Publicēts: 1926, Rīgā, A.Gulbja izdevums
A.Gulbja grāmatu spiestuve, Rīgā, Ausekļa ielā 9.
Glabājas: Latvijas Nacionālā bibliotēka
uzņemts krājumā 16.06.1926. [nr.0309114424]

Latvijas Satversmes Sapulces 1922. g. 9. jūnija
kopsēdē pie­ņemtais un Satversmes Sapulces
1922. g. 14. jūnija kopsēdē un Saeimas kopsēdē
(izslud. 1925. g. 9. jūnijā) papildinātais

Likums par Saeimas vēlēšanām.

I. nodaļa.

Vēlēšanu tiesības.

1. Vēlēšanu tiesības bauda visi Latvijas pilsoņi, kuŗi vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāki par 21 gadu.

2. Vēlēšanu tiesības nebauda personas, kuŗas li­kumā paredzētā kārtībā atzītas par vājprātīgām, tāpat visas citas personas, kuŗas atrodas aizbildnībā.

3.Vēlēšanu tiesības zaudē: 1) tie, kam uz spēkā nākuša tiesas sprieduma pamata atņemtas vai aprobe­žotas tiesības, ja no soda izciešanas dienas nav pagājuši 10 gadi vai ja viņi savas zaudētās tiesības nav ar ap­žēlošanu vai amnestiju ieguvuši atpakaļ; 2) kas sodīti ar cietumu par noziegumiem, kuŗi izdarīti mantkārīgos no­lūkos, ja no sodu izciešanas dienas nav pagājuši 10 gadi; 3) kas stāv zem tiesas vai izmeklēšanas par 1. un 2. punktos paredzētiem noziegumiem; šīs personas zaudē tikai balsstiesības, bet var tikt ievēlētas; 4) kam ar tie­sas spriedumu ir atņemtas vēlēšanu tiesības par vēlēšanu brīvības vai pareizības traucēšanu; 5) kas notiesāti vai atrodas zem tiesas vai izmeklēšanas par atraušanos no kaŗa klausības vai dezertēšanu.

II. nodaļa.

Vēlēšanu komisijas.

4. Saeimas vēlēšanu vadībai nodibināma centralā vēlēšanu komisija, kuŗa sastādās no sešiem Saeimas ie­vēlētiem locekļiem, Valsts Prezidenta pilnvarotas perso­nas un Senata kopsēdē ievēlēta senatora.

5. Centralā vēlēšanu komisija nodibināma vēlā­kais divas nedēļas pēc jaunievēlētās Saeimas pirmās sēdes.

6. Centralo vēlēšanu komisiju sasauc uz pirmo sēdi Saeimas prezidijs, un komisija ievēl priekšsēdētāju un sekretaru.

7. Centralā vēlēšanu komisija vada vēlēšanas visā valstī, izdod vajadzīgos rīkojumus un instrukcijas un rūpējas par to, ka nodibinās šinī likumā paredzētās vie­tējās vēlēšanu iestādes un ka tās izpilda savus uzdevu­mus.

8. Visām administrativām un pašvaldības iestā­dēm jāizpilda centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumi un instrukcijas, kā ari tie rīkojumi, kurus vietējās vēlēšanu komisijas izdod saskaņā ar centrālās vēlēšanu komisijas rīkojumiem un instrukcijām.

9. Centralās vēlēšanu komisijas techniskos darbus izpilda valsts statistiskā pārvalde.

10. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalāma piecos vēlēšanu apgabalos: 

1) Rīga, 2) Vidzeme, 3) Latgale, 4) Kurzeme, 5) Zemgale.

Piezīme: Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu; Vidzemes — Rīgas (bez Rīgas pilsē­tas), Cēsu, Madonas, Valmieras un Valkas ap­riņķus; Latgales — Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas_ un Jaunlatgales apriņķus; Kurzemes — Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils un Talsu apriņķus; Zemgales — Tukuma, Jelga­vas, Bauskas, Jaunjelgavas un Ilūkstes ap­riņķus.

