Māris Niklass: Kāds tad būtu nenormālais tarifs?
Augusta pirmā nedēļa nāk ne tikai ar krusu un izgāztiem kokiem, bet arī ar nedraudzīgiem rēķiniem par elektrību. Jūnijā par elektrības pieslēgumu maksāju nedaudz vairāk par vienu eiro, bet rēķinā par jūliju šis ieraksts ļoti pārvērties – maksa par jaudas uzturēšanu nu jau naudas izteiksmē bez PVN – 14,72 eiro. Tātad sadārdzinājums milzīgs – maksa četrpadsmit reizes lielāka! Pēc maniem aprēķiniem – par vairāk nekā 1000%!
Iniciatīva par enerģētisko pašpietiekamību: Cik pamatoti ir jaunie AS "Sadales tīkls" tarifi?


Jaunie AS "Sadales tīkls" tarifi jau augusta rēķinā daudziem elektroenerģijas lietotājiem radīs šoka stāvokli. Kāpēc? Tāpēc, ka izskan informācija, ka tarifs pieaugs vidēji tikai par 32%. Daudziem tas šķiet nebūtiski, jo nav noskaidrojuši, kā būs tieši viņiem. To var un vajag izdarīt ST mājas lapā, atverot "Tarifu kalkulators”, ievadot kalkulatorā savus elektroenerģijas skaitītāja pieslēguma datus un prognozēto elektroenerģijas patēriņu – katrs lietotājs var precīzi uzzināt, cik būs jāmaksā pēc 01.07.2023.g. par AS "Sadales tīkls" pakalpojumiem un savlaicīgi izvēlēties tarifu “Speciālais-1”, ja lietotājam tas ir izdevīgāk, jo pēc 01.07. visiem lietotājiem tiks piemērots tarifs “Pamata-1”.

Tas katram būs individuāli un arī kopējais maksas par elektroenerģiju pieauguma % būs, galvenokārt, atkarīgs no patērētās elektroenerģijas daudzuma un cenas. Bet, ja netērēs nemaz, tad pēc 01.07. būs kā tabulā, jo ST automātiski piemēros “Pamata -1” tarifu. Bet kā ir Valstī kopumā?

Veikt šos aprēķinus, kas redzami tabulā, nebija nemaz tik vienkārši. Izrādās, ka dati par elektroenerģijas lietotājiem pēc pieslēguma jaudas lieluma nemaz nav publiski pieejami. Palīdzēja viens Saeimas deputāts, kuram pēc pieprasījuma ST sniedza diezgan skopus un aptuvenus datus par lietotājiem, atkarībā no pieslēguma jaudas. 

Rodas jautājums, vai tad tiešām ST nav precīzu datu, kurus var un vajag izmantot aprēķinos? Es domāju, ka ir. Jo kā tad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija varētu tik precīzi noteikt, cik un kam "par jaudas uzturēšanu" ir jāmaksā? Bet rodas šaubas! Vai tas precīzi ir ievērots un cik precīza ir ST izdevumu struktūra, lai tik precīzi aprēķinātu, ka mājsaimniecībām jāmaksā tik atšķirīgus maksājumus par ST pakalpojumiem?
Konferences “1990. gada 21.aprīļa Tautas sapulcei-33” Rezolūcija   
 

Konferences “1990. gada 21.aprīļa Tautas sapulcei-33”

REZOLŪCIJA

Rīgā, 21.04.2023.

Motto: Kam nav sapņu, tas ir miris
Šimons Peress, runa 11.09.2015. Kijevā

2023. gada 21. aprīlī aprit 33. gadskārta, kopš Daugavas stadionā notika vēlētāju pilnvarota visu līmeņu pašvaldību 8086 delegātu Tautas sapulce ar mērķi dot Augstākajai Padomei Latvijas iedzīvotāju mandātu- atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.

Andris Kazinovskis: Jāmaina vēlēšanu sistēma

Izraugoties premjera kandidātu, Valsts prezidents Egils Levits aicināja jauno valdību strādāt tā, lai panāktu Igauniju un Lietuvu. Pagaidām nekas neliecina, ka jaunizveidotā valdība tiešām būs spējīga to izdarīt. Vairāki mūsu valstī pazīstami cilvēki izteica savus priekšlikumus.
Māris Niklass: Mūsu karaļvalstī VID strādā tikpat daudz darbinieku, cik “ātrās palīdzības” dienestā

Tikko pieņemts 2023. gada budžets. Krituši daudzi līdzšinējie rekordi. Pirmā reize, kad nav ņemts vērā neviens opozīcijas ierosinājums. Otrs – Saeimas lēmēji uzstādījuši nepārtrauktas darbības rekordu. Domāju, ka vairākums tautas priekšstāvju pēc 24 stundu spriešanas sēdās pie auto stūres, lai nokļūtu dzīvesvietās. Vai šie aspekti ir labs paraugs sabiedrībai, kā organizēt darbu?
Vēsture: 2022.gada 10.februārī "Melnā ceturtdiena" - strīds par Daugavas atslēgu Rīgas ostu. Kas īsti notika ar Ostu likumu?
Pērn, 2022. gada 10. februārī : Saeima steigā pieņēma strīdīgu Ostu likumu, kuru prezidents 19. februārī apturēja. Atdeva  lemt tautai. Centrālā vēlēšanu komisija atvēra iecirkņus.  Pavisam reāli - likumdošanas vara Latvijā pārgāja tautas rokās. Iespēja vērtēt Saeimas darbu.

Kā zināms, Saeimu veido 100 tautas priekšstāvji. Latvija ir parlamentāra republika. Pēc jēgas, sēde jāizziņo iepriekš publiski, - Lai var pagūt vēlētāji apspriesties ar saviem priekšstāvjiem.

Rīgas osta ir atslēga pār latviešu likteņupi Daugavu  - tā ir senais ūdensceļš no Ziemeļeiropas uz Dņepru, Kijivu, Ukrainu, tālāk uz Melno jūru un pat Griekiju. Nevar tauta atdot svešiem likteņupes atslēgas -Rīgas ostu! Tai jāpaliek tautas īpašumā.

Ir septiņreiz jānomēra - lai ar viltu nepaņem sveši. Ja prezidents aptur likumu - tā ir zīme: likums ir brāķis. Likuma autoriem būtu jānāk tautas priekšā un jāpierāda, ka likums ir labs. Ja nepierāda - tad tauta atceļ, liek pārstrādāt. Kur un kādas ir nepareizības sēdēs, vai visas nianses izrunātas - to katrs var iepazīties ar stenogrammu.

Saeimā notika 2022.gada 10.februārī.divas sēdes, abas nepilnā sastāvā (no 100 deputātiem piedalījās ap 80 deputāti):
  1. ziemas sesijas 12. sēde (attālinātā ārkārtas)  -  izlemta 11 minūtēs (norises laikā dēvēta - pirmā attālinātā ārkārtas sēde)
  2. ziemas sesijas 13. sēde (attālinātā ārkārtas    -  11 stundas 44 minūtes (norises laikā dēvēta - otrā attālinātā ārkārtas sēde)
Aleksandrs Kiršteins: Dažas piezīmes ārpolitikas debatēs par zaļo kursu!


