28.augusta LTV raidījumā “Viens pret vienu” Rundāles pils saimnieks Lancmaņa k-gs uz žurnālista Rēdera jautājumu: “Ko darīt vēlētājam ieraugot 16 partiju sarakstus?” nesteidzīgi atbildēja, ka politiskās vājības ir daļa no civilizācijas; un piesauca Periklu - Atēnu pilsētvalsts pārvaldītāju, kurš deklarēja, ka vairākums nosaka toni un tā ir demokrātija.  Līdz Periklam valdīja uzskats, ka  par sabiedrības  līderi var kļūt ar Dieva žēlastību un vara realizējama kā aizbildniecība pār līdzpilsoņiem. Perikla laikā -  ka vara izmantojama savu mērķu sasniegšanai ar tautas palīdzību.

 

Visi Perikla priekšgājēji izmantoja tā saucamo “aristokrātisko metodi”, t.i. daļu vēlētāju apdāvinot. Mūsdienās to sauktu par vēlētāju piekukuļošanu. To varēja atļauties bagāti cilvēki. Ne velti Perikla otrā sieva Aspazija teica, ka demokrātija ir labāko cilvēku vara.

Piesauktais politiķis rīkojās pavisam savādāk. Bija izcils orators. Vēstures pierakstītāji atstāsta gadījumu, kad brīvās cīņas laikā pretinieks nogāzis Periklu. Pieceļoties viņš pratis pavēstīt, ka uzvarējis! Taču ar oratorismu bija par maz, lai kļūtu par pirmo cilvēku pilsētā. Perikls atšķirībā no priekšgājēja Kimona vēlētāju apdāvināšanā/ uzpirkšanā, paklausot sofista Dāmona padomam, izmantoja pilsētas kases līdzekļus. Sofistiem bija uzskats, ka stipram indivīdam ir tiesības pacelties pāri likumam. Cinisms, viltība, klaji meli, amoralitāte un bezkaunīga demagoģija kļuva par  Perikla vēlēšanu cīņas instrumentiem. Viņš lieliski saprata, ka pēc vārdu “apšaudes”  dēmoss (trūcīgie pilsētnieki) padosies iespaidošanai un nobalsos “kā vajag”. Varētu visu šo neaprakstīt, ja vien pēc 15 kārtējām uzvarām, Perikla varai nepienāktu gals un Atēnas pazuda no politiskās skatuves. Nākamie varas vīri savu līdzekļu izvēlē vēlētāju ietekmēšanai, bija krietni rupjāki un gāza priekšteci. 

Pēc Atēnu iesaistīšanās karā ar Spartu, bojā gāja daudzi izglītoti cilvēki. Minēšu piemēru, ko nozīmē šādu  cilvēku trūkums. 500 cilvēki - tiesneši, es teiktu pūlis, starp kuriem tikai daži bija izglītoti ļaudis, piesprieda nāves sodu slavenākajam tā laika  filozofam Sokratam par jaunatnes morāles vājināšanu un bezdievību. Vēl pēc dažiem gadu desmitiem, Atēnu pilsētvalsts gāja bojā, nonākdama Romas impērijas sastāvā. Garīgās un materiālās bagātības, kuras senā Grieķija bija krājusi gadu simteņus, tika izputinātas dažos gadu desmitos. Te vietā kāds filozofu atzinums: demokrātija ir progresīva iekārta izglītotā sabiedrībā. Manuprāt, ļaudis, kuri notic populistiem, demagogiem un avantūristiem nav demokrātijas stiprinātāji. 

Tālab 6.oktobrī padomāsim, kurš no deputātu kandidātiem vēlas taisīt tikai karjeru un darboties savās interesēs, kurš darbosies tautas un valsts labā. Jautājums, cik politiski izglītoti  mēs esam ,lai spētu izvērtēt  vairāk kā pusotra tūkstoti kandidātu, kuri solās Latviju iecelt saulītē. Jo sevišķi vēlos uzrunāt trešdaļu vēlētāju, kuri vēlēšanu dienā paliek mājās uz dīvāna.

 

Māris Niklass

Eksdeputāts ar 30 gadu pieredzi pašvaldību darbā.

Bilde @wikipedia