11. Katrā apgabalā Saeimas vēlēšanu vadībai no­dibināma apgabala vēlēšanu komisija: Rīgas apgabalā — Rīgā, Vidzemes — Valmierā, Latgales — Rēzeknē, Kur­zemes — Liepājā un Zemgales — Jelgavā.

12. Apgabalu vēlēšanu komisijas sastādās šādā kārtā: 1) Rīgas apgabalā — Rīgas pilsētas valde ievēlē trīs komisijas locekļus, centrālā vēlēšanu komisija un Rīgas apgabaltiesa sūta pa vienam priekšstāvim; 2) Vid­zemes apgabalā — Valmieras pilsētas un apriņķa valdes ievelē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Rīgas apgabaltiesa vienu priekšstāvi; 3) Latgales apgabalā — Rēzeknes pil­sētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas lo­ceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Latgales apgabaltiesa vienu priekšstāvi; 4) Kurzemes apgabalā — Liepājas pilsētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Liepājas apgabala tiesa vienu priekšstāvi; 5) Zemgales apgabalā — Jelgavas pislētas un apriņķa valdes ievēlē pa vienam komisijas loceklim, centralā vēlēšanu komisija sūta divus priekšstāvjus un Jelgavas apgabala tiesa vienu priekšstāvi.

13. Katra pilsēta, pagasts un miests, kuŗiem ir savas pašvaldības iestādes, ir vēlēšanu iecirknis. Lielākas pilsētas un pagasti sadalāmi vēlēšanu apakšiecirkņos, Rīga sadalāma vēlēšanu iecirkņos.

14. Katrā vēlēšanu iecirknī vai apakšiecirknī vēlēšanas vada un uzrauga iecirkņu vai apakšiecirkņu vēlēšanu komisijas, kuŗas sastāv no trim vai pieciem vēlētājiem, kuŗus uz proporcionalitātes pamatiem ievēlē pagastu padomes vai pilsētu vai miestu domes.

Rīgas apgabalā iecirkņu vēlēšanu komisiju priekšsēdētājus ievēlē pilsētas dome, bet iecirkņu komisiju locekļus ieceļ Rīgas apgabala vēlēšanu komisija.

Piezīme: Ja kāda pagasta padome vai miesta vai pilsētas dome neizvēlētu vēlēšanu komisiju, tad centrālā vēlēšanu komisija uz proporcionalitātes pamatiem ieceļ vietējo vēlēšanu komisiju.

15. Vietējām pašvaldības iestādēm jāsedz visi vietējo vēlēšanu komisiju izdevumi.

Piezīme: Valsts sedz apgabalu komisiju izdevumus centralās vēlēšanu komisijas noteiktās robežās.

III. nodaļa.

Kandidatu sarakstu iesniegšana un apvienošana.

16. Centralā vēlēšanu komisija nosaka, līdz kuŗai dienai vēlētājiem jr tiesība iesniegt kandidatu sarakstus, pie kam starp pēdējo kandidatu sarakstu pieņemšanas dienu un pirmo vēlēšanu dienu jābūt vismaz trīsdesmit dienas ilgam starpbrīdim.

17. Kandidatu saraksti iesniedzami apgabala vēlēšanu komisijām. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo deputatu skaitu nosaka centralā vēlēšanu komisija proporcioneli apgabala balsstiesīgo iedzīvotāju skaitam, kuŗš konstatējams pēdējā tautas skaitīšanā, kuŗas izdarāmas ik piecus gadus.

Visas Latvijas balsstiesīgo iedzīvotāju skaits dalāms ar skaitli simts. Pēc tam katra vēlēšanu apgabala balss­tiesīgo iedzīvotāju skaits dalāms uz iepriekšējās dalīša­nas iznākumu un šādā kārtā iegūtie veselie skaitļi ap­zīmē katrā apgabalā ievēlamo deputatu skaitu.

