1. Telegramma
2. MK lēmums par Saeimas vēlēšanām
3. MK 4. jūlija sēdes apskats
4. Likums par Saeimas vēlēšanām

Publicēts: Valdības Vēstnesis nr149  1940.gada 5.jūlijs

Latvijas Demokrātiskās Republikas valdības telegrama J. V. Staļinam.

            Ministru kabinets 4. jūlija sēdē nolēma nosūtīt Padomju Sociālistisko Re­publiku Savienības tautu un visas pasau­les darba ļaužu lielajam vadonim
J o s i f a m V i s a r i o n o v i č a m  S t a ļ i n a m  šādu telegramu:
            “Latvijas demokrātiskās Republikas val­dība šodien pieņēmusi likumu par Saeimas vēlēšanām. Tas pēc 6 beztiesīguma un apspiestības gadiem Latvijas tautai atkal atdod viņas brīvību, tiesības pašai lemt par savu likteni un iespēju patiesā draudzībā sadarboties ar lielo Padomju Sociālistisko Republiku Savienību un tās tautām.
            Šajā lielajā vēsturiskajā brīdī Latvijas Republikas valdība Latvijas tautas vārdā sūta Jums, visas pasaules darba tautas ģeniālajam vadonim, pateicību par atgūto brīvību un taisnību.
            Lai dzīvo Latvijas un PSRS draudzība, lai dzīvo ciešā un nesaraujamā Latvijas Republikas un PSRS savienība, lai dzīvo darba tautas vadonis un labākais draugs Josifs Visarionovičs Staļins!"

Telegramu parakstījuši Ministru Prezidents prof. Dr A. Kirchenšteins
un visi valdības locekļi.
*    *    *    *

Publicēts: Valdības Vēstnesis nr149  1940.gada 5.jūlijs

Latvijas Demokrātiskās Republikas valdības telegrama V. M. Molotovam.

Padomju Sociālistisko Republiku Savie­nības valdības galvam V. M. M o l o t o­ v a m Ministru kabinets nolēma nosūtīt šādu telegramu:
            „Dienā, kad demokrātiskās Latvijas val­dība pieņēmusi likumu par Saeimas vēlēšanām, atļaujamies visas Latvijas tautas vārdā izteikt Jums, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības valdības galvam un lielā Staļina labākajam draugam, mūs vi­sus apgarojošās pateicības jūtas par Lat­vijas tautas atbrīvošanu. Mēs redzam savu uzdevumu sirsnīgā un godīgā Latvi­jas un Padomju Savienības savstarpējās
palīdzības līguma izpildīšanā un nesarau­jamo saišu stiprināšanā ar PSRS. Mēs esam apņēmušies ziedot visus savus spē­kus, kalpojot mūsu tautai pārliecībā par tās plaukšanu un lielo nākotni un nesarau­jamām saitēm saistoties ar mūsu lielo un vareno kaimiņu.    Lai dzīvo Padomju Sa­vienības valdības galva Vjačeslavs Michailovičs Molotovs, lai dzīvo lielais darba tau­tu vadonis Josifs Visarionovičs Staļins!"

Telegramu parakstījuši Ministru Prezidents prof. Dr A. Kirchenšteins
un visi valdības locekļi.
*    *    *    *

Publicēts: Valdības Vēstnesis nr149  1940.gada 5.jūlijs

Ministru kabineta lēmums par Saeimas vēlēšanām.

            Ar bijušās valdības 1934. gada 18. maija lēmumu, pārkāpjot Latvijas Re­publikas Satversmi, Saeimas funkcijas bija uzliktas Ministru kabinetam.
            Latvijas Demokrātiskās Republikas valdība, atzīstot par savu pienākumu nodrošināt Latvijas tautai iespēju brīvi izpaust savu gribu uzdevumos, kuri tagadējā laikā izvirzījušies mūsu tēvijas priekšā valsts celtniecības un valsts pārvaldīšanas laukā, un atzīstot, ka šajās vissvarīgākajās valsts lietās nav pie­ļaujama nekāda vilcināšanās, nolemj:

1. Nekavējoties izdarīt Saeimas vēlēšanas saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 6. pantu vispārējās, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālās balsošanas ceļā.

