Aicinām sniegt ieteikumus pilnveidot tekstu!

INFORMĀCIJA PAR ATKĀPĒM NO SATVERSMES

Apturiet maldību, ar kādu sagroza Satversmes jēdzienus:  

Nepareizi samainīti ir vēlētāju tiesība iesniegt Saeimā likumprojektus (Satversmes 5. nodaļa “Likumdošana”, iesniedz 1/10 vēlētāju – 65.pants) uz atšķirīgu, cita satura priekšmetu - partiju cīņu par deputātu 100 vietām (Satversmes 2. nodaļa “Saeima”).

Sagrozīšanas sekas: drakoniski ierobežojumi un sodi vēlētājiem, par Satversmes 65. panta tiesības iesniegt likumprojektu lietošanu – vēlētāju (!) virzītu likumprojektu reģistrē CVK, reģistrētu likumprojektu maldīgi uzskata par priekšvēlēšanu aģitāciju, paredz to sodīt.

Neplāno ierobežot to likumprojektu popularizēšanu, kuru veic partijas. (Jo - neparedz Satversmes 65. pants partijām tiesību iesniegt Saeimā likumprojektus (!!) Nereģistrē partijas savus likumprojektus CVK. Izmanto partijas aplinkus ceļu). No vēlētāju naudas (nodokļiem) apmaksā Saeima partiju darbību. Vēlētājus ierobežo, nereģistrēta partiju darbība tiek veicināta.

Praktisks piemērs:

Ja atverat valsts oficiālo dokumentu portālu Latvija.lv sadaļā latvija.lv/pv -kurā paraksta vēlētāji likumprojektus iesniegšanai Saeimā Satversmes 65. panta kārtībā- būs redzami divi CVK reģistrēti likumprojekti. Meklēsiet anotāciju, lai uzzinātu vairāk. Anotācija nav publicēta. Portāls nepublicē vienkārša iemesla dēļ – ir aizliegts publicēt skaidrojumu (!!) 

 

Aizliegums publicēt likumprojekta anotāciju ir ieviests aizšifrēti, neuzkrītoši, ar likuma 08.11.2012. grozījumiem:

“28.pants. (2) ..aģitāciju par likuma ierosināšanu (..) aizliegts veikt kapitālsabiedrībai, kurā vairāk nekā viens procents kapitāla daļu (akciju) pieder valstij”.

27.pants. (1) ..aģitācija par likuma ierosināšanu (..) ietver (..)  tiešu vai netiešu aicinājumu piedalīties vai nepiedalīties (..) parakstu vākšanā par likuma ierosināšanu.”

Reti kurš Latvijā būs dzirdējis, ka valdība ir izveidojusi vietni likumprojektu iesniegšanai Saeimā. Noklusēšanas metode vienkārša: budžeta komisija konsekventi nepiešķir naudu Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Negrozot Satversmi, ar blakus lēmumiem ierobežota informācija par Satversmes 65. pantu.

Iesakņojies nepareizs uzskats: jāierobežo visu, kur lasāmi vārdi: “Centrālā vēlēšanu komisija”.

Ir absurds vēlētājus (valsts suverēno varu) nolikt sacensties ar vēlētāju priekšstāvjiem Saeimā

Var celties šāds absurds no pārpratuma vai nepareiza skaidrojuma, kas nelasot ir tiražēts tālāk. Maldība ir bijusi ilgstoša. Zemāk sniegti punkti, kritēriji pēc kuriem meklēt kļūdu iemeslu.

Šķiet, ātri saskatīs kļūdas ar sistēmu projektēšanu saistīti inženieri u.c. Arī Satversme ir  veidota kā vienota sistēma, kurā likti pakāpiens uz pakāpiena, kuri cits citu papildina. Juristi ieraudzīs tiesību principus, no kuriem pārkāpjot vienu principu raisās nākamā pricipa pārkāpums.  

Maldība ir novēršama steidzami, kamēr nepareizības nav paguvušas nožņaugt Latvijas valsti.

Šis teksts ir papildināms, pašlaik ir kā apsvērumu kopa un projekts pilnveidošanai.

Nevar dēvēt vēlētāju veiktu rīcību Satversmes izpildē par partiju priekšvēlēsanu aģitāciju, jo -  rakstīts Satversmē ir citādi. Ir spēkā neesošs jebkurš dokuments, kas ir pretrunā Satversmei !

Satversmē nav minētas partijas!

Valsts dibinātāji ir noteikuši citādi: likumus Latvijā lemj Saeima un tauta! Abi kopā!

Var iesniegt Saeimā likumprojektus prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, pieci deputāti vai 1/10 vēlētāju. (64.-65.panti). Nav šajā uzskaitījumā partiju!

Latvijā darbojas simtgadīga Satversme, viena no senākajām Eiropā. Tā paredz unikālu kārtību- savu suverēno varu vēlētāji nodrošina ar dalību divos atšķirīgos procesos:

1. a) norīkojot priekšstāvjus Saeimā [notiek vēlēšanas reizi trijos gados];
2. b) ikdienā piedaloties likumdošanā- ierosina likumus Saeimā un apstiprina savu priekšstāvju pieņemtos likumus vai atceļ tos.

Līdzīgi tas notiek jebkurā uzņēmumā – īpašnieks norīko pilnvarnieku, tas rīkojas pats, bet pilnvarnieka lēmumus apstiprina uzņēmuma īpašnieks – īpašniekam pieder gala vārds.

Grāmatās lasām, ka valsts dibinātāji ir bijuši cilvēki ar pieredzi uzņēmējdarbībā. Pēc stenogrammām, runāts par mērķi veidot saimniecisko uzplaukumu tautas labumam. Šī mērķa īstenošanai pielāgots attiecību modelis, kāds parasti nesis attīstību samniecībā: īpašnieka uzdevumi, pārraudzība un īpašnieka gala vārds.

 Suverēnās varas interešu pārstāvis likumdošanā ir valsts prezidents, kurš aptur likumus.