18. Kandidatu sarakstā jāatzīmē katra kandidata vārds, uzvārds, vecums, dzīves vieta un nodarbošanās. Bez tam jāiesniedz uzstādīto kandidatu rakstisks paziņo­jums, ka tie kandidatūru pieņem. Kandidatu sarakstam un citiem paziņojumiem jābūt bez strīpojumiem un izla­bojumiem un skaidri salasāmiem. Ja kādā kandidatu sarakstā ir uzstādīts lielāks kandidatu skaits nekā ap­gabalā ievēlams deputatu, tad pārējie kandidati, kuri minēti kā pēdējie, nav līdzskaitāmi.

19. Vienā vēlēšanu apgabalā vienu un to pašu kandidatu var uzstādīt tikai vienā sarakstā. Ja viena kandidatūra ir uzstādīta vienā apgabalā vairākos sa­rakstos, tad tā strīpojama visos sarakstos.

20. Katram iesniegtam Saeimas deputatu kandidatu sarakstam jābūt parakstītam vismaz no simts vēlētā­jiem. Pirmie trīs parakstītāji uzskatāmi par kandidatu saraksta iesniedzējiem un uzņemas atbildību par visu iesniegto dokumentu pareizību. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidatu sarakstu.

21. Par kandidatu var uzstādīt katru Latvijas pil­soni, ja ari tas nedzīvotu vēlēšanu apgabalā, kurā tas uzstādīts par kandidatu, ja viņš apmierina pārējās vēlē­šanu likuma prasības.

22. Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām kandidatu sarakstu iesniedzējiem tiesība paziņot, ka viņi sava saraksta atlikuma daļu skaitli vēlas savienot ar viena vai vairāku tā paša apgabala kandidatu sarakstu atlikumu daļu skaitļiem. Savienošana notiek tikai tanī gadījumā, ja tai piekrīt savienojamo sarakstu iesnie­dzēji. Viens un tas pats saraksts nevar ieiet vairākos savienojumos.

23. Vairāku apgabalu kandidatu sarakstus var ap­vienot, saskaitot attiecīgos vēlēšanu apgabalos atlikušos daļu skaitļus visā valstī.

24. Iepriekšējā pantā paredzētā kārtībā daļu skaitļu atlikumu savienojumam var pieskaitīt daļu skaitļu atlikumus tikai no vienas katra apgabala kandidatu listes.

25. Ne vēlāk kā septiņas dienas pirms vēlēšanām katra iesniegtā kandidatu saraksta iesniedzēji var paziņot, ar kādiem citos vēlēšanu apgabalos iesniegto_kandidatu sarakstu daļu skaitļu atlikumiem centralā vēlēšana komisijā ir savienojams viņu iesniegtā saraksta daļu skaitļu atlikums.

26. Iesniedzot paziņojumus par kandidatu sarakstu savienošanu, sarakstu iesniedzējiem jāpaziņo, kādā kārtībā jāņem kandidati.

27. Iesniegtais kandidatu saraksts, kā ari paziņojums par sarakstu savienošanu nav atsaucami.

28. Apgabalu vēlēšanu komisijas numurē kandidatu sarakstus iesniegšanas kārtībā un nodrukā uz atsevišķām blankām un izsūta vēlēšanu iecirkņu komisijām. Uz blankām jādrukā: 1) kandidatu saraksta numurs; 2) saraksta iesniedzējas partijas vai vēlētāju grupas no¬saukums: 3) uzstādīto kandidatu vārdi un uzvārdi.

29. Apgabalu, iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisiju sēdēs var piedalīties bez lemjošām balsstiesī¬bām pa vienam priekšstāvim no katras organizācijas vai vēlētāju grupas, kura iesniegusi attiecīgā apgabalā savu kandidatu sarakstu. Šādiem kandidatu sarakstu priekšstāvjiem jāuzrāda vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam pilnvara no organizācijas vai tās vietējās nodaļas, kuras uzdevumā tas sēdēs piedalās, vai pilnvara no trim pirmiem kandidatu saraksta iesniedzējiem.

IV. nodaļa.

Vēlēšanu kārtība.

