Partijas saņem finansējumu, uzliek aizliegumus vēlētājiem un nepilda solīto (2021) 

Valsts budžets ir visu iedzīvotāju gādāts kopīpašums. Pat zīdaiņi ir budžetā devuši žūksni naudas (viņa vietā rīkojas vecāki) – pērk pamperus, bērnu pārtiku, ratiņus, maksā par aprūpi; Valsts kasē rit nauda no katra pirkuma. Šī nauda pieder mums visiem!

Saeimas partijas lēma piešķirt pašas sev 2020.gadā no valsts budžeta 4,25 milj. EUR. Solīja naudu izlietot mērķim – uzklausīt vēlētājus, uzlabot likumu kvalitāti. 

            Par budžeta naudas izlietojumu ir jāsniedz norēķins. 

            Satversmē noteikts: “66. (..) Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu”.

            Lūdzu, partiju koalīcijas līguma parakstītāji, katrs sniedziet pārskatu! Kā ir izlietota tautas (nodokļu maksātāju)  nauda? Kas ir izdarīts par 4,25 miljoniem EUR?

            Ja darbs nav izdarīts, Civillikums paredz celt prasību atmaksāt naudu atpakaļ.

            Likumības vērtējumu gaida arī Saeimas partiju veikti 18.06.2020. grozījumi Tautas nobalsošanu likumā, - uzlikt sodus saviem vēlētājiem, kā arī medijiem (līdz 7000 EUR)  par Satversmes 65.panta tiesības izlietojumu – par to likumprojektu skaidrošanu, kurus iesniedz Saeimā 1/10 vēlētāju, reģistrējot Centrālajā vēlēšanu komisjā.

            Satversmes 64. pantā ir noteikts: “64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros”.  

            Citiem vārdiem - Latvijā ir divi likumdevēji. 

            Neapstiprinās baumas, ka likumdevējs-tauta būtu nesaprātīga, Fakti liecina pretējo: Simts gadu laikā ne reizes likumdevējs-tauta nav kļūdījies. Tauta nobalsošanā nav atbalstījusi sliktus likumus. 

            Satversme neparedz sodīt likumdevēju-vēlētājus par likumprojektu skaidrošanu, kurus virza iesniegšanai Saeimā.  

            Kā zināms, Satversme neparedz partijas. Vēlēšanu rezultāti rada iespēju kļūt par deputātu, bet faktiski kļūst par deputātu vēlāk, - dodot svinīgo solījumu. Tas rakstīts Satversmes 18.pantā: “(..)  Saeimas locekļa pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona, ja tā Saeimas sēdē dod šādu svinīgu solījumu: (..)”. 

            Saeimas deputāts ir tautas vietnieks, kuram jāprot stāvēt virs partiju interesēm. 

            Saeimas kārtības rullis paredz Frakciju padomi (190.-194.panti), bet neparedz partiju Koalīcijas līgumu. Civiltiesiska vienošanās, kuras slēdzēji norunā atstumt citus (trešās personas) no Satversmē garantētām tiesībām, ir apstrīdama: skat. Civillikuma 1415. pantu: “Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā”.

            "Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma" 7. 1 pants (14.11.2019. grozījumu redakcijā) - paredz izmaksāt:

            4,50 EUR - par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās

            0,50 EUR - par katru iegūto balsi pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās

            100 000 EUR - papildu izmaksa partijai, par kuru balsojuši pieci procenti vēlētāju (un vairāk)13. Saeimas vēlēšanās.

            Latvijas Satversmē ir noteikts: 

32. Saeimas loceklis nevar pats, ne arī uz citas personas vārdu saņemt no valsts pasūtījumus un koncesijas. Šī panta nosacījumi attiecas uz ministriem, ja arī viņi nav Saeimas locekļi”.

            No simts virzieniem budžetā, kur katrā ir diskutājams naudas izlietojums, aicinu apskatīt naudas iegldījumu pašā dzīves centrā – likumu izstrādē (kas ietekmē visus pārējos).

            Jautājums – kurš ir atbildīgs Latvijā par to, lai sasteigti neražotu brāķa likumus?

            Satversmē ir noteikts pienākums –likuma projektam ir jābūt pilnībā izstrādātam.

            Tautas vietnieki saņem labas algas, garus atvaļinājumus atpūtai, dzīvokļa un transporta kompensācijas. Ir palīgu, padomnieku un konsultantu štats. Kāpēc nevar izpildīt likuma prasību – nodrošināt kvalitatīvu likumu projektu izstrādi (ietver arī konsultēšanos).

            Kaite redzama, ilgstoša – negrib tautas vietnieki runāt ar saviem vēlētājiem. 

Kā zāles-risinājums tika ieviesti likumi: 

            1) Saeima ierakstīja Satversmes 14. pantā tiesību atlaist Saeimu [skat. 08.04.2009. likumu]. Eiropā līdzīga tiesība ir Lihtenšteinas herocgistē.

            2) ieviesa partiju algošanu no valsts budžeta.

            Rezultāta nav.  Tieši pretēji. Dombrovska Ministru kabinets 22.11.2011. iesniedza Saeimā likumprojektu Nr. 79/Lp11, noteikt kārtību, kādā atlaižama Saeima.

            

            Dīvaini, tā grupa deputātu, kuri panāca 2009. gadā grozījumu Satversmē – tiesības tautai atlaist Saeimu, un iekļuva 11. Saeimā, piepeši 26.04.2012. mainīja 2. lasījumā Ministru kabineta likumprojekta Nr. 79/Lp11 koncepciju no Saeimas atlaišanas kārtības uz pretēju – noteikt neizpildāmus ierobežojumus vēlētājiem.

Iejaucās prezidents A.Bērziņš, deputāti izņēma ierobežojumus. Pielika sadaļu par Eiropas pilsoņu iniciatīvām, 20.09.2012. pieņēma likumu ar jaunu nosaukumu – “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

            Nedaudz vēlāk 11.10.2012. deputātu grupa: Dz.Zaķis, E.Cilinskis, Vj.Dombrovskis, R.Dzintars, G.Bērziņš, J.Upenieks, R.Naudiņš iesniedza likumprojektu Nr.417/Lp11 Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” (vecais nosaukums, uz iesniegšanas brīdi likumam  bija cits nosaukums), 11.10.2012. prasīja noteikt steidzamību 10 deputāti -  Dz.Zaķis, E.Cilinskis, Vj.Dombrovskis, I.Parādnieks, G.Bērziņš, J.Upenieks, R.Naudiņš, I.Lībiņa-Egnere, K.Olsteins, V.Poriņa.

            Stenogrammas un citi dokumenti izlasāmi atsevišķi. 

            
Piedāvājam aplūkot izrakstu – 2012.gadā ieviestie ierobežojumi vēlētājiem skaidrot likumprojektus (kurus iesniedz Saeimā reģistrējot CVK kā vēlētāju iniciatīvu).


IEROBEŽOJUMI VĒLĒTĀJIEM SKAIDROT LIKUMPROJEKTUS

IZRAKSTS

 Likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”


VI nodaļa
Aģitācija pirms tautas nobalsošanas, aģitācija par likumu ierosināšanu[i] un aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu

27.pants. (1) (..) aģitācija par likuma ierosināšanu (..) šā likuma izpratnē ir organizēts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, pasākums vai darbība, ja tā ietver (..)  tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties vai nepiedalīties (..) parakstu vākšanā par likuma ierosināšanu.

(2) (..) Par likuma ierosināšanu notiekošās aģitācijas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no dienas, kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņo par likumprojekta reģistrēšanu, līdz parakstu vākšanas pēdējai dienai. 

28.pants. (1) (..) aģitāciju par likuma ierosināšanu (..) ir tiesīga veikt ikviena fiziskā persona, juridiskā persona, reģistrēta jebkuru šādu personu apvienība un iniciatīvas grupa (turpmāk — aģitācijas veicējs).

(2) (..) aģitāciju par likuma ierosināšanu (..) aizliegts veikt valstij, citai atvasinātai publiskai personai, vēlēšanu komisijas loceklim, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij (..).

[atvasināta publiska persona — pašvaldība vai cita ar likumu izveidota publiska persona, kurai piešķirta autonoma kompetence,  t.sk. veidot un apstiprināt savu budžetu].

29.pants.  (2) (..) aģitācija par likuma ierosināšanu ir aizliegta šā likuma 7.panta otrajā daļā minētās vietās, balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas balsošanas iecirknis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)

30.pants. (1) (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) raidījumus nedrīkst reklāmu veidā ietvert elektronisko plašsaziņas līdzekļu ziņu raidījumos.