Šāds modelis: tauta pati piedalās likumdošanā un apstiprina likumus ir noteikts Latvijā. Tautas nobalsošanas apstiprinot likumus ir likumdošanas procesa sastāvdaļa ! Ar šo niansi tautas tautas nobalsošanas Latvijā atšķiras no konsultatīvajiem referendumiem citās valstīs.

Tendencē pārkārtot Latviju pēc ārvalstu parauga daudzi neieskatās mūsu pašu vēsturē.

Prasība pēc priekšstāvju atbildības, un iespēja lemt pašiem ir sena tradīcija.

Šogad aprit 30 gadi, kā 1989. gada 10. decembrī  notika pašvaldību vēlēšanas, pirmās brīvās pēc 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma. Pašvaldību modelis ir pārmantots no Kurzemes-Zemgales hercogistes un zviedru pārvaldītās Vidzemes, ar korekcijām 1866. gada likumā par Baltijas guberņu pašvaldībām. Priekšstāvjus ievēlēja tieši, bez partiju starpniecības.

Vēturiskā atcere ir iespēja vērtēt un salīdzināt, kurš modelis ir ātrāk nesis attīstību.

Šī atgādinājums ir atsevišķa raksta tēma. Šodien runa ir par nepieciešamību apturēt atsķirīgu jēdzienu “likumdošana” un “vēlēšanas” samainīšanu, un priekšvēlēsanu aģitācijas absurdu attiecināšanu uz likumdošanas procedūru. Konkrēti – nepareizi gatavo sodus par Satversmes 65. panta tiesību lietojumu vēlētājiem iesniedzot likumprojektus Saeimā.

Priekšvēlēšanu aģitācija ir vērsta uz amatu iegūšanu.

No ievēlēšanas amatos patiesā labuma guvēji ir partijas. Iegūst gan tiešu finansējumu, gan ietekmi pār nodokļu maksātāju naudas, valsts koncesiju sadali.

Deputātu amati un vēlēšanas ir īsam brīdim. Uz deputātu amatiem pretendē mazskaitlīgs loks.

Ir saprotami kritēriji attiecināt priekšvēlēsanu aģitāciju uz šo personu loku.

Turpretī, atšķirībā no ievēlēšanas amatos, likumdošanas procesā valsts likumi tiek pieņemti ilgiem gadiem. Tieši vai netieši likumu prasības skar vai varēs skart jebkuru cilvēku, plašu loku. Arī tos, kuri vēl piedzims nākotnē. Katra pilsoņa pienākums ir rūpēties, lai tiek izpildīti Latvijas valsts mērķi -tautas pastāvēšana, labklājība u.c.-, kas ir ierakstīti Satversmē. Valsts mērķu izpildei ir piešķīrusi Satversme vēlētājiem tiesību ierosināt likumus, apstiprināt tos vai atcelt. Teikt gala vārdu, kā rūpīgam saimniekam pieklājas. Likumdošana ir ne vien tiesība, bet arī vēlētāju pienākums. (2.pants. Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai).

Par pienākumu izpildi nevar radīt nelabvēlīgas sekas. Nevar uzlikt sodus par Satversmē paredzētu dalību likumdošanas procesā. Nevar pārsaukt Satversmē paredzētu likumdošanas procesu par priekšvēlēsanu aģitāciju.

Steidzamības kārtībā  2012. gada 8. novembrī deputātu grupa nepareizi grozīja likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Paviršība ir grozīt likumu ar nosaukumu, kurš vairs neeksistē. (No 10.10.2012. bija stājies spēkā cita nosaukuma likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīva”. Grozījumu projektu iesniedza 11.10.2012.. jautājums, kāpēc nepareizu tekstu neatdeva atpakaļ iesniedzējiem pārstrādāt?).

Centrālā nepareizība ir apturēt Satversmes 65. panta darbību (tiesība 1/10 vēlētāju iesniegt likumprojektus Saeimā) bez ierosināta likumprojekta  grozīt Satversmi, un bez grozījumu nodošanas apstiprināt tautas nobalsošanā. Pagājuši 7 gadi. Vairs ne reizes prezidents nav apturējis nepareizus likumus, aicinot vēlētājus lemt atbilstoši Satversmes 5.nodaļai “Likumdošana”. Secināms, negrozot Satversmi, sašaurināta arī prezidenta amata funkcija kontrolēt likumdošanu. Ja atceramies, agrāk V.Vīķea-Freibergas prezidentūras laikā pilsoņi tika aicināti piedalīties likumdošanā, apstiprināt vai atcelt likumus.

Bieži uzdod jautājumu: kas tie ir par etapiem Centrālās vēlēsanu komisijas pārraudzībā, kuros ir savācami 155 tūkstoši parakstu, un kas bija agrāk 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, pēc kuru iesniegšanas CVK atvēra vēlēšanu iecirkņus, visa Latvija zināja un katrs varēja iet izteikt savu viedokli. Kad tika grozīti šie skaitļi, un kas tos grozīja?  Kāpēc 155 tūkstošu vēlētāju parakstīts likumprojekts jānes skatīt Saeimā, bet nevar uzreiz notikt tautas nobalsošana.

Šie jautājumi par Satversmē garantēto tiesību izpildi, kuri interesē katru vēlētāju, netiek skaidroti presē kopš 2012. gada. Saeimas administrācija  nepilda Satversmes tiesas 12.02.2014 spriedumu, ar kuru uzlikts Saeimai pienākums novērst škēršļus, ja apgrūtinoša izrādīsies Saeimas 08.11.2012. prasība vēlētājiem PAŠIEM savākt 154 868 parakstus likumprojekta iesniegšanai Saeimā,

(Deputātu grupa, kura pieprasīja ierobežot vēlētāju tiesības, motivēja, ka valsts budžets tādējādi ekonomēšot 0,5 milj. latus [0,7 milj. euro], kurus maksāšot vēlētāji paši turpmāk no savas kabatas. Argumentu par naudas ekonomiju dara neskaidru fakts, ka liedzot valsts atbalstu vēlētājiem, vienlaikus Saeima nostiprināja valsts finansējumu partijām, no 2012. gada).