30. Vēlēšanu dienās nosaka centralā vēlēšanu ko¬misija, saskaņā ar Satversmes likumu. Tām jābūt izsludinātām Valdības Vēstnesī vismaz 40 dienas pirms pirmās vēlēšanas dienas.

31. Paziņojumi ar visu apgabalā uzstādīto kandidatu sarakstiem, vēlākais desmit dienas pirms vēlēšanām, jāizliek katrā balsošanas iecirknī redzamās vietās.

311. Katrs kandidatu saraksts nodrukājams uz atsevišķām loksnēm, kuŗas sadalītas tikdaudz nodalījumos (talonos), cik apgabalā ievēlami deputati. Blakus nodalījumā iedrukātam kandidata vārdam jāatstāj pie­tiekoši vietas vēlamā kandidata vārda ierakstīšanai. Apgabalu vēlēšanu komisijām jāpiesūta iecirkņu vēlēšanu komisijām nodrukātie kandidatu saraksti tādā daudzu­mā, ka iecirkņu vēlēšanu komisijas katram vēlētājam var piesūtīt pa vienam eksemplāram no katra apgabalā uzstādītā kandidatu saraksta. Ne vēlāk kā septiņas die­nas pirms vēlēšanām katram vēlētājam piesūta pa vie­nam eksemplāram no katra apgabalā uzstādītā kandi­datu saraksta.

32. Vēlēšanas zīmju nodošanai vēlēšanu telpām jābūt atvērtām no plkst. 8 rītā līdz 8 vakarā.

33. Laiks, kādā ir atvērtas vēlēšanu telpas, un to vieta izziņojami ne vēlāk kā desmit dienas pirms vēlē­šanām. Uz laukiem šo izziņojumu izdara pagasta valde, apziņojot katru māju atsevišķi, bet pilsētās to izdara pil­sētas valde ar sludinājumiem redzamās vietās.

34. Vēlēšanu telpās pie ieejas vēlēšanu komisija pārliecinās, vai ieradušies pilsoņi ir vēlētāji.

35. Vēlēšanu telpās katrs vēlētājs dabū no vēlē­šanu komisijas pagatavotu un ar apgabala vēlēšanu ko­misijas zīmogu apzīmētu kuvēru, kurā tam ir jāieliek viens kandidatu saraksts, vai nu negrozīts, vai ari iz­strīpotiem nevēlamo kandidatu vārdiem, pie kam var izstrīpoto vietā tukšos nodalījumos ierakstīt citu kandidatu vārdus, kuri atrodas kādā citā tā paša vēlēšanu apgabala kandidatu sarakstā.

36. Vēlēšanu telpās ierīkojama slēgta istaba vai nodalījums, kurā vēlētājs vienatnē ieliek kuvērā, vienu vēlēšanu zīmi. Aizlīmētos kuvērus vēlētāji komisijas atklātā sēdē personīgi nodod vēlēšanu komisijas priekš­sēdētājam vai viņa vietniekam, kuram vēlētāju klāt­būtnē kuvērs jāiemet aizzieģelētā kastē.

37. Pēc balss nodošanas vēlēšanu komisijas priekš­sēdētājs vai viņa vietnieks atzīmē uz vēlētāja pases, ka šis pases īpašnieks vēlēšanās ir piedalījies. Karavīriem izdotās personas apliecības pie vēlēšanām noder pases vietā.

38. Uzraudzība par kārtību vēlēšanu laikā vēlē­šanu telpās piekrīt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, kuram jāraugās uz to, ka vēlēšanu telpas un pie to ieejas netiktu pielaista vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā ari vēlēšanu aģitacija.

39. Vēlētājs var balsot tikai personīgi.

40. Vēlēšanās neviens nedrīkst nodot vairāk kā vienu balsi.

41. Abās vēlēšanu dienas pēc plkst. 8 balsis var nodot tikai tie vēlētāji, kuri līdz tarn laikam ieradušies. Pēc tam vēlēšanu telpas slēdz, kastes ar nodotām balsīm aizzieģelē ar komisijas priekšsēdētāja zieģeli; ari komi­sijas locekļiem un vēlētājiem ir tiesība pielikt savus zie­ģeļus. Kastes atstājamas vēlēšanu telpas komisijas vai policijas uzraudzībā, līdz vēlēšanu komisija, ieradušos vēlētāju klātbūtnē, pārliecinās, ka vēlēšanu kastes at­rodas kārtībā.

42. Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu pirmā bal­sošanas dienā vēlēšanu komisija ved protokolu, kurā at­zīmē vēlēšanu gaitu. Vēlētājiem tiesība pieprasīt, lai viņu sūdzības un protestus ieraksta protokolā.

43. Vēlēšanu dienās tirgošanās ar reibinošiem dzē­rieniem aizliegta.

44. Visas sūdzības vēlēšanu lietās ir atsvabinātas no zīmognodokļiem.

V. nodaļa.

Balsu skaitīšana un vēlēšanu iznākuma aprēķināšana.

45. Balsu skaitīšana notiek vēlēšanu otras dienas vakarā vai ari nākošā dienā iepriekš noteiktā stundā. Skaitīšanu izdara iecirkņu vai apakšiecirkņu komisijas atklātā sēdē. Skaitīšanas iznākumi ievedami protokolā, kuru izgatavo divos eksemplāros un paraksta komisijas vai apakškomisijas priekšsēdētājs, pārējie komisijas lo­cekļi, protokolists un ari klātesošie vēlētāji, kuri to vēlas.

46. Protokolā atzīmējams vēlēšanu iecirkņa vai apakšiecirkņa nodoto balsu kopskaits, nodoto balsu skaits par katru kandidatu sarakstu atsevišķi un ne­derīgo balsu skaits. Nederīgās zīmes numurējamas un protokolā ierakstāmi atraidīšanas iemesli.

47. Par nederīgām uzskatāmas vēlētāju parakstī­tās zīmes, vai ari zīmes ar citām pazīšanas iezīmēm, vai ieliktas kuvēros kopā ar kādu pazīšanas zīmi, un vēlēšanas zīmes, ja to kādā kuvērā vairāk par vienu, un ja to saturs nav tas pats. Ja kuvērā ielikto zīmju saturs ir vienāds, tad par derīgu atzīstama tikai viena.

48. Ja rastos domu starpība par zīmju vai talonu drīgumu, tad vēlēšanu komisija pie balsu skaitīšanas jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm līdzīgi sadaloties izšķir priekšsēdētāja balss.

481. Balsu skaitīšanu izdara sekoši:

a) urnas atver un pārliecinās, vai kuvēru skaits sakrīt ar vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaitu; 

b) kuvērus atplēš un pārbauda nodoto sarakstu derīgumu; 

c) konstatē talonuskaitu, kas nodots par katru atsevišķu kandidatu; 

d) saskaita visus talonus, kuri nodoti par katru kandidatu sarakstu; 

e) saskaita visu derīgo talonu skaitu.

49. Balsošanas apakšiecirknis tūliņ pēc balsu skaitīšanas paziņo vēlēšanu iznākumus iecirkņa komisijai, kura saskaita visā balsošanas iecirknī nodotās balsis un sastāda protokolu par visa iecirkņa balsošanas iznākumiem. Protokols, pievienojot tam klāt_ apakšiecirkņu protokolus vienā eksemplārā, nekavējoši nosūtams apgabala vēlēšanu komisijai.

50. Apgabala vēlēšanu komisijām jānosūta visi vēlēšanu iecirkņu protokoli centrālai vēlēšanu komisijai līdz ar citiem vēlēšanu materiāliem, kuŗus tā pieprasa.

51. Lai sadalītu Saeimas deputatu vietas starp pieteiktiem kandidatu sarakstiem, tad: 

a) saskaitāms vienā apgabalā nodoto derīgo talonu skaits un 

b) tas izdalāms uz apgabalā ievēlamo deputatu skaitu, 

c) pēc tam izdala talonu skaitu, kurš nodots par katru kandidatu sarakstu uz b punktā paredzētā kārtībā iegūto skaitli. 