 (3) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nedrīkst rediģēt, montēt vai citādi pārveidot (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..)  raidījumus un materiālus bez to personu piekrišanas, kuras šajos raidījumos piedalās. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi neatbild par iepriekš sagatavotajos un tiem iesniegtajos aģitācijas materiālos iekļauto ziņu patiesumu.

(4) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas nodrošina ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju Latvijā, (..)  paredz noteikumu, ka (..) Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..)  materiālus.

(5) Šā likuma noteikumi neattiecas uz faktu izklāstu ziņu pārraidēs un tiešajās reportāžās.

31.pants. (1) Pirms vai uzreiz pēc (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) radio un televīzijas — programmā vai raidījumā, kā arī preses izdevumā, internetā vai publiskā vietā attiecīgā materiāla ietvaros norādāms aģitācijas apmaksātājs.

(11) Izplatot biļetenus, grāmatas, skrejlapas un citus iespiedtehnikā izgatavotus aģitācijas izdevumus, kas nav preses izdevumi, izdevumā skaidri un nepārprotami norādāms, ka tā ir aģitācija (..) par likuma ierosināšanu (..), kurš aģitācijas veicējs šo aģitāciju apmaksājis un kāda ir šā izdevuma tirāža.

(2) Ja (..) par (..) 27.panta pirmajā daļā minēto aģitāciju ir saņemta samaksa, bet aģitācijas apmaksātājs (..) nav norādīts, tā uzskatāma par slēpto aģitāciju. 

Par samaksu šā likuma izpratnē uzskatāma jebkāda atlīdzība, tai skaitā jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādām tiesībām par labu citai personai u.c.

(3) Slēptā aģitācija (..) par likuma ierosināšanu (..) ir aizliegta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)

32.pants. (1) (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) materiālu izvietošanai publiskās vietās piemērojami Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 21.22. un 22.1 panta noteikumi, ciktāl tie attiecināmi uz aģitāciju (..) par likuma ierosināšanu.

(3) Aģitācijas veicējs atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad aģitācija (..)  par likuma ierosināšanu (..) tiek īstenota aģitācijas veicēja organizēta svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākuma ietvaros. (..)

(5) Valstij un atvasinātām publiskām personām ir aizliegts radīt īpašas priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) materiālu izvietošanā publiskās vietās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)

33.pants. (1) Ēku telpās, kurās atrodas valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības, (..) aizliegts izvietot un izplatīt aģitācijas (..) par likuma ierosināšanu (..) materiālus.

 (3) Valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības (..) var aģitācijas veicējam piešķirt telpas, kur rīkot tikšanās ar balsotājiem, bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus, ja vien ar tādiem pašiem noteikumiem tiek nodrošināta iespēja arī citām personām izmantot šīs telpas, lai tiktos ar balsotājiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)

34.pants. (1) Fiziskā persona, juridiskā persona (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz (..) mēneša vidējo bruto darba samaksu, (..) piemērojot koeficientu 0,00007, un aprēķināta uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Šis ierobežojums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minēto gadījumu. [naudas izteiksmē - 6 centi]

(2) Iniciatīvas grupa (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz (..) mēneša vidējo bruto darba samaksu, (..) piemērojot koeficientu 0,00007, un aprēķināta uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.

 (4) Atsevišķa (..) iniciatīvas grupas biedra iztērētie līdzekļi (..) individuālai aģitācijai par likuma ierosināšanu (..) tiek ieskaitīti attiecīgās iniciatīvas grupas aģitācijas izdevumos.

(5) (..) līdzekļus, ko persona drīkst izmantot aģitācijai, veido attiecīgās personas izdevumi (..) par likuma ierosināšanu (..) :

            1) reklāmas izvietošanu:

                        a) (..) televīzijas - programmās un raidījumos,

                        b) (..) radio - programmās un raidījumos,

                        e) (..) periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un plaši izplatīti visā valsts teritorijā,

                        f) (..) periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un kuru tirāžas lielākā daļa tiek izplatīta vienas republikas pilsētas vai novada teritorijā,

                        g) internetā, izņemot politiskās partijas, politisko partiju apvienības un iniciatīvas grupas mājaslapu,

                        h) telpās un publiskās vietās (laukumos, skvēros, ielās, uz tiltiem un citās tamlīdzīgās vietās) neatkarīgi no īpašuma piederības;

            2) pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu (..) nosūtīšanai;

            3) labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus).

