Publicēts: “Valdības Vēstnesis”, nr.141, 30.06.1922.
Latvijas Satversmes Sapulces
1922. g. 9. jūnija kopsēdē pieņemtais
Likums par Saeimas vēlēšanām.
I. nodaļa.
Vēlēšanu tiesības.
1. Vēlēšanu tiesības bauda visi Latvijas pilsoņi, kuŗi vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāki par 21 gadu.
2. Vēlēšanu tiesības nebauda personas, kuŗas likumā paredzētā kārtībā atzītas par vājprātīgām, tāpat visas citas personas, kuŗas atrodas aizbildnībā.
3. Vēlēšanu tiesības zaudē: 1) tie, kam uz spēkā nākuša tiesas sprieduma pamata atņemtas vai aprobežotas tiesības, ja no soda izciešanas dienas nav pagājuši 10 gadi vai ja viņi savas zaudētās tiesības nav ar apžēlošanu vai amnestiju ieguvuši atpakaļ; 2) kas sodīti ar cietumu par noziegumiem, kuŗi izdarīti mantkārīgos nolūkos, ja no sodu izciešanas dienas nav pagājuši 10 gadi; 3) kas stāv zem tiesas vai izmeklēšanas par 1. un 2. punktos paredzētiem noziegumiem; šīs personas zaudē tikai balsstiesības, bet var tikt ievēlētas; 4) kam ar tiesas spriedumu ir atņemtas vēlēšanu tiesības par vēlēšanu brīvības vai pareizības traucēšanu; 5) kas notiesāti vai atrodas zem tiesas vai izmeklēšanas par atraušanos no kaŗa klausības vai dezertēšanu.
II. nodaļa.
Vēlēšanu komisijas.
4. Saeimas vēlēšanu vadībai nodibināma centralā vēlēšanu komisija, kuŗa sastādās no sešiem Saeimas ievēlētiem locekļiem, Valsts Prezidenta pilnvarotas personas un Senata kopsēdē ievēlēta senatora.
5. Centralā vēlēšanu komisija nodibināma vēlākais divas nedēļas pēc jaunievēlētās Saeimas pirmās sēdes.
6. Centralo vēlēšanu komisiju sasauc uz pirmo sēdi Saeimas prezidijs, un komisija ievēl priekšsēdētāju un sekretaru.
7. Centralā vēlēšanu komisija vada vēlēšanas visā valstī, izdod vajadzīgos rīkojumus un instrukcijas un rūpējās par to, ka nodibinās šinī likumā paredzētās vietējās vēlēšanu iestādes un ka tās izpilda savus uzdevumus.
8. Visām administrativām un pašvaldības iestādēm jāizpilda centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumi un instrukcijas, kā arī tie rīkojumi, kurus vietējās vēlēšanu komisijas izdod saskaņā ar centralās vēlēšanu komisijas rīkojumiem un instrukcijām.
9. Centralās vēlēšanu komisijas techniskos darbus izpilda valsts statistiskā pārvalde.
10. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos:
1) Rīga, 2) Vidzeme, 3) Latgale, 4) Kurzeme, 5) Zemgale.
Piezīme: Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu; Vidzemes — Rīgas (bez Rīgas pilsētas), Cēsu, Valmieras un Valkas apriņķus; Latgales — Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apriņķus; Kurzemes — Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils un Talsu apriņķus; Zemgales — Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jaunjelgavas un Ilūkstes apriņķus.
11. Katrā apgabalā Saeimas vēlēšanu vadībai nodibināma apgabala vēlēšanu komisija: Rīgas apgabalā — Rīgā, Vidzemes — Valmierā, Latgales — Rēzeknē, Kurzemes — Liepājā un Zemgales — Jelgavā.
12. Apgabalu vēlēšanu komisijas sastādās šādā kārtā: 1) Rīgas apgabalā — Rīgas pilsētas valde ievēlē trīs komisijas locekļus, centrālā vēlēšanu komisija un Rīgas apgabaltiesa sūta pa vienam priekšstāvim; 2) Vidzemes apgabalā — Valmieras pilsētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Rīgas apgabala tiesa vienu priekšstāvi; 3) Latgales apgabalā — Rēzeknes pilsētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Latgales apgabala tiesa vienu priekšstāvi; 4) Kurzemes apgabalā — Liepājas pilsētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Liepājas apgabala tiesa vienu priekšstāvi; 5) Zemgales apgabalā — Jelgavas pilsētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Jelgavas apgabala tiesa vienu priekšstāvi.
13. Katra pilsēta, pagasts un miests, kuŗiem ir savas pašvaldības iestādes, ir vēlēšanu iecirknis. Lielākas pilsētas un pagasti sadalami vēlēšanu apakšiecirkņos. Rīga sadalama vēlēšanu iecirkņos.
14. Katrā vēlēšanu iecirknī vai apakšiecirknī vēlēšanas vada un uzrauga iecirkņu vai apakšiecirkņu vēlēšanu komisijas, kuŗas sastāv no trim vai pieciem vēlētājiem, kuŗus uz proporcionalitātes pamatiem ievēlē pagastu padomes vai pilsētu vai miestu domes.
Rīgas apgabalā iecirkņu vēlēšanu komisiju priekšsēdētājus ievēlē pilsētas dome, bet iecirkņu komisiju locekļus ieceļ Rīgas apgabala vēlēšanu komisija.
