Aicinām pievienoties likumprojekta atbalstītāju kopai!

2020.gada 10. jūnijā, Saeima attālināti balsojot pieņēma izmaiņas valsts dzīves pamatos – “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu”. (Sauktu arī par pašvaldību reformas likumu).
Likums ietekmēs pilsoņu maciņus, īpašumus, statusu, dzīves apstākļus, demogrāfiju, tautsaimniecību. Četrdesmit pašvaldības rakstīja lūgumu neizsludināt likumu. Loģiski būtu – rīkot tautas nobalsošanu, kurā apstiprina šo likumu, vai noraida to. Uzdod pārstrādāt. 

Pilsoņiem ir jābūt iespējai lemt!

Atvērtās Pārvaldības partnerība Latvijā (APPL) piedāvā likumprojektu “Likums par 2020. gada 10.jūnija likuma “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” atcelšanu reģistrācijai Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). 

Vēlētājiem izveidojot iniciatīvas atbalsta kopu, tiktu izpildīts Satversmes sapulces 1922. gada kritērijs: 1000 cilvēku  iesniedz likumprojektu CVK. CVK reģistrē likumprojektu un izsludina parakstu vākšanu. Ja likumprojektu paraksta desmitā daļa vēlētāju (154 868), tad notiktu Tautas nobalsošana.


Ieslēdziet javascript lai šī forma darbotos



 
Partijas ir piesavinājušās informācijas monopolu, ar aizliegumu publicēt vēlētāju ierosinājumus, kuri ir reģistrēti CVK iesniegšanai Saeimā.
 
Dokumentu kopa: Saeimas sēžu stenogrammas, Ministru kabineta projekti, Saeimas balsojumi, Satversmes tiesas spriedumi ar skaidrojumiem par 2012.gada likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" un tā grozījumiem.
 
Pēc Zatlera rikojuma atlaist Saeimu - Saeima turpina vasaru strādāt ārkārtas sesijā. Sēžu stenogrammās atspoguļots - deputāti rosina paplašināt tautas tiesības, Saeimas atvērtību, virza projektu Mana balss u.c. Partiju priekšvēlēšanu programmās nav priekšlikumu ierobežot vēlētāju tiesības. No Eiropas Komisijas saņemta regula nr. 211/2011 paplašināt iespēju pilsoņiem ierosināt iniciatīvas.
 
 
Pēc 11. Saeimas ievēlēšanas valdības sēdēs, partiju kongresos, presē spriež praktiskas lietas. Publiski netiek izteikti priekšlikumu ierobežot vēlētājiem iespēju iesniegt likumprojektus Saeimā, Satversmes 78. panta kārtībā.
Likumprojektu, kuri paredzētu ierobežot vēlētāju tiesības, nebija 11. Saeimā iesniegti. Prasību ierobežot ierobežot vēlētāju tiesības pēkšņi sāka prasīt vairāki deputāti, skatot 2.lasījumā valdības iesniegtos likumprojektus par nobalsošanas kārtību atlaižot Saeimu un kārtību kādā ierosina Eiropas iniciatīvas. Likuma koncepciju 2. lasījumā grozīt nevar, to neparedz Saeimas Kārtības rullis.
Satversmes 77. pantā ir noteikts Saeimas pienākums nodot vēlētāju apstiprināšanai deputātu lēmumus, ja tie groza Satversmes 1., 2., 3., 4., 6., 77. pantus.
Valsts prezidents nepiekrita un iebilda ierobežot vēlētāju tiesības. Zemāk 2012. gada pavasara-rudens sesiju stenogrammas.
 
 
​​
 
Likumu projekti - Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā divus grozījumus Tautas nobalsošanu likumā:
a) kārtība, kādā notiek tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu,
b) kārtība, kādā Latvijas pilsoņi piedalās Eiropas pilsoņu iniciatīvās.
Dombrovska valdība nav ierosinājusi un nav prasījusi Saeimai ierobežot tautas tiesības. Priekšlikums nav skatīts konstitucionālo tiesību komitejā, nav veikta konsultēšanās ar sabiedrību. Prezidents apturēja divreiz mēģinājumus ierobežot tautas tiesības. Tie beidzas ar to - ka pieņem 20. septembra likumu ar nebūtiskiem grozījumiem: pievienota sadaļa ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas nekādi neierobežo vēlētāju tiesības, arī maina likuma nosaukumu uz
"Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", prezidents to paraksta 2012. gada 10. oktobrī un nodod publicēšanai.
 
Saeimas sēdē Juridiskās komisijas vadītāja piekrīt, ka gadījumā, ja Saeima ierobežotu vēlētāju tiesības, tāds likums jānodod apstiprināt vēlētājiem.
Nepareizība notiek: 2012.gada 11.oktobris-08.novembris. Tiklīdz prezidents ir 10.oktobrī parakstījis likumu, kuram ir jauns nosaukums "Likums par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu", tā 7 deputāti iesniedz 11.oktobrī priekšlikumu grozīt likumu, kura vairs nav - grozīt AR VECO NOSAUKUMU likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", un 10 deputāti 11.oktobrī pieprasa noteikt likumam steidzamību - lai prezidents nevar iejaukties.
Steidzamība nekādi nav pamatota.
2012. gada 8. novembrī otrajā – galīgajā lasījumā ar 55 balsīm “par” deputāti pieņēma likumu "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"", bet uz prezidenta kanceleju no Saeimas aizceļoja likums ar citu nosaukumu: "Grozījumi likumā "Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu".
Vēlētāju apstiprināšanai likums netika nodots. Prezidents nevarēja iejaukties un apturēt, jo likumam ir noteikta steidzamība.
 

​​​​

​​

​​

​​​

 
Partijas uzliek vēlētājiem ierobežojumu skaidrot likumprojektus. Ierobežojumi nostāda vēlētājus nevienlīdzīgā stāvoklī ar partijām, kuras ne tikai saņem finansējumu no budžeta, bet kurām ar nav ierobežojumu popularizēt medijos savus likumu projektus.
 
Likumprojekta skaidrošana pirms tā iesniegšanas Saeimā (kurā vēl tikai notiks komisiju vērtējumi un diskusijas) nav tas pats, kā notiek tautas nobalsošana par prezidenta apturētu likumu.
 
Par prezidenta apturēto likumu vēlētāji jau ir dzirdējuši ne vien ilgstošās diskusijas Saeimā un speciālistu viedokļus presē, bet zina arī prezidenta konkrētas iebildes un argumentus. Zinot šo pamatu, katrs pilsonis var izšķirties balsot "par" un "pret".
Vispārzināma ir prakse biedrībās un komercsabiedrībās - mazākums 1/10 daļa var ierosināt, un lēmējinstitūcijai šis ierosinājums ir jāapspriež un jābalso. Līdzīgi virza 1/10 vēlētāju rosinātus likumprojektus.
 
Atšķirība: procesu pārrauga Centrālā vēlēšanu komisija. Novērtē projekta atbilstību Satversmei (reģistrē likumprojektu). Ir noteikts Satversmes negrozāmais kodols, ieviesta kriminālatbildība par Latvijai kaitējošu darbību. Vairs nav iespējams rosināt kaitīgus likumu projektus. 1/10 vēlētāju ir ļoti liels skaits. Ikviens pilsonis vēlas dzirdēt atbildes, pirms liek savu parakstu. Katra nianse ir jāizskaidro - kas iecerēts, kā domāts, ko katrs iegūs. Šī darbietilpīgā skaidrošana nav aģitācija.

 
 
Satversmes tiesas spriedumi 2009-2014.gads.
 

 

 

Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā