Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības un balsot/parakstīties par Saeimai saistošiem likumu projektiem portālā Latvija.lv

Aicinām pilsoņus izmantot savas tiesības balsojot/parakstoties par Saeimai saistošiem likumu projektiem www.latvija.lv/pv

Paraksties izmantojot Valsts pārvaldes pakalpojumu portālu internetā www.latvija.lv/pv vai personiski 119 pašvaldību izpilddirekcijās un pagastu dzīvesvietas deklarēšanās vietās, uzrādot pasi vai iD.

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā”
Logs aizvērsies pēc 12 sekundēm
 
 
 
Tēzes:
1) budžetā ir jāpiešķir nauda 0,5 milj. euro Centrālai vēlēšanu komisijai, informēt visus Latvijas vēlētājus [iekšzemē 1 411 526, ārvalstīs 138 732] par iespēju iesniegt vēlētāju likumprojektus Saeimā (Satversmes 65., 78.panti).
2) jāsalīdzina līdz 2014. gadam pieņemto likumu atbilstība Satversmei - vai mērķi likumos atbilst valsts mērķiem Satversmei (18.06.2014). 
3) nedrīkst virzīt pārjaunošanai tādu likumu, par kuru uzsākta Satversmē paredzēta atcelšanas procedūra (CVK 19.09.2019. lēmums nr.72)
 

Ceturtdien, 31. oktobrī notika Tieslietu ministrijas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pastāvīgās darba grupas sēde. Pēc nosaukuma tā ir šķietami mazsvarīga struktūra. Taču pēc ietekmes – grupa iesaka sodīt vai nesodīt – ir viens no tiem maziem zobratiņiem, kurš iegriež praktisko visas Latvijas valsts darbību: uz attīstību, vai bremzē uz leju.

Skatīja darba grupas sēdē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikumu ieviest sodus, grozot divus svarīgus likumus, kuri nodrošina vēlētāju pamattiesību izpildi, kuras garantē Satversme. Iesniedzējs KNAB saņēma no darba grupas vadības kritiku, ka iecerēti sodi ir pārāk bargi.

Projekti nebija saskaņoti ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Tiesībsargu. Tieslietu ministrija ir pieaicinājusi darbam APK pastāvīgajā darba grupā pārstāvjus no prokuratūras u.c. resoriem, kā arī nevalstiskām organizācijām. Tādējādi, pastāv iespēja izrunāt un novērst kļūdas, ja tādas ir pieļāvis projekta sagatavotājs. Loģiski izriet jautājums - kāds ir paredzēto sodu leģitīmais mērķis?
 
KNAB bija iesniegusi saskaņošanai likumprojektu, kas ļautu uzlikt sodu līdz 1400 euro biedrības valdei, kura virza iesniegšanai Saeimā vēlētāju rosinātus divus likumprojektus, likumīgi reģistrētus Centrālajā vēlēšanu komisijā.
 
Tiesība iesniegt vēlētāju likumprojektus Saeimā ir noteikta Satversmes 65. pantā. Vēl šis pants tiesību iesniegt likumprojektus Saeimā piešķir- Valsts prezidentam, ministru kabinetam, Saeimas komisijām un pieciem deputātiem. Satversme neparedz partijas. Partijas nevar izmantot 65. panta tiesību. Piecu gadu laikā CVK ir reģistrēti 2 likumprojekti iesniegšanai Saeimā, tiem abiem virzītājs ir viena biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”.
 
KNAB rosinātā likumprojekta pretruna Satversmei un neatbilstība juridiskai tehnikai bija galvenā iebilde darba grupas sēdē no nevalstisko organizāciju puses. Nepareizi likumprojekts satur normu, kura pārkāpj atšķirīgas  attieksmes aizliegumus: paredz par līdzīgu nodarījumu vienus sodīt (biedrības valdi, kura virza likuma parakstīšanu), bet otrus par to pašu – nesodīt (personas, kuras veic aģitāciju pret likumprojekta iesniegšanu Saeimā.

Likumprojektā nepareizi paredz piemērot sodus par likumprojekta skaidrošanu (informēšanu par anotāciju),  it kā atšķirīgas lietas likumprojekta skaidrošana būtu viens un tas pats kā aģitācija par Saeimas atlaišanu. 

Abi procesi būtiski atšķiras. Skaidrot likumprojektu un tā anotāciju nozīmē informēt (arī izglītot) par tiesiskās situācijas paredzamo izmaiņu un ietekmi nākamībā). Aģitācija “par” vai “pret” Saeimas atlaišanu ir personāliju veikuma vērtējums. Abiem procesiem ir atšķirīgi leģitīmie mērķi, atšķirīgas sadaļas un panti Satversmē, kuri piešķir tiesības. Pēc juridiskās tehnikas, vienā pantā nevar salikt atšķirīgu tiesību nozares.

Aizliegta aģitācija var notikt “par” likumprojektu; aizliegta aģitācija var notikt “pret” likumprojektu. Aizliegtas aģitācijas “pret” iespējamība ir lielāka. Arī tautas nobalsošanā, kuru rīko par prezidenta apturētu Saeimas likumu ir lielāka aizliegtas aģitācijas “pret” iespējamība – lai netiktu atcelts šis nepareizais likums. Līdzšinējā praksē nav zināms, ka būtu ticis apturēts kāds labs likums. Parasti prezidents apturot likumu ir labojis Saeimas paviršību un nepareizības.