2. Noteikt Saeimas vēlēšanu laiku 1940. g. 14. un 15. jūlijā.

3. Pieņemt vēlēšanu likumu un viņu nekavējoties izvest dzīvē.

Rīgā, 1940. g. 4. jūlijā.
Ministru Prezidents prof. Dr A. Kirchenšteins.
Tieslietu ministris J. Pabērzs.
Iekšlietu ministris V. Lācis.
*    *    *    *

Publicēts: Valdības Vēstnesis nr149  1940.gada 5.jūlijs

Valdības darbība.
Ministru Kabineta sēde 1940. gada 4. jūlijā.
1. Pieņem:
            1) likumu par Saeimas vēlēšanām,
            2) likumu par politiskiem vadītājiem ar­mija,
            3) likumu par Latvijas Darba centrales likvidāciju.

2. Atceļ Ministru kabineta 1940. gada 6. jūnija lēmumu, kas uzliek par pienākumu resoru vadītājiem gādāt, ka gadskārtējais atvaļinājums tekošā kalendara gadā jāiz­lieto strādāšanai lauksaimniecībā valsts un pašvaldību darbiniekiem, darbiniekiem, kas strādā valsts un valsts autonomos uzņē­mumos, slimo kasēs un akciju sabiedrībās, kur valsts tieši vai netieši piedalās ar sa­viem līdzekļiem, kā arī agrākām kamerām pakļauto saimniecisko uzņēmumu un visāda veida organizāciju darbiniekiem un to biedriem.
            Tāpat atceļ tanī pašā sēdē pieņemto lē­mumu, ka iepriekšējos gados izkalpotos un neizlietotos atvaļinājumus nevar piešķirt 1940. gadā, laikā starp 10. jūniju un 1. ok­tobri.

3. Nolemj atdot Latvijas pavalstnie­cības tiesības visiem tiem Latvijas bijušiem pilsoņiem, kam Latvijas agrāko valdību laika pavalstniecības tiesības atņemtas par politisko darbību demokrātiskās valsts ie­kārtās laba. Šī lēmuma izvešanu dzīvē uzdod iekšlietu ministrim.

4. Atbrīvo no ieņemamā amata pēc paša lūguma Rīgas lielvecāko Robertu Lie­piņu un viņa vietā ieceļ par Rīgas liel­vecāko Jāni Pupuru.

5. Atbrīvo no ieņemamā amata pēc paša lūguma Iekšlietu ministrijas Pašvaldības departamenta direktoru Juri Zanķē­vicu.

6. Ieceļ par valsts kontrolieri, skaitot ar š. g. 22. jūliju, Arnoldu Tabaku, uz­dodot viņam šo amatu izpildīt sākot ar š. g. 5. jūliju.

7. Ieceļ Radiofona direktora amata pa­gaidu izpildītāju Indriķi Lēmani ar 1940. gada 1. augustu par Radiofona direktoru.

8. Ieceļ par Iekšlietu ministrijas Paš­valdības departamenta direktoru Ansi Leju.

9. Ieceļ Centrālā vēlēšanu komisijā: no Tieslietu ministrijas — A. Meoželsonu, no Iekšlietu ministrijas — Ansi Leju, no Sabiedrisko lietu ministrijas — Oskaru Gu1bi, no Valsts statistiskās pārvaldes — A. Ma1dupu. no Latvijas komunistu par­tijas Ansi Buševicu un Arnoldu Deg­lavu un no arodu biedrību organizācijām — K. Šicu un J. Vecvagaru.

10. Nolemj Finansu ministriju apvienot ar Tirdzniecības un rūpniecības ministriju.
Šo ministriju vadīs finansu ministris K. Karlsons un finanšu ministra biedris ar balsstiesībām Ministru kabinetā N. Priede.

