Publicēts: Valdības Vēstnesis, nr.251, 1922.gada 7. novembrī

Satversmes sapulcei 100 gadi - 1922.gada 7.novembris Satversmes sapulcei 100 gadi - 1922.gada 7.novembris Satversmes sapulcei 100 gadi - 1922.gada 7.novembris

Saeima.
Atklāšanas sēdē 7. novembrī.

Publikas telpas jau ilgi priekš atklā­šanas pārpildītas, valdības ložās visi ministri, diplomātu ložas — ārzemju valstu priekšstāvji.

Saeimas atklāšanas sēdi atklāj, lielgabaliem rībot, taisni pulksten 12
Satversmes Sapulces prezidents J. Č a k s t e  ar sekošu runu:
“Augstā sapulce!
Šinī brīdī Latvijas valstī stājas spēkā Latvijas jaunā valsts satversme.

Šī jaunā satversme ieved Latvijā jaunu iekārtu, viņa rada pa daļai jaunus valdības orgānus un ciešāki noteic tikpat esošiem kā arī jauniem orgāniem viņu funkcijas.

No šī brīža šī jaunā satversme būs tas pamats, uz kura varēs darboties valdības iestādes, un valdības personas labāki un pilnīgāki, nekā tas līdz šim bija iespējams. Mēs cerēsim visi un būsim pārliecībā, ka jaunā satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību.

    Lai šī jaunā valsts satversme padara Latviju laimīgu un stipru!
    Dievs, svētī Latviju!”

(Nodzied valsts himnu).

“Jūs, mani kungi, es apsveicu šodien šinī sapulcē. Jūs esat no tautas raidīti darīt svarīgu darbu.
Es esmu pārliecināts, ka jūs to darīsiet nesavtīgi, pēc labākās apziņas, pēc labākās pārliecības par godu un par svētību mūsu dārgai tēvijai.”

Tālāk prezidents paziņo, ka viņš pagaidām turēsies pie Satversmes Sapulces kārtības ruļļa un lūdz līdzšinējo Satversmes Sapulces sekretāru Ivanovu ieņem vietu pie prezidija galda, līdz ievēlēs Saeimas sekretaru; tāpat uzaicina līdžšinējos balsu savāķējus izpildīt savus pienākumus. Pēc tam ievēl trīs balsu skaitītājus.

Tad stājas pie Saeimas priekšsēdētāja vēlēšanas.


Satversmes Sapulcei un Saeimai mainoties.

Šodien pirmoreiz sapulcējas mūsu jaunais kārtējais parlaments — mūsu Saeima.

Līdz ar to Satversmes Sapulce, kura divi un pus gada bija īsta Latvijas valsts saimniece, galīgi noliek savas pilnvaras.

Mūsu valsts un tautas augstākās suverēnās varas priekšstāvjiem mainoties, mūsu skati cerību pilni vēršas nākotnē, tomēr jāmet arī skats atpakaļ uz tuvākiem pagājušiem gadiem, apcerot, kaut visā īsumā, to, kas sasniegts Satversmes Sapulces darbības laikā.

Divi un pus gada valstu un tautu dzīvē ir visai īss laika sprīdis, tomēr svarīgu notikumu laikmetos, kad notiek lielas pārvērtības, bieži viens — otrs gads sver vairāk nekā citkārt parastos, ikdienišķas dzīves laikos daudz gadu desmiti, vai pat gadu simteņi.

Satversmes Sapulce savā divu un pus gadu ilgā darbības laikā devuse mūsu jaunajai valstij viņas satversmi jeb pamata likumus, ar to nosprauzdama tai galveno ceļa gaitu arī nākotnē. Tas bija Satversmes Sapulces īstais uzdevums, un šo darbu viņa veikuse pēc labākās spējas, tā ka ar šo dienu mūsu valsts satversme stājas spēkā.

Attiecībā uz atsevišķiem likumiem vispirms jāpiegriežas valsts iekšējai
dzīvei. Līdzās pašas satversmes izstrādāšanai un pieņemšanai kā svarīgākā te atzīmējama mūsu agrārreforma un viņas ievešana pašā dzīvē, šis pēdējais darbs gan vēl nav galā, tomēr savā lielumā uzskatāms jau par sekmīgi gājušu uz priekšu. Agrārlikuma pēdējās daļas  pieņemšana un visa mūsu agrārjautājuma galīga nokārtošana piekritīs Saeimai.