Piezīme: Ja kāda pagasta padome vai miesta vai pilsētas dome neizvēlētu vēlēšanu komisiju, tad centrālā vēlēšanu komisija uz proporcionalitātes pamatiem ieceļ vietējo vēlēšanu komisiju.
15. Vietējām pašvaldības iestādēm jāsedz visi vietējo vēlēšanu komisiju izdevumi.
Piezīme: Valsts sedz apgabalu komisiju izdevumus centralās vēlēšanu komisijas noteiktās robežās.
III. nodaļa.
Kandidatu sarakstu iesniegšana un apvienošana.
16. Centralā vēlēšanu komisija nosaka, līdz kuŗai dienai vēlētājiem jr tiesība iesniegt kandidatu sarakstus, pie kam starp pēdējo kandidatu sarakstu pieņemšanas dienu un pirmo vēlēšanu dienu jābūt vismaz trīsdesmit dienas ilgam starpbrīdim.
17. Kandidatu saraksti iesniedzami apgabala vēlēšanu komisijām. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputatu skaitu nosaka centralā vēlēšanu komisija proporcioneli apgabala balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam, kuŗš konstatējams pēdējā tautas skaitīšanā, kuŗas izdarāmas ik piecus gadus.
Visas Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju skaits dalāms ar skaitli simts. Pēc tam katra vēlēšanu apgabala balsstiesīgo iedzīvotāju skaits dalāms uz iepriekšējās dalīšanas iznākumu un šādā kārtā iegūtie veselie skaitļi apzīmē katrā apgabalā ievēlamo deputatu skaitu.
18. Kandidatu sarakstā jāatzīmē katra kandidata vārds, uzvārds, vecums, dzīves vieta un nodarbošanās. Bez tam jāiesniedz uzstādīto kandidatu rakstisks paziņojums, ka tie kandidaturu pieņem. Kandidatu sarakstam un citiem paziņojumiem jābūt bez strīpojumiem un izlabojumiem un skaidri salasamiem. Ja kādā kandidatu sarakstā ir uzstādīts lielāks kandidatu skaits nekā apgabalā ievēlams deputatu, tad pārējie kandidati, kuŗi minēti kā pēdejie, nav līdzskaitāmi.
19. Vienā vēlēšanu apgabalā vienu un to pašu kandidatu var uzstādīt tikai vienā sarakstā. Ja viena kandidatūra ir uzstadita vienā apgabalā vairākos sarakstos, tad tā strīpojama visos sarakstos.
20. Katram iesniegtam Saeimas deputatu kandidatu sarakstam jābūt parakstītam vismaz no simts vēlētājiem. Pirmie trīs parakstītāji uzskatami par kandidatu saraksta iesniedzējiem un uzņemas atbildību par visu iesniegto dokumentu pareizību. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidatu sarakstu.
21. Par kandidatu var uzstādīt katru Latvijas pilsoni, ja ari tas nedzīvotu vēlēšanu apgabalā, kuŗā tas uzstādīts par kandidatu, ja viņš apmierina pārējās vēlēšanu likuma prasības.
22. Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām kandidatu sarakstu iesniedzējiem tiesība paziņot, ka viņi sava saraksta atlikuma daļu skaitli vēlas savienot ar viena vai vairāku tā paša apgabala kandidatu sarakstu atlikumu daļu skaitļiem. Savienošana notiek tikai tanī gadijumā, ja tai piekrīt savienojamo sarakstu iesniedzēji. Viens un tas pats saraksts nevar ieiet vairākos savienojumos.
23. Vairāku apgabalu kandidatu sarakstus var apvienot, saskaitot attiecīgos vēlēšanu apgabalos atlikušos daļu skaitļus visā valstī.
24. Iepriekšējā pantā paredzētā kārtībā daļu skaitļu atlikumu savienojumam var pieskaitīt daļu skaitļu atlikumus tikai no vienas katra apgabala kandidatu listes.
25. Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām katra iesniegtā kandidatu saraksta iesniedzēji var paziņot, ar kādiem citos vēlēšanu apgabalos iesniegto_kandidatu sarakstu daļu skaitļu atlikumiem centralā vēlēšana komisijā ir savienojams viņu iesniegtā saraksta daļu skaitļu atlikums.
26. Iesniedzot paziņojumus par kandidatu sarakstu savienošanu, sarakstu iesniedzējiem jāpaziņo, kādā kārtībā jāņem kandidati.
27. Iesniegtais kandidatu saraksts, kā ari paziņojums par sarakstu savienošanu nav atsaucami.
28. Apgabalu vēlēšanu komisijas numurē kandidatu sarakstus iesniegšanas kārtībā un nodrukā uz atsevišķām blankām un izsūta vēlēšanu iecirkņu komisijām. Uz blankām jādrukā: 1) kandidatu saraksta numurs; 2) saraksta iesniedzējas partijas vai vēlētāju grupas no¬saukums: 3) uzstādīto kandidatu vārdi un uzvārdi.
29. Apgabalu, iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisiju sēdēs var piedalīties bez lemjošām balsstiesībām pa vienam priekšstāvim no katras organizācijas vai vēlētāju grupas, kura iesniegusi attiecīgā apgabalā savu kandidatu sarakstu. Šādiem kandidatu sarakstu priekšstāvjiem jāuzrāda vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam pilnvara no organizācijas vai tās vietējās nodaļas, kuras uzdevumā tas sēdēs piedalās, vai pilnvara no trim pirmiem kandidatu saraksta iesniedzējiem.
IV. nodaļa.
Vēlēšanu kārtība.