11. Sakarā ar Saeimas vēlēšanu likuma pieņemšanu, nolemj nosūtīt PSRS tautu vadonim J. V. Staļinam un PSRS valdības galvam V. M. Molotovam apsveikuma un pateicības telegramas.
*    *    *    *

Publicēts: Valdības Vēstnesis nr149  1940.gada 5.jūlijs

Ministru kabinets 1940. g. 4. jūlijā ir pieņēmis un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu:

Likums par Saeimas vēlēšanām.

I nodaļa.
Vēlēšanu tiesības.
1. Vēlēšanu tiesības ir visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu pirmajā dienā sasnieguši 21 gadu vecumu.
2. Vēlēšanu tiesības nav personām, kas atrodas aizbildnībā vai aizgādnībā.

3. Vēlēšanu tiesības zaudē personas:
1) kurām ar spēkā nākušu tiesas spriedumu atņemtas vai aprobežotas tiesības, ja no soda izciešanas dienas nav pagājuši: ar spaidu darbiem notiesātiem — 15 gadi, ar pārmācības namu notie­sātiem — 10 gadu, bet ar cietumu notiesātiem — 5 gadi, vai, ja zaudētās tiesības nav iegūtas atpakaļ ar apžēlošanu, amnestiju vai ar tiesas lēmumu;
2) kas sodītas ar pārmācības namu vai cietumu par mantkārīgos nolūkos izdarītiem noziegu­miem, ja no soda izciešanas dienas nav pagājuši 10 gadu;
3) kam ar tiesas sprie­dumu ir atņemtas vēlēšanu tiesības par vēlēšanu brīvības vai pareizības trau­cēšanu.

II nodaļa.
Vēlēšanu komisijas.
4. Saeimas vēlēšanas vada centrālā vēlēšanu komisija astoņu ministru kabineta ieceltu locekļu sastāvā.

5. Centrālo vēlēšanu komisiju uz pirmo sēdi sasauc Ministru Prezidents; komisija ievēl priekšsēdētāju un sekretāru.

6. Centrālā vēlēšanu komisija vada vēlēšanas visā valstī, izdod vajadzīgos rīkojumus un instrukcijas, kā arī rūpējas par šajā likumā paredzēto vietējo vē­lēšanu iestāžu nodibināšanu un to pareizu darbību. Centrālā vēlēšanu komisija caurskata sūdzības par nepareizībām vēlēšanu norisē, taisa par tām galīgus lēmumus un par to iesniedz Saeimai ziņojumu apstiprināšanai.

7. Visām valsts un pašvaldības administratīvām iestādēm jāizpilda cen­trālās vēlēšanu komisijas rīkojumi un instrukcijas, kā arī tie rīkojumi, kurus izdod vietējās vēlēšanu komisijas saskaņā ar centrālās komisijas rīkojumiem un instrukcijām.

8. Saeimas vēlēšanām Latvija sadalās piecos vēlēšanu apgabalos:
1) Rīga; 2) Vidzeme; 3) Latgale; 4) Kurzeme un 5) Zemgale.
Rīgas vēlēšanu apgabals aptver Rīgas pilsētu;
Vidzemes — Rīgas (bez Rīgas pilsētas), Cēsu, Valmieras, Valkas un Madonas apriņķus;
Latgales — Daugavpils, Rēzeknes, Ludzas un Abrenes apriņķus;
Kurzemes — Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils un Talsu apriņķus;
Zemgales — Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils un Ilūkstes apriņķus.

9. Katrā vēlēšanu apgabalā Saeimas vēlēšanas vada apgabalu vēlēšanas komisijas:
Rīgas apgabalā — Rīgā, Vidzemes — Valmierā, Latgales — Rēzeknē,
Kurzemes — Liepājā un Zemgales — Jelgavā.
            Apgabala vēlēšanu komisija darbojas piecu ministru kabineta ieceltu lo­cekļu sastāvā.