Ministra kungs, diemžēl, nevaru piekrist Ārlietu ministrijas izstrādātajai sadaļai par ES enerģētikas politiku. Te rakstīts, ka Jums ir laba sadarbība ar arodbiedrībām, NVO, piemēram PROVIDUS, festivālu LAMPA, bet es neko neatradu par sadarbību ar mežsaimniekiem, ar LOSP (Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi), ar Latvijas rūpniekiem vai autopārvadātājiem. Lūk, šodienas avīze: nelabvēlīga zaļās vienošanās politika izraisa mežsaimniecības sašaurināšanos. Nomainiet mežsaimniecību ar lauksaimniecību, ar autopārvadājumiem, ar stikla šķiedras ražošanu, ar metālapstrādi un visur viens un tas pats – ražošanas gremdēšana!

Ainārs Lerhis: Ieskats latvijas valsts starptautiskās atzīšanas vēsturē

Latvijas valsts starptautiskās atzīšanas gadadienā

Īpaša nozīme Latvijas valsts vēsturē ir Latvijas Republikas starptautiskajai (de iure) atzīšanai. Latvijas valsts atzīšana aizsākās 1921. gada 26. janvārī un ir turpinājusies bez pārtraukuma vairāk nekā gadsimtu līdz mūsdienām. Nemainīgā starptautiskā atzīšana nodrošināja Latvijas valsts pastāvēšanu de iure arī periodā no 1940.–1991. gadam, kad Latvija atradās citu valstu – PSRS, Vācijas un vēlreiz PSRS – kontrolē. Pateicoties okupācijas neatzīšanas politikai no daudzu pasaules valstu puses, Latvijas Republika de iure turpināja pastāvēt arī okupācijas un aneksijas apstākļos. Tas bija svarīgs faktors, kas veicināja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu 1990.–1991. gadā.

Šajā ziņā trīs Baltijas valstis – Igaunija, Latvija un Lietuva – ir unikāla parādība pasaules diplomātijas un starptautisko attiecību vēsturē. Nepareizs būtu uzskats, ka Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas jautājums un starptautisko tiesību principi atjaunotas neatkarības apstākļos vairs nav tik būtiski. Šie jautājumi turpina saglabāt savu aktualitāti Latvijai arī pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas.

Aleksandrs Lielmežs: atklāta vēstule visiem, kuriem rūp Latvijas attīstība

Atklāta vēstule visiem, kuriem rūp Latvijas attīstība

Studējot Rīgas Politehniskā institūta Elektroenerģētikas fakultātē, studentiem uz jautājumu kas ir elektrība, bija gatava atbilde, kas minēta virsrakstā. Arī tagad tā ir   aktualitāte, tikai citā kontekstā. Cik tad īsti maksā elektrība? Mums, tīklu pārvaldītāji cenšas iestāstīt un pamatot, ka elektrības cena, ko maksā mājsaimniecības, iestādes un komercsabiedrības, ir par zemu. Tai jāmaksā vairākas reizes dārgāk. Kas tad  ir noticis, ka nevar patērētājiem piegādāt šo produktu par līdzšinējām cenām?

Ražošana. Man ir bijusi iespēja būt daudzos, dažāda profila elektroenerģijas ražošanas uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāvji, ne bez lepnuma, stāstīja par zemo pašizmaksu, kas svārstījās no 0,5 līdz 2,5 centiem par kilovatstundu. Tad ir jautājums. Kas ir radījis un ar kādu nolūku tādu elektroenerģijas pārdošanas biržas sistēmu, kurā patērētājam atsevišķās stundās par vienu KWh jāmaksā 400 centi un būšot vēl vairāk līdz pat 500 ?  Pat  Eiropas Savienības galvenie lēmēji bija spiesti iejaukties un noteikt biržām griestus, ka prasīt vairāk par  400 centiem/KWh nebūtu smuki. Objektīva pamata šādām cenām nav nekāda. Tikai vēlme nopelnīt pēc iespējas vairāk. Vietā atcerēties kāda ekonomiskas klasiķa rakstīto par kapitālisma plēsīgo dabu, “kur var gūt 500 % peļņu, neviens noziegums nav svešs”.


TIRDZNIECISKIE RĒĶINI


Latvijas Universitātes ārk.profesora, Viļa Vītola lekcijas, lasitas Latvijas Universitātes tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1939.gada izdevums. Pavairots uz rotatora L.U. Studentu Padomes grāmatnīcā Rīga,Kr.Barona ielā 6.

Vilis Vītols (1879-1973) bija latviešu tautsaimnieks. Dzimis Jaunjelgavā, miris Vašingtonā, ASV. Tautas padomes loceklis, Latvijas Universitātes prorektors, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības bankas direktors. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Krīzes risināšana Latvijā 1934.gadā un risinājumi tagad
Risinot krīzi 2022. gadā, ir vērts ielūkoties vēsturē:  kā pasaules ekonomisko krīzi 1934. gadā risināja Latvijā. Samazināja valdības izdevumus un ierēdņu algas. Veica analīzi. Arī gatavoja Pārgrozījumus satversmē. Ko būtu jādara tagad? Kā Jānis Endzelīns ieteica  - meklēsim rakstos!


Filma Jumts 2 ir turpinājums Nemelo.lv dokumentālajai filmai Jumts, kas stāsta par naudas atmazgāšanas apjomiem Parekss bankā un Krievijas varasstruktūru un organizētās noziedzības grupējumu netraucētu apkalpošanu, ko veica šī banka.
Filma Jumts 2 atklāj, ka vairākus mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka joprojām sadarbojas ar Krievijas oligarhiem.
ERAB ir 17% akciju Armēnijas bankā Ameriabank, kur noteicošā loma ir armēņu oligarham Rubenam Vardarjanam. Viņam ir plaši izvērts bizness Krievijā. Kā atklāj Panamas dokumenti, viņš ticis turēts aizdomās par apjomīgu naudas atmazgāšanu uzņēmuma Troika dialog ietvaros, kā arī milzīga dāvinājuma piešķiršanu Tatarstānas prezidenta sievai. ERAB ir ari 5,2% bankā Bank of Cyprus, kur 9% akciju pieder Krievijas oligarha Viktora Vekselberga uzņēmumam. Vekselbergs ir ASV un Eiropas Savienības sankciju sarakstā kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina interešu apkalpotājs.
Filmā uzzinām, kā šos darījumus skaidro ERAB.
Aizraujoši ir ASV prezideta Džo Baidena padomnieka Džona Kerija piedzīvojumi Latvijā pēc Citadeles privatizācijas. 2017.gadā banka Citadele organizēja vairākas Kerija tikšanās ar premjerministru Māri Kučinski.
Filma Jumts 2 atklāj, kādas tieši sava drauga, Citadeles padomes priekšsēdētāja Timotija Kolinsa intereses lobēja Kerijs.
- Kā notika Citadeles pārdošana?
- Kādu ietekmi Citadeles bankas pārdošana atstāja uz eiro ieviešanu?
- Kādēļ advokāts Alisters Tuloks Londonas vidū laidās lapās no filmas producenta Anša Pūpola.
- Un vai tā ir sagadīšanās, ka persona, kas saņēmusi lielāko nesamaksāto kredītu no Parekss bankas, ir reģistrēts īpašnieks Putina jahtai?

Latvijas Satversmes simtgadē
aicinājums 14. Saeimas deputātu kandidātiem
– ( visu pieteikto 19 sarakstu )


2022. gada 25. augustā, Rīgā


Pirms simts gadiem stājās spēkā Latvijas Satversme - 1922. gada 7. novembrī plkst.12.00. Tobrīd darbu sāka Pirmā Saeima. 