30. Vēlēšanu dienas nosaka centralā vēlēšanu komisija, saskaņā ar Satversmes likumu. Tām jābūt izsludinātām “Valdības Vēstnesī” vismaz 40 dienas pirms pirmās vēlēšanas dienas.
31. Paziņojumi ar visu apgabalā uzstādīto kandidatu sarakstiem, vēlākais desmit dienas pirms vēlēšanām, jāizliek katrā balsošanas iecirknī redzamās vietās.
32. Vēlēšanas zīmju nodošanai vēlēšanu telpām jābūt atvērtām no plkst. 8 rītā līdz 8 vakarā.
33. Laiks, kādā ir atvērtas vēlēšanu telpas, un to vieta izziņojami ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanām. Uz laukiem šo izziņojumu izdara pagasta valde, apziņojot katru māju atsevišķi, bet pilsētās to izdara pilsētas valde ar sludinājumiem redzamās vietās.
34. Vēlēšanu telpās pie ieejas vēlēšanu komisija pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji.
35. Vēlēšanu telpās katrs vēlētājs dabū no vēlēšanu komisijas pagatavotu un ar apgabala vēlēšanu komisijas zīmogu apzīmētu kuveru un pa vienai vēlēšanu zīmei no visiem sarakstiem. Uz katras zīmes jādrukā attiecīgā kandidata saraksta numurs un kandidatu saraksta iesniedzējas organizācijas vai vēlētāju grupas nosaukums un pirmo trīs kandidatu vārdi ar piezīmi “un citi”.
36. Vēlēšanu telpās ierīkojama slēgta istaba vai nodalījums, kurā vēlētājs vienatnē ieliek kuverā vienu vēlēšanu zīmi. Aizlīmētos kuverus vēlētāji komisijas atklātā sēdē personīgi nodod vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, kuram vēlētāju klātbūtnē kuvers jāiemet aizzieģelētā kastē.
37. Pēc balss nodošanas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks atzīmē uz vēlētāja pases, ka šīs pases īpašnieks vēlēšanās ir piedalījies. Karavīriem izdotās personas apliecības pie vēlēšanām noder pases vietā.
38. Uzraudzība par kārtību vēlēšanu laikā vēlēšanu telpās piekrīt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, kuŗam jāraugas uz to, ka vēlēšanu telpās un pie to ieejas netiktu pielaista vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī vēlēšanu aģitacija.
39. Vēlētājs var balsot tikai personīgi.
40. Vēlēšanās neviens nedrīkst nodot vairāk kā vienu balsi.
41. Abās vēlēšanu dienās pēc plkst. 8 balsis var nodot tikai tie vēlētāji, kuri līdz tam laikam ieradušies. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, kastes ar nodotām balsīm aizzieģelē ar komisijas priekšsēdētāja zieģeli; arī komisijas locekļiem un vēlētājiem ir tiesība pielikt savus zieģeļus. Kastes atstājamas vēlēšanu telpās komisijas vai policijas uzraudzībā, līdz vēlēšanu komisija, ieradušos vēlētāju klātbūtnē, pārliecinas, ka vēlēšanu kastes atrodas kārtībā.
42. Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu pirmā balsošanas dienā vēlēšanu komisija ved protokolu, kuŗā atzīmē vēlēšanu gaitu. Vēlētājiem tiesība pieprasīt, lai viņu sūdzības un protestus ieraksta protokolā.
43. Vēlēšanu dienās tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem aizliegta.
44. Visas sūdzības vēlēšanu lietās ir atsvabinātas no zīmognodokļiem.
V. nodaļa.
Balsu skaitīšana un vēlēšanu iznākuma aprēķināšana.
45. Balsu skaitīšana notiek vēlēšanu otras dienas vakarā vai arī nākošā dienā iepriekš noteiktā stundā. Skaitīšanu izdara iecirkņu vai apakšiecirkņu komisijas atklātā sēdē. Skaitīšanas iznākumi ievedami protokolā, kuru izgatavo divos eksemplāros un paraksta komisijas vai apakškomisijas priekšsēdētājs, pārējie komisijas locekļi, protokolists, arī klātesošie vēlētāji, kuŗi to vēlas.
46. Protokolā atzīmējams vēlēšanu iecirkņa vai apakšiecirkņa nodoto balsu kopskaits, nodoto balsu skaits par katru kandidatu sarakstu atsevišķi un nederīgo balsu skaits. Nederīgās zīmes numurējamas un protokolā ierakstāmi atraidīšanas iemesli.
47. Par nederīgām uzskatamas vēlētāju parakstītās zīmes, vai arī zīmes ar citām pazīšanas iezīmēm, vai ieliktas kuveros kopā ar kādu pazīšanas zīmi, un vēlēšanas zīmes, ja to kādā kuverā vairāk par vienu, un ja to saturs nav tas pats. Ja kuverā ielikto zīmju saturs ir vienāds, tad par derīgu atzīstama tikai viena.
48. Ja rastos domu starpība par zīmju derīgumu, tad vēlēšanu komisija pie balsu skaitīšanas jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm līdzīgi sadaloties izšķir priekšsēdētāja balss.