10. Katrā apriņķī vēlēšanas vada apriņķa vēlēšanu komisija piecu Mi­nistru kabineta ieceltu locekļu sastāvā.

11. Vēlēšanu iecirknis ir katra pilsēta un pagasts; lielākās pilsētās un pagastos nodibināmi vēlēšanu apakšiecirkņi. Rīgas vēlēšanu apgabals sadalams vēlēšanu iecirkņos. Iecirkņu daudzumu Rīgas vēlēšanu apgabalā un apakš-iecirkņu skaitu pārējos apgabalos nosaka centrālā vēlēšanu komisija.

12. Katrā vēlēšanu iecirknī vēlēšanas vada un uzrauga iecirkņa vai apakš-iecirkņa vēlēšanu komisija, kas darbojas triju vai piecu apriņķu komisijas ieceltu locekļu sastāvā.
Rīgas apgabalā iecirkņu vēlēšanu komisijas ieceļ apgabala komisija.

13. Visus vēlēšanu komisiju izdevumus sedz valsts.

III nodaļa.
Kandidātu sarakstu iesniegšana.
14. Vēlētājiem ir tiesība iesniegt kandidātu sarakstus līdz 1940. gada 10. jūlijam plkst. 20 dienā. Kandidātu saraksti iesniedzami centrālai vēlēšanu komisijai.

15. Katrā vēlēšanu apgabalā ievēlamo Saeimas deputātu skaits ir sekojošs:
Rīgā — 21, Vidzemē — 22, Kurzemē — 15, Zemgalē — 15, Latgalē — 27.

16. Kandidātu sarakstā jāatzīmē katra kandidata vārds, uzvārds, dzim­šanas laiks un vieta, dzīves vieta un nodarbošanās. Bez tam jāiesniedz uzstā­dīto kandidātu rakstisks paziņojums, ka viņi kandidatūru pieņem. Kandidātu sarakstam un citiem paziņojumiem jābūt bez strīpojumiem un izlabojumiem un skaidri salasāmiem.

18. Vienā vēlēšanu apgabalā vienu un to pašu kandidatu var uzstādīt tikai vienā sarakstā.

19. Katram iesniegtam Saeimas deputatu kandidatu sarakstam jābūt parakstītam vismaz no simts vēlētājiem. Pirmie trīs parakstītāji uzskatami par kandidātu saraksta iesniedzējiem un uzņemas atbildību par visu iesniegto do­kumentu pareizību. Katrs vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidātu sa­rakstu.

20. Par kandidatu var uzstādīt katru Latvijas pilsoni, ja arī tas nedzīvotu vēlēšanu apgabalā, kurā tas uzstādīts par kandidātu, ja viņš apmierina pārējās vēlēšanu likuma prasības.

21. Centrālā vēlēšanu komisija numurē kandidātu sarakstus iesniegšanas kārtībā. Centrālā vēlēšanu komisija sarakstus iespiež uz atsevišķām blankām un izsūta tos vēlēšanu iecirkņu komisijām.

22. Apgabalu, apriņķu, iecirkņu un apakšiecirkņu vēlēšanu komisiju sēdēs var piedalīties bez lemjošām balsstiesībām pa vienam priekšstāvim no katras or­ganizācijas vai vēlētāju grupas, kura iesniegusi savu kandidātu sarakstu. Šā­diem kandidātu sarakstu priekšstāvjiem jāuzrāda vēlēšanu komisijas priekšsē­dētājām pilnvara no organizācijas vai tās vietējās nodaļas, kuras uzdevumā tas sēdēs piedalās, vai pilnvara no trim pirmiem kandidātu saraksta iesniedzējiem.

IV nodaļa.
Vēlēšanu kārtība.

23. Vēlēšanas zīmju nodošanai vēlēšanu telpām jābūt atvērtām š. g. 14. un 15. jūlijā no plkst. 8 līdz 22.

24. Vēlētājiem savlaicīgi izziņojama vēlēšanu vieta un laiks. Uz laukiem šo izziņojamu izdara pagasta valdes, apziņojot katru māju atsevišķi, bet pilsētās to izdara pilsētu valdes ar sludinājumiem.

