Aicinām pievienoties likumprojekta atbalstītāju kopai!

2020.gada 10. jūnijā, Saeima attālināti balsojot pieņēma izmaiņas valsts dzīves pamatos – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. (Sauktu arī par pašvaldību reformas likumu).
Likums ietekmēs pilsoņu maciņus, īpašumus, statusu, dzīves apstākļus, demogrāfiju, tautsaimniecību. Četrdesmit pašvaldības rakstīja lūgumu neizsludināt likumu. Loģiski būtu – rīkot tautas nobalsošanu, kurā apstiprina šo likumu, vai noraida to. Uzdod pārstrādāt. 

Pilsoņiem ir jābūt iespējai lemt!

Atvērtās Pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) piedāvā likumprojektu “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” atcelšanu reģistrācijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 

Vēlētājiem izveidojot iniciatīvas atbalsta kopu, tiktu izpildīts Satversmes sapulces 1922. gada kritērijs: 1000 cilvēku  iesniedz likumprojektu CVK. CVK reģistrē likumprojektu un izsludina parakstu vākšanu. Ja likumprojektu paraksta desmitā daļa vēlētāju (154 868), tad notiktu Tautas nobalsošana.


Ieslēdziet javascript lai šī forma darbotos



Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības un balsot/parakstīties pret balsošanas ierobežojumiem
 Logs aizvērsies pēc 12 sekundēm

Jaunais 2020.gada dzīvojamo telpu īres likumprojekts pārkāpj tiesiskuma principus! 

Steidzami - jaunais īres likums izraisa daudz problēmu !! ES parlamenta noteica - mājoklis ir visa pamats, bez mājokļa jebkuras citas tiesības kļūst deklaratīvas.

Kas notiks ar denacionalizēto namu iedzīvotājiem, kad ar likumu tiks izbeigti esošie beztermiņa un ilgtermiņa līgumi. Skaidri redzams, ka jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek gatavots to interesēs, kam mājoklis nav nepieciešams izdzīvošanai, bet līdzeklis kapitāla uzkrāšanai un pasīvo ienākumu iegūšanai. Vairāki šī likumprojekta punkti pārkāpj tiesiskuma principus. Anotācijā deklarē, ka mājokļa izīrēšana ir civiltiesiskas attiecības, bet stŗīdus situācijas prasa risināt kā komercdarbībā.

Likumi.lv Par dzīvojamo telpu īri: 
www.likumi.lv/ta/id/56863-par-dzivojamo-telpu-iri 

Ekonomikas Ministrija: Dzīvojamo telpu īres likumprojekts
www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/majokli/dzivojamo_telpu_ires_likumprojekts/

Saeima otrajā lasījumā pieņem Dzīvojamo telpu īres likumprojektu
www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29189-saeima-otraja-lasijuma-pienem-dzivojamo-telpu-ires-likumprojektu

EP grasās iebilst pret ES naudas došanu dalībvalstīm, kurās pārkāpj tiesiskumu

Rīga, 4.okt., LETA. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti varētu iebilst pret Eiropas Savienības (ES) Padomes mēģinājumiem mīkstināt ierosināto mehānismu, kas mazinātu vai pārtrauktu ES līdzekļu plūsmu uz dalībvalstīm, kurās pārkāpj tiesiskumu.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, saistībā ar notiekošajām sarunām par ES daudzgadu budžetu un Atveseļošanas instrumentu EP deputāti varētu brīdināt dalībvalstis, ka EP nākamajam daudzgadu budžetam piekritīs tikai tad, ja tiks pieņemts konkrēts, spēcīgs mehānisms, kas ļautu samazināt vai pārtraukt ES finansējumu dalībvalstīm, kurās pārkāpj tiesiskuma principus.

Krastiņš norādīja, ka rezolūcijā pēc Padomes jūlija vienošanās par nākamo daudzgadu budžetu EP deputāti pauda nožēlu, ka Eiropadome ievērojami vājinājusi Eiropas Komisijas (EK) un EP centienus saistīt Daudzgadu finanšu shēmu un Atveseļošanas instrumentu ar tiesiskumu, pamattiesībām un demokrātiju.