49. Balsošanas apakšiecirknis tūliņ pēc balsu skaitīšanas paziņo vēlēšanu iznākumus iecirkņa komisijai, kura saskaita visā balsošanas iecirknī nodotās balsis un sastāda protokolu par visa iecirkņa balsošanas iznākumiem. Protokols, pievienojot tam klāt_ apakšiecirkņu protokolus vienā eksemplārā, nekavējoši nosūtams apgabala vēlēšanu komisijai, kuŗai jasper soļi, lai ne vēlāk kā trešā dienā pēc balsošanas būtu saskaitīti visu iecirkņu vēlēsanu iznākumi.
50. Apgabala vēlēšanu komisijām jānosūta visi vēlēšanu iecirkņu protokoli centrālai vēlēšanu komisijai līdz ar citiem vēlēšanu materialiem, kuŗus tā pieprasa.
51. Lai sadalītu Saeimas deputatu vietas starp pieteiktiem kandidatu sarakstiem, katrā apgabalā nodoto derīgo balsu suma ir dalama uz apgabalā ievēlamo deputatu skaitu. Pēc tam derīgo balsu skaits, kuŗš ir nodots par katru atsevišķo kandidatu sarakstu, dalams ar iepriekšējās dalīšanas iznākumu. Dalīšanas iznākums ir no katra saraksta ievēlētais deputātu skaits.
Par ievēlētiem uzskatami kandidati, sākot ar pirmo kandidatu sarakstā paredzētā kārtībā. Ja dalīšanas iznākums ir veseli skaitļi ar daļām vai tikai daļu skaitļi un trūktu viens vai vairāki no ievēlamo deputatu skaita, tad daļu skaitļi sarindojami pēc to lieluma, sākot ar lielāko, un iztrūkstošo deputatu skaits izdalams uz tiem sarakstiem, kuŗiem daļu skaitļi lielāki, pa vienam deputatam uz katru sarakstu.
52. Aprēķinot deputatu skaitu, kuŗš katrā apgabalā nāk uz daļu skaitļiem, savienoto sarakstu daļu skaitļi saskaitami un šī suma ierindojama pārējo sarakstu daļu skaitļu starpā un pēc tam deputatu skaits
aprēķinams iepriekšējā panta kārtībā.
53. Ja vienā vai vairākos kandidatu sarakstos uzstādito kandidatu skaits ir mazāks par deputatu skaitu, kuŗš nāktos šim sarakstam proporcioneli nodotam balsu daudzumam, tad visi šādos sarakstos minētie kandidati uzskatāmi par ievēlētiem. Atlikušais deputatu skaits sadalāms starp pārējiem apgabalā iesniegtiem kandidatu sarakstiem piecdesmit pirmā pantā paredzētā kārtībā, tikai ar to izņēmumu, ka dalīšana nav izdarama ar balsu skaitu, kuŗš nodots par visiem kandidatu sarakstiem, bet ar to balsu skaitu, kuŗš nodots par tiem sarakstiem, starp kuŗiem notiek sadalīšana.
54. Ja septiņpadsmitā pantā minētās otrās dalīšanas iznākums ir veseli skaitļi ar daļām un tālab iztrūkst viens vai vairāki no noteiktā deputatu skaita — simts, tad atlikušie mandati izdalāmi starp tiem kandidatu sarakstiem, kuriem pēc deputatu skaitļa aprēķināšanas piecdesmit pirmā un piecdesmit otrā pantu kārtībā ir atlikuši daļu skaitļi, ar kuŗiem nav ievēlēts deputats.
55. Ja pēc deputatu skaita aprēķināšanas piedesmit otrā panta kārtībā no apgabala savienības sarakstiem ir atlicies daļu skaitlis, tad šis skaitlis izdalāms proporcioneli katra savienotā kandidatu saraksta pirmajam atlikumam, izņemot to sarakstu vai sarakstus, no kuŗa piecdesmit otrā panta kārtībā ir ievēlēts deputats. Ar šādā kārtā aprēķinātiem daļu skaitļu atlikumiem apgabalos savienotās listes piedalas valsts apvienībā.
56. Deputatu skaits, kuŗš nāk uz katru valsts apmēros izdarīto kandidatu sarakstu daļu skaitļu atlikumu apvienojumu, noteicams piecdesmit otrā panta kārtībā.
57. Ja ievēlētais Saeimas deputats miris, atteicas vai citu iemeslu dēļ zaudē savu mandatu, tad viņa vietā stājas nākošais kandidats, no ta paša kandidatu saraksta, no kuŗa bija ievēlēts iepriekšējais deputats.
58. Ja iepriekšējā pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam sarakstam pietrūkst kandidatu, tad piecdesmit trešā panta kārtībā noteicams, no kuŗa kandidatu saraksta ņemams iztrūkstošais deputats.
J. Čakste,
Satversmes Sapulces prezidents.
R. Ivanovs
Satversmes Sapulces sekretars.
***
Publicēts: 1926, Rīgā, A.Gulbja izdevums
A.Gulbja grāmatu spiestuve, Rīgā, Ausekļa ielā 9.
Glabājas: Latvijas Nacionālā bibliotēka
uzņemts krājumā 16.06.1926. [nr.0309114424]
Latvijas Satversmes Sapulces 1922. gada 9. jūnija
kopsēdē pieņemtais un Satversmes Sapulces
1922. gada 14. jūnija kopsēdē un Saeimas kopsēdē
(izsludināts 1925. gada. 9. jūnijā) papildinātais
I. nodaļa.
Vēlēšanu tiesības.
1. Vēlēšanu tiesības bauda visi Latvijas pilsoņi, kuŗi vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāki par 21 gadu.
