Konferences “1990. gada 21.aprīļa Tautas sapulcei-33” Rezolūcija   
 

Konferences “1990. gada 21.aprīļa Tautas sapulcei-33”

REZOLŪCIJA

Rīgā, 21.04.2023.

Motto: Kam nav sapņu, tas ir miris
Šimons Peress, runa 11.09.2015. Kijevā

2023. gada 21. aprīlī aprit 33. gadskārta, kopš Daugavas stadionā notika vēlētāju pilnvarota visu līmeņu pašvaldību 8086 delegātu Tautas sapulce ar mērķi dot Augstākajai Padomei Latvijas iedzīvotāju mandātu- atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.

   1990. gada 18. martā notika vēlēšanas 201 apgabalā, vēlot Augstākās padomes deputātus.
   1993. gada 5.-6. jūnijā notika 5. Saeimas vēlēšanas. Ar tālejoši juridisku nozīmi. Saskaņā ar 20.06.1922. likumu, jaunās Saeimas sanākšanas dienā stājas spēkā pilnā apjomā Satversme.
   Atjaunoja pirms kara pastāvējušo institucionālo struktūru. Saglabāja ilgus gadsimtus pastāvējušo pašvaldību formu. Pamats: pagastu un pilsētu padomes. Papildu – rajonu padomes / apriņķu padomes liela apjoma darbiem (t.s. otrais līmenis).     

Kādi ir attīstības rezultāti pagājušos 33 gados?

   Valsts pastāvēšanas galvenais kritērijs ir - tautas stāvoklis, labklājība un dzīvotspēja. Diemžēl, skaitļi bezkaislīgi liecina, ka netiek pildīts valsts uzdevums – nodrošināt latviešu tautas pastāvēšanu cauri gadsimtiem. Statistikas dati liecina, ka latviešu skaits samazinās un jau ir zemākais pēdējo simts gadu laikā.

   Saimnieciskās attīstības rādītāju ziņā Latvija arvien vairāk atpaliek ne tikai no Baltijas valstīm, bet arī no Centrāleiropas valstīm.

   Pieaug pārvaldes nespēja, tautas atsvešināšanās no valsts pārvaldes. Kritiskas starptautiskās situācijas apstākļos iedzīvotājos jūtama neticība Latvijas valstij.

   Šādā tautas dzīvībai kritiskā brīdī, 21.aprīļa konferencē 1990.gada Tautas sapulces dalībnieki, kuri tolaik atjaunoja Latvijas valsti, aicina meklēt rīcību nākamībai, nostalģijas par bijušo vēsturi vietā. Censties saprast kļūdas, rast priekšlikumus - ko var darīt katrs pats pagastos un pilsētās situācijas uzlabošanai.

   Uzskatām, ka cēlonis ir valsts pārvaldes kvalitātes būtiska krišanās, ko radīja atkāpes no Satversmes, un pašvaldību struktūras izjaukšana.

   Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress kritizē Latviju par neatbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai veiktu 2020. gada administratīvi-teritoriālo reformu. Par sliktākajām pēdējā desmitgadē min trīs: Latvija (2020), Turcija (2015), Francija (2015). Latvijā 339 pagastos nav pat pārvaldnieka.
   Latvijas Saeima nepilda savas starptautiskās saistības – Eiropas Vietējo pašvaldību hartu, ko pati Saeima ir ratificējusi. (Skat. 22.02.1996. likums “Par Eiropas Vietējo pašvaldību hartu”).
   Netiek ņemts vērā Valsts prezidenta 11.12.2020. paziņojumā nr.17 norādītais: pārtraukt atkāpes no Satversmes 75.panta jēgas, bez pamata lietojot izņēmuma procedūru – steidzamība.
   Tiek nepareizi praktizēta, bez visu deputātu klātbūtnes un bez balsošanas, Saeimas sēdē darba kārtības grozīšana, un laicīgi neiesniegtu likumprojektu pieņemšana.
   Vairāki iepriekšējo trīs gadu sarežģītajos epidemioloģiskajos apstākļos pieņemti, ar ārkārtas situāciju pamatoti, Saeimas likumdošanas akti un Ministru Kabineta lēmumi rada šaubas par to pamatotību, lietderību un atbilstību Starptautisko tiesību aktiem, kuriem Latvija ir pievienojusies. Tas raisa bažas par tiesiskas valsts degradāciju Latvijā.