Nav paredzēts KNAB rosinātā likumprojektā sodīt tādas negodīgās personas, kuras veiks aizliegtu aģitāciju “pret” likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Sodīt projekts paredz tikai vienu pusi – to, kura ir reģistrējusi likumprojektu CVK un vēlas īstenot Satversmes 65. panta garantēto vēlētāju tiesību- iesniegt Saeimā likumprojektu.

Praktiski iznāk, ka šo likumu KNAB raksta paredzami vienas biedrības sodīšanai. 

Citu personu kam piemērot sodīšanu dabā nav. Nav paredzami, ka tuvākā laikā būs. Vienīgā ir - biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”, kura pašlaik virza CVK reģistrētus divus likumprojektus vēlētāju parakstīšanai, lai tos iesniegtu Saeimā. Šai biedrībai nav naudas līdzekļu, pārsniegt reklāmas apmaksas limitus nav reāli, aizliegtas aģitācijas iespējamība ir hipotētiska.  

Šāda, absurdi-formāla situācija, kura redzama dabā, ir pamats modelēt vai paredzētā sodīšana sasniedz leģitīmu mērķi konkrētajā jomā. Dod arī vielu analīzei, kā kopumā tiek veidota Latvijas sodu politika, un vai tā virzīs valsts attīstību.

Saeimas budžeta komisija nav piešķīrusi naudu Centrālajai vēlēšanu komisijai apmaksāt medijos pilsoņu informēšanu par vēlētāju tiesībām – kad un kur notiek CVK reģistrēto likumprojektu parakstīšana iesniegšanai Saeimā. 

Sabiedriskie mediji baidās saņemt sodu, bez maksas neinformē vēlētājus. Trešdaļai vēlētāju nav pieejas internetam vai nelieto internetu. Niecīgs skaits cilvēku ielūkojas CVK mājas lapā. Deklarēti Latvijas iekšzemē ir 1 411 526    vēlētāji, ārvalstīs – 138 732 vēlētāji, kopskaitā -  1 550 258   vēlētāji (2019.dati). Valsts nav informējusi šos vēlētājus par viņu tiesībām, kuras garantē Satversme. Nezinot par iespēju parakstīt CVK reģistrētu likumprojektu, nav varējuši piedalīties tie pilsoņi, kuri vēlētos izmantot šo tiesību. Rezultātā ir pārkāpts Satversmes 90. pants “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.

Ja KNAB likumprojektā paredzētā mediju sodīšana pēc formālās pazīmes (skat. zemāk) noved pie Satversmes 90. panta pārkāpuma un kaitējuma pilsoņiem – tāds sodīšanas mērķis nevar būt leģitīms, šādi iecerēta sodīšana ir atceļama. Kavējot likumprojekta parakstīšanu, radies ir pilsoņiem reāls un neatgriezenisks kaitējums - ir beidzies likumprojekta parakstīšanas termiņš, to vairs nevar atjaunot. Saeima nav risinājusi iedzīvotāju dzīvei nozīmīgu problēmu, ko būtu darījusi Saeima pati vai izlemtu vēlētāji nobalsošanā – ja likumprojekts netiktu kavēts.

APK darba grupas sēdē prokuratūras pārstāvis iebilda, ka nav Satversme absolūta, var ierobežot Satversmi ar likumu vai pašvaldības saistošiem noteikumiem. Cita resora pārstāvis iebilda, ka APK darba grupā jāskata likumprojekta tehniskais noformējums, bet sodu mērķis un atbilstība konstitucionālajām tiesībām jāskata citā darba grupā. Jebkurā gadījumā, atbilstību vērtēs Saeima komisijās. 

Resoriskās pretrunas - kam kas jāskata un ko pienākas darīt - ir sarežģīta problēma.

Šajā informācijā sniegto faktu un apsvērumu mērķis nav kritizēt likumprojekta sagatavotājus. Mērķis ir cits - izpildot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantu  “Valsts pārvaldes principi”, izveidot tādu kārtību un secību, lai likumprojekta sagatavošanas gaitā tiktu novērstas visas kļūdas un pretrunas, pārbaudīta arī likuma mērķu atbilstība Satversmē (preambulā) ierakstītiem valsts mērķiem. Preambula ir pieņemta 2014. gadā, attiecīgi, agrāk pieņemties likumi visi bez izņēmuma būtu salīdzināmi, vai ir novērstas iespējamās nesakritības mērķos.

Skatīšanai Saeimā vajadzētu iesniegt jau tādu likumprojektu, kas ir pilnībā izstrādāts. Zināšanai. Tāda prasība – likumprojektam ir jābūt pilnībā izstrādātam, tiek izvirzīta vēlētājiem. Likumprojekta atbilstību vērtē ekspertu komisija, iekams to reģistrē CVK nodot vēlētāju parakstīšanai. Vēlētāji nesaņem algu no budžeta. 

No vēlētāju nodokļiem maksā algu resoros nodarbinātajiem. Būtu pareizi uzskatīt par vienlīdzīgiem vēlētājus ar pārējiem Satversmes  65. pantā pilnvarotiem iesniedzējiem.

Visai ticami, ka nepareizības pieminētajā KNAB likumprojektā ir ieviesušās steigā. 