2. Vēlēšanu tiesības nebauda personas, kuŗas likumā paredzētā kārtībā atzītas par vājprātīgām, tāpat visas citas personas, kuŗas atrodas aizbildnībā.
3.Vēlēšanu tiesības zaudē: 1) tie, kam uz spēkā nākuša tiesas sprieduma pamata atņemtas vai aprobežotas tiesības, ja no soda izciešanas dienas nav pagājuši 10 gadi vai ja viņi savas zaudētās tiesības nav ar apžēlošanu vai amnestiju ieguvuši atpakaļ; 2) kas sodīti ar cietumu par noziegumiem, kuŗi izdarīti mantkārīgos nolūkos, ja no sodu izciešanas dienas nav pagājuši 10 gadi; 3) kas stāv zem tiesas vai izmeklēšanas par 1. un 2. punktos paredzētiem noziegumiem; šīs personas zaudē tikai balsstiesības, bet var tikt ievēlētas; 4) kam ar tiesas spriedumu ir atņemtas vēlēšanu tiesības par vēlēšanu brīvības vai pareizības traucēšanu; 5) kas notiesāti vai atrodas zem tiesas vai izmeklēšanas par atraušanos no kaŗa klausības vai dezertēšanu.
II. nodaļa.
Vēlēšanu komisijas.
4. Saeimas vēlēšanu vadībai nodibināma centralā vēlēšanu komisija, kuŗa sastādās no sešiem Saeimas ievēlētiem locekļiem, Valsts Prezidenta pilnvarotas personas un Senata kopsēdē ievēlēta senatora.
5. Centralā vēlēšanu komisija nodibināma vēlākais divas nedēļas pēc jaunievēlētās Saeimas pirmās sēdes.
6. Centralo vēlēšanu komisiju sasauc uz pirmo sēdi Saeimas prezidijs, un komisija ievēl priekšsēdētāju un sekretaru.
7. Centralā vēlēšanu komisija vada vēlēšanas visā valstī, izdod vajadzīgos rīkojumus un instrukcijas un rūpējas par to, ka nodibinās šinī likumā paredzētās vietējās vēlēšanu iestādes un ka tās izpilda savus uzdevumus.
8. Visām administrativām un pašvaldības iestādēm jāizpilda centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumi un instrukcijas, kā ari tie rīkojumi, kurus vietējās vēlēšanu komisijas izdod saskaņā ar centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumiem un instrukcijām.
9. Centralās vēlēšanu komisijas techniskos darbus izpilda valsts statistiskā pārvalde.
10. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos:
1) Rīga, 2) Vidzeme, 3) Latgale, 4) Kurzeme, 5) Zemgale.
Piezīme: Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu; Vidzemes — Rīgas (bez Rīgas pilsētas), Cēsu, Madonas, Valmieras un Valkas apriņķus; Latgales — Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas_ un Jaunlatgales apriņķus; Kurzemes — Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils un Talsu apriņķus; Zemgales — Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jaunjelgavas un Ilūkstes apriņķus.
11. Katrā apgabalā Saeimas vēlēšanu vadībai nodibināma apgabala vēlēšanu komisija: Rīgas apgabalā — Rīgā, Vidzemes — Valmierā, Latgales — Rēzeknē, Kurzemes — Liepājā un Zemgales — Jelgavā.
12. Apgabalu vēlēšanu komisijas sastādās šādā kārtā: 1) Rīgas apgabalā — Rīgas pilsētas valde ievēlē trīs komisijas locekļus, centrālā vēlēšanu komisija un Rīgas apgabaltiesa sūta pa vienam priekšstāvim; 2) Vidzemes apgabalā — Valmieras pilsētas un apriņķa valdes ievelē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Rīgas apgabaltiesa vienu priekšstāvi; 3) Latgales apgabalā — Rēzeknes pilsētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Latgales apgabaltiesa vienu priekšstāvi; 4) Kurzemes apgabalā — Liepājas pilsētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Liepājas apgabala tiesa vienu priekšstāvi; 5) Zemgales apgabalā — Jelgavas pislētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Jelgavas apgabala tiesa vienu priekšstāvi.
13. Katra pilsēta, pagasts un miests, kuŗiem ir savas pašvaldības iestādes, ir vēlēšanu iecirknis. Lielākas pilsētas un pagasti sadalāmi vēlēšanu apakšiecirkņos, Rīga sadalāma vēlēšanu iecirkņos.
14. Katrā vēlēšanu iecirknī vai apakšiecirknī vēlēšanas vada un uzrauga iecirkņu vai apakšiecirkņu vēlēšanu komisijas, kuŗas sastāv no trim vai pieciem vēlētājiem, kuŗus uz proporcionalitātes pamatiem ievēlē pagastu padomes vai pilsētu vai miestu domes.
Rīgas apgabalā iecirkņu vēlēšanu komisiju priekšsēdētājus ievēlē pilsētas dome, bet iecirkņu komisiju locekļus ieceļ Rīgas apgabala vēlēšanu komisija.
Piezīme: Ja kāda pagasta padome vai miesta vai pilsētas dome neizvēlētu vēlēšanu komisiju, tad centrālā vēlēšanu komisija uz proporcionalitātes pamatiem ieceļ vietējo vēlēšanu komisiju.
15. Vietējām pašvaldības iestādēm jāsedz visi vietējo vēlēšanu komisiju izdevumi.
Piezīme: Valsts sedz apgabalu komisiju izdevumus centralās vēlēšanu komisijas noteiktās robežās.
III. nodaļa.
Kandidatu sarakstu iesniegšana un apvienošana.
