Aicinām piedalīties konferencē “1990. gada 21.aprīļa Tautas sapulcei-33” - Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā

: Iniciatīvas grupa “Pašvaldības 1990”; Aktualitātes; 17 Aprīlis 2023

Motto: Kam nav sapņu, tas ir miris
Šimons Peress, runa 11.09.2015. Kijevā

Aicinām 21.aprīlī (2023) pl.10-13 piedalīties konferencē “1990. gada 21.aprīļa Tautas sapulcei-33”, kura notiks Latvijas Zinātņu akadēmijā Rīgā, Akadēmijas laukumā 1 (3. stāvā, 329.telpā, 2.auditorija)

2023. gada 21. aprīlī aprit 33. gadskārta, kopš Daugavas stadionā notika vēlētāju pilnvarotu visu līmeņu pašvaldību 8086 delegātu Tautas sapulce ar mērķi dot Augstākajai Padomei Latvijas iedzīvotāju mandātu atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.

1990. gada 18. martā notika vēlēšanas 201 apgabalā vēlot Augstākās padomes deputātus. Ir vērtējams, kā tikusi izpildīta Latvijas Tautas frontes vēlēšanu platforma (pieņemta 3.02.1990).

1993. gada 5.-6. jūnijā notika 5. Saeimas vēlēšanas. Ar tālejoši juridisku nozīmi. Saskaņā ar 20.06.1922. likumu, jaunās Saeimas sanākšanas dienā stājas spēkā pilnā apjomā Satversme. Atjaunoja pirms kara pastāvējušo institucionālo struktūru. Saglabāja ilgus gadsimtus pastāvējušo pašvaldību formu. Pamats: pagastu un pilsētu padomes. Papildu – rajonu padomes / apriņķu padomes liela apjoma darbiem (t.s. otrais līmenis). Veidojās reģionālās augstskolas u.c.

Latvijas valsts iekārta ir parlamentāra republika – reti sastopama forma. Atšķiras, piemēram, no valsts iekārtas Lietuvā, Polijā vai Francijā.

Skaidrs kritērijs ir - tautas stāvoklis, labklājība un dzīvotspēja. Gadsimta laikā latviešu skaits ir nevis pieaudzis, bet gan ir samazinājies [tautas skaitīšanu dati: 1897. gadā ir 1`318`617 latvieši, 2011.gadā - 1`285`136; 2021.g.- 1`249`647]. Skaitļi bezkaislīgi liecina, ka nav izpildīts valsts uzdevums – nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu cauri gadsimtiem

Plosās karš Ukrainā. Kara sekas smagi skar Latvijas ekonomiku. Enerģētiskā krīze. Redzams: daudzviet netaisna iedzīvošanās. Pārvaldes nespēja. Tūkstošiem ģimeņu izmisumā.

Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress kritizē Latviju par nepareizi veiktu 2020. gada administratīvi-teritoriālo reformu. Par sliktākajām pēdējā desmitgadē min trīs: Latvija (2020), Turcija (2015), Francija (2015). Latvijā 330 pagastos nav pat pārvaldnieka. Civilās aizsardzības struktūra bēdīgā stāvoklī. Iedzīvotājos neticība Latvijas valstij.

Šādā tautas dzīvībai kritiskā situācijā 21.aprīļa konferencē 1990.gada Tautas sapulces dalībnieki, kuri tolaik atjaunoja Latvijas valsti, aicina nostalģijas par bijušo vēsturi vietā meklēt rīcību nākamībai. Saprast kļūdas. Priekšlikumus, ko darīt var katrs pats pagastos un pilsētās.

Par vienojošu motīvu var ņemt Latviešu vēsturisko zemju likumu, sasaistot tā izpildi ar pašvaldību struktūras atjaunošanu, vietējo iniciatīvu un pārdomātu reģionālo politiku.

Konferences plāns

1.daļa

10⁰⁰ – 10⁰⁵Konferences atklāšana.
Vada Andris Jaunsleinis
10⁰⁵ – 10¹⁵ Īsumā par iepriekšējo 2022. gada konferenci, un iniciatīvu “Pašvaldība`1990”.
10¹⁵ – 10²⁵Uzrunas
asoc.prof. Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vec. padomnieks,
Stefans Rāzna, bijušais Augstākās Padomes deputāts).
10²⁵ – 10⁴⁰Pašvaldības – valsts demokrātijas pamats.
Aleksandrs Lielmežs. bij. LR pārstāvis Eiropas Reģionu komitejā. 1990 Mālpils pagasta padomes priekšsēdētājs
10⁴⁰ – 10⁵⁰Zemes reformas 1920...1991 gads.
Māris Niklass, Latviešu Strēlnieku apvienība, valdes loceklis, 1990 Cēsu rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks.
10⁵⁰ – 11⁰⁵Vai ATR var saukt par reformu, tās negatīvās sekas.
Māris Niklass
11⁰⁵ – 11²⁰1922.gada 9. jūnija Saeimas vēlēšanu likums. Ietvertie principi un garantijas Satversmes izpildei.
Iespēja atjaunot šo likumu sākotnējā redakcijā - negrozot Satversmi
Ivars Redisons, biedrības Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā padomes priekšsēdētājs, 1990 Siguldas pilsētas padomes priekšsēdētājs
11²⁰ – 11³³Pašpietiekama energoapgāde savā mājā. Praktiskā pieredze.
Iedzīvotāju iemaņas saimniekot kā kopdarbību veicinošs apstāklis pašvaldībās.
Mārtiņš Vanags, Enerģētisko risinājumu pētnieks

2.daļa

11³⁵ – 11⁵⁵Rezolūcija. Debates
11⁵⁵ – 12⁰⁵Daiga Mieriņa, 14.Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja

Līdzdalības sadaļa: (12:05 – 13:35)

3.daļa
Uzdrošināmies domāt! Kas jādara? Prezentācijas un idejas. Stiprais spēj atzīt savas kļūdas: vērtējam, ejam uz mērķi vēlreiz!