ES Padome 30.septembrī vienojās par kopīgu nostāju, lai ar EP varētu sākt sarunas par tā dēvēto "tiesiskuma regulu", par kuru EP savu nostāju pieņēma jau 2019.gada janvārī.
Pēc Krastiņa teiktā, debates ar EK un Padomes pārstāvjiem notiks piektdien, 9.oktobrī.

EM nākamā gada budžeta prioritātes ir OIK samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas
Rīga, 30.sept., LETA. Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.
"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

"Altum" īstenotās mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai 2021.gadā piešķirti pieci miljoni eiro. EM uzsvēra, ka mājokļu garantiju programmai ir nozīme ģimenes drošības veicināšanai un ģimenes pieauguma plānošanai, programma veicina nekustamā īpašuma tirgus attīstību, palielinot nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu skaitu un dzīvojamo māju būvniecību, kā arī programmai ir būtiska ietekme uz hipotekāro kredītu tirgu.

Tāpat 2021.gadā valsts budžetā iezīmēti 2 784 151 eiro valsts līdzfinansējumam dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem. Ministrijai šajā gadā ir iesniegta informācija par deviņām Jūrmalā un 225 Rīgā reģistrētām personām atbrīvošanas pabalsta saņemšanai par kopējo summu 2 784 150 eiro.
Tiešo investīciju pieauguma veicināšanai, veidojot izcilu uzņēmējdarbības vidi un radot jaunas augsti apmaksātas darba vietas, 2021.gadā papildu plānots novirzīt 1 274 880 eiro. EM atzina, ka uzņēmējdarbības pasākumu un vides pilnveidošanai plānots izveidot analītisko rīku valsts atbalsta programmu efektivitātes izvērtēšanai. Savukārt Covid-19 krīzes seku mazināšanai plānots proaktīvi strādāt ar esošiem un potenciāliem investīciju projektiem.

Savukārt Latvijas uzņēmēju eksportspēju stiprināšanai, ieviešot valsts ekonomisko tēlu, 2021.gadā plānots novirzīt 1 367 761 eiro. Valdības rīcības plānā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) dots uzdevums panākt vienotu un pozitīvu tēlu par Latviju kā vietu eksportējošiem uzņēmumiem.
Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanai, ieviešot efektīvu uzraudzību konkurences neitralitātes jomā un īstenojot publisko personu komercdarbības uzraudzību, 2021.gadā plānots papildu piešķirt 853 467 eiro.

Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centra kapacitātes stiprināšanai, būvizstrādājumu uzraudzības, kuģu aprīkojuma atbilstības un pārrobežu pārkāpumu novēršanas procedūras nodrošināšanai 2021.gadā papildu plānots piešķirt 853 532 eiro. EM atzina, ka finansējuma ietvaros tiks nodrošināta efektīva patērētāju tiesību un tirgus uzraudzība un jauno uzraudzības jomu attīstīšana.

Statistikas modernizācijai, uzņēmēju administratīvā sloga mazināšanai un datu pieejamības veicināšanai 2021.gadā papildus plānots novirzīt 444 959 eiro. Finansējuma ietvaros plānots modernizēt statistikas datu nodrošināšanu, veicinot jaunu datu ieguvi un analīzes procesa efektivitāti datu lietotājiem, samazinot administratīvo slogu uzņēmējiem.

Savukārt Latvijas dalības nodrošināšanai starptautiskajā izstādē "Expo 2020 Dubai" 2021.gadā plānoti 1 027 500 eiro. Saistībā ar vīrusa COVID-19 uzliesmojumu šogad, izstādes atklāšana tika pārcelta par gadu un tā norisināsies no 2021.gada 1.oktobra līdz 2022.gada 31.martam. EM piebilda, ka visu Eiropas Savienības dalībvalstu vēstnieki ir apstiprinājuši, ka dalībvalstis turpinās dalību izstādē. Latvijas dalību izstādē organizē LIAA.
·         Publicēta: 30.09.2020 12:19
·         Raivis Spalvēns, LETA

Tiesu izpildītāji: Parādu piedziņu bremzē parādnieku mazie ienākumi un aplokšņu algas
Rīga, 30.sept., LETA. Viens no apstākļiem, kas visbūtiskāk ietekmē parādu piedziņu par komunālajiem maksājumiem, ir parādnieku nelielie ienākumi, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Viņa skaidroja, ka Civilprocesa likumā noteikts, ka kredīta parāda vai komunālo pakalpojumu parāda piedziņā no parādnieka darba algas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem var ieturēt 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2019.gadā Latvijā bija nodarbināti 910 000 jeb 65% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Savukārt minimālo darba algu vai mazāk saņēma 115 600 jeb 14,3% nodarbināto.