Latvijā ir ap 600 likumu. Paredzēts katru likumu papildināt ar nodaļu par sodiem, kādi ir uzliekami par konkrētā likuma neievērošanu. Tiek likvidēts līdzšinējais kodekss, kurā vienkopus bija soda mērķis un pamatprincipi, kas ir sodāms un kas nav sodāms, kura iestāde kādas lietas izskata.

Grozīt katru likumu nozīmē, ka no ministru kabineta tiek iesniegti Saeimā lemšanai attiecīgi ap 600 jaunu likumprojektu.

Noprotams, ka pašlaik lielā steigā visās iestādēs ierēdņi katrs pēc savas saprašanas raksta likumu projektus, ko un kā turpmāk sodīt.  Cik lielu sodu likt. Pāris mēnešu laikā līdz 2020. gada 1. janvārim visiem Latvijas likumiem jābūt pārgrozītiem. 

Būs atkal kaut kas līdzīgs tam konveijeram, kādā pārejot uz euro Saeimas deputāti nelasot apstiprināja grozījumus simtos likumu.

Neradīja sajukumu valstī toreiz grozījumi mainot likumos vienu vārdu “lati” pret citu vārdu “euro”. Turpretī steigā virzīta likumu grozīšana, pievienojot sadaļu ar sodiem, rakstītu pēc katras iestādes saprašanas, visai ticami, radīs neprognozējamas sekas. Iespējami, pat nepamatotas ciešanas pilsoņiem.

Tiek ieviesta jauna, sarežgīta sodu aprēķina kārtība. Sodu summa euro būs mainīga – summa piedziņas brīdī var atšķirties no summas pārkāpuma brīdī.

Katrā likumā tiek ierakstīts jauns termins “naudas soda vienība”. 

Šobrīd to rēķina pēc formulas: 1 naudas soda vienība = 5 eiro. 

Tā piesaistīta minimālajai algai. 

Jautājumi, kādas sekas radīs pilsoņiem mainīgā summu likme, ir cita saruna. 

Vēlreiz, par likumprojektu atbilstību Satversmei.

Satversmes sapulce noteica: “Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”.

Tauta apstiprina nobalsošanā Saeimas pieņemtus likumus, vai atceļ tos. Vēlētāju dalība likumdošanas procesā sākas ar tiesību iesniegt likumprojektus Saeimā, un vēlētāji saka gala vārdu - Prezidents uzrauga Saeimu, aptur likumus un vēršas pie vēlētājiem izlemt šos likumus. 

Satversmes sapulce pieņēma 20.06.1922. “Likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” un 04.04.1922. "Sodu likums par Saeimas un pašvaldības iestāžu vēlēšanu un tautas nobalsošanas brīvības un pareizības un Saeimas darbības traucēšanu", tiesība iesniegt likumprojektus Saeimā noteikta par aizsargājamu. 

Arī mūsdienās tieslietu resoram, mediju uzraugiem, prokuratūrai, KNAB, u.c. ir pienākums nodrošināt iespēju vēlētājiem netraucēti īstenot Satversmes 65. panta tiesību - iesniegt vēlētāju rosinātus likumprojektus Saeimā, tās izskatīšanai

Tiesība iesniegt likumprojektus Saeimā ir Latvijā centrālā tiesība, no kuras ir atkarīga jebkuru pārējo tiesību esamība ("suverēnā vara pieder tautai"). 

Šo svarīgo tiesību arī tagad valsts aizsargā- Krimināllikuma 90. pantā ir noteikts: “(1) Par apzinātu kavēšanu personai brīvi piedalīties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem rīkotajā parakstu vākšanā likuma vai tautas nobalsošanas ierosināšanai vai Eiropas pilsoņu iniciatīvas atbalstīšanai, lietojot vardarbību, viltu, draudus, uzpirkšanu vai citā prettiesiskā veidā, — soda (..)”.

Nebūtu pareizi, ja kāds sāktu nepareizi piemērot administratīvos sodus, ar mērķi kavēt personām piedalīties parakstu vākšanā likuma ierosināšanai. Amata varas ļaunprātīgu lietošanu ir aizliegusi Satversmes sapulce 04.04.1922. Sodu likumā (1.pants). 

Satversmes sapulce aizsargāja likumprojekta iesniedzējus. Par likumprojekta iesniegšanas procedūras leģitīmo mērķi pašsaprotami ir noteikts nogādāt adresātam, iesniegt likumprojektu  Saeimai, lai var sākt risināt problēmu, diskutēt to Saeimā. 

Nepareizā ideja, ka esot jāapgrūtina un visādā veidā esot jātraucē vēlētājiem īstenot Satversmes 65. panta tiesību iesniegt likumprojektu Saeimā, izskanēja diskusijās 2012. gadā no dažiem deputātiem, kuri ierosināja Ministru kabineta 20.11.2011. iesniegto likumprojektu nr.79-lp11 par  kārtību kādā notiek Saeimas atlaišana, pagriezt uz citu – ierobežot vēlētāju tiesības iesniegt likumprojektus Saeimā. 

Satversmes garantētās vēlētāju tiesības nevar pārvērst par maksas pakalpojumu. Satversmes sapulces noteica, ka tautas nobalsošanas un likumprojektu parakstīšanas izdevumus sedz pašvaldības, CVK sedz izdevumus par papīru. 

Likumprojektu parakstīšana iesniegšanai Saeimā nedrīkst likt šķēršļus. Tas nozīmē, ka nepārprotami jānosaka, ka netiks sodīti mediji par bezmaksas atbalstu likumprojektu parakstīšanai, informējot vēlētājus kad un kur notiek likumprojektu parakstīšana.