(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs katru gadu savā mājaslapā internetā publicē informatīvu paziņojumu, kurā norāda šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto summu, kādu drīkst izlietot uz vienu balsotāju aģitācijai (..) par likuma ierosināšanu (..).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

35.pants. (1) Ja aģitāciju (..) par likuma ierosināšanu veic politiskā partija (..) tā aģitācijai (..) par likuma ierosināšanu (..) kopā drīkst izlietot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām noteikto izdevumu apmēru.

 (5) Aģitāciju (..) par likuma ierosināšanu (..) nedrīkst finansēt no līdzekļiem, kas:

       2) iegūti no anonīma maksātāja. 

Par anonīmu maksātāju uzskatāma persona, kura nav konstatējama (nav norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese);

VII nodaļa
Administratīvie pārkāpumi aģitācijas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

 

39. pants. (1) Par šajā likumā (..) noteikto ierobežojumu neievērošanu saistībā ar aģitāciju (..) par likumu ierosināšanu (..) naudas sodu fiziskajai personai līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. [5euro x 280 = 1 400 euro}

(2) Par materiālu izvietošanas vai uzskaites kārtības neievērošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā saistībā ar aģitāciju (..) par likumu ierosināšanu (..) piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.   [ 5euro x 100 = 500euro, 5euro x 1400 = 7 000 euro ]

40. pants. (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 39. panta otrajā daļā minētajiem pārkāpumiem veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 39. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, ja tos konstatējušas (..) policijas amatpersonas, (..) veic attiecīgi Valsts policija vai pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs."


(18.06.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.06.2020.)

= = = = = = = = = = 

(izraksts) Likuma 2. nodaļa: “Tautas nobalsošanas sarīkošana” 

 

7. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka trīsdesmit dienu termiņu, kad parakstu vākšanas lapas, kurās vēlētāji var parakstīties, ir pieejamas katras republikas pilsētas vai novada domes noteiktajās vietās. 

            Šīs dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, republikas pilsētas vai novada domes vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai netiek pieļauta.

(2) Vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā republikas pilsētā vai novadā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji var parakstīties.

(3) (Izslēgta ar 08.11.2012. likumu) 

(4) Ne vēlāk kā trīs dienas pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā parakstu vākšanas termiņa sākuma republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas nosaka savu darba laiku, kad vēlētāji attiecīgās domes noteiktajās vietās varēs parakstīties parakstu vākšanas lapās. Darba laiks nosakāms ne īsāks kā četras stundas dienā, turklāt arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.

(5) Attiecīgā dome nodrošina, lai paziņojumi par parakstu vākšanas vietām un laiku tiktu izlikti pie attiecīgās domes ēkas (vai informācijas sniegšanas vietā) un parakstu vākšanas vietās, kā arī tiktu publicēti pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā.

(6) Vēlētāji, kuri parakstu vākšanas laikā uzturas ārvalstīs, var parakstīties parakstu vākšanas lapās Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Parakstu vākšanas vietas un laiku nosaka attiecīgās pārstāvniecības vadītājs.

Pielikums.

2020.gadā politiskajām partijām un to apvienībām izmaksāts valsts budžeta finansējums:

Politiskā partija

Piešķirtā summa 2020.gadā, EUR

Izmaksāts no budžeta 2020.gadā, EUR

Mērķa 60 % 2020.gadā, EUR

       

„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija

800 000,00

800 000,00

480 000,00

       

Politiskā partija “KPV LV”

643 369,00

643 369,00

386 021,40

       

Jaunā konservatīvā partija

626 420,50

626 420,50

375 852,30

       

Attīstībai/Par!

586 964,00

586 964,00

352 178,40

       

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

557 129,00

557 129,00

334 277,40

       

Zaļo un Zemnieku savienība

489 163,50

489 163,50

293 498,10

       

Jaunā VIENOTĪBA

416 535,50

391 215,81*

234 729,49

       

Latvijas Reģionu Apvienība

169 371,50

169 371,50

101 622,90

       

Latvijas Krievu savienība

136 336,00

155 515,94**

93 309,56

       

PROGRESĪVIE

106 203,50

106 203,50

63 722,10

       

Kopā

4 531 492,50

4 525 352,75

-




Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!