Ko savam suverēnam teiks tautas vietnieki šogad 7.novembrī plkst. 12.00?

Bilde: NRA

Jānis Grigalis par Latvijas drošības dienestu apdraudējumiem un to, kā Lindermanam izdevies aiznest somas, par to, ko valstij vajadzēja darīt 1995. gadā, un par Potsdamas un Jaltas slepenajiem protokoliem.
J. Grigaļa biogrāfijā nav trūcis strauju pagriezienu - redzējis gan mirstošus militāros padomniekus Tanzānijā, gan bijis klāt indiešu torpēdu remontētāju apmācībās. Kur nu vēl pagriezienpunkti Latvijas vēsturē: piemēram, novērošanas nolūkā bija jāapbraukā bezmaz visi padomju militāro spēku grupējumi barikāžu laikā. Ja teiksiet „viņš |oti daudz zina", jums būs pilnīga taisnība.
Bilde: Alīna Kļaviņa, Latvijas Vēstnesis
Karš Ukrainā lielā mērā ir arī vērtību karš. Ja Latvija kā valsts grib ilgtermiņā saglabāt savu suverenitāti, tad mums ir jābūt piederīgiem demokrātisko valstu saimei, sarunā ar Inesi Helmani no LV portāla secina Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece, Dr. sc. pol. Ieva Bērziņa. Viņasprāt, viens no plaisas starp valsti un sabiedrību cēloņiem Latvijā ir pilsoniskās līdzdalības trūkums un zems demokrātisko vērtību un brīvību novērtējums. Tomēr pētniece saskata potenciālu pilsoniskās sabiedrības attīstībā, kuras pamatā būtu skaidra nacionālā identitāte gan kultūras, gan demokrātisko vērtību aspektā. 
Bīstami: samazina Latgales, Zemgales pārstāvību, palielina Rīgai

Ir nosaukts skaitlis – balsstiesīgo LR pilsoņu kopskaits: 1 541 279 (stāvoklis 31.05.2022). Turpmākos 4 gadus šo skaitli lietos kvoruma u.c. aprēķinos. (No 2018.gada bija – 1 548 100).

2022.gada 2.jūnijā CVK lēma samazināt Latgales un  Zemgales pārstāvību parlamentā. Mazinās laucinieku iespēja sevi aizstāvēt. Vairāk deputātu vietu piešķirts Rīgai un izceļojušiem uz ārvalstīm pilsoņiem. 

Mākslīga kopa - 563 356 vēlētāji: 404 808 rīdzinieki + 158 548 pilsoņi ārvalstīs. 

CVK ir piešķīrusi šai kopai 36 deputāta vietas. Tas pārsniedz Satversmē paredzēto trešdaļu Saeimā, un var izjaukt konstitucionālo līdzsvaru valstī.

Satversme neparedz šādu rīcību - ieskaitīt ārvalstīs dzīvojošo balsis Rīgā. Pareizāk būtu izceļojušo  latgaliešu, kurzemnieku, vidzemnieku, zemgaliešu balsis ieskaitīt attiecīgi Latgalē, Kurzemē utml. kur viņu dzimtās mājas un ģimenes, dzimtas. 

Nešķiet pareizi, ja zemgalietim spiež balsot Rīgā, vēl noņem deputāta vietu Zemgalei.

Pašvaldību vēlēšanās katrs ārvalstīs dzīvojošais LR pilsonis varēja deklarēties attiecīgā Latvijas novadā. Nav tehnisku škēršļu katram izvēlēties kurā apgabalā balsot. 

Rodas iespaids, ka daļa vēlētāju tiek diskriminēti. Tas būtu steudzami jālabo. Ārvalstīs dzīvojošie LR vēlētāji ir mazaktīvi. Mazs skaits piedalās vēlēšanās. 

Vēlēšanu tēriņus Latvijā uzrauga KNAB. Nav skaidrs, kā novērsīs neatļautu aģitāciju ārzemēs? Kurš pārbaudīs, ja vēlēšanu naktī ienāks pa pastu 158 tūkst. biļetenu, kuri apgriež visu otrādi?

20. jūnijā aprit 100 gadi - 1922.g. pieņemtiem likumiem par Tautas nobalsošanu un Satversmes spēkā stāšanos

20. jūnijā aprit 100 gadi - pieņemts likums par Tautas nobalsošanu un likums par Satversmes spēkā stāšanos un ievešanu.
Svarīgi: Latvijas tautu veido dzimtas, ģimenes, viņu bērni - dzīvi cilvēki, katram sava griba. Latvijas zeme, dzīles, ūdeņi ir bagātība, kura pieder Latvijas tautai.
Izrietoši - katrs balsstiesīgais rīkojas ne tikai savā, bet arī ģimenes labā.  Izlasi šos 100-gadīgos likumus, noderēs!!

Ja esi atbildīgs par citu cilvēku. tad tiesība lemt pārvēršas par PIENĀKUMU lemt! Pienākumu aizstāvēt.
Tautas nobalsošanu likums ir iespēja rīkoties, un garantija Satversmes spēkā esamībai.
NEJAUKT - tiesību pašam lemt likumus - ar citu, atšķirīgu procedūru: vēlēšanām, vietnieku (pilnvarnieku) izraudzīšanos.



Ikviens pilsonis ir arī likumdevējs!
Parakstot likumu tiks stiprināta aizsardzība bērniem un ģimenēm (Satversme 110.pants)

Ievads:
"Drosmīgā, sīkstā, latviešu tauta!" – šī Ēvalda Valtera uzruna 1988.gadā piecēla kājās tūkstots cilvēku zālē. Ir vērts ieklausīties tautas dainā arī šodien: “Man pieder tēvu zeme, ar visām atmatām, Man pašam kungam būt, man pašam arājam!”

Šajā rakstā par to – kādus vārdus runāt, lai ikviens atšķirtu:
arājs-pats-sev-kungs rīkojas ar cieņu: nekad nelūdzas, bet lemj pats! Arī likumus.

Tautu veido no dzimtām, dzimtas – no ģimenēm, ģimene - no konkrētiem cilvēkiem. Ja ir rakstīts: “suverēnā vara pieder tautai”, tas arī jāsaprot kā rakstīts: ikvienam pilsonim pieder daļa šīs varas. Ikviens pilsonis ir arī likumdevējs. Nevar visi sapulcēties, nav tik liela stadiona. Bet var aiziet katrs atsevišķi - parakstīt likumu. (Nevis lūgumrakstu!)

Latvijas valsts dibinātāji ir noteikuši –
Satversme: 64. Likumdošanas tiesības pieder Saeimai, kā arī tautai šinī Satversmē paredzētā kārtībā un apmēros.

Redzam: tauta paraksta likumu. Katrs saka - es nobalsoju. Patiesos vārdus čukst sirdsbalss. Neiederas, atbaida vārdkopa - "vākšana", “parakstu vākšana”. To runāt uzspiež ierēdņi.

Būsim brīvi! Sākam teikt un rakstīt sirdsbalss valodā!  – Nāc, paraksti likumu!

Visām Latvijas pašvaldībām
(pēc pievienotā adresātu saraksta)

Aicinājums pašvaldībām publicēt informāciju savos informatīvajos izdevumos


Aicinām pašvaldības savos informatīvajos izdevumos publicēt Latvijas pilsoņiem aktuālu informāciju par demokrātiskām iespējām paust viedokli izsludinātajā likumu ierosināšanā vai tautas nobalsošanā.