Satversmes praktiskā izpilde, vēlētāju tiesības piedalīties likumdošanā ir kļuvusi “tabu” tēma, it kā runa būtu par valsts noslēpumu. Ar Satversmes jēdzienu sagrozījumu, nodēvējot likumdošanas procedūru par priekšvēlēšanu aģitāciju, ir iedarbināts aizliegums publicēt skaidrojumus par Satversmes 65.pantu. Jo ir sākta Satversmes 65.pantā paredzēta likumdošanas procedūra Centrālās vēlēšanu komisijas pārraudzībā. – Notiek vēlētāju rosināta  likumprojekta parakstīšana iesniegšanai Saeimā, atcelt 08.11.2012. grozījumus, kuri ieviesa absurdu, ka Saeimā iesniedzamo likumprojektu skaidrošana – ja to dara vēlētāji Satversmē paredzētā kārtībā, esot priekšvēlēšanu aģitācija. Kurai uzliekami apgrūtinājumi un sodi.

Vēlētāji (suverēnā vara) tiek ierobežoti, turpretī partjām nav nekādu ierobežojumu medijos  popularizēt Saeimā iesniedzamus likumprojektus.

Šeit īsumā, Satversmē paredzēto procedūtu apraksts. Citādā griezumā atkārtojums no augstāk minētā.

Latvijā ir saglabājusies īpatnēja kārtība, kas atšķiras no citām valstīn –  vēlētāji var paši piedalīties likumdošanā, katrs var personiski ar savu balsi ietekmēt likuma pieņemšanu.

Ievērojot, ka ir 1,5 milj. pilsoņu, un lielais skaits prasa sabalansēt procedūras, Valsts dibinātāji ir noteikuši sekojošu kārtību:

1) visus likuprojektus iesniedz Saeimā. Tai ir padomnieku štats, kas palīdz gatavot dokumentus. Saeima diskutē, uzklausa iebildes un balsojot pieņem likumu.

2) otrais etaps: Saemas pieņemtos likumus (visus) apstiprina vai atceļ tautas nobalsošanā - ja šo likumu apstiprināt tautas nobalsošanā prasa 1/10 vēlētāju (154 868 pilsoņi). Tautas nobalsošana notiek ar biļeteniem iecirkņos, kurus atver Centrālā vēlēsanu komisija sadarbībā ar pašvaldībām – līdzīgi kā vēlēšanās.

3) sagatavošana: lai tiktu izsludināta tautas nobalsošana par likumu, Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina sākuma etapu – pieprasījuma 1/10 vēlētāju (154 868)  savākšanu.

Ja CVK noteiktajā termiņā 1/10 vēlētāju neatsaucas, pieprasījumam nav 154 868  parakstu, tautas nobalsošana par likuma apstiprināšanu netiek rīkota.

4) Centrālā vēlēšanu komisija uzsāk sākuma etapu: parakstu vākšanu 1/10 vēlētāju parakstītam tautas nobalsošanas pieprasījumam, ja to ierosina

1.  a) Valsts prezidents, paziņojot CVK par apturētu likuma
2.  b) vēlētāji, iesniedzot pieprasījumu CVK ar 10 tūkst. parakstu.

                                 (Satversmes sapulce 1922. gadā noteica vienu tūkstoti parakstu)

5-a) sākuma iniciatīva - Valsts prezidenta lēmums apturēt likumu – ir

1.  a) paša prezidenta izvēle, likumā saskatot nepareizības (parastā prakse – ieintersētie pilsoņi lūdz prezidentu, brīvā formā)
2.  b) prezidenta pienākums, ja apturēt likumu prasa 1/3 deputātu

5-b) sākuma iniciatīva – vēlētāju iesniegums CVK ar 10 tūkstošu pilsoņu parakstiem, pēc kādas no pilsoņu grupām inicatīvas, paraksti apliecināmi pie notāra vai bāriņtiesā. Noteikums – 10 tūkst. parakstu savācami 1 gada laikā.

Vēlētāju rosinātam likumprojektam ir atšķirīga nianse – ja tiek CVK pāraudzībā savākti prasītie 154 868 parakstu, tad netiek rosināta tautas nobalsošana – kā gadījumos ja valsts prezidents apturējis likumu, kad parakstu skaita savākšanai uzreiz seko tautas nobalsošana. Atšķirība – jau ir bijis Saeimas balsojums, ir pieņems likums kuru tagad apstiprinās vēlētāji.

Vēlētāju rosināts likumprojektu, ar 154 868 parakstiem, tiek iesniegts Saeimā – jo notiek  Satversmes 65. panta procedūra, kura paredz likumprojektu iesniegt Saeimā. Likumdosanas procesa neatņemama sastāvdaļa ir skatīšana un balsošana par likumu Saeimā.

Diskusijas, uzskatu cīņa parlamentā ir demokrātijas  stūrakmens. Civilizētā sabiedrībā nerisina uzskatu strīdus dūru cīņās ielās, nenotiek cīkstiņš līdzīgi bandu cīņai par ietekmi, kura grupa pārspēs varmācībā otru grupu. Uzskatu atšķirības un strīdi tiek izdiskutēti parlamentā. Sarunu ceļā gupas var panākt izlīgumu. Tas ir ilgs process, bet tas atmaksājas: uzskatu pretinieki vienoties par variantu, kas apmierina visas puses. Iestājas sabiedrībā miers, kas nes saimniecisku uzplaukumu. Parlaments diskusijās var nākt pie secinājuma bneatbalstīt likumu.

           Parlamenta lēmumu nodod apstiprināsanai. Latvijas gadījumā galīgais likuma apstiprinātājs ir tauta.