(dalībnieku priekšlikumi un ierosinājumi).

(Reģionālā politika – līdzsvarotas attīstības garantija Latvijā. A.Kazinovska runa video 10 min)

4. daļa.
Jaunās tehnoloģijas latviešu dzīvesveidā. e-Saeima: plusi un mīnusi.

(praktiskās pieredzes apmaiņa).

(publiskā iespēja skatīt e-Saeima arhīvu: info. I.Redisons)

P.S. Izteikto priekšlikumu tālākai izstrādei tiks rīkota darba grupas sanāksme maija vidū.

Akcentēsim uzmanību šādiem tematiem:

1. Pašreizējās situācijas analīze. Konstatētās procesu neatbilstības Satversmei un iespējamās sekas tuvākajā nākotnē.

2. Latviešu vēsturisko zemju likums: teorija un prakse. Kopienu rīcība krīzes laikā.
Veiktās teritoriālās reformas neatbilstība mērķim, deklarētam Latviešu vēsturisko zemju likumā.
Ar ko tas draud nākotnē; iespējamās alternatīvas (kā darīt labāk).

3. Zemes ierīcība. Pilsētu zemes funkcijas, lauku zemes funkcijas. Atšķirības dzīves veidā.
Kādas pārmaiņas pārvaldes struktūrā noderīgas, un kādas ne, un kāpēc.

4. Procesu metodika: septiņreiz nomērī, vienreiz nogriez!
Administratīvi teritoriālās reformas norises procedūru analīze. Ieguvumi un zaudējumi.
Kļūdu labošana, ko un kā varētu darīt.

5. Proporcionālās pārstāvības principi. Valsts formas - parlamentāra republika – īpatnības.
Pienākumi, izrietoši no Satversmes. Vēlēšanu likums un kārtība. Tautas nobalsošana kā tautvaldības instruments.
Kā pārvaldi ietekmē šī instrumenta pareiza izmantošana, un kā – neizmantošana. Kā notiek Latvijā?

6. Neatkarības idejas attīstība līdz 5. Saeimas vēlēšanām 1993. gada 5.-6. jūnijā. Kā šī ideja transformējusies 30 neatkarības gadu laikā un cik neatkarīga Latvija ir šodien? Kas sasniegts un ko vajadzētu sasniegt?

Aicināti piedalīties:

1990.gada Augstākās Padomes un vietējo padomju deputāti;
Esošie Saeimas, pilsētu un novadu deputāti;
Valsts un pašvaldību darbinieki;
Ikviens sabiedrības pārstāvis, kuram rūp valsts nākotne.

Konferenci rīko “Pašvaldības`1990” iniciatīvas grupa, kuru veido Tautas sapulces dalībnieki, Latvijas Pašvaldību savienības dibinātāji.

Pārstāvji: Māris Niklass, Aleksandrs Lielmežs, Ivars Redisons, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. tālrunis: 20732777

Mūsuprāt, atjaunot ticību Latvijas valstij var cilvēki, kuri vēlas paši dzīvot latviskā vidē, kurā negods apzagt tautieti un klausīties melus.

Papildus: Izraēlas 9. prezidenta Šimona Peresa runa 11.09.2015 Kijevā

LZA prezidenta Ojāra Spārīša komentārs:

"12. Jaltas Eiropas stratēģijas konferencē, kas norisinājās pērn, 2015. gada 10. un 12. septembrī Kijevā, bijušais Izraēlas prezidents Šimons Peress pauda vienu no vismotivējošākajām runām, kurā ikviens var saskatīt un novērtēt pasaules līmeņa politiķa tālredzību un harizmu. Tās saturs palīdz labāk saprast Izraēlas politiskās, ekonomiskās un garīgās dzīves augšupejas virzītājspēkus un filosofiju, kurai sekojot, neliela valsts jau viena cilvēka mūža laikā ir varējusi kļūt par lielvalsti gan militārajā, gan tautsaimnieciskajā, gan izglītības un zinātnes jomā. Īsajā uzrunā Š.Peress saka: "Vajag sekot zinātnei. Tai nav robežu, ierobežojumu. Zinātne neskatās atpakaļ. Nepūlieties atrisināt pagātnes problēmas. Es arī nezinu, vai tas vispār ir iespējams. Pagātnei vispār nav nekādas nozīmes. Vienkārši studējiet to, lai neatkārtotu pagātnes kļūdas. Pagātnei nav nedz nākotnes, nedz cerību." Pieminot 2016. gada 28. septembrī mūžībā aizgājušo 9. Izraēlas prezidentu un apbrīnojot šī Izraēlas valstsvīra dzīves gudrību, kas atklājas šais nedaudzajos teikumos, vēlējos kaut šī runa iedvesmotu arī mūsu zemes vadītājus domām par savu valsti".