Latvijas valsts iekārta paredz likumdošanas iniciatīvu arī pilsoņiem, ļaujot tiem iesniegt vēlētāju iniciatīvu Centrālajā vēlēšanu komisijā, lai vāktu parakstus tās atbalstam. 

Aicinām arī pašvaldības atbalstīt demokrātiskos procesus Latvijā un palīdzēt ar aktuālas informācijas sniegšanu Latvijas iedzīvotajiem.

Uldis Ģērmanis: Latvijas Satversmes Tēvi


2022.gada 15.februārī Latvijas Satversmei aprit 100 gadi. Piedāvājam Ulda Ģērmaņa pārdomas un secinājumus par Satversmi, kuri publicēti Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības apgāda nozares izdevumā "Jaunā Gaita" 1957.gada janvāra, februāra izdevumā Nr.7.

Juris Rudevskis: Esošā krīze devusi arī labumu – maskas ir kritušas



“Šajos krīzes apstākļos maskas arī ir kritušas, un šo faktu mēs nevaram aizmirst kā nebijušu. Mēs nevarēsim padarīt par nebijušu arī varas attieksmi pret cilvēkiem. Tas ir tāpat kā ar laulību: viens no laulātajiem aiziet “pa kreisi”, otrs laulātais piedod, viņi atkal dzīvo kopā, bet krāpšanas faktu par nebijušu nevar padarīt,” domā Francijā dzīvojošais latviešu jurists, tiesību zinātņu doktors Juris Rudevskis.

Partijas saņem finansējumu, uzliek aizliegumus vēlētājiem un nepilda solīto (2021) 

Valsts budžets ir visu iedzīvotāju gādāts kopīpašums. Pat zīdaiņi ir budžetā devuši žūksni naudas (viņa vietā rīkojas vecāki) – pērk pamperus, bērnu pārtiku, ratiņus, maksā par aprūpi; Valsts kasē rit nauda no katra pirkuma. Šī nauda pieder mums visiem!
Skaidrojums papildināts ar izrakstu – 2012.gadā ieviestie grozījumi ierobežo vēlētājiem skaidrot likumprojektus (kurus iesniedz Saeimā reģistrējot CVK kā vēlētāju iniciatīvu).


Aicinājums nosūtīts deputātiem ar e-pastu. Adresāti ir lasāmi pēc vēstules.

Labdien!

Ministru Kabinets ir sagatavojis likumprojektu "Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā", kur cita starpā ir iekļauta jauna norma, kas paredz obligātu vakcināciju mediķiem un pedagogiem, kā arī dod tiesības atlaist darbinieku, kas nav vakcinējies.

Aicinām Jūs neatbalstīt šo Grozījumu projektu, jo:
2021.gada 18.augusta Tautas sapulces-piketa petīcija Latvijas valsts Prezidentam
Valsts prezidents Egils Levits par protestiem pret "obligātu vakcināciju" 2021.gada 19.augustā sacīja: "Mēs neesam pretinieki viens otram."
Viņš uzsvēra, ka izšķirīgos brīžos Latvijas tauta ir solidāra un arī šobrīd neviens nedrīkst tikt aizmirsts un atstāts malā. Pēc Levita teiktā, mūsu ienaidnieki pašlaik ir Covid-19 un Baltkrievijas iniciētais hibrīdkarš uz robežas. Un valdībai ir uzdevums novērst abus šos apdraudējumus.
Runājot par tautas solidaritāti, valsts galva uzsvēra, ka Covid-19 piesardzības un drošības pasākumi ir vajadzīgi ne tikai, lai mēs paši pasargātu sevi un nesaslimtu, bet arī lai parūpētos par saviem līdzcilvēkiem un nepakļautu briesmām viņu veselību un dzīvību.
"Vakcinācijai jānotiek tur, kur tas ir nepieciešams, – mūsu bērniem jābūt iespējai mācīties, medicīnas jomā mums jājūtas pasargātiem. Taču ir jāņem vērā atsevišķas individuālas veselības situācijas, kad vakcināciju veikt nav ieteicams. Ir jābūt pienācīgam pārejas periodam," komentēja Levits.
Savukārt, runājot par protestiem, viņš sacīja: "Demokrātiskā valstī mums ir tiesības un iespējas brīvi pulcēties un paust savu viedokli. Es saprotu cilvēku bažas. Tādēļ ir jābūt skaidrai, precīzai sarunai par visiem cilvēkus interesējošiem jautājumiem."
www.lsm.lv/raksts/zinas/zinas-vieglaja-valoda/zinas-vieglaja-valoda-19-augusta.a417715/


Biedrības “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” komentārs:
Prezidents nav sniedzis atbildes: risinājumus un priekšlikumus petīcijā minētiem punktiem.
Ja atbilžu gatavošanai ir nepieciešams vairāk laika, par to ir jāpaziņo.
Labas pārvaldes prakse ir sniegt izsmeļošas un precīzas atbildes!
To norāda arī valsts pārvaldes vērtības un ētikas principi
www.mk.gov.lv/lv/valsts-parvaldes-vertibas-un-etikas-principi 

Dialogam starp pilsoņiem un valdību!



Augsti godātie Saeimas deputāti, Prezidenta kungs, augstskolu rektori un mācībspēki!

Nenoliedzami, šis sarežģītais laiks ir kļuvis par pārbaudījumu ļoti daudzām lietām: gan tam, kā mēs ārstējam, gan tam, kā mēs mācām, gan arī tam, kā mēs uzlūkojam viens otru. Esam spējuši pielāgoties gan attālinātam darbam, gan savrupai dzīvei un diemžēl esam pieraduši arī pie tā, ka rītdiena vēl ilgi nebūs stabila un plānojama. Cilvēce savā ilgajā mūžā ir pārvarējusi visdažādākās krīzes – karus, slimības, dabas postījumus, bet katra krīze cilvēku ir padarījusi par Cilvēku – tikai tā mēs varam dzīvot uz šīs zemes. Cilvēcība, rūpes par savu tuvāko, rūpes par jaunāko – šie principi vienmēr ir palīdzējuši pārvarēt visas likteņa grūtības.

Mūsu jaunieši, mūsu lielākā cerība, mūsu nākotne – jauniešiem ir vienmēr bijusi izšķirošā loma mūsu vēstures līkločos – studentu aizsāktās kustības un aktīvā dalība savas dzimtenes aizstāvībā ir ielikusi spēcīgus patriotisma pamatus mūsu valsts dibinājumā. Arī tagad viss lielākais krīzes smagums ir gūlies uz mūsu jauniešu pleciem un visgrūtākais uzdevums šajā neskaidrību pilnajā laikā ir – saglabāt uzticību saviem sapņiem, iet savu ceļu un turēt nākotni gaišu. Valsts iet bojā, kad tās jaunieši zaudē cerību. Lielākais ieguvums mūsu sabiedrībai ir mērķtiecīgi studējoši jaunieši, kas neatsakās no saviem sapņiem, bet sevi atrod jomā, kurā vēlas gūt zināšanas un izaugsmi.

Sabiedrība ir satraukta par nodomu Darba likumā paplašināt uzteikuma iespējas pēc darba devēja iniciatīvas. Priekšlikums grozīt Darba likumu nav apspriests arodbiedrībās un Trīspušu padomē. Iznāk, ir pārkāpti atvērtās pārvaldības principi.