Tālāk valsts iekšējā dzīvē atzīmējama mūsu naudas jautājuma nokārtošana un mūsu valūtas nostiprināšana, kura Satversmes Sapulces darbības sākumā atradās pavisam bēdīgā stāvoklī.

Tālāk noorganizēta mūsu nacionālā armija ar visām nepieciešamām nozarēm, iekārtotas dažādas valsts iestādes. Lai arī šai pēdējā laukā daudz kas vēl pārbaudāms, labojams vai atmetams, tomēr zināmi panākumi—un katrā ziņā vērtīgi piedzīvojumi un novērojumi — ir sasniegti.

Izpostītās, saimnieciskās un kultūras dzīves atjaunošana uzsākta un atrodas pilnā darbā: nopostīto ēku vietā cita pēc citas paceļas jaunas, atmatās guļošā zeme ar katru jaunu pavasari tiek mazāka, bet apstrādāto lauku plašums pastāvīgi aug. tā ka valsts tagad var iztikt ar pašu zemē ražoto pārtiku.

Nav līdz šim izdevies atdzīvināt mūsu pamirušo rūpniecību un līdz ar to arī stiprāki veicināt tirdzniecības uzplaukšanu. Šis vēl neatrisinātais, svarīgais jautājums būs arī viens no tiem, par kura pienācīgu atrisināšanu nu nāksies rūpēties — Saeimai.

Valsts ārējā politikā atzīmējama vispirmā kārtā miera nodibināšana dažādu līgumu ceļā ar mūsu kaimiņu valstīm, kā arī robežu galīga nokārtošana un  — kas jo sevišķi uzsverams — patstāvīgas Latvijas faktiska un juridiska atzīšana no visas pasaules, kā arī viņas pilntiesīga uzņemšana visu kultūras tautu saimē — tautu savienībā.

Tirdzniecības līgumi ar citām valstīm gan jau ievadīti, liet noslēgti tikai ar Ungāriju un Čechoslovāķiju. Arī šos iesāktos darbus novest līdz galam nāksies Saeimai.

Var ar Satversmes Sapulces darbu būt mierā, vai nemierā, bet ir strādāts, to nevarēs liegt arī mūsu nelabvēļi un pretinieki.

Kas Satversmes Sapulces darbā bijis atzīstams un teicams, kas kritizējams vai nevēlams, — to rādīs nākotne, par to spriedīs vēsture.

Satversmes Sapulcē darbojās 152 tautas vietnieki; Saeimas locekļu skaits ir100, starp kuriem ienākuši 60 no agrākiem Satversmes Sapulces darbiniekiem, bet 40 ievēlēti jauni. Tā tad jāpieņem, ka ar jauniem cilvēkiem mūsu parlamentā tur izpaudīsies ari jaunas domas, jauni uzskati, jaunas pārliecības. Tomēr lai kā, jaunajam parlamentam būs jāstrādā un jāceļ un jāveido mūsu valsts tālāk uz tiem pamatiem, kādus tai likuse Satversmes Sapulce, un jāvirza diženais valsts darbs tālāk tanīs  robežās un tanī virzienā, ko ar galvenajiem likumiem jau nosprauduse Satversmes Sapulce.

Lai gan valsts satversme un vairāki citi galvenie likumi jau izdoti, Saeimas uzdevums tāpēc nebūs mazāk svarīgs. Turpmāk nu viņa būs īstais Latvijas valsts saimnieks, kuram piekritīs nevien jaunu likumu došana, bet arī uzraudzība par to, ka dotie likumi tiek pienācīgi pildīti.

Uzņemoties Saeimas tagadējam sastāvam šodien savas svarīgās pilnvaras, kuras tam Latvijas suverēnā tauta devuse uz nākošiem trim gadiem, tauta un sabiedrība savus pilnvarotos pārstāvjus pavada ar vislabākiem vēlējumiem un cerībām, būdama ciešā pārliecībā, ka tie, kā visas tautas vietnieki visur un vienmēr vispārējās Latvijas valsts intereses stādīs augstāk par atsevišķu partiju programmām un prasībām.

Cik nepārvaramas arī dažreiz var izlikties atsevišķu partiju pretešķības, uzskatu un domu dažādības, tām visām galu galā jāpiekāpjas pret vispārējām  valstiskām interesēm un jāatrod izeja ikkatrā sarežģītā stāvokli, pa to ceļu, kurš ved uz valsts labklājību. Domu, uzskatu un pārliecību dažādība lai allaž savienojas tai augstākā noskaņotībā, kura izteikta vārdos:


Dievs, svētī Latviju !