16. Centralā vēlēšanu komisija nosaka, līdz kuŗai dienai vēlētājiem jr tiesība iesniegt kandidatu sarakstus, pie kam starp pēdējo kandidatu sarakstu pieņemšanas dienu un pirmo vēlēšanu dienu jābūt vismaz trīsdesmit dienas ilgam starpbrīdim.
17. Kandidatu saraksti iesniedzami apgabala vēlēšanu komisijām. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputatu skaitu nosaka centralā vēlēšanu komisija proporcioneli apgabala balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam, kuŗš konstatējams pēdējā tautas skaitīšanā, kuŗas izdarāmas ik piecus gadus.
Visas Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju skaits dalāms ar skaitli simts. Pēc tam katra vēlēšanu apgabala balsstiesīgo iedzīvotāju skaits dalāms uz iepriekšējās dalīšanas iznākumu un šādā kārtā iegūtie veselie skaitļi apzīmē katrā apgabalā ievēlamo deputatu skaitu.
18. Kandidatu sarakstā jāatzīmē katra kandidata vārds, uzvārds, vecums, dzīves vieta un nodarbošanās. Bez tam jāiesniedz uzstādīto kandidatu rakstisks paziņojums, ka tie kandidatūru pieņem. Kandidatu sarakstam un citiem paziņojumiem jābūt bez strīpojumiem un izlabojumiem un skaidri salasāmiem. Ja kādā kandidatu sarakstā ir uzstādīts lielāks kandidatu skaits nekā apgabalā ievēlams deputatu, tad pārējie kandidati, kuri minēti kā pēdējie, nav līdzskaitāmi.
19. Vienā vēlēšanu apgabalā vienu un to pašu kandidatu var uzstādīt tikai vienā sarakstā. Ja viena kandidatūra ir uzstādīta vienā apgabalā vairākos sarakstos, tad tā strīpojama visos sarakstos.
20. Katram iesniegtam Saeimas deputatu kandidatu sarakstam jābūt parakstītam vismaz no simts vēlētājiem. Pirmie trīs parakstītāji uzskatāmi par kandidatu saraksta iesniedzējiem un uzņemas atbildību par visu iesniegto dokumentu pareizību. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidatu sarakstu.
21. Par kandidatu var uzstādīt katru Latvijas pilsoni, ja ari tas nedzīvotu vēlēšanu apgabalā, kurā tas uzstādīts par kandidatu, ja viņš apmierina pārējās vēlēšanu likuma prasības.
22. Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām kandidatu sarakstu iesniedzējiem tiesība paziņot, ka viņi sava saraksta atlikuma daļu skaitli vēlas savienot ar viena vai vairāku tā paša apgabala kandidatu sarakstu atlikumu daļu skaitļiem. Savienošana notiek tikai tanī gadījumā, ja tai piekrīt savienojamo sarakstu iesniedzēji. Viens un tas pats saraksts nevar ieiet vairākos savienojumos.
23. Vairāku apgabalu kandidatu sarakstus var apvienot, saskaitot attiecīgos vēlēšanu apgabalos atlikušos daļu skaitļus visā valstī.
24. Iepriekšējā pantā paredzētā kārtībā daļu skaitļu atlikumu savienojumam var pieskaitīt daļu skaitļu atlikumus tikai no vienas katra apgabala kandidatu listes.
25. Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām katra iesniegtā kandidatu saraksta iesniedzēji var paziņot, ar kādiem citos vēlēšanu apgabalos iesniegto_kandidatu sarakstu daļu skaitļu atlikumiem centralā vēlēšana komisijā ir savienojams viņu iesniegtā saraksta daļu skaitļu atlikums.
26. Iesniedzot paziņojumus par kandidatu sarakstu savienošanu, sarakstu iesniedzējiem jāpaziņo, kādā kārtībā jāņem kandidati.
27. Iesniegtais kandidatu saraksts, kā ari paziņojums par sarakstu savienošanu nav atsaucami.
28. Apgabalu vēlēšanu komisijas numurē kandidatu sarakstus iesniegšanas kārtībā un nodrukā uz atsevišķām blankām un izsūta vēlēšanu iecirkņu komisijām. Uz blankām jādrukā: 1) kandidatu saraksta numurs; 2) saraksta iesniedzējas partijas vai vēlētāju grupas no¬saukums: 3) uzstādīto kandidatu vārdi un uzvārdi.
29. Apgabalu, iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisiju sēdēs var piedalīties bez lemjošām balsstiesī¬bām pa vienam priekšstāvim no katras organizācijas vai vēlētāju grupas, kura iesniegusi attiecīgā apgabalā savu kandidatu sarakstu. Šādiem kandidatu sarakstu priekšstāvjiem jāuzrāda vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam pilnvara no organizācijas vai tās vietējās nodaļas, kuras uzdevumā tas sēdēs piedalās, vai pilnvara no trim pirmiem kandidatu saraksta iesniedzējiem.
IV. nodaļa.
Vēlēšanu kārtība.
30. Vēlēšanu dienās nosaka centralā vēlēšanu ko¬misija, saskaņā ar Satversmes likumu. Tām jābūt izsludinātām Valdības Vēstnesī vismaz 40 dienas pirms pirmās vēlēšanas dienas.
31. Paziņojumi ar visu apgabalā uzstādīto kandidatu sarakstiem, vēlākais desmit dienas pirms vēlēšanām, jāizliek katrā balsošanas iecirknī redzamās vietās.