Darba likuma 101. pants Darba devēja uzteikums https://likumi.lv/ta/id/26019-darba-likums un Administratīvā procesa likums, regulē varas attiecības ar pilsoni, nodrošinot cilvēka tiesību prioritāti, 4. - 17. pants - tiesību principi https://likumi.lv/ta/id/55567-administrativa-procesa-likums.
 
Cilvēces vēsturē un arī Latvijas praksē darba attiecības var pārtraukt, ja cilvēks ilgstoši slimo. Ja slims cilvēks aplipina veselo - var atsevišķios gadījumos iestaties atbildība. Sodīt var tad- ja ir radušās reālas kaitīgas sekas citiem. Nepareiza ir iecere sodīt, uzteikt darba līgumu ar veselu cilvēku, ja vesels cilvēks vēlas dzīvot ar savu dabisku imunitāti, nevēlas pēc darba devēja ieskata savā ķermenī ievadīt kādas vielas.
 

10.pants. Tiesiskās paļāvības princips

Privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas.

Satversmes ievadā (preambulā) minēts:
"Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu"
 
"Latvijas valsts ir izveidota,(..) lai garantētu latviešu nācijas (..) pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību".

Ja cilvēki baidās, ka kļūda medikamentos var novest pie neauglības, bet dzimstības mazināšanās apdraud nācijas turpmāku pastāvēšanu,
tad nevar piespiest cilvēku rīkoties pret Satversmi.

Pilsoņi var individuāli vērsties pie atbildīgām amatpersonām ar iesniegumu nepieļaut diskriminējosas izmaiņas.
 

Par Ētikas pārkāpumu - likumdevēju negodīgs steidzamības lietojums jauc valsts struktūru 

Šogad 28. maijā aprit 10 gadi, kopš pirmoreiz Latvijas vēsturē prezidents V.Zatlers izmantoja tiesību atlaist Saeimu. Tagad, pēc desmit gadiem Valsts prezidents E.Levits paziņojumā Nr.17 (11.12.2020) nosauc nepareizību faktus 13. Saeimas darbā. Prezidents norāda arī nepareizību -  bez vajadzības tiek lietots steidzamības statuss likumprojektiem. Norāda faktu: daži steidzamie likumi nav pienācīgi izstrādāti. Rezultāts: grūti labojams brāķis likumā, zaudējumi iedzīvotājiem.

Aicinām uz domu apmaiņu – kādas sekas rada nepareizas procedūras. Konkrēti, tiek nepareizi lietota steidzamība (Satversmes 75. pants). Apkopojumu iesniegtu Ētikas komisijā. Faktus zinās sabiedrība, būs papildu arguments. Vēsturē piemirstas, kā steidzamības pants palīdzēja “likumīgi noformēt” patvarības. Saraksts ir garš. Latvijas likvidācija 1940.gadā. Mūsdienās skandāli ar “Parex” u.c. Rezultātā: kaitējums tūkstošiem ģimeņu. 

Gints Apals: Sākot no nulles Bilde LETA Evija Trifanova



Kritiskas domas par Latvijas ārpolitiku 20. gadsimtā

Pastāv uzskats, ka starptautiskās attiecības ir vienīgā sfēra, kurā kopš 1918. gada nepārtrauk­ti pastāvējusi Latvijas valsts un darbojušies tās pārstāvji. 

Vienlaikus ārpolitika ir parādījusi tos Latvijas politiskās kultūras trūkumus, kas izriet no neskaidrības par Latvijas identitāti un ģeopo­litisko piederību, kā arī no elites nespējas īstenot tautas uzticēto suverēno varu.

Šī raksta mērķis ir pamatot uzskatu, ka starp­karu posmā Latvijas ārpolitika pieļāva funda­mentālas kļūdas. Mūsdienu valsts centusies tās labot, tomēr elites mazdūšība, hēdonisms un bezatbildība turpinās. 

«Zelta laikmeta» meklē­jumi pirmās republikas vēsturē izrādās tikai ērta politiska mitoloģija, kas krasi kontrastē ar 1940. gada katastrofas traumu, Otrā pasaules kara un okupācijas laika pieredzi un joprojām ietekmē sabiedrības attieksmi pret starptautiskās politi­kas norisēm.

Par izsludināto jauno Dzīvojamo telpu īres likumu 2021 

Valsts prezidents ir izsludinājis jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kurš stāsies spēkā 2021.gada 1.maijā. Prezidents izsludinot jauno Dzīvojamo telpu īres likumu ir pateicis,  ka nevar paļauties, ka ar likumīgi noslēgtu līgumu iegūtas tiesības pastāvēs neierobežotu laiku. Pēc ietekmīgas sabiedrības daļas pieprasījuma Saeima jebkuru civiltiesisku līgumu var vienkārši atcelt. Turpinot šādu praksi varam sagaidīt, ka pretēji Satversmes tiesas spriedumam pensionāriem var tikt atņemta uz mūžu piešķirtā pensija.

 Uldis Ģērmanis: atgādinājums Latviešiem


Uldis Ģērmanis
(1915-1997) - vēsturnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. 

 

12 tautas sapulcē ieceltie pārstāvji: 
Latvijas Brīvības Alianse , Biedrība “Par atbildību”, Vides aizsardzības klubs 

Rīgā, 2021. gada 05. martā

Pretenzija 

Par iespējamo noziedzīgo nolaidību un bezdarbību 

Ar šo Jūs varētu tikt apsūdzēta kaitējuma radīšanā, no kā Latvijas iedzīvotāji un  uzņēmēji cietuši un joprojām cieš rupji nesamērīgo un bez pierādījumu pamata noteikto  ierobežojošo pasākumu dēļ, kas paredzēti Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. 

Šajā kaitējumā Jūs varat kļūt līdzatbildīga kopā ar citiem nozares speciālistiem un  tā saucamajiem ekspertiem, jo, iespējams, esat pieļāvusi tīšu bezdarbību un nolaidību,  slēpjot patiesu informāciju un turpinot šo noziedzīgo nodarījumu, kā arī, iespējams,  esat noklusējusi būtiskus faktus un turpināt tos noklusēt. Jums kā nozares speciālistei  un profesionālim vajadzēja zināt un laicīgi brīdināt sabiedrību, ja valsts politika ir  balstīta uz krāpšanu un ārkārtas stāvoklis izsludināts uz nepatiesas informācijas  pamata, bet PCR Covid testi nevar kalpot par vienīgo pierādījumu slimības fakta  noteikšanā. Tādēļ pieļaujam, ka valstī ir nodarīts milzīgs kaitējums katram cilvēkam,  ekonomikai kopumā. Daudzi cilvēki nepamatotu ierobežojumu dēļ zaudējuši iztiku un  dzīvības. Noziedzīgas bezdarbības dēļ, slēpjoties aiz pretvalstiskiem un anti-konstitucionāliem politiskiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem  sabiedrībai radušies milzīgi zaudējumi, iznīcinātas vairākas nozares (tūrisms, pasākumi  u.c.) un Jums, iespējams, būs jāsedz zaudējumi, kas radušies iedzīvotājiem un  uzņēmējiem.

2017.gadā pieņemtais likums par ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu (5G) 

2015. gadā tika rosināta ātrdarbīga tīkla (5G) ieviešana. Projekts tika virzīts Ministru Kabinetā, bet to noraidīja. Tad komisija izveidoja savu, alternatīvo projektu. Projekta ieviešanas gaita un iesaistīto personu loks apstiprina praksi, komisijā veidot alternatīvos projektus. Satversmes 65 pantā paredzētās personas (MK, prezidents, komisijas, 5 deputāti, vēlētāji). 