Savāktie 154 868 parakstu ir “aizturētais pieprasījums” rīkot tautas nobalsošanu. Satversme paredz, ka tautas nobalsošanā apstiprina vai noraida Saeimas lēmumu. Ja Saeima pieņem likumprojektu, tad ierosinātāju prasījums ir apmierināts, un atkrīt vajadzība rīkot tautas nobalsošanas par šo likumu. Citu uzskatu piekritējiem bija iespēja izspēja izteikt argumentus Saeimā. Piemērs – 2000. gadā 307 tūkstošu vēlētāju parakstīts likumprojekts noteikt Latvenergo par neprivatizējamu. Saeima atbalstīja likumprojektu. Tautas nobalsošanu nebija jārīko.

Ja Saeima noraida vēlētāju iesniegtu likumprojektu, šajā brīdī sāk darboties  “aizturētais pieprasījums” rīkot tautas nobalsošanu, un CVK uzreiz rīko tautas nobalsošanu par šo likumu.

Tikai Satversmes grozīšanai ir augsta, grūti izpildāma prasība, lai “par” grozījumiem nobalso puse no visiem Latvijas vēlētājiem. Ikdienai nepieciešamos parastos likumus var izlemt mazāks piedalījušos skaits. Tas piesaistīts pēdējās Saeimas vēlēsanām. Ja partijas Saeimā zaudē vēlētāju uzticību un mazāks skaits vēlētāju piedalījās Saeimas vēlēsanās, attiecīgi samazinās tautas nobalsošanā nepieciešamais skaits likuma pieņemšanai.

Šāda norma ir saprātīga, jo atbilst principam, ka gala vārds ir vēlētājiem.

Tautas nobalsošanā likums ir pieņemts (2019.gadā), ja nobalso "par"  vismaz 211 279 pilsoņi, - pie kvoruma 422 557 pilsoņi (puse no Saeimas vēlēšanās piedalījušos skaita). Likumu iepriekš parakstījušie  154 868 pilsoņi  tiek uzskatīti kā nobalsojuši “Par”.

Procedūra ir visai sarežģīta un ilga. Praksē tā reti pielietota. Latvijas valsts 100 gadu vesturē par likumiem ir notikušas maz tautas nobalsošanu - pavisam 11 reizes (vidēji, reizi 10 gados). Bet procedūras esamība nostiprina stabilitāti.

Tiesība Satversmes 65. pantā – tiesības iesniegt likumprojektu Saeimā esamība, un iespējas esamībā izlemt tautas nobalsošanā citādi nekā lēmusi Saeimas koalīcija – nosacīti, ir tā “dzīvības stīga”, kura satur valsts demokrātisko iekārtu un uztur dzīvu Satversmes darbību.

Video skaidrojums:

http://spektrs.com/video/balsosana-2019-parakstisanai-atverts-likums-atjaunot-pilsonu-tiesibas-lemt-pasiem/     

Balsošana 2019: parakstīšanai atvērts likums- atjaunot pilsoņu tiesības lemt pašiem (16 min.)

Ļaudis bieži nesaprot, ka nepareizie likumi ir jāatceļ, lai saglabātu Latvijas valsti. Latvija ir mūsu mantojums, Dieva dāvana, kura ikvienam ir jāpieņem. Mūsu pienākums ir rūpēties un sargāt to, lai sekmētu tautas uzplaukumu.

   No 2019.gada 20. septembra ir atļāvusi Centrālā vēlēšanu komisija, un nodots vēlētāju parakstīšanai ir likums - kas atcels netaisnīgos 08.11.2012 grozījumus, kuri liedz tautai lemt par savu nākotni, bet rada priekšrocības atsevišķu personu grupām.    .

Valsts procedūra - likumprojekta parakstīšana CVK pārraudzībā - ir paredzēta Satversmē un ir pielīdzināta vēlēšanām.

Parakstīt likumu pilsoņi var: valsts dokumentu vietnē  www.latvija.lv/pv , vai klātienē visu 119 pašvaldību izpilddirekcijās (dzīvesvietas deklarēšanas nodaļās un visu pagastu pārvaldēs). Iespēja sniegta ierobežotu laiku - līdz 19.09.2020.

         Lai izprastu būtiskāko,  lūdzu iepazīties ar rakstu un pievienotajām atsaucēm:  ir atklājušies jauni fakti - kuru dēļ jārīkojas steidzami un jāaptur aplamības.

       Latvijā pašlaik tiek popularizēta nepareiza ideja likvidēt Satversmi (pieņemtu Satversmes sapulcē 1922.gada 15.februārī). – Bet likvidēt valsts pamatu Satversmi nozīmētu praktiski - arī pašas Latvijas valsts likvidāciju, un latviešu tautas bojāeju.

      Protams, darīts tas tiek ar viltu, jo atklāti neviens nesaka: ‘’latvieši, likvidējiet savu valsti, pašu rokām’’.

Mēģina iestāstīt, ka vajagot atteikties no savām tiesībām un zemes – kuras nākušas mantojumā no Latvijas valsts dibinātājiem, senākām paaudzēm !

Ļaudis bieži vairs nesaprot, kāpēc būtu jāsaglabā Latvijas valsts.

Drīz visu dzīvi  "vadīšot" informācijas tehnoloģijas (mākslīgais intelekts), nebūs vairs vietas politiķiem; varēšot katrs bezrūpīgi nedomāt, tikai jāpilda "mašīnas" rīkojumi. (Tomēr ne visi piekrīt, ka šis būtu īstais ceļš Latvijai: sestdien, 12. oktobrī plkst.18 Latvijas Radio1 raidījumā "Dienas notikumu apskats",  atreferēja VVF bažas par apdraudējumu latviešu pastāvēšanai, kas izskanēja starpvalstu konferencē Nacionālajā bibliotēkā). [skat. LR1 arhīvā 12.10.2019. pl.18 https: // lr1. lsm. lv/lv/lr/arhivs/?_ ]

    Satversmi lasījuši ir tikai 5% (!) iedzīvotāju – resp., nav lasījuši 95% iedzīvotāju. Pilsoņu vairums nezina, ko un kā ir noteikuši Latvijas valsts pamatlicēji. Tādējādi izdodas iestāstīt neesošas lietas. Latvijas Satversme nosaka veidot taisnīgu valsti, atzīst Dieva gribu. Paredz nodrošināt latviešu tautas uzplaukumu un pastāvēšanu cauri gadsimtiem.

