke esot pasludinājis zemes izpirkuma devīzi – “labāk šausmīgas beigas, nekā nebeidzamas šausmas”. Patiesi, kā var lēst no iepriekš teiktā, dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts paredz “šausmīgas “beigas”. Kā to pieņems un vērtēs dzīvokļu īpašnieki, nav grūti prognozēt – pēc mūsu aplēsēm, ja likumprojektu neizmainīs pašos pamatos, tas caurmērā izgāzīsies.
Te nu ir sludinātais "kompromiss" un abu pušu interešu “sabalansētība”. Jāsaka atklāti - TM un Saeimas lēmēji, beidziet piesmiet simtus tūkstošus tautas ar valstisku spekulāciju, pie tam, ka tā ir sabiedriska statusa zeme un ka šajā risinājumā ir piemērojams Satversmes 96. (Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību) un 116.pants (Personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, …… var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību …), kas arī ir patiess kompromiss.
Kādēļ tiek izteikta atsauce arī uz Satversmes 96. pantu? Kā zināms, “mājoklis” nav vis vienkārši mājā esošais dzīvokļa īpašums. Dzīvoklis, māja nevar pastāvēt bez zemes, kas saistībā ar dalītā īpašuma statusa noteikšanu likumā, izjaucot Civillikuma 847. p. (Tiesiskā ziņā dalāmas ir tikai tās lietas, kuras var, neiznīcinot būtību, dalīt daļās, pie kam katra daļa ir patstāvīgs vesels. Lietas, ko nevar tādā kārtā dalīt, ir nedalāmas un 968 panta (Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu) nosacījumus, ka māja vai būve un zeme ir vienots īpašums, tika rupji pārkāptas šajā Satversmes pantā noteiktās tiesības uz mājokli neaizskaramību, proti, “mājoklis” – plašākā nozīmē – visu veidu un tipu organizēta mākslīga dzīvojamā vide ar tās pamatfunkcijas nodrošinošu apkalpi un tehnisko infrastruktūru. Dzīvoklis – mājokļa viena no pamatvienībām. ..."
 
Lūk, varas nesēji savulaik izdomāja, ka viņiem pa spēkam jebkurš tiesību aizskārums, demokrātija nav viņu likumības pamatakmens un ar likumu “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” iestradāja šī likuma 14. pantu ar saturu, ka “Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) vai augļu dārzi (koki) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu …” , ar kuru izkropļoja CL 847. un 968.panta “svēto” noteikumu par zemes nu būves nedalāmību un attiecīgi pārkāpa Satversmē noteikto mājokļa principu. Vēl vairāk. Likumdevēji pretrunā ar 1. Latvijas likumiem, zemi un māju, būvi uzsāka vērtēt kā atseviškus īpašumus, pat tajos gadījumos, ja mājai, būvei zeme netika atņemta, netika pārvērsta par dalīto īpašumu. Nelikumība nelikumības galā. Tālāk sekoja visaptvero\sas nelikumības ar zemes pārpirkšanau , pārkāpjot ne tikai uz zemes esošo būvju īpašnieki pirmpirkuma tiesības, bet pārkāpjot arī zemes pirkuma noteikumus un citus elementārus zemes iegādes, pirkuma noteikumus, ko parasti pieprasīja izpildīt godīgiem picējiem, ka pērkot zemi pa daļām to jāpārmēra, jāizstrādā jauns zemes robežu plāns utt. Jaunajiem zemes “baroniem tiesiskums vairs nepastāvēja, jo “paši puta, paši dega”- paši bija pie varas un paši īpašnieki vai sponsori.
Zemes mantinieki bija apjukumā un neizprata, ka šeit radīta naudas “zelta ādere, nesaprata ko darīt ar aizņemto zemi. ka no apgrūtinātās zemes ar mājām nekāda labuma negūs, savu “mantojumu” steidzami pārdeva par sīknaudu. Te nu klāt mantrausības zinātāji un shēmotāji – ātri vien uzkoda, ka te ir gards kumoss, ka tā būs naudas ”zelta ādere”, zemi masveidā pārpirka un par “sviestmaizi” vai visos gadījumos apejot dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības, kas bija noteiktas ar likumu. Valsts un pašvaldību iestādes to zināja un neuzraudzīja, zemesgrāmatas reģistrēja pirkumus, nepieprasot pirmpirkuma atteikuma apliecinājuma dokumentu. Tagad dzirdam izteikumus – kādēļ jūs tolaik nepirkāt zemi par 1 EUR? Kad, kam, kur tad tāda iespēja bija, kad visur priekšā mantrausības shēmas? Pat dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesības, kad notika spekulācija ar zemes zem mājām pārdošana, ne pašvaldības, ne valsts iestādes, tajā skaita arī zemesgrāmatas tiesiskumu nenodrošināja.
 