Sekojoši, Saeima dara diskriminējoši un nepareizi, ka “savējiem” virza alternatīvos likumprojektus, turpretī naidīgi-agresīvi atsakās apspriest vēlētāju iesniegtos likumprojektus.

Koalīcijas līgums un šķelšanās pēc partiju piederības ir nelikumīgi, tie vērsti uz mērķi piesavināties budžeta naudu (deputāti pārkāpj Satversmi, kura aizliedz deputātiem un viņu radiem ņemt koncesijas).

Stenogrammas - tautas vietnieku viedoklis un balsojums ir viņu atbildība kas aprakstīta Civillikumā. Vietnieks pats no savas kabatas sedz zaudējumus par visu, ko ir sastrādājis bez īpašnieka apstiprinājuma.

1991.gada barikāžu 30.gadadienas atcerei - kā tas bija patiesībā

91.gada janvāra barikādēm veltītā piemiņas zīme pie LR Saeimas nama.

“Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.” (Džīns Šārps, nevardarbīgās pretošanās eksperts)

Ir izdots neskaitāms daudzums gan patiesu, gan ne tik patiesu atmiņu un varoņstāstu par barikāžu laika notikumiem. Savādi, bet lasot šīs poligrāfiski nevainojami noformētās, ar valsts finansējumu izdotās grāmatas un citas oficiālās publikācijas, brīžiem rodas iespaids, it kā tādas Tautas frontes vispār nebūtu bijis. Savukārt iepazīstoties ar tā laika LTF valdes - īsteno tā laika notikumu veidotāju atmiņām un oficiāliem dokumentiem, top skaidrs, ka kādam (kādiem) ir izdevīgi patiesos tautas kustības virzītājus nelaist pie vārda… Bet kam un kāpēc?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, atklājas arvien jauni politiski un cilvēciski aspekti. Ir savākts pietiekami daudz faktu un dokumentu, lai varētu laist klajā grāmatu ar patiesu tā laika atainojumu. Pretēji dažu viedoklim, šo rindiņu autore uzskata, ka patiesība jāatklāj, kamēr attiecīgā laikmeta vēstures veidotāji vēl ir dzīvo vidū. Piedāvātais materiāls ir tikai ieskice šajos notikumos. Iveta Kaķīte, žurnāliste




Sarunas daļa ar Paulu Timrotu no raidījuma Rezervēts 2. sezona 10. epizode

Jaunais 2020.gada dzīvojamo telpu īres likumprojekts pārkāpj tiesiskuma principus! 

Steidzami - jaunais īres likums izraisa daudz problēmu !! ES parlamenta noteica - mājoklis ir visa pamats, bez mājokļa jebkuras citas tiesības kļūst deklaratīvas.

Kas notiks ar denacionalizēto namu iedzīvotājiem, kad ar likumu tiks izbeigti esošie beztermiņa un ilgtermiņa līgumi. Skaidri redzams, ka jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts tiek gatavots to interesēs, kam mājoklis nav nepieciešams izdzīvošanai, bet līdzeklis kapitāla uzkrāšanai un pasīvo ienākumu iegūšanai. Vairāki šī likumprojekta punkti pārkāpj tiesiskuma principus. Anotācijā deklarē, ka mājokļa izīrēšana ir civiltiesiskas attiecības, bet stŗīdus situācijas prasa risināt kā komercdarbībā.
RE:CHECK Vai citur Eiropā referendumus ierosināt ir vieglāk? 
 

Nesen Saeimā izskatīta deputātu grupas iniciatīva samazināt nepieciešamo parakstu skaitu, lai ierosinātu tautas nobalsošanu. Deputāti minēja, ka pašreizējais nosacījums – desmitās daļas vēlētāju paraksti –  padara to savākšanu praktiski neiespējamu un līdz ar to sarežģī tautas iespējas paust savu viedokli. Partijām nepiederošā deputāte Karīna Sprūde arī minēja, ka citviet, piemēram, Šveicē, Polijā un Itālijā tas ir vieglāk. Tā ir tiesa, vienlaikus jāņem vērā, ka gan Latvijas kaimiņvalstīs, gan lielā daļā citu Eiropas valstu tautai rosināt referendumu ir sarežģītāk vai pat neiespējami.

Andrējs Krūmiņš: Tieslietu ministrijas priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa reformai. Lūk, pret ko protestē izkarot baltos karogus! 
 
Tieslietu ministrija 29.jūlijā nosūtīja Finanšu ministrijai, kā arī citām saskaņošanā iesaistītajām institūcijām precizētos priekšlikumus nekustamā īpašuma nodokļa reformai aicinot ieviest neapliekamo minimumu ‪100 000‬ eiro apmērā uz katru deklarēto personu, kā arī samazināt nodokli dzīvojamās apbūves zemei piecas reizes - no 1,5% līdz 0,3%.

Precizētie priekšlikumi paredz noteikt, ka neapliekamo minimumu nosaka uz katru deklarēto personu ‪100 000‬ eiro apmērā, bet vērtības atlikumam, ja tāds ir, piemēro samazinošo koeficientu 0,2.

Piemēram, ja mājokļa kadastrālā vērtība ir 80 000 eiro un tajā ir deklarējusies viena persona, nodoklis par mājokli nebūtu jāmaksā. Ja, piemēram, mājokļa vērtība ir ‪300 000‬ eiro un tajā deklarējušās divas personas, tad nodokli rēķinātu no 20 000 eiro. Minētais samazinošais koeficients darbotos tikai mājokļiem ar vērtību līdz ‪500 000‬ eiro.
Ivars Redisons: “Vara pieder tautai”- kādas ir izpildes sviras? 
Kā pulcēt suverēna daļu - 1/10 vēlētāju - kuri paraksta pieprasījumu rīkot tautas nobalsošanu / paraksta likumprojektu?
 
Vara pieder tautai – darbības formula
Bieži dzirdētais “vara pieder tautai” sāk reāli darboties tajā brīdī, kad sapulcējas 1/10 vēlētāju un paziņo: “mēs sasaucam tautas nobalsošanu”. 
No paziņošanas mirkļa sāk darboties likumdevējs-tauta, neviens nevar apstādināt likumdevēju – līdz suverēns ir teicis savu lēmumu. Suverēna gribas tulkotājs ir Centrālā vēlēšanu komisija, bet izpildītājs – pašvaldības (kuras apliecina parakstus). 
 
Tieši tāpēc notiek dažāds viltus un blēdības – neļaut, ka sanāk 1/10 vēlētāju, (154 868) kuri iedarbina mehānismu “tiešā lemšana” jeb “vara pieder tautai”. 
 
Protams, vajadzīgs papildu laiks - apziņot visus, atnākt uz tautas nobalsošanu. Suverēns ir dzīvi cilvēki, tie slimo, mirst… diena, kad varēs atnākt visi, nebūs nekad. Tautas nobalsošanas datumu izlemj Centrālā vēlēsanu komisija. 
Sveicam Jūs Latvijas valsts pastāvēšanai nozīmīgajos svētkos - Satversmes sapulces sasaukšanas 100.gadadienā!
 