311. Katrs kandidatu saraksts nodrukājams uz atsevišķām loksnēm, kuŗas sadalītas tikdaudz nodalījumos (talonos), cik apgabalā ievēlami deputati. Blakus nodalījumā iedrukātam kandidata vārdam jāatstāj pietiekoši vietas vēlamā kandidata vārda ierakstīšanai. Apgabalu vēlēšanu komisijām jāpiesūta iecirkņu vēlēšanu komisijām nodrukātie kandidatu saraksti tādā daudzumā, ka iecirkņu vēlēšanu komisijas katram vēlētājam var piesūtīt pa vienam eksemplāram no katra apgabalā uzstādītā kandidatu saraksta. Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām katram vēlētājam piesūta pa vienam eksemplāram no katra apgabalā uzstādītā kandidatu saraksta.
32. Vēlēšanas zīmju nodošanai vēlēšanu telpām jābūt atvērtām no plkst. 8 rītā līdz 8 vakarā.
33. Laiks, kādā ir atvērtas vēlēšanu telpas, un to vieta izziņojami ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlēšanām. Uz laukiem šo izziņojumu izdara pagasta valde, apziņojot katru māju atsevišķi, bet pilsētās to izdara pilsētas valde ar sludinājumiem redzamās vietās.
34. Vēlēšanu telpās pie ieejas vēlēšanu komisija pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji.
35. Vēlēšanu telpās katrs vēlētājs dabū no vēlēšanu komisijas pagatavotu un ar apgabala vēlēšanu komisijas zīmogu apzīmētu kuvēru, kurā tam ir jāieliek viens kandidatu saraksts, vai nu negrozīts, vai ari izstrīpotiem nevēlamo kandidatu vārdiem, pie kam var izstrīpoto vietā tukšos nodalījumos ierakstīt citu kandidatu vārdus, kuri atrodas kādā citā tā paša vēlēšanu apgabala kandidatu sarakstā.
36. Vēlēšanu telpās ierīkojama slēgta istaba vai nodalījums, kurā vēlētājs vienatnē ieliek kuvērā, vienu vēlēšanu zīmi. Aizlīmētos kuvērus vēlētāji komisijas atklātā sēdē personīgi nodod vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, kuram vēlētāju klātbūtnē kuvērs jāiemet aizzieģelētā kastē.
37. Pēc balss nodošanas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks atzīmē uz vēlētāja pases, ka šis pases īpašnieks vēlēšanās ir piedalījies. Karavīriem izdotās personas apliecības pie vēlēšanām noder pases vietā.
38. Uzraudzība par kārtību vēlēšanu laikā vēlēšanu telpās piekrīt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, kuram jāraugās uz to, ka vēlēšanu telpas un pie to ieejas netiktu pielaista vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā ari vēlēšanu aģitacija.
39. Vēlētājs var balsot tikai personīgi.
40. Vēlēšanās neviens nedrīkst nodot vairāk kā vienu balsi.
41. Abās vēlēšanu dienas pēc plkst. 8 balsis var nodot tikai tie vēlētāji, kuri līdz tarn laikam ieradušies. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, kastes ar nodotām balsīm aizzieģelē ar komisijas priekšsēdētāja zieģeli; ari komisijas locekļiem un vēlētājiem ir tiesība pielikt savus zieģeļus. Kastes atstājamas vēlēšanu telpas komisijas vai policijas uzraudzībā, līdz vēlēšanu komisija, ieradušos vēlētāju klātbūtnē, pārliecinās, ka vēlēšanu kastes atrodas kārtībā.
42. Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu pirmā balsošanas dienā vēlēšanu komisija ved protokolu, kurā atzīmē vēlēšanu gaitu. Vēlētājiem tiesība pieprasīt, lai viņu sūdzības un protestus ieraksta protokolā.
43. Vēlēšanu dienās tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem aizliegta.
44. Visas sūdzības vēlēšanu lietās ir atsvabinātas no zīmognodokļiem.
V. nodaļa.
Balsu skaitīšana un vēlēšanu iznākuma aprēķināšana.
45. Balsu skaitīšana notiek vēlēšanu otras dienas vakarā vai ari nākošā dienā iepriekš noteiktā stundā. Skaitīšanu izdara iecirkņu vai apakšiecirkņu komisijas atklātā sēdē. Skaitīšanas iznākumi ievedami protokolā, kuru izgatavo divos eksemplāros un paraksta komisijas vai apakškomisijas priekšsēdētājs, pārējie komisijas locekļi, protokolists un ari klātesošie vēlētāji, kuri to vēlas.
46. Protokolā atzīmējams vēlēšanu iecirkņa vai apakšiecirkņa nodoto balsu kopskaits, nodoto balsu skaits par katru kandidatu sarakstu atsevišķi un nederīgo balsu skaits. Nederīgās zīmes numurējamas un protokolā ierakstāmi atraidīšanas iemesli.
47. Par nederīgām uzskatāmas vēlētāju parakstītās zīmes, vai ari zīmes ar citām pazīšanas iezīmēm, vai ieliktas kuvēros kopā ar kādu pazīšanas zīmi, un vēlēšanas zīmes, ja to kādā kuvērā vairāk par vienu, un ja to saturs nav tas pats. Ja kuvērā ielikto zīmju saturs ir vienāds, tad par derīgu atzīstama tikai viena.