BIEDRĪBA “AUSMA” ATROD TREŠO, JURIDISKI NEAPSTRĪDAMU ZEMES IZPIRKUMA VARIANTU
No biedrības "AUSMA" koncepcijas 14 punktiem, kura paredz veiksmīgu, neapstrīdamu dalītā īpašuma izbeigšanu, Tieslietu ministrijas nomenklatūra un lēmēji Saeimas komisijā, kā var vērot, baidās kā “velns no krusta”. Jāvēršas pie sazvērestības teorijas – laikam vienotā frontē pilda kāda grupējuma pasūtījumu un lēmējiem atkāpties nav kur, jāpilda apmaksāts pasūtījums?
Dzīvokļu īpašnieku iniciatīvas grupas biedrības (vairāk kā 50) un denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība „AUSMA” uzskata, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” konceptuāli ir juridiski nekorekts, netaisnīgs PĒC BŪTĪBAS, FIKTĪVS, TAS NEATBILST TIESISKAS VALSTS PRINCIPIEM, netiek pamatots uz Satversmes 96. un 116.panta nosacījumiem, JĀATGRIEŽ ATPAKAĻ Tieslietu ministrijai priekšdarbu izpildīšanai, konceptuāli jauna un vēsturiski taisnīga zemes zem daudzdzīvokļu mājām izpirkuma likumprojekta izstrādei.
Uz bardaka un haosa pamata šajā nozarē nevar taisīt vai pieņemt likumu un krāpt dzīvokļu īpašniekus, piedāvājot pieņemt lēmumu pirkt "kaķī maisā" un par vērtību, kura desmitiem vai simtiem reizes pārsniedz patieso šis apgrūtinātās zemes vērtību. Pie tam savulaik zeme zem mājām kā mājokļa sastāvdaļa tika demonstratīvi brutālā veidā atņemta un nodota trešai personai. Tā nekur, nevienā pasaules valstī nenotika un nenotiek, vienīgi Latvijā.
 