Šodien aprit tieši gadsimts, kopš uz pirmo sēdi 1920.gada 1.maijā sanāca pirmais visu Latvijas pilsoņu brīvās vēlēšanās ievēlētais parlaments Latvijas Satversmes sapulce. Šodienas uzrunā Latvijas Prezidents norādīja, ka katram pilsonim ir iespēja un arī pienākums iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Latvija tiek pārvaldība koleģiāli, katram paužot savu vīziju, domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus.

"Demokrātijā mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās. Tikai no mūsu pašu zināšanām, prasmēm un lēmumiem ir atkarīgs, kāda tā būs. Demokrātijā ir svarīga katra pilsoņa iesaistīšanās un aktīva līdzdalība valstslietu kārtošanā."

Šajā dienā prezidents aicināja katram Latvijas pilsonim būt aktīvam un līdzdarbīgam valsts demokrātijā. Sekot līdzi notikumiem, iedziļināties problēmās, diskutēt ģimenēs un draugu lokā par valsts dzīves jautājumiem, kā arī pastāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes sekmīgai dalībai mūsu nākotnes izlemšanā.
 

Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” - Dialogam starp pilsoņiem un valdību!
 
Andrejs Lucāns: Kā mēs izdzēsām latviešu tautas esības prieku - labvēlīgai attīstībai, izaugsmei emocionāli motivējošs un virzošs dvēseles stāvoklis. 
Esības prieks - labvēlīgai attīstībai, izaugsmei emocionāli motivējošs un virzošs dvēseles stāvoklis.
 
Atklāta vēstule 13. Saeimas deputātiem un Valsts vadītājiem
 
Valsts prezidents Egils Levits: “Mana prioritāte ir rosināt, lai likumdošanas ceļā noteiktu latviešu vēsturisko zemju robežšķirtnes, definējot katra pagasta un mazpilsētas piederību noteiktai latviešu vēsturiskajai zemei – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai, kā arī likumā paredzot konkrētus valsts un vietējo pašvaldību uzdevumus šīs identitātes un piederības stiprināšanā,” izstrādāt un iesniegt “Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai” /DELFI, 24.03.2020./
Valsts prezidenta ierosinājumi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai 2020.gada 25.februārī
 
 Valsts prezidenta paziņojums Nr. 7, 
Par ierosinājumiem administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai.


Daru zināmu, ka esmu vērsis Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamiem likumprojekta "Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā" (Saeimas likumprojekts Nr. 539/Lp13) pilnveidojumiem pirms otrā lasījuma, kā arī atsevišķiem plašākiem jautājumiem, kas skar administratīvi teritoriālo reformu.

Parakstu vākšana 2020: tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem Pašvaldību likumiem 

Šobrīd sabiedrībā notiek karsti strīdi par administratīvo reformu , kas nākotnē ietekmēs ikviena cilvēka dzīvi valstī! Lielai daļai vēlētāju, joprojām nav skaidra sarežģītā parakstu vākšanas kārtība un informācijas nepietiekamība ir tā, kas attur Tautu no iespējas piedalīties, visai Latvijai svarīgu likumu pieņemšanā.
 
Prezidents ir apturējis (pirmo reizi kopš 2007.gada) grozījumus likumos par Pašvaldībām: “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” un “Grozījums likumā "Par pašvaldībām”. Likuma apturēšana nozīmē to, ka ir iedarbināts Satversmes 64. pants", un Likumdošanas vara valstī ir nodota Likumdevēja - tautas rokās.
 
Tagad tautai ir jāapstiprina, ka tā pieņem varu valstī savās rokās. Rosinot referendumu tauta pati grib izlemt svarīgo iedzīvotājiem jautājumu, kā notiks nākamībā dzīve un saimniekošana pagastos, novados un pilsētās - kur pašlaik autonomu lemšanu veic attiecīgās pašvaldības. Grozījumi likumos "Par pašvaldībām" un "ievada vērienīgas pārmaiņas Latvijas dzīvē, šiem diviem likumiem drīz sekos nākamo grozījumu pakete. .

Iespēja tautai lemt pašai likumus tiek dota reti, reizi desmit gados. Šī iespēja ir klāt!  

Ir pavērusies juridiska iespēja risināt ikdienas vajadzības ģimenēm, ārstiem, skolotājiem, uzņēmējiem, zemniekiem u.c. Satversmē noteiktajā kārtībā (64.- 65. panti): 

ja 1/10 vēlētāju (154 868) paraksta likumprojektu-vēlētāju uzdevumu Saeimai, bet Saeima šo vēlētāju uzdevumu nerisina, tad izsludina CVK tautas nobalsošanu. Vēlētāji paši pieņem likumu, kas atrisina vajadzību ! Kvorums - jāpiedalās pusei no balsojušo skaita 13.Saeimas vēlēšanās. 

Likums pieņemts, pusei atnākušo balsojot "par" [min. 211 232]. Likumprojektu parakstījušos ieskaita "par" balsīs.

Paraksti likumprojektu uzreiz - elektroniski latvija.lv/pv ! 

vai paraksti to klātienē, savas pašvaldības izpilddirekcijā. 

Ikvienam Latvijas vēlētājam ir jāuzzina par iespēju - pašam lemt sev svarīgas lietas, parakstot CVK atļautu likumprojektu-uzdevumu Saeimai. 

Kas izraisīja ārstu neapmierinātību? Ilze Aizsilniece: Par ētiku, algām un mediķiem 
 

Pagājušajā nedēļā man, ģimenes ārstam, politiķi ieteica sameklēt naudu budžetā. Tāpēc es trīs dienas pavadīju, lai izlasītu visu Budžeta likumu un tā paskaidrojumus 1. un 2. sējumu ar 500 lapaspusēm katrā. Mani secinājumi zemāk. 

Bet vēlos arī norādīt, ja ministrijām ir precīzāka informācija par konkrētajām budžeta pozīcijām un to patieso izlietojumu, tam būtu precīzi jāatspoguļojas dokumentā, jo tas ir likums un tā ir visu mūsu nauda – kopā 10 miljardi eiro.

Tevi sodīs, ja nepiekritīsi - Satversmē garantētās tiesības varēsi saņemt kā maksas pakalpojumu! Paredz sodīt biedrības Atvērtās Pārvaldības valdi.   
Tēzes:
1) budžetā ir jāpiešķir nauda 0,5 milj. euro Centrālai vēlēšanu komisijai, informēt visus Latvijas vēlētājus [iekšzemē 1 411 526, ārvalstīs 138 732] par iespēju iesniegt vēlētāju likumprojektus Saeimā (Satversmes 65., 78.panti).
2) jāsalīdzina līdz 2014. gadam pieņemto likumu atbilstība Satversmei - vai mērķi likumos atbilst valsts mērķiem Satversmei (18.06.2014). 
3) nedrīkst virzīt pārjaunošanai tādu likumu, par kuru uzsākta Satversmē paredzēta atcelšanas procedūra (CVK 19.09.2019. lēmums nr.72)
 

Ceturtdien, 31. oktobrī notika Tieslietu ministrijas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa pastāvīgās darba grupas sēde. Pēc nosaukuma tā ir šķietami mazsvarīga struktūra. Taču pēc ietekmes – grupa iesaka sodīt vai nesodīt – ir viens no tiem maziem zobratiņiem, kurš iegriež praktisko visas Latvijas valsts darbību: uz attīstību, vai bremzē uz leju.

