Andrējs Krūmiņš: Tieslietu ministrijas priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Lūk, pret ko protestē izkarot baltos karogus! 
 
Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtīja Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai aicinot ieviest neapliekamo minimumu ‪100 000‬ eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu ‪100 000‬ eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2.

Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir ‪300 000‬ eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz ‪500 000‬ eiro.

Pēc Tieslietu ministrijas aprēķiniem, īstenojot šīs izmaiņas, pašvaldību kopējie ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa 2022.gadā būtu vismaz 232 miljoni eiro, kamēr 2018.gadā pašvaldības faktiski iekasēja 207 miljonus eiro.

Jūlija vidū Valsts zemes dienests sabiedriskajai apspriešanai nodeva 2022.gadam projektētās kadastrālās vērtības, kas saskaņā ar valdības dotu uzdevumu pārrēķinātas atbilstoši nekustamo īpašumu vērtībai tirgū.

Lai šīs kadastrālās vērtības 2022.gadā stātos spēkā, tās ir jāapstiprina Ministru kabinetā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš paudis nostāju, ka nevirzīs šo projektu apstiprināšanai valdībā kamēr nav garantiju, ka tiek ieviests neapliekamais minimums primārajam mājoklim un mazinātas nodokļu likmes komersantiem.

Līdz šim paredzēts, ka jaunajām kadastrālajām vērtībām jāstājas spēkā 2022.gadā. Tagad Saeimas vairākums sācis darbu pie to atlikšanas uz vēlāku laiku, lai rastu risinājumu NĪN pieaugumam, kas sekotu pēc šo vērtību stāšanās spēkā. 

2019.gadā biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" ierosināja parakstu vākšanu par likumprojektu, kas paredzētu neaplikt ar nodokli vienīgo mājokli. Mums neizdevās savākt nepieciešamos 10% vēlētāju balsu, vismaz esam sadzirdēti Tieslietu ministrijā. Neaplikt ar nodokli izdzīvošanai nepieciešamo īpašumu - mājokli un darba algu ir sociāli taisnīgi. Neapšaubāmi, šāds ierosinājums nav pa prātam "investoriem", kam mājoklis ir naudas līdzekļu uzkrāšanas veids, jo valsts sadomājusi atbalstīt nevis viņus, kā visu laiku ir noticis, bet kādu citu.

Līdz šim par īpašumu dzīvošanai un īpašumu kapitāla uzkrāšanai maksā vienādu nodokli. Atškirības ir atkarībā no tā, kuram pašvaldība piešķir atlaidi. Ja ierosinājumu par neapliekamo minimumu 100 tūkstoši katram iedzīvotājam atbalstīs MK un Saeima, tad 3 bērnu ģimene par kvalitatīvu mājokli pilsētā ar kadastrālo vērtību 500 tūkst. eiro nemaksas neko, bet "investoram" 5 gadu laikā (līdz no peļņas par pārdošanu nav jāmaksā ienākuma nodoklis) būs jāsamaksā 15 tūkstoši.


 
 
Andrējs Krūmiņš,
biedrība "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā"
 
Bilde @