VEIKSMĪGAM UN NEAPSTRĪDAMAM DALĪTĀ ĪPAŠUMA IZBEIGŠANAS RISINĀJUMAM PIEDĀVĀJAM KRITĒRIJUS 14 PUNKTOS
1. Politiski jāizšķiras un jāsecina likumā, ka zemes izpirkuma likums tiek pamatots uz Satversmes 96. un 116.panta nosacījumiem, jo daudzīvokļu mājām piesaistītā dalītā īpašuma zeme ir publiskās lietošanas zeme, mājokļa sastāvdaļa Privatizācijas komisijām pirms likuma pieņemšanas par zemes izpirkumu jāuzliek par pienākumu pabeigt zemes reformu un izstrādāt galīgo piesaistāmās zemes gabala zemes robežu plānu, tajos iezīmējot visus apgrūtinājumus – dzīvojamās mājas, ražojošos objektus, komunikācijas.
2. Zemes izpirkuma realizēšanai jāveic dzīvojamām mājām piesaistītās zemes (FNZG) pilna visu 3677 dalītā īpašuma īpašnieku zemes statistiku, lai noskaidrotu šīs sabiedriskās nozīmes lietošanas zemes patieso TIRGUS VĒRTĪBU (1) par kādu summu to ieguva; (2) kāda ir šīs zemes kadastrālā vērtība; (3) kādi ir šai zemei apgrūtinājumi un citus statistiskos datus, kas dotu iespēju noteikt patiesu zemes izpirkuma cenu.
4. Jāuzliek par pienākumu TM grozīt „Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu” un daudzdzīvokļu māju funkcionāli nepieciešamajiem zemes gabaliem (FNZG) noteikt jaunu dalītā īpasšuma zemes lietošanas statusu - APBŪVĒTA ZEME AR DZĪVOJAMĀM MĀJĀM un komunikācijām, kas būs par pamatu noteikt neapstrīdamu, patiesu un jaunu kadastrālo vērtību atbilstoši apgrūtinājumiem. “Jaunā” TM izsludinātā kadastrālās vērtības koncepcija, cik var nojaust, attiecas uz vispārējo vērtēšanu un nerisina tieši ar dzīvojamām mājām un būvēm apgrūtinātās, dalīta īpašuma zemes vērtības nosacījumus.
5. Katram funkcionāli nepieciešamās zemes gabalam (FNZG) pirms lēmuma pieņemšanas par zemes pirkšanu FNZG jānosaka atsevišķu kadastrālo vērtība atbilstoši apgrūtinājumiem un atbilstoši 27.01.2011. lietā Nr.2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam.
6. Likumā un MK noteikumos jānosaka MINIMĀLAIS funkcionāli nepieciešamais zemes gabala lielums (FNZG) ar FORMULU. Uzskatām, ka likumprojekts “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” un dalītā īpašuma zemes apmēra noteikšanas normatīvais regulējums neatbilst ECT sprieduma judikācijas kritērijiem, satur virkni interešu konflikta pazīmes.
7. Jāizstrādā jauns likums - “Dzīvojamo māju likums” dzīvokļu īpašuma un māju pārvaldīšanas likuma vietā, sakārtojot māju īpašuma un pārvaldīšanas attiecības un nosakot saprotamu un patiesu dzīvojamās mājas īpašuma statusu.
8. Konceptuāli likumā un MK noteikumos jānosaka, ka vienas pilsētas, ciemata robežās zemes 1 m2 kadastrālā vērtība zem visām mājām atbilstoši dzīvojamo telpu kvadratūrai ir vienāda. Bez tam jāņem vērā, ka, ja zeme ir dalītais īpašums un atsevišķi tiek vērtēta māja un zeme, visām mājām, neatkarīgi no izvietojuma: Vecrīgā, Bolderājā. Ventspilī, Daugavpilī utt., zemes viena (1) m2 kadastrālā vērtībai jābūt vienādai, ko pierāda, ka zemes funkcionālie kritēriji ir vienādi – dzīvojamās mājas, mājokļu uzturēšana.
9. Likumā un praktiski jāatrisina dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas subjektu izveidošanas noteikumi.
10. Likumā jāatrisina daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās izvietoto nedzīvojamo telpu īpašnieku un/vai nomnieku statuss.
11. Likumprojektā jānosaka mājas FNZG komunikāciju (apgrūtinājumu) zemes lietotāju statuss atbilstoši zemes reformas pilsētā 12.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem, ka minētie objekti, kā arī valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. … “.
12. Jāizskata privatizēto daudzdzīvokļu māju privatizēto dzīvokļu statuss, kuri nav reģistrēti zemesgrāmatā.
13. Likumprojektā jāatrisina privatizētajās mājās dzīvojošo ĪRNIEKU statuss, loma un vieta zemes izpirkuma gadījumā, kas nav risināts.
14. Likumprojektā jāievēro spēkā esošo likumu prioritātes princips. Nav normāli, ka ir spēkā Satversmes 96., 116.p., Civillikuma 847., 968., 1067.p., 1068.p., 1069.p., 2138. panta normas, Dzīvokļu īpašuma likuma 16. un 17.pants, likuma par zemes reformu pilsētās 2., 3. un 12. pants un citi likumi, bet tiek taisīts pretrunīgs, šīm tiesību normām neatbilstošs likums par dalītā īpašuma zemes izpirkumu.
Cīņa par “lielo kumosu” gūt pasakainu peļņu (OIK nr 2) no nabadzīgākās tautas daļas papildus tiek sakāpināta ar likumprojektā iestrādāto vienas puses, zemes uzpircēju tiesiskuma sargāšanu, cerot, ka dezorganizētie dzīvokļu īpašnieki nespēs pretoties vai apstrīdēt savu tiesiskumu.
Bet …te, attiecībā uz dalītā īpašuma zemes izpirkuma minēto likumprojektu iederētos citēt un piemērot oriģināldramatisku atzinumu Viļa Selecka rakstā Delfos: “Kad tiesiskums pārvēršas par tiesiskuma bendi” - kad tiesiskums vieniem kļūst par tiesiskuma bendi citiem.**.
 
 
 
Klementijs Rancāns
Denacionalizēto māju īrnieku tiesību biedrība “AUSMA”
 
 
Saistošo rakstu saites:
www.pietiek.com/raksti/vai_dalita_ipasuma_izbeigsanas_sausmas_nav_nacionalas_apvienibas_demografijas_veicinasanas_likumprojekts
 
 

Bilde @

 
 
 
 

Pievienot komentāru

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” nav atbildīga par publicētiem komentāriem.
Neētiski, citu cilvēku godu un cieņu aizskaroši vai rasu un nāciju naidu veicinoši komentāri, iepriekš nebrīdinot, tiks dzēsti!
Reģistrējies un izmantojat plašākas komentēšanas iespējas.

Aizsardzības kods
Atjaunināt