Nav ziņu, ka būtu atzinusi Satversmes sapulce par neatbilstošu labiem tikumiem un nosodāmu kādas avīzes īpašnieka rīcību, piekrītot neņemt maksu (t.i. uz sava rēķina) publicēt informāciju vēlētājiem, kad un kur notiek likumprojekta parakstīšana. Mazākuma tiesība netraucēti pieprasīt jautājuma skatīšanu jeb 1/10 tiesība ir atzīta Komerclikumā, Biedrību un nodibinājumu likumā u.c. – var 1/10 akcionāru, biedru pieprasīt kopsapulces sasaukšanu un jautājuma izskatīšanu tajā, vairākums nedrīkst traucēt mazākumam savākt nepieciešamos parakstus.

Princips netraucēt mazākumam savākt 1/10 parakstus, ir ievērots Satversmes sapulces 20.06.1922. “Likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Likumā noteikts: 11. Ne mazāk kā tūkstots vēlētāju var iesniegt Centrālai vēlēšanu komisijai Satversmes 78. pantā paredzēto izstrādāto likumprojektu. Vēlētāju parakstiem zem likumprojekta jābūt apliecinātiem pie notāra, valsts vai pašvaldību iestādē”. Parakstu vākšanu turpina pašvaldība. Likuma paredz labvēlību,  Sodu likums ar aizliegumu traucēt parakstu vākšanu nostiprina labvēlību. Ja ir nomainīts skaits “tūkstots vēlētāju” uz “simtu piecdesmit pieci tūkstoši vēlētāju”, skaitļu maiņa nedzēš agrāko likuma garu, ar labvēlību vākt šos parakstus.

Pašlaik Latvijā vienīgais likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” subjekts ir  biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”. Biedrība virza izskatīšanai Saeimā vēlētāju rosinātu likumprojektu atcelt tos 08.11.2012. likuma grozījumus, ar kuriem steidzamības kārtībā Saeima uzlika apgrūtinājumus vēlētājiem izmantot Satversmes 65.pantā garantētās tiesības.

Likuma projekts grozīt Satversmi nav bijis iesniegts, netiešā veidā grozīt Satversmi nedrīkst. 

Deputātu grupa, kura virzīja apgrūtinājumu uzlikšanu vēlētājiem, pamatoja apgrūtinājumus ar nepieciešamību ietaupīt naudu ap 0,5 milj euro.

Likumprojekta reģistrācijas fakts CVK nozīmē, ka notiek  apstrīdēšanas procedūra 08.11.2012. grozījumiem. Saeima un vēlētāji ir tiesīgi atcelt 08.11.2012. grozījumus un tie tiks atcelti – ja vien netiks likti šķēršļi no valsts iestāžu puses. Juridiski – apstrīdēšanas procedūra nozīmē, ka līdz gala lēmumam nedrīkst izmantot šo apstrīdēto 08.11.2012. likumu ka pierādījumu šī paša apstrīdētā likuma pareizībai. Jāatrod citi likumi un Satversmes panti – kuru kopums apstiprinātu apstrīdēto 08.11.2012. grozījumu pareizību.

Vēlētāji kā augstāki lēmēji var atcelt 08.11.2012. grozījumus, jo grozījumi  apejot Satversmes 77. pantu netika nodoti vēlētāju apstiprināšanai 

KNAB likumprojekts ieviest sodus likumprojektu virzītājiem ir pamatots ar  apstrīdēto 08.11.2012. likumu, kurš tiks atcelts. Pašlaik valsts nesniedz informāciju vēlētājiem. Uz apstrīdēto likumu balstītos nepareizos sodus var izmantot par administratīvo šķērsli, lai  nepieļautu atcelt 08.11.2012. grozījumus – nepieļautu vēlētāju likumprojekta iesniegšanu Saeimā.

  

Ierosinot grozījumus likumā, KNAB būtu jāpilda Satversmes tiesas 12.02.2014. spriedumu lietā 2013-05-01, kurā tiesa norādījusi Saeimai novērst apgrūtinājumus likumprojektu iesniegšanai Saeimā.

Ir nepareiza, absurda norma 08.11.2012. grozījumos, kura liedz medijiem veikt bez maksas vēlētāju informēšanu par viņu tiesībām – kad un kur notiek likumprojekta parakstīšana – to var tulkot kā netiešo reklāmu, bet par netiešo reklāmu paredz uzlikt sodu.

28.pants. (2) ..aģitāciju par likuma ierosināšanu (..) aizliegts veikt kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij”. 

27.pants. (1) ..aģitācija par likuma ierosināšanu (..) ietver (..)  tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties vai nepiedalīties (..) parakstu vākšanā par likuma ierosināšanu.”

Absurds tajā, ka par maksu drīkst šo pašu informāciju ar it kā netiešo reklāmu pārraidīt.

Satversmē garantēto velētāju pamattiesību īstenošana par maksu ir pretrunā Satversmes 1. un 90. pantam.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam, iestādes pienākums ir - pašai ierosināt izslēgt no likuma normas, kas pretrunā Satversmei.

Piedāvātie sodi:

40.pants.  Par likumā noteiktās aģitācijas par likumu ierosināšanu (..) kārtības pārkāpšanu vai noteikto ierobežojumu neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

41.pants:  (1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 40.pantā minētajiem pārkāpumiem veic Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. 