25. Vēlēšanu telpās ielaižami tikai vēlētāji.

26. Vēlēšanu telpās katrs vēlētājs dabū no vēlēšanu komisijas ar apga­bala vēlēšanu komisijas zīmogu apzīmētus kandidātu sarakstus pa vienam no katra reģistrēta kandidātu saraksta. Uz katra saraksta jādrukā attiecīgā kan­didātu saraksta numurs un kandidātu saraksta iesniedzējas organizācijas vai velētāju grupas nosaukums vai arī pirmo 3 saraksta iesniedzēju vārdi ar pie­zīmi „un citi".
            Vēlēšanu komisija ieraksta īpašos sarakstos to vēlētāju vārdus un pases numurus, kas saņēmuši kandidātu sarakstus.

27. Vēlēšanu telpās ierīkojama slēgta istaba vai nodalījums, kurā vēlētājs vienatnē izvēlas pēc sava ieskata vienu vēlēšanu sarakstu, saloca četrkārtīgi un personīgi iemet aizzīmogota kastē. Priekš iemešanas kastē vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks apzīmogo vēlēšanu saraksta ārējo pusi.

28. Pēc balss nodošanas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs vai viņa viet­nieks atzīmē uz vēlētāja pases vai personas pagaidu apliecības, ka šīs pases vai apliecības īpašnieks vēlēšanās piedalījies. Karavīri vēlēšanu laikā atbrīvojami no dienesta pienākumiem uz laiku, kāds nepieciešams balsošanai; viņiem pa šo laiku izsniedzamas pases.

29. Uzraudzība par kārtību vēlēšanu laikā vēlēšanu telpās piekrīt vēlē­šanu komisijas priekšsēdētājam vai viņa vietniekam, kuram jāraugas uz to ka vēlēšanu telpas un pie to ieejas netiktu pielaista vēlēšanu brīvības ierobežošana un kartības traucēšana, ka arī vēlēšanu aģitacija.

30. Vēlētājs var balsot tikai personīgi.

31. Vēlēšanās neviens nedrīkst nodot vairāk kā vienu balsi

32. Plkst. 22 vēlēšanu telpas tiek slēgtas. Pēc plkst. 22 balsis var nodot tikai tie vēlētāji, kuri līdz tam laikam jau ieradušies vēlēšanu telpās. Vēlēšanu pirmā diena kastes ar nodotiem sarakstiem aizzīmogo ar komisijas priekšsēdētāja zīmogu: arī komisijas locekļiem un vēlētājiem ir tiesība pielikt savus zīmogus.

Kastes atstājamas vēlēšanu telpās komisijas vai policijas uzraudzībā, līdz vēlē­šanu komisija, ieradušos vēlētāju klātbūtnē, pārliecinās, ka vēlēšanu kastes atrodas kārtībā.

33. Sākot ar vēlēšanu telpu atvēršanu pirmā balsošanas dienā vēlēšanu komisija raksta protokolu, kurā atzīmē vēlēšanu gaitu. Vēlētājiem ir tiesība pieprasīt, lai viņu sūdzības un protestus ieraksta protokolā.

34. Sūdzības par visu vēlēšanu komisiju rīcību un lēmumiem iesniedza­mas triju dienu laikā tieši centrālai vēlēšanu komisijai; šīs sūdzības brīvas no zīmognodevas.

35. Vēlēšanu dienās tirgošanās ar reibinošiem dzērieniem aizliegta.

V nodaļa.
Balsu skaitīšana un vēlēšanu iznākumu noteikšana.