Notikumu izklāsts:

    Pēc Zatlera lēmuma nr.2 notika jaunas vēlēšanas, visas partijas solīja pārmaiņas uz labu.

Tiklīdz sanāca 11. Saeima, uzreiz Valda Dombrovska ministru kabinets iesniedza 20.11.2011. likumprojektu nr.79-lp11 – ierosinot noteikt kārtību, kādā notiks Saeimas atlaišana izpildot Satversmes 14. pantu. ( 08.04.2009. Saeima grozīja Satversmi, tās 14. pantā ierakstīja papildu tiesību vēlētājiem atlaist Saeimu pirms termiņa. Saeimas uzdevumā ministru kabinets sagatavoja likuma projektu par kārtību kādā tautas nobalsošanā atlaiž Saeimu).

     Skatot šo likumprojektu nr.79-lp11 un spriežot kārtību kādā notiks Saeima atlaišana, diskusiju gaitā iesniedza pieci deputāti uz 2. lasījumu priekšlikumu, kurā maina likuma koncepciju un pagriež spriešanu no valdības ierosinātā uz citu – uzlikt ierobežojumus vēlētājiem, darīt praktiski neiespējamu Saeimas atlaišanu. (T.i. deklaratīva kļūtu Satversmes 14. panta tiesība, kuru paši deputāti pieņēmuši).

   Atkāpe. Ir atšķirīgas, it kā tuvas, bet tomēr nesavienojamas lietas:

"Saeimas ievēlēšana, atlaišana" atšķiras no "Likumdošana. Tautas suverēnā vara".

1) Deputātu sastāva komplektācija un vērtējums: ievēlēšana, atlaišana ir personāliju jautājums. Attiecas uz konkrētu personu loku, notiek ierobežoti laikā. Kārtību nosaka Satversmes 2. nodaļa "Saeima". Izmaiņas noformē ar lēmumu. Dokumentu "Lēmums" paraksta Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, vai cita persona. Lēmums nav likums. Likumu paraksta un izsludina Valsts prezidents.

2) Likumdošana, likumi nosaka ilglaicīgus principus un kārtību nekonkrētam, plašam personu lokam. Likumi skar un ietekmē, vai nākamībā varēs skart un ietekmēt jebkura pilsoņa un ģimenes intereses, arī to pilsoņu, kuri vēl tikai piedzims nākamībā un nomainīs tagad  esošo paaudzi. Tāpēc Satversmes sapulce ir noteikusi pilsoņu jeb tautas suverēnās varas kontroli pār likumdošanu:

Likumdošanas tiesība ir Saeimai un tautai (64.pants), neveselīgu konkurenci novērš "pirmās rokas pienākums" skatīt Saeimā visus likumu projektus, arī vēlētāju iesniegtos (65.pants), Saeimai ir pienākums nodot apstiprināt tautas nobalsošanā likumus (77.pants). Kontroli pār Saeimu veic prezidents kā tautas suverēnās varas interešu pārstāvis. Prezidents paraksta likumus un izsludina tos. Prezidents uzklausa iebildes, nepareizos likumus nodod otrreizējai caurlūkošanai vai aptur likumu un nodod izlemt tautai.

Tautas suverēnās varas interešu otrs palīgs un pārstāvis ir Centrālā vēlēšanu komisija.

(CVK tulko tautas gribu paralēli divās atšķirīgās jomās: 

1) personāliju izvēle amatiem;

1. b) likumdošana.)

Satversmes sapulce ir piešķīrusi Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu uzraudzīt Saeimu

1. a) deputātu atrašanos amatos;
2. b) nekavējoši izsludināt tautas nobalsošanu, ja Saeima noraida vēlētāju iesniegtu likumprojektu

 Secinājums: 

Praksē problēmas izraisa Prezidenta un Centrālās vēlēšanu komisijas atkarība –

kuriem Satversme sapulce ir uzdevusi uzraudzīt Saeimu un apturēt nepareizu Saeimas rīcību - atkarību no uzraugāmās Saeimas, kura ieceļ amatos un atceļ no amata savus uzraudzītājus Prezidentu un Centrālo vēlēšanu komisiju. 

Satversmes pieņemšanas laikā cilvēkiem bija morālās atbildības sajūta. Piemēram. Uzņēmumos ievēlot no sava vidus revidentu (kontrolētāju), dalībnieki apņēmās cienīt Revidentu un pakļauties Revidenta prasībām, arī nepatīkamām. Iespējami, līdzīgi Satversmes sapulce paļāvās ka deputāti var iecelt amatos savus kontrolētājus.

Risinājums (pirmais solis) - mainīt amatos iecelšanas kārtību.

Aktuālais nepareizību cēlonis: 1) iekšēja dokumenta - Saeimas Kārtības ruļla pacelšana pāri Satversmei 2) ignorance pret Kārtības rulli, normu nepildīšana un noklusēšana, vai otrādi - izmantošana "pēc vajadzības".

- manipulācija ar steidzamību

- dokumentu neizsniegšana iepazīties deputātiem 7 dienas iepriekš

- likumprojektu noraidīšana "pēc deguniem", nelasot,

- manipulācija kārtības rullī: atļauja savienot atšķirīgus likumu projektus - atļauja mainīt koncepciju, nepareizs tandēms: "Juridiskā komisija-Prezidijs"

- pretruna: Satversmes 65. pantā ir uzskaitīti pieci tiesīgie iesniegt likumprojektus Saeimā: prezidents, ministru kabinets, Saeimas komisijas, 5 deputāti, 1/10 vēlētāju. Satversme saka: ministru kabinets kopā. Kārtības rullī nepareizi paplašināts likumu grozījumu iesniedzēju loks.

Nepareiza ierobežojuma piemērs: ir likvidēta iespēja parakstīt ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem ierosinājumu LR konsulātos.

Katram pilsonim kurš vēlas atbalstīt (ierosināt) Satversmes 14. panta procedūru (Saeimas atlaišanu), ir jāpērk biļete atbraukt uz Latviju klātienē parakstīt ierosinājumu, vai klātienē noformēt e-parakstu, kas turpmāk ļautu attālinātu parakstīšanu. Ārvalstīs deklarēti kopskaitā 134 806  pilsoņi. Paredzami, šiem pilsoņiem būs jātērē papildu enerģija pārvarēt birokrātijas šķēršlus Latvijā. 

(Pirmais "-ej prom, tu neesi šeit piedeklarēts". [izpaužas iespēja birokrātiem neļaut, iespaidot gribas izpausmi]. Šo birokrātijas bremzi ietekmēt tautas gribas novērsa Satversmes sapulce ar atļauju - katrs pilsonis iet parakstīt tur kur ērtāk viņam, uzrādot tikai pasi vai citu dokumentu, bet nedarot pilsoni atkarīgu no birokrāta gribas kā tas vērtēs dokumentu. Sevi suverenā vara (pilsonis) deklarē pati, neprasot atļauju nevienam. Jo valstiskas darbības jēga ir cita: uzzināt suverēnā pilsoņa domas (domas ir pilsoņa īpašums) nevis veikt mantas pārejas darījumu -  dalīt mežus, graudus, naudu, koncesijas, arī intelekuālo īpašumu u.c. mantu, kura piederēja citam / valstij.  Ja būtu pretējais – notiktu mantojuma dalīšana, kur notāram svarīgi noskaidrot kurš no tēva vairākiem dēliem (Antons, Jānis, vai Miķelis) ir atnācis saņemt, ja testamentā tēvs noteicis izsniegt Miķelim. Tā ir smaga problēma, un liela iespējamība, ka birokrāti var traucēt savam darba devējam -pilsoņiem- izteikt suverēno gribu. Rezultātā saskaitītais daļas pilsoņu viedoklis atšķiras no reālās suverēnās gribas, kāda būtu saskaitīta – ja nekavētu izteikties visiem. Problēma saasinās, jo tiek likti birokrātiski škēršļi – birokrāti neļauj izteikties – 130 tūkstošiem Latvijas pilsoņu, kuri deklarējušies ārvalstīs. Ja nepielaiž 130 tūkst. pilsoņu izteikties (pie summas: kopskaitā vajag 155 tūkst parakstu), aritmētiski salīdzinot  redzams: rezultāts noteikti būtu citāds, ja Latvijas/Rīgas birokrātija ļautu izteikt viedokli Latvijas pilsoņiem kuri  izbraukušai darbā ārvalstīs.

Piemērs – visa 2019. gada laikā apliecinājusi Rīgas pašvaldība ir tikai 1 parakstu (VIENU !!) pilsoņa parakstu CVK reģistrētā procedūrā. Jādomā, ir jāuzņemas Rīgas domei atbildība. Satversmes tiesa 12.02.2014. spriedumā lietā nr.2013-05-01 ir noteikusi pienākumu sekot, lai netiek kavēta likumprojektu parakstīšana, kuru garantē Satversme.

Rīgas dome ir likvidējusi agrākās parakstu vietas izpilddirekcijās Brīvības gatvē 266, E.Smiļģa 46, Daugavpils 31. Vietā izveidota viena parakstu vieta Dzirciema 28, dzīvesvietas reģistrācija nodaļa. (bij. 6. slimnīcā). Neatbilst apmeklētāju pieejamības kritērijiem. Grūti atrodama, nav uzrakstu, izvietota ēkas 3 stāvā, trepes šauras. Rīgas dome nelikumīgi ir uzlikusi augstāku 1,43 eiro maksu par parakstu apliecināšanu, pārkāpjot Ministru kabineta noteikto maksimālo maksas robežu 1,42 eiro par paraksta apliecināšanu. Nav nodrošināta iespēja samaksāt skaidrā naudā, pašvaldība prasa apmaksu veikt ar bankas karti. Neapkalpo tos vēlētājus, kam nav konta bankā. Ekonomiskais stāvoklis daļai pilsoņu liedz iespēju uzturēt kontu bankā. Par to, ka pilsonis vēlas īstenot Satversmē 5. nodaļā “Likumdoošana” paredzēto likumprojekta iesniegšanu Saeimā, ir nepareizi no pašvaldības puses uzlikt pilsonim pienākumu maksāt lielu komisijas naudu bankām. Likums neuzliek pienākumu pašvaldībām ieturēt maksu par parakstu apliecināšanu likumprojektiem. Tieši pretēji, likums paredz pašvaldības  tiesības maksu samazināt vai atbrīvot no tās.

Satversme neparedz škirot pilsoņus pēc mantiskā stāvokļa un atkarībā no konta bankā esamības vai neesamības ierobežot garantētās Satversmē tiesības.

Ieviešot Latvijas Satversmi (pieņemta 15.02.1922.) darbībā, Satversme sapulce pieņēma 20.06.1922. gada “Likums par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kura pantā ir noteikts “14. Visi izdevumi, kuri vietējām pašvaldības iestādēm ceļas sakarā ar tautas nobalsošanu, jāsedz šīm iestādēm. Centrālā vēlēšanu komisija sedz izdevumus par papīri un drukas darbiem.”.

Nav pierādījumu, ka maksas iekasēšana no pilsoņiem par Satversmes 65. pantā paredzētu likumprojektu iesniegšanu Saeimā nestu būtiskus ieņēmumus pašvaldības budžetam. Ir redzams pretējais: maksas uzlikšana rada šķēršlus daļai pilsoņu īstenot Satversmē ierakstītās pamattiesības.

 Novēršot birokrātiskos škērļšus, būtu pareizi - pieņemt domes lēmumu neieturēt maksu par parakstu apliecināšanu likumprojektiem, kurus reģistrējusi Centrālā vēlēšanu komisija iesniegšanai Saeimā.