Krukas ieskatā, nodarbināto, kas gūst minimālos ienākumus, skaits ir pietiekami augsts, un tādā gadījumā, ja šiem cilvēkam ir arī nenokārtotas saistības, ienākumu apmērs liedz veikt ieturējumus, kā rezultātā parāda piedziņa tiek kavēta vai kļūst neiespējama.

Piedziņas procesu ietekmē arī augstie aplokšņu algas rādītāji Latvijā, kas 2019. gadā veidoja 44,1% no kopējā ēnu ekonomikas apmēra. Kā skaidroja Kruka, piedziņas procesā bieži tiek konstatēts, ka parādniekam vispār nav ienākumu, kā arī citas mantas, uz ko vērst piedziņu, bet tad, ja manta ir, piemēram, nekustamais īpašums, tas ir apgrūtināts ar hipotēkām un pēc visu prasījumu apmierināšanas parāda segšanai naudas nepietiek.

Gadu no gada pirms apkures sezonas sākšanās izskan informācija, ka daudzām dzīvojamām mājām ir izveidojies liels komunālo pakalpojumu parāds, draudot, ka, ja parāds netiks samaksāts, siltumenerģijas pakalpojums netiks pieslēgts arī citiem dzīvojamās mājas iedzīvotājiem. Tādā veidā atsevišķu dzīvojamās mājas īpašnieku izveidoto parādu slogu novirzot uz pārējiem dzīvojamās mājas īpašniekiem, kas nav ne taisnīga, ne tiesiska, skaidroja eksperte.

Šobrīd spēkā esošais regulējums noteic, ka pēc ar ķīlu apgrūtinātā nekustamā īpašuma pārdošanas prasījumi par maksājumiem par nekustamo īpašumu, kas saistīti ar obligāti veicamo un citu pārvaldīšanas darbību veikšanu dzīvojamā mājā, tiek segti pēc tam, kad apmierināti prioritārāki prasījumi, tai skaitā notikusi arī hipotekāro kreditoru prasījumu apmierināšana.
Lai padarītu efektīvāku komunālo pakalpojumu parādu atgūšanu, Saeimā tiek strādāts pie likumprojekta, kas paredz grozīt kārtību, kādā apmierināmi prasījumi par ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, zināja teikt Kruka.

Kruka skaidroja, ka likumprojekts paredz noteikt, ka no naudas, kas saņemta par pārdoto ar ķīlu apgrūtinātu nekustamo īpašumu, pēc sprieduma izpildes izdevumu segšanas, kas saistīti ar nekustamā īpašuma pārdošanu, noteiktajā prioritārajā secībā apmierināmi arī prasījumi, kas saistīti ar maksājumiem uzkrājumu fondā, maksājumiem par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem.

Pieņemot minētos grozījumus Civilprocesa likumā, vismaz daļēji tikšot segti parādi pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldniekam, uzkrājumu fondam un mazināts uz pārējiem dzīvojamās mājas īpašniekiem gulstošais parādu slogs, piebilda Kruka.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) piedziņas procesā pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem iestrēguši 27 miljoni eiro, kas iztiesāti no parādniekiem, intervijā aģentūrai LETA teica jaunieceltais RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Savukārt pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes rīcībā esošās informācijas 2020.gada 29.septembrī zvērinātu tiesu izpildītāju lietvedībā ir 4606 aktīvas izpildu lietas, kuru kopējais parāds ir 25,8 miljoni eiro.

No 2018.gada līdz 2020.gada 29.septembrim par labu SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” zvērināti tiesu izpildītāji ir piedzinuši 8,4 miljonus eiro.
·         Publicēta: 30.09.2020 10:58
·         Mārtiņš Kalaus, LETA



Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!