          (2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 40.pantā paredzētajiem pārkāpumiem, ja administratīvie pārkāpumi izdarīti elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, veic Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

 

Latvijas Satversmes sapulces 

1922.g.20.jūnija kopsēdē pieņemtais

 

Likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu 

  1. Ja Valsts prezidents Satversmes septiņdesmit otrā panta kārtībā ir apturējis likuma publicēšanu, tad viņam ne vēlāk ka 8. dienā skaitot no likuma pieņemšanas pēdējā lasījumā Saeimā, likumu izsludināšanas kārtībā jāpaziņo apturētā likuma teksts un  lēmums par likuma publicēšanas apturēšanu.
  1. Pēc šāda paziņojuma Centrālā vēlēšanu komisija paziņo visām pašvaldības iestādēm, ka ir atklāta parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai. 
  1. Katrā pašvaldības vienībā pilsētas, miesta vai pagasta valžu noteiktās vietās izliekamas loksnes, kurās pilsoņi, kuri vēlas ierosināt tautas nobalsošanu, var parakstīties.  
  1. Parakstu vākšanas loksnēs atzīmējams ierosinājumu parakstījušā pilsoņa vārds, uzvārds, vecums un dzīves vieta. Pašvaldības valdes pilnvarotai personai jāpārbauda ierosinājumu parakstījušās personas dokumenti. Izdarot uz pases vai dokumenta, kurš saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas instrukciju izpilda pases vietu, atzīmi, ka pilsonis ir parakstījis tautas nobalsošanas ierosinājumu.
  1. Tautas nobalsošanas ierosinājuma loksnes pašvaldības iestāžu noteiktās vietās jāizliek uz laiku, kas ietver vismaz četras svētdienas.
  1. Pašvaldības iestādēm ne vēlāk kā sešas dienas pirms Satversmes septiņdesmit otrā pantā paredzētā divu mēnešu laika notecēšanas jānosūta parakstu vākšanas loksnes Centrālai vēlēšanu komisijai, pie kam loksnēm jābūt noslēgtām ar pilsētas galvas vai miesta vai pagasta valdes priekšsēdētāja  parakstiem, kuri apliecina ierosinājumu parakstījušo personu parakstu īstenību.
  1. Centrālā vēlēšanu komisija saskaita parakstus, konstatē rezultātu un paziņo to Valsts Prezidentam. Ja tautas nobalsošanas ierosinājumu ir parakstījuši vismaz viena desmitā daļa Latvijas pilsoņu, kuri pēdējā tautas skaitīšanā bija vecāki par 21 gadu, tad Centrālā vēlēšanu komisija trīs dienu laikā nosaka un Valsts Prezidents četru dienu laikā izsludina tautas nobalsošanu, kurai jānotiek ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc izsludināšanas dienas.
  1. Tautas nobalsošanā var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir balsstiesības Saeimas vēlēšanās, pie kam balsošana izdarāma aizklāti ar zīmītēm svētdienā un sestdienā pirms tās, Saeimas vēlēšanu likumā paredzētā kārtībā. 
  1. Pie ieejas balsošanas telpās balsotājs saņem divas zīmes un kuveru. Uz vienas zīmes uzdrukāts vārds “par”, bet uz otras “pret”. Balsotājs ieliek vienu no šīm zīmēm vai arī līdzīgu iepriekš sagatavotu līdzpaņemtu zīmi kuverā, kuru iemet urnā. 
  1. Satversmes četrdesmit astotā pantā paredzētā gadījumā Valsts Prezidents par tautas nobalsošanu paziņo Centrālai vēlēšanu komisijai, kura sarīko nobalsošanu piemērojoties šim likumam, pie kam uz balsošanas zīmēm jāatzīmē “jā” vai “nē”. 
  1. Ne mazāk kā tūkstots vēlētāju var iesniegt Centrālai vēlēšanu komisijai Satversmes 78. pantā paredzēto izstrādāto likumprojektu. Vēlētāju parakstiem zem likumprojekta jābūt apliecinātiem pie notāra, valsts vai pašvaldību iestādēm. Centrālā vēlēšanu komisija paziņo vietējām pašvaldības iestādēm, ka ir atklāta parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai. Parakstu vākšana notiek šī likuma trešā līdz septītā pantos paredzētā kārtībā.
  1. Ja tautas nobalsošanas ierosinājuma loksnes ir parakstījis septītā pantā paredzētais vēlētāju skaits, tad Valsts Prezidents likumprojektu nodod Saeimai, kurai tas tekošā sesijā jāapspriež. Ja Saeima tos nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad Valsts Prezidentam jāizsludina tautas nobalsošanu, kurai jānotiek septītā līdz devītā pantos paredzētā laikā un kārtībā.
  1. Pašvaldības iestādēm jāizpilda uzdevumi, kurus tām Centrālā vēlēšanu komisija uzliek sakarā ar tautas nobalsošanu.
  1. Visi izdevumi, kuri vietējām pašvaldības iestādēm ceļas sakarā ar tautas nobalsošanu, jāsedz šīm iestādēm. Centrālā vēlēšanu komisija sedz izdevumus par papīri un drukas darbiem.