Ārvalstīs dzīvojošie pilsoņi ir piekritīgi Rīgas vēlēšanu apgabalam (Pēc CVK 19.10.2018. datiem: Rīgas vēlēšanu apgabalā  549 137 balsstiesīgie, no tiem: 134 806 ārvalstīs , bet 414 331 ir rīdzinieki. Uz visiem 549 137 vēlētājiem ir tikai viena parakstu vieta. Nepareizo apgrūtinājumu vēlētājiem ieviesēji negarantē, ka no ārzemēm atbraukušajiem izdosies parakstīt Satversmē paredzēto procedūru.  Arī valdības portālā latvija lv nav nodrošināta pakalpojuma nepārtraukta pieejamība.

Otrs apgrūtinājums: nesamērīgi īss termiņš. Nav iespējams mazapdzīvotā Latvijā, no kuras pilsoņiem daļa izbraukusi darbā ārvalstīs, savākt  īsā laikā 365 dienās bez valsts un pašvaldības atbalsta kopskaitā 154 868 apliecinātus parakstus (1/10 vēlētāju). Ap trešdaļai iedzīvotāju nav pieejas internetam. Parakstīt nevar arī balsstiesīgie pilsoņi, kuri uz laiku atrodas slimnīcās vai ieslodzījuma vietās.

Papildu apgrūtinājums: tehniskās problēmas valdības portālā. Darbības pārrāvumi iespējai parakstīt likumus, kura veicama ierobežotā termiņā, - padara uzliktos apgrūtinājumus par nepārvaramiem. 

[ ir pretruna starp politiķu reālo rīcību, kuri faktiski likvidē ārvalstīs dzīvojošiem LR pilsņiem iespēju ietekmēt norises Latvijā, no šo politiķu publiskām runām par ārvalstīs dzīvojošo LR pilsoņu svarīggo lomu demokrātijas attīstībai Latvijā ]

 (Satversmes sapulce paredzēja citādu iespēju. Lēmumu atlaist Saeimu paziņo Valsts prezidents, nekavējoši Centrālā vēlēšanu komisija atver iecirkņus kuros bez maksas vāc 1/10 parakstu lēmuma atbalstam, lai sāktu tautas nobalsošanas procedūru.)

Vienlaikus ierosinajumam  apgrūtināt Saeimas atlaišanu šie 5 deputāti ierosināja uzlikt apgrūtinājumu īstenot citas vēlētāju tiesības piedalīties likumdošanā, kuras nostiprinātas Satversmes citā nodaļā "Likumdošana" (nevis Satversmes nodaļā “Saeima”, kuras izpildei iesniegts likumprojekts nr.79-lp11) . Tās ir atšķirīgas lietas. Satversmes sapulce ir pamatlikumā noteikusi sekojoši:  "65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai (..) kā arī šinī Satversmē paredzētos gadījumos un kārtībā viena desmitā daļa vēlētāju".

Citiem vārdiem, gadījumi un kārtība ir tieši ierakstīti Satversmē, tāpēc nevar 5 deputāti ieviest citu kārtību pēc sava ieskata. Valsts dibinātāji neizslēdza iespēju grozīt Satversmi, taču tad jāvirza atsevišķs likumprojekts ar pamatojuma anotāciju, un likums apstiprināms tautas nobalsošanā.

     Uzsverams: Ministru kabinets iesniedza Saeimā likuma projektu par kārtību, kādā notiek Saeimas atlaišana. Bet deputāti samainīja šajā projektā lemšanas priekšmetu  otrādi, uz pavisam citu: sāka lemt, kā ierobežot vēlētāju tiesības. Bet to ministru kabinets netika ierosinājis !

Satversmes sapulce ir noteikusi vēlētāju tiesības par suverēnām: "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai" (27.05.1920. "Deklarācija par Latvijas valsti", publicēta "Valdības Vēstnesis" Nr.125, 07.06.1920.). Ja ierosina grozīt suverēnās tiesības, tad ir iesniedzams konkrēts, skaidri saprotams likumprojekts, kas tālāk apstiprināms tautas nobalsošanā (Satversmes 65., 77. panti).

Ir aizliegts deputātiem grozīt 2. lasījumā likumprojekta koncepciju, t.i., aizliegts rīkoties ar viltu. Nevar nākt ar vienu priekšlikumu, un pēkšņi  samainīt to uz citu. Tiesību pamatprincipi: Tiesības un pienākumi izpildāmi labā ticībā. Ar viltu panākti lēmumi ir spēkā nesoši no pieņemšanas brīža. (Civillikuma 1., 1415. panti).

     Tā laika presē (2012) nav sniegta informācija vēlētājiem - ka ir ierosinājusi valdība skatīt Saeimā likumu nr.79-lp11, kura jēga ir - kvalitātes uzlabojums pašas Saeimas darbā: vērtējuma atzīmi izliek vēlētāji  atsevišķi no vēlēšanām, Satversmes 14. panta kārtībā.

Labi strādājošu Saeimu neviens nerosinās atlaist - tāds arguments lasāms sēžu stenogrammās likumam "Grozījumi Latvijas Satversmē". (Pieņemts 08.04.2009., likumprojekta nr.1120-lp9 ). 

Tas tika noteikts kā vēlētāju papildu tiesība - vērtēt Saeimu ik dienas (ne tikai reizi četros gados vēlēšanās), un atlaist pirms termiņa Saeimu, ja tā nepilda solīto. Tiesība  ir ierakstīta Satversmē ar 08.04.2009. likumu, 86 deputāti balsoja "par". (Vairāk kā 2/3 trešdaļas deputātu kopskaita). Iepriekš notika tautas nobalsošana 02.08.2008., kurā par priekšlikumu piešķirt tautai tiesības atlaist Saeimu nobalsoja 608 847 vēlētāji (96,78 % balsot atnākušo).