48. Ja rastos domu starpība par zīmju vai talonu drīgumu, tad vēlēšanu komisija pie balsu skaitīšanas jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm līdzīgi sadaloties izšķir priekšsēdētāja balss.
481. Balsu skaitīšanu izdara sekoši:
a) urnas atver un pārliecinās, vai kuvēru skaits sakrīt ar vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitu;
b) kuvērus atplēš un pārbauda nodoto sarakstu derīgumu;
c) konstatē talonuskaitu, kas nodots par katru atsevišķu kandidatu;
d) saskaita visus talonus, kuri nodoti par katru kandidatu sarakstu;
e) saskaita visu derīgo talonu skaitu.
49. Balsošanas apakšiecirknis tūliņ pēc balsu skaitīšanas paziņo vēlēšanu iznākumus iecirkņa komisijai, kura saskaita visā balsošanas iecirknī nodotās balsis un sastāda protokolu par visa iecirkņa balsošanas iznākumiem. Protokols, pievienojot tam klāt_ apakšiecirkņu protokolus vienā eksemplārā, nekavējoši nosūtams apgabala vēlēšanu komisijai.
50. Apgabala vēlēšanu komisijām jānosūta visi vēlēšanu iecirkņu protokoli centrālai vēlēšanu komisijai līdz ar citiem vēlēšanu materiāliem, kuŗus tā pieprasa.
51. Lai sadalītu Saeimas deputatu vietas starp pieteiktiem kandidatu sarakstiem, tad:
a) saskaitāms vienā apgabalā nodoto derīgo talonu skaits un
b) tas izdalāms uz apgabalā ievēlamo deputatu skaitu,
c) pēc tam izdala talonu skaitu, kurš nodots par katru kandidatu sarakstu uz b punktā paredzētā kārtībā iegūto skaitli.
Šīs dalīšanas iznākuma veselais skaitlis ir deputatu skaits, kurš ievēlēts no katra atsevišķā kandidatu saraksta. Dalīšanas iznākumu daļu skaitļi sarindojami pēc to lieluma, sākot ar lielāko, un iztrūkstošais
deputatu skaits izdalāms uz tiem sarakstiem, kuriem daļu skaitļi lielākie, pa vienam deputatam uz katra saraksta.
52. Aprēķinot deputatu skaitu, kurš katrā apgabalā nāk uz daļu skaitļiem, savienoto sarakstu daļu skaitļi saskaitāmi un šī suma ierindojama pārējo sarakstu daļu skaitļu starpā un pēc tam deputatu skaits
aprēķināms iepriekšējā panta kārtībā.
53. Ja vienā vai vairākos kandidatu sarakstos uzstādīto kandidatu skaits ir mazāks par deputatu skaitu, kuŗš nāktos šim sarakstam proporcioneli nodotam balsu daudzumam, tad visi šādos sarakstos minētie kandidati uzskatāmi par ievēlētiem. Atlikušais deputatu skaits sadalāms starp pārējiem apgabalā iesniegtiem kandidatu sarakstiem, piecdesmit pirmā pantā paredzētā kārtībā, tikai ar to izņēmumu, ka dalīšana nav izdarāma ar balsu skaitu, kuŗš nodots par visiem kandidatu sarakstiem, bet ar to balsu skaitu, kuŗš nodots par tiem sarakstiem, starp kuriem notiek sadalīšana.
54. Ja septiņpadsmitā pantā minētās otrās dalīšanas iznākums ir veseli skaitļi ar daļām un tālab iztrūkst viens vai vairāki no noteiktā deputatu skaita — simts, tad atlikušie mandati izdalāmi starp tiem kandidatu sarakstiem, kuriem pēc deputatu skaitļa aprēķināšanas piecdesmit pirmā un piecdesmit otrā pantu kārtībā ir atlikuši daļu skaitļi, ar kuŗiem nav ievēlēts deputats.
55. Ja pēc deputatu skaita aprēķināšanas piedesmit otrā panta kārtībā no apgabala savienības sarakstiem ir atlicies daļu skaitlis, tad šis skaitlis izdalāms proporcioneli katra savienotā kandidatu saraksta pirmajam atlikumam, izņemot to sarakstu vai sarakstus, no kura piecdesmit otrā panta kārtībā ir ievēlēts deputats. Ar šādā kārtā aprēķinātiem daļu skaitļu atlikumiem apgabalos savienotās listes piedalās valsts apvienībā.
56. Deputatu skaits, kuŗš nāk uz katru valsts apmēros izdarīto kandidatu sarakstu daļu skaitļu atlikumu apvienojumu, noteicams piecdesmit otrā panta kārtībā.
561. Katrā sarakstā uzstādītie kandidati sagrupējami pēc balsu skaita, kuŗu viņi dabūjuši. Ievēlēti tie, kuŗi dabūjuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidatos tādā kārtībā, kādā viņi nāk atkarībā no balsu skaita, kuŗš par viņiem nodots. Ja par diviem vai vairākiem viena saraksta kandidatiem ir nodots vienāds balsu skaits,_tad viņi sarindojami sarakstu iesniedzēju paredzētā kārtībā.
57. Ja ievēlētais Saeimas deputats miris, atteicas vai citu iemeslu dēļ zaudē savu mandatu, tad viņa vietā stājas nākošais kandidats, no tā paša kandidatu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputats.
58. Ja iepriekšējā pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam sarakstam pietrūkst kandidatu, tad piecdesmit trešā panta kārtībā noteicams, no kuŗa kandidatu saraksta ņemams iztrūkstošais deputats.
* * * * *