Tuvākās darbības.
   Par vienojošu motīvu var ņemt Latviešu vēsturisko zemju likumu, sasaistot tā izpildi ar pašvaldību struktūras atjaunošanu, vietējo iniciatīvu un pārdomātu reģionālo politiku.

   Jāņem vērā, ka Latvijas valsts iekārta ir parlamentāra republika – reti sastopama forma.
   Savukārt, 2009. gada 8. aprīlī Saeima grozīja Satversmi, tās 14. pantā nostiprināja tautas tiesības atlaist Saeimu. Tagad Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurā ir šāda ekskluzīva tiesība.

   Atgādinām, ka likumdošanas akti kas pieņemti pēc Saeimas atlaišanas 2011.gadā ievirzījās nesaprotami: pārvaldības uzlabošanas vietā faktiski reducēja šīs tiesības uz nepieredzētu varas pārsniegšanu kā sacensību: ja vēlētājiem nepatīk, tad lai viņi atlaiž Saeimu.
   Nepieciešama rūpīga šī jaunieveduma un sekojošo procesu analīze. Gadījumā, ja lemjam saglabāt tiesību atlaist Saeimu (14.pants), šī atlaišanas tiesība realizējama konsekventi. Līdzīgi kā Alpu valstī Lihtenšteinā, kurā tautas tiesība atlaist parlamentu ir garantija vietējo uzņēmēju aizstāvībai un padarījusi Lihtenšteinu par otro bagātāko valsti pasaulē.

Rezumējums:

1) jāatjauno vēsturiskā teritoriālā struktūra un jāatjauno vēsturiskā pašvaldību struktūra:

      a) apriņķu padomes – 2.līmenis, un b) pagastu, pilsētu padomes – 1. līmenis (pamata).

Veicama pārdomāta reģionālā attīstība. Atjaunojams pašvaldību vēlēšanu princips - personiskā atbildība. Piemērs- jau bija ietverts 1989. gada likumā.

2) nepieciešama likumdošanas procesa pilnīguma pārbaude un revīzija Saeimā.

     Tajā skaitā, pārbaudīt 13. Saeimā sēžu izziņošanu un norises likumību.

3) Saskaņā ar Satversmes 66. pantu, ministru kabineta norēķins par budžeta izpildīšanu ir apstiprināms ar likumu (skata detalizēti), nevis ar paziņojumu Vēstnesī.

     Jāatdala valsts budžets atsevišķi no pašvaldību budžetiem.

4) plaši jāskaidro suverēna-tautas pienākums: lemt, uzraudzīt konstitucionālo kārtību Latvijas valstī. (Skat. prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas 17.09.2012. viedokli “Par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu”).

Iesakām veikt praktisku rīcību, lai stiprinātu taisnīgumu un atbildību – atjaunot Satversmes sapulces 1922. gada 9. jūnija “Likums par Saeimas vēlēšanām” sākotnējā redakcijā 1:1, bez vēlākiem grozījumiem. Priekšrocība: nav jāgroza Satversme.

Iesakām pilsoņiem veidot vietējās iniciatīvas kopdarbības kopas visos pagastos un pilsētās.

Rezolūcija tiek publicēta, un ir atvērta apspriešanai.

Aicināti piedalīties:

  • 1990.gada Augstākās Padomes un vietējo padomju deputāti;
  • Esošie Saeimas, pilsētu un novadu deputāti;
  • Valsts un pašvaldību darbinieki;
  • Ikviens sabiedrības loceklis, kuram rūp valsts nākotne.
***

Piebilde: Jēdziens “teritoriālā struktūra” atšķiras no jēdziena “pašvaldību struktūra”. Piem. diktatūru gados iespieda kartes ar teritoriju robežu plānu. Karte bija, taču nepastāvēja šajās teritorijās iedzīvotāju pašu lemšana, ar vēlētu pārstāvību – pašvaldība.

 

Latvijas administratīvais iedalījums 1914. gadā.    Latvijas administratīvais iedalījums 1939. gadā.

  

 
Konferenci rīkoja: “Pašvaldības-1990” iniciatīvas grupa (Tautas sapulces dalībnieki, Latvijas Pašvaldību savienības dibinātāji).

Saziņa: tālr. 20732777, This email address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it.