 

 

Latvijas Satversmes sapulces

1922.g. 4. aprīļa kopsēdē pieņemtais

Sodu likums par Saeimas un pašvaldības iestāžu vēlēšanu un tautas nobalsošanas brīvības un pareizības un Saeimas darbības traucēšanu

  1. Kas ar draudiem, varas darbiem pret personu vai ar amata varas ļaunprātīgu lietošanu kavē vēlētāju vai balsotāju brīvi izlietot vēlēšanu vai balsošanas tiesības, sodāms -

                        ar ieslodzīšanu cietumā uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

Ja šo noziegumu ir izdarījušas vairākas personas kopīgi vai valsts un pašvaldības iestāžu darbinieki, izpildot savus pienākumus pie vēlēšanu vai tautas nobalsošanas pārraudzības vai vadīšanas, tad vainīgais sodāms

                        ar ieslodzīšanu cietumā.

Ja vainīgam ir valsts dienesta tiesības un noziegums izdarīts amatu izpildot, tad tiesa bez cietuma soda var nospriest arī vēl atlaišanu no dienesta. 

  1. Kas ar nemieriem vai satiksmes pārtraukšanu kavē vēlētāju vai balsotāju daļu izlietot viņas vēlēšanu vai balsošanas tiesības, sodāms

                        ar ieslodzīšanu pārmācības namā.

Mēģinājums sodams.

  1. Kas ar pacienāšanu, dāvanām vai personīga labuma solījumiem piedabū vēlētāju vai balsotāju, ka viņš ir ar mieru vēlēt vai nodot balsisev vai citai personai par labu vai atturēties no vēlēšanas vai balsošanas, sodāms

                        ar ieslodzīšanu cietumā uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

  1. Kas vēlētāju vai balsotāju uzcienā vai piesola viņam personīgus labumus ar nolūku piedabūt viņu vēlēt vai nodot balsi par labu sev vai citai personai vai atturēties no vēlēšanas vai balsošanas, sodāms

                        ar arestu.

  1. Ja baznīcas amata persona vai arī cita persona ar viņas piekrišanu pa dievkalpošanas laiku vai tieši pēc tam Dieva namā vai citā šim nolūkam noliktā vietā, mēģina ar runu vai rakstu izplatīšanu vai citādā ceļā atstāt iespaidu uz vēlēšanām vai tautas nobalsošanu, sodāms

                        ar ieslodzīšanu cietumā uz laiku, ne ilgāku par sešiem mēnešiem.

  1. Kas ar draudiem, varas darbiem pret personu, amata varas ļaunprātīgu lietošanu, telpu bojāšanu, gaisa mākslīgu maitāšanu vai apgaismošanas ietaises bojāšanu traucē vēlēšanu vai tautas nobalsošanas nolūkos sasauktu sapulci, vēlēšanu vai balsošanas komisijas darbību, ja par padarīto nedraud lielāks sods, sodāms

                        ar ieslodzīšanu pārmācības namā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.

Ja šo noziegumu izdarījušas vairākas apbruņotas personas kopīgi, tad vainīgais sodams.

  1. Kas noņem, saplēš, apklāj, sagroza vai citādi sabojā atklāti izliktus vēlēšanu vai tautas nobalsošanu uzsaukumus, paziņojumus vai sarakstus, vai mudina uz šo pārkāpumu, sodams

                        ar arestu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem.

  1. Kas vēlē vai nodod savu balsi, zinādams ka viņam uz to nav tiesības vai ka viņš šīs tiesības ir zaudējis, sodams

                        ar cietumu uz laiku, ne ilgāku par trim mēnešiem.

Ar to pašu sodu sodams kas vēlē vai nodod balsi vairāk kā vienu reizi, vai citas personas vietā.

Mēģinājums sodams.

  1. Kas ar nolūku pielaiž nepareizības, saņemot vai saskaitot balsis, sodams

                        ar ieslodzīšanu pārmācības namā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.

  1. Kas nolaupa vai ar nolūku samaitā vēlētāju vai balsotāju sarakstus, vēlēšanu vai balsošanas zīmes, protokolus, paziņojumus vai aktis, izdara tanīs viltojumus vai izplata viltotas vēlēšanu vai balsošanu zīmes, vai kandidātu sarakstus, sodams

                        ar ieslodzīšanu pārmācības namā uz laiku, ne ilgāku par trim gadiem.

Ja nolaupa vai ar nolūku samaitā vēlētāju vai balsotāju sarakstus, vēlēšanu vai balsošanas zīmes, protokolus, paziņojumus vai aktis vairākas apbruņotas personas kopīgi, tad vainīgais sodams

                        ar ieslodzīšanu pārmācības namā.

  1. Iepriekšējos pantos (1.-10.p.p.) minētos gadījumos tiesa bez soda piespriešanas vainīgam var atņemt vēlēšanu un balss tiesības uz laiku, ne ilgāku par desmit gadiem.
  1. Kas ar draudiem, varas darbiem pret personu, vai ar amata varas ļaunprātīgu lietošanu traucē Saeimas locekli viņa pienākumu izpildīšanā, sodams

                        ar ieslodzīšanu pārmācības namā.

  1. Kas ar draudiem, varas darbiem, telpu bojāšanu, gaisa mākslīgu maitāšanu vai apgaismošanas ietaises bojāšanu traucē Saeimas darbību, sodams

                        ar ieslodzīšanu pārmācības namā.