Saeimas ārkārtas 21.07.2009. sēdes stenogrammā viena no deputātu frakcijām ierosina nostiprināt Saeimas Kārtības rullī jauniešu grupas iniciatīvas, kas ir izveidojusi www mana balss lv interneta vietni, kurā aicina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties valsts polirtikas veidošanā ar saukli: atveram Saeimu! Nodaļa "5-3 Kolektīvā iesnieguma izskatīšana" (panti 131-3, 131-4, 131-5) iekļauta Saeimas Kārtības rullī ar 19.01.2012. likumu.

[ Kārtības Rullis: „131.³ (1) Ne mazāk kā 10 000 Latvijas pilsoņu, kuri iesnieguma iesniegšanas dienā ir sasnieguši 16 gadu vecumu, ir tiesības iesniegt Saeimai kolektīvo iesniegumu“. – 16 gadu vecuma noteikšana padara nederīgu šo iesniegumu virzīt Satversmē paredzētiem likumprojektiem,  kurus var ierosināt balstiesīgie vēlētāja no 18 gadu vecuma.]

Ierosinājumu ierobežot Satversmes 65, panta tiesības netika iesnieguši ne Ministru kabinets, ne valsts prezidents, ne Saeimas deputātu komisijas - ierosinājumu ierobežot likumprojektu iesniegšanu Saeimā. Arī partiju kongresos nav diskutēts virzīt prasību - ierobežot vēlētāju tiesības.

 (Satversmes 65.pantā noteikts, ka likumprojektu iesniedzēji savā starpā visi ir vienlīdzīgi. Neviens nav pārāks par otru. Nav rakstīts Satversmē, ka būtu 5 deputāti "vienlīdzīgāki” par ministru kabinetu, Valsts prezidentu vai vēlētājiem. Turpretī ir noteikts Satversmes 18. pantā - deputāts pakļaujas Satversmē ierakstītām prasībām).

Šādi grozījumi, kas atstumj vēlētājus, dod neierobežotu varu partiju sponsoriem.

 Prezidents A.Bērziņš divas reizes  apturēja partiju lēmumu ierobežot vēlētājus.

Divas no šīm partijām vairs nav Saeimā, ir likvidējušās, taču nepareizie grozījumi ir palikuši.

 Lai nevarētu iejaukties Valsts prezidents un prasīt nepareizību gadījumā likuma jaunu skatīšanu Saeimā, vai nodot likumu apstiprināšanā tautas nobalsošanā, nepareizi tika izmantota deputātu tiesība noteikt likumam steidzamības statusu.

Steidzamības kārtā deputātu grupa likvidēja, padarīja neiespējamu Satversmes 65. panta tiesību – vēlētājiem iesniegt likumprojektus Saeimā. Tiesība piedalīties likumdošanā ir daļa no Satversmes 2. panta "Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai".

Noteikt steidzamības statusu - "par" balsoja klātesošie 50 deputāti, kas nav pietiekams skaits. Ir pretruna ar Satversmes 75. pantā prasīto – steidzamību var noteikt ar 2/3 visu deputātu jeb 67 balsīm. Saeimā ir 100 deputātu. (Satversmes 9.pants). Pārkāpts arī Saeimas Kārtības rullis, kas prasa izsniegt 7 dienas iepriekš visiem deputātiem sēdē skatīt paredzētos dokumentus.

Nebija arī ārkārtas apstākļu, kas pamatotu steidzamību.

Papildu pārkāpts ir Satversmes 77. pants, kurā noteikts deputātu pienākums nodot pieņemtus svarīgus likumus apstiprināšanai vēlētājiem. Negodīgie  08.11.2012. grozījumi netika nodoti apstiprināšanai, tautas nobalsošanā.

Ir atceļami tādi likumi, kas ir pretrunā Satversmei, vai ir pieņemti pārkāpjot Satversmē noteikto likumdošanas kārtību.

Likuma  08.11.2012. grozījumi ir atceļami. Nepareizības ir atzinuši pat paši 11.10.2012. likumprojekta nr.417-lp11 iesniedzēji – septiņi deputāti. Viņu pieteikumam pievienotā grozījumu anotācijā rakstīts, ka nav ticis saskaņots grozījumu projekts ne ar vienu.

CVK ir reģistrējusi vēlētāju parakstīšanai Atceļošo likumu, kas tiks iesniegts Saeimā. Pēc būtības, ierosinot likumu atcelt nepareizos grozījumus, vēlētāji atbalsta valsts prezidentu, kurš nepiekrita ierobežot vēlētāju tiesības, bet deputāti nosakot steidzamību grozījumiem, liedza iespēju prezidentam apturēt nepareizo likumu un nodot grozījumus vēlētāju izlemšanai.

Saeimā vairs nav to divu partiju, kuru deputāti visaktīvāk uzstāja ierobežot vēlētāju tiesības. Var labot 13. Saeima labot savu priekšgājēju kļūdas. 

  Ja nevēlēsies Saeima nepareizos grozījumus atcelt pati, tad rīkosies Centrālā vēlēšanu komisija: izsludinās tautas nobalsošanu. Tauta pati pieņems likumu, balstoties uz Latvijas Satversmi:

         Satversmes II nodaļā “Saeima” ir teikts:

14. pantā – vēlētājiem ir tiesības atlaist Saeimu.

 V.Nodaļa. Likumdošana

64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.
65. Likumprojektus var iesniegt Saeimai

 - Valsts Prezidents,

 -  ministru kabinets,

 -  Saeimas komisijas,

  -  ne mazāk kā pieci deputāti

  -  viena desmitā daļa vēlētāju.

Informējiet visus pilsoņus par CVK sniegto iespēju. Pašlaik - ir atvērtas durvis uz gaismu, un ir iespēja atjaunot kārtību Latvijā!

 

DIEVS SVĒTĪ LATVIJU!

Aicinām sniegt ieteikumus pilnveidot tekstu!

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!  

Likumprojektu parakstīšana: www.latvija.lv/pv