36. Sarakstu skaitīšana notiek vēlēšanu otrās dienas vakarā. Skaitīšanu izdara iecirkņu un apakšiecirkņu komisijas atklātā sēdē. Komisijas saskaita nodotos sarakstus pēc numuriem, šķirojot derīgos sarakstus no nederīgiem, un par to sastāda protokolu divos eksemplāros.
            Apakšiecirkņos saskaitītie saraksti līdz ar vienu protokola eksemplāru iesaiņojami, un pēc aizzīmogošanas ievietojami urnās, kuras aizzīmogojamas un šādā veidā nekavējoties nosūtamas iecirkņa komisijai.

37. Iecirkņa vēlēšanu komisijas protokolā atzīmējams vēlētāju skaits, kāds vēlēšanās piedalijies, vēlētājiem izsniegto sarakstu skaits, urnās pēc to at­vēršanas atrastais sarakstu skaits, par katru kandidātu sarakstu atsevišķi no-, dotais balsu skaits un nederīgo sarakstu skaits. Nederīgie saraksti numurē­jami un protokolā ierakstāmi iemesli, kādēļ tie atzīti par nederīgiem.

38. Par nederīgiem uzskatami saraksti: a) nenoteiktas formas un parauga un b) ar strīpojumiem vai jaunu kandidātu ierakstiem.

39. Ja rastos domstarpība par sarakstu derīgumu, tad vēlēšanu komisija pie balsu skaitīšanas jautājumu izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm līdzīgi da­loties, izšķir priekšsēdētāja balss.

40. Pēc balsu saskaitīšanas un protokola sarakstīšanas visi nodotie derīgie un nederīgie vēlēšanu saraksti un viens protokola eksemplārs iesaiņojami, sašņorējami un aizzīmogojami, pie kam arī klātesošiem vēlētājiem tiesība pielikt savus zīmogus, par ko minams klātpieliktā protokolā. Pēc tam iecirkņu vēlēšanu komisija nekavējoties nosūta visus vēlēšanu materiālus apgabala vēlēšanu ko­misijai. Līdz ar vēlēšanu materiālu nosūtams pavadraksts, kurā teikts, kad, ar ko un kādi vēlēšanu materiāli nosūtīti.

41. Apgabalu vēlēšanu komisijas saskaita visus apgabalu vēlēšanu iznā­kumus un aprēķina apgabalos ievēlēto deputātu skaitu no katra saraksta.

42. Par ievēlētiem uzskatami kandidāti, sākot ar pirmo kandidātu, sarakstā paredzētā kārtībā.

43. Ja vienā vai vairākos kandidātu sarakstos uzstādīto kandidātu skaits ir mazāks par deputātu skaitu, kurš nāktos šim sarakstam proporcionāli nodo­tam balsu skaitam, tad visi šajos sarakstos minētie kandidāti uzskatami par ievēlētiem. Atlikušais deputātu skaits sadalams proporcionāli starp pārējiem apgabalā iesniegtiem kandidātu sarakstiem.

44. Apgabalu vēlēšanu komisijas nosūta visus vēlēšanu iecirkņu proto­kolus centrālai vēlēšanu komisijai līdz ar citiem vēlēšanu materiāliem, kurus tā pieprasa ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc balsu galīgas saskaitīšanas.

Šis likums stājas spēkā izsludināšanas dienā.

K. Ulmanis,
Valsts Prezidents.
Rīgā, 1940. g. 5. jūlijā.
*    *    *    *

Publicēts: Valdības Vēstnesis nr149  1940.gada 5.jūlijs

Ministru kabinets 1940. g. 2. jūlijā ir pieņēmis un Valsts Prezidents izsludina šādu likumu:

Pārgrozijumi likumā par apriņķu pašvaldību likvidācijas kārtību.

Likuma par apriņķu pašvaldību likvidācijas kārtību (1935. gada lik. kr. 16)
6. pantu izteikt šādi:

            6. Fondu pārzina iekšlietu ministra iecelts pilnvarnieks.

            Pārgrozijumi stājas spēkā izsludināšanas dienā.

K. Ulmanis,
Valsts Prezidents.
Rīgā, 1940. g. 5. jūlijā.
*    *    *    *