Ja šo noziegumu izdara vairākas apbruņotas personas, tad vainīgais sodams

                        ar spaidu darbiem, uz laiku ne ilgāku par desmit gadiem.

 
 IEROBEŽOJUMI SKAIDROT SAEIMĀ IESNIEDZAMU LIKUMPROJEKTU, 
 JA TO IR REĢISTRĒJUSI CENTRĀLĀ VĒLĒŠANU KOMISIJA 
(uz Saeimas kancelejā reģistrētiem likumprojektiem ierobežojumi neattiecas)
IZRAKSTS
 
Likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”
VI nodaļa
Aģitācija pirms tautas nobalsošanas, aģitācija par likumu ierosināšanu un aģitācija par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu

27.pants. (1) (..) aģitācija par likuma ierosināšanu (..) šā likuma izpratnē ir organizēts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, pasākums vai darbība, ja tā ietver (..) tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties vai nepiedalīties (..) parakstu vākšanā par likuma ierosināšanu.
(2) (..) Par likuma ierosināšanu notiekošās aģitācijas periods šā likuma izpratnē ir laika posms no dienas, kad Centrālā vēlēšanu komisija paziņo par likumprojekta reģistrēšanu, līdz parakstu vākšanas pēdējai dienai.
28.pants. (1) (..) aģitāciju par likuma ierosināšanu (..) ir tiesīga veikt ikviena fiziskā persona, juridiskā persona, reģistrēta jebkuru šādu personu apvienība un iniciatīvas grupa (turpmāk — aģitācijas veicējs).
(2) (..) aģitāciju par likuma ierosināšanu (..) aizliegts veikt valstij, citai atvasinātai publiskai personai, vēlēšanu komisijas loceklim, kā arī kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij (..).
[atvasināta publiska persona — pašvaldība vai cita ar likumu izveidota publiska persona, kurai piešķirta autonoma kompetence, t.sk. veidot un apstiprināt savu budžetu].
29.pants. (2) (..) aģitācija par likuma ierosināšanu ir aizliegta šā likuma 7.panta otrajā daļā minētajās vietās, balsošanas telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas balsošanas iecirknis.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)
30.pants. (1) (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) raidījumus nedrīkst reklāmu veidā ietvert elektronisko plašsaziņas līdzekļu ziņu raidījumos.
(3) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nedrīkst rediģēt, montēt vai citādi pārveidot (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) ierosināšanu raidījumus un materiālus bez to personu piekrišanas, kuras šajos raidījumos piedalās. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi neatbild par iepriekš sagatavotajos un tiem iesniegtajos aģitācijas materiālos iekļauto ziņu patiesumu.
(4) Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas nodrošina ārvalstu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu retranslāciju Latvijā, (..) paredz noteikumu, ka (..) Latvijā retranslējamās programmās nedrīkst iekļaut (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) materiālus.
(5) Šā likuma noteikumi neattiecas uz faktu izklāstu ziņu pārraidēs un tiešajās reportāžās.
31.pants. (1) Pirms vai uzreiz pēc (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) radio un televīzijas — programmā vai raidījumā, kā arī preses izdevumā, internetā vai publiskā vietā attiecīgā materiāla ietvaros norādāms aģitācijas apmaksātājs.
(11) Izplatot biļetenus, grāmatas, skrejlapas un citus iespiedtehnikā izgatavotus aģitācijas izdevumus, kas nav preses izdevumi, izdevumā skaidri un nepārprotami norādāms, ka tā ir aģitācija (..) par likuma ierosināšanu (..), kurš aģitācijas veicējs šo aģitāciju apmaksājis un kāda ir šā izdevuma tirāža.
(2) Ja (..) par (..) 27.panta pirmajā daļā minēto aģitāciju ir saņemta samaksa, bet aģitācijas apmaksātājs (..) nav norādīts, tā uzskatāma par slēpto aģitāciju.
Par samaksu šā likuma izpratnē uzskatāma jebkāda atlīdzība, tai skaitā jebkuri mantiski labumi, pakalpojumi, tiesību nodošana, atbrīvošana no pienākuma, atteikšanās no kādām tiesībām par labu citai personai u.c.
(3) Slēptā aģitācija (..) par likuma ierosināšanu (..) ierosināšanu ir aizliegta.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)
32.pants. (1) (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) materiālu izvietošanai publiskās vietās piemērojami Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 21., 22. un 22.1 panta noteikumi, ciktāl tie attiecināmi uz aģitāciju (..) par likuma ierosināšanu.
(3) Aģitācijas veicējs atbild par to, lai aģitācijas materiāli tiktu novākti attiecīgās pašvaldības noteiktajā kārtībā.
(4) Šā panta pirmās un trešās daļas noteikumi nav attiecināmi uz gadījumiem, kad aģitācija (..) aģitācija par likuma ierosināšanu (..) tiek īstenota aģitācijas veicēja organizēta svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākuma ietvaros. (..)
(5) Valstij un atvasinātām publiskām personām ir aizliegts radīt īpašas priekšrocības vai ierobežojumus kādam aģitācijas veicējam (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu (..) materiālu izvietošanā publiskās vietās.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)
33.pants. (1) Ēku telpās, kurās atrodas valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības, (..) aizliegts izvietot un izplatīt aģitācijas (..) par likuma ierosināšanu (..) materiālus.
(3) Valsts un atvasinātu publisku personu institūcijas un kapitālsabiedrības (..) var aģitācijas veicējam piešķirt telpas, kur rīkot tikšanās ar balsotājiem, bez maksas vai par maksu, kas nepārsniedz šo telpu uzturēšanas faktiskos izdevumus, ja vien ar tādiem pašiem noteikumiem tiek nodrošināta iespēja arī citām personām izmantot šīs telpas, lai tiktos ar balsotājiem.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2019. likumu, kas stājas spēkā 19.03.2019.)
34.pants. (1) Fiziskā persona, juridiskā persona (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz (..) mēneša vidējo bruto darba samaksu, (..) piemērojot koeficientu 0,00007, un aprēķināta uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās. Šis ierobežojums neattiecas uz šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
[naudas izteiksmē - 6 centi]
(2) Iniciatīvas grupa (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu (..) izdevumiem drīkst izlietot summu, kas nepārsniedz (..) mēneša vidējo bruto darba samaksu, (..) piemērojot koeficientu 0,00007, un aprēķināta uz katru vēlētāju iepriekšējās Saeimas vēlēšanās.
(4) Atsevišķa (..) iniciatīvas grupas biedra iztērētie līdzekļi (..) individuālai aģitācijai par likuma ierosināšanu (..) tiek ieskaitīti attiecīgās iniciatīvas grupas aģitācijas izdevumos.
(5) (..) līdzekļus, ko persona drīkst izmantot aģitācijai, veido attiecīgās personas izdevumi (..) par likuma ierosināšanu (..) :
1) reklāmas izvietošanu:
a) (..) televīzijas - programmās un raidījumos,
b) (..) radio - programmās un raidījumos,
e) (..) periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un plaši izplatīti visā valsts teritorijā,
f) (..) periodiskajos izdevumos, kuri tiek sagatavoti iespiedtehnikā un kuru tirāžas lielākā daļa tiek izplatīta vienas republikas pilsētas vai novada teritorijā,
g) internetā, izņemot politiskās partijas, politisko partiju apvienības un iniciatīvas grupas mājaslapu,
h) telpās un publiskās vietās (laukumos, skvēros, ielās, uz tiltiem un citās tamlīdzīgās vietās) neatkarīgi no īpašuma piederības;
2) pasta (arī elektroniskā pasta) pakalpojumu izmantošanu (..) aģitācijas par likuma ierosināšanu materiālu (..) nosūtīšanai;
3) labdarības pasākumu finansēšanu un sponsorēšanu, izmaksājot pabalstus un izdarot dāvinājumus (ziedojumus).
(6) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs katru gadu savā mājaslapā internetā publicē informatīvu paziņojumu, kurā norāda šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto summu, kādu drīkst izlietot uz vienu balsotāju aģitācijai pirms tautas nobalsošanas, aģitācijai par likuma ierosināšanu vai aģitācijai par Saeimas atsaukšanas ierosināšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)
35.pants. (1) Ja aģitāciju (..) par likuma ierosināšanu veic politiskā partija (..) tā aģitācijai (..) par likuma ierosināšanu (..) kopā drīkst izlietot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Saeimas vēlēšanām noteikto izdevumu apmēru.
(5) Aģitāciju (..) par likuma ierosināšanu (..) nedrīkst finansēt no līdzekļiem, kas:
2) iegūti no anonīma maksātāja.
Par anonīmu maksātāju uzskatāma persona, kura nav konstatējama (nav norādīts fiziskās personas vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta vai juridiskās personas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese); 
 