Šīs dalīšanas iznākuma veselais skaitlis ir deputatu skaits, kurš ievēlēts no katra atsevišķā kandidatu saraksta. Dalīšanas iznākumu daļu skaitļi sarindojami pēc to lieluma, sākot ar lielāko, un iztrūkstošais
deputatu skaits izdalāms uz tiem sarakstiem, kuriem daļu skaitļi lielākie, pa vienam deputatam uz katra saraksta.

52. Aprēķinot deputatu skaitu, kurš katrā apgabalā nāk uz daļu skaitļiem, savienoto sarakstu daļu skaitļi saskaitāmi un šī suma ierindojama pārējo sarakstu daļu skaitļu starpā un pēc tam deputatu skaits
aprēķināms iepriekšējā panta kārtībā.

53. Ja vienā vai vairākos kandidatu sarakstos uzstādīto kandidatu skaits ir mazāks par deputatu skaitu, kuŗš nāktos šim sarakstam proporcioneli nodotam balsu daudzumam, tad visi šādos sarakstos minētie kandidati uzskatāmi par ievēlētiem. Atlikušais deputatu skaits sadalāms starp pārējiem apgabalā iesniegtiem kandidatu sarakstiem, piecdesmit pirmā pantā paredzētā kārtībā, tikai ar to izņēmumu, ka dalīšana nav izdarāma ar balsu skaitu, kuŗš nodots par visiem kandidatu sarakstiem, bet ar to balsu skaitu, kuŗš nodots par tiem sarakstiem, starp kuriem notiek sadalīšana.

54. Ja septiņpadsmitā pantā minētās otrās dalīšanas iznākums ir veseli skaitļi ar daļām un tālab iztrūkst viens vai vairāki no noteiktā deputatu skaita — simts, tad atlikušie mandati izdalāmi starp tiem kandidatu sarakstiem, kuriem pēc deputatu skaitļa aprēķināšanas piecdesmit pirmā un piecdesmit otrā pantu kārtībā ir atlikuši daļu skaitļi, ar kuŗiem nav ievēlēts deputats. 

55. Ja pēc deputatu skaita aprēķināšanas piedesmit otrā panta kārtībā no apgabala savienības sarakstiem ir atlicies daļu skaitlis, tad šis skaitlis izdalāms proporcioneli katra savienotā kandidatu saraksta pirmajam atlikumam, izņemot to sarakstu vai sarakstus, no kura piecdesmit otrā panta kārtībā ir ievēlēts deputats. Ar šādā kārtā aprēķinātiem daļu skaitļu atlikumiem apgabalos savienotās listes piedalās valsts apvienībā.

56. Deputatu skaits, kuŗš nāk uz katru valsts apmēros izdarīto kandidatu sarakstu daļu skaitļu atlikumu apvienojumu, noteicams piecdesmit otrā panta kārtībā.

561. Katrā sarakstā uzstādītie kandidati sagrupējami pēc balsu skaita, kuŗu viņi dabūjuši. Ievēlēti tie, kuŗi dabūjuši lielāko balsu skaitu, bet atlikušie ieskaitāmi kandidatos tādā kārtībā, kādā viņi nāk atkarībā no balsu skaita, kuŗš par viņiem nodots. Ja par diviem vai vairākiem viena saraksta kandidatiem ir nodots vienāds balsu skaits,_tad viņi sarindojami sarakstu iesniedzēju paredzētā kārtībā.

57. Ja ievēlētais Saeimas deputats miris, atteicas vai citu iemeslu dēļ zaudē savu mandatu, tad viņa vietā stājas nākošais kandidats, no tā paša kandidatu saraksta, no kura bija ievēlēts iepriekšējais deputats.

58. Ja iepriekšējā pantā paredzēto iemeslu dēļ kādam sarakstam pietrūkst kandidatu, tad piecdesmit trešā panta kārtībā noteicams, no kuŗa kandidatu saraksta ņemams iztrūkstošais deputats.

* * * * *