/../
 
7. pants. (1) Centrālā vēlēšanu komisija nosaka trīsdesmit dienu termiņu, kad parakstu vākšanas lapas, kurās vēlētāji var parakstīties, ir pieejamas katras republikas pilsētas vai novada domes noteiktajās vietās. Šīs dienas nosakāmas pēc kārtas, neietverot termiņā dienas, kad notiek Saeimas vēlēšanas, Eiropas Parlamenta vēlēšanas, republikas pilsētas vai novada domes vēlēšanas vai tautas nobalsošana un kad parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai netiek pieļauta.
(2) Vietas, kurās vēlētāji var parakstīties, iekārtojamas katrā republikas pilsētā vai novadā ar tādu aprēķinu, lai uz 10 000 vēlētāju būtu vismaz viena vieta, kur vēlētāji var parakstīties.
(3) (Izslēgta ar 08.11.2012. likumu)
(4) Ne vēlāk kā trīs dienas pirms šā panta pirmajā daļā noteiktā parakstu vākšanas termiņa sākuma republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijas nosaka savu darba laiku, kad vēlētāji attiecīgās domes noteiktajās vietās varēs parakstīties parakstu vākšanas lapās. Darba laiks nosakāms ne īsāks kā četras stundas dienā, turklāt arī sestdienās, svētdienās un svētku dienās.
(5) Attiecīgā dome nodrošina, lai paziņojumi par parakstu vākšanas vietām un laiku tiktu izlikti pie attiecīgās domes ēkas (vai informācijas sniegšanas vietā) un parakstu vākšanas vietās, kā arī tiktu publicēti pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā.
(6) Vēlētāji, kuri parakstu vākšanas laikā uzturas ārvalstīs, var parakstīties parakstu vākšanas lapās Latvijas Republikas vēstniecībās, ģenerālkonsulātos un konsulātos. Parakstu vākšanas vietas un laiku nosaka attiecīgās pārstāvniecības vadītājs.
 
 
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!