Skatīja darba grupas sēdē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšlikumu ieviest sodus, grozot divus svarīgus likumus, kuri nodrošina vēlētāju pamattiesību izpildi, kuras garantē Satversme. Iesniedzējs KNAB saņēma no darba grupas vadības kritiku, ka iecerēti sodi ir pārāk bargi.

Projekti nebija saskaņoti ar Centrālo vēlēšanu komisiju un Tiesībsargu. Tieslietu ministrija ir pieaicinājusi darbam APK pastāvīgajā darba grupā pārstāvjus no prokuratūras u.c. resoriem, kā arī nevalstiskām organizācijām. Tādējādi, pastāv iespēja izrunāt un novērst kļūdas, ja tādas ir pieļāvis projekta sagatavotājs. Loģiski izriet jautājums - kāds ir paredzēto sodu leģitīmais mērķis?
 
KNAB bija iesniegusi saskaņošanai likumprojektu, kas ļautu uzlikt sodu līdz 1400 euro biedrības valdei, kura virza iesniegšanai Saeimā vēlētāju rosinātus divus likumprojektus, likumīgi reģistrētus Centrālajā vēlēšanu komisijā.
 
Tiesība iesniegt vēlētāju likumprojektus Saeimā ir noteikta Satversmes 65. pantā. Vēl šis pants tiesību iesniegt likumprojektus Saeimā piešķir- Valsts prezidentam, ministru kabinetam, Saeimas komisijām un pieciem deputātiem. Satversme neparedz partijas. Partijas nevar izmantot 65. panta tiesību. Piecu gadu laikā CVK ir reģistrēti 2 likumprojekti iesniegšanai Saeimā, tiem abiem virzītājs ir viena biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā”.
Klementijs Rancāns: Dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojekts tiek virzīts šauru grupējumu interesēs 
 
Likumprojektā “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums” par dalītā īpašuma izbeigšanu, kas atrodas Saeimā (12. un pašlaik 13 Saeimā) jau vairākus gadus, dzīvokļu īpašniekiem tiek piedāvāti divi varianti – “nepārtrauktas šausmas vai šausmīgas beigas”. Jābrīnās, ar kādiem paņēmieniem NA “demogrāfijas tēvi” risina demogrāfijas “veicināšanu”. Lai teiktais neizskatītos kā tukšvārdība vai kā sazvērestības teorija, apskatīsim pie kādiem apstākļiem NA 12. Saeimas Tieslietu ministrija sagatavoja un iesniedza Saeimā likumprojektu par zemes izpirkumu zem daudzdzīvokļu mājām un kādas summas ieplānots paņemt no tautas kabatas.
Leonards Inkins: Manipulācijas 
Emocijas ir loģikas ienaidnieks,
emocijas liedz domāt loģiski
un izdarīt saprātīgus secinājumus.
 
Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma manipulācijas ar citiem uzņēmumiem, pārdevēja manipulācijas ar pircējiem, mācītāju manipulācijas ar ticīgajiem un neticīgajiem, kā arī šeit neminētās – bija, ir un būs.

Tās var novērst, tikai mainot cilvēka vērtību kritērijus, pasaules skatījumus un uzvedības normas. Līdz tam mums katram ir jāizaug un līdz tam cilvēcei vēl tāls ceļa ejams. Tuvākajos simts gados tas, manuprāt, nenotiks. Mēs turpināsim viens ar otru manipulēt, citi manipulēs ar mums, un nebeidzamās manipulācijas ir mūsu dzīves neatņemama sastāvdaļa. Manipulācijas citam ar citu jau ir kļuvušas par normālām uzvedības normām.
 Profesionāļu solidaritātes biedrība
Latvijas Republikas Valsts Prezidentam Raimondam Vējonim
LŪGUMS 
veikt aktīvu rīcību Valsts un iedzīvotāju interesēs nominējot Ministru prezidenta kandidātu
 
 
Mūsu biedrībā vēršas daudzas personas, kuru ģimenēs radušās smagas sekas no ekonomiskās politikas laikā, kad Latvijas Ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš. Tiek pausta neizpratne par veidu, kādā tiek virzīta šī kandidatūra, un tiek izteikti lūgumi nepieļaut šīs personas atkārtotu nonākšanu Valsts vadībā.
 
CVK publicējusi vēlēšanu rezultātus pēc kuriem 811`733 (52,41 %) vēlētāju nav pārstāvēti Saeimā, bet 736`940 (47,59 %) vēlētājus Saeimā pārstāvošās 7 partijas (100 mandāti) nespēj vienoties par Valsts attīstības prioritātēm, kuras definētas Satversmes preambulā. Šajā situācijā 66 deputāti, jeb 2/3 Saeimas, kas ir Satversmē paredzētais skaits īpašu lēmumu pieņemšanai, pārstāv tikai 31,39 % (486`148) vēlētāju, kas faktiski ir mazākums un nedrīkst rīkoties Tautas vārdā, jo ir pretrunā Satversmes 2. pantam.
 
Valsts prezidents atbilstoši Satversmei pārstāv Tautas intereses un attiecīgi, lēmuma pieņemšanā Valsts prezidentam ir jāņem vērā plašas sabiedrības viedoklis un Satversmē deklarētie Valsts mērķi, nevis atsevišķu politiķu grupu ieteikumu. 
 
Partija Jaunā Vienotība ar niecīgu vēlētāju atbalstu 56`542 balsu (3,65% no 1`548`673 balsstiesīgo) prasa Valsts prezidentam uzdot viņiem veidot Valsts valdību Krišjāņa Kariņa vadībā, kurš nav Saeimas deputāts un kura kandidatūra vēlētāju balsošanai netika izvirzīta.
 
Ekonomikas ministra amatā laikā no 2004.gada 2.decembra līdz 2006.gada 7.aprīlim K.Kariņš izpelnījās asu kritiku par haotisku rīcību. Iespējami, kļūdas ekonomiskajā politikā veicināja un pastiprināja smagās 2008.gada ekonomiskās krīzes sekas Latvijā. Fakts, ka K.Kariņš nebija kandidātu sarakstā, liedza vēlētājiem iespēju apspriest viņa veikumu un vērtēt politisko atbildību. Savukārt, publiskajā telpā ir ziņas par neskaidriem darījumiem, kuri nav redzami deklarācijās un iespējami, veikti pretrunā ar Interešu konflikta aizlieguma likuma prasībām. Izskanējusī informācija ir tik kritiska, ka rodas šaubas, vai šai personai var tikt dota pielaide Valsts noslēpumam.
 
Zināmā mērā, partijas Jaunā Vienotība pašreizējā rīcība atgādina 2014.gada situāciju, kad aplinkus ceļiem Valsts vadībā nokļuva Solvita Āboltiņa, kuru partijas atbalstītāji bija visvairāk svītrojuši no saraksta. 
 
LR Satversme nosaka, ka vienīgi Valsts prezidents, un neviens cits, var aicināt sastādīt valdību. Neviens nedrīkst pieprasīt nominēt viņu valdības vadītāja postenim, atsaucoties uz kuluāru sarunās iegūtu atbalstu. Pašreizējā politiķu rīcība izvirzot premjera kandidātu ir pretrunā Satversmē noteiktajai kārtībai.
 
Lūdzam Valsts prezidentu nominēt citu kandidātu. Mūsuprāt, Latvijā ir daudz zinošu, aktīvu un godīgu cilvēku, kurus varētu virzīt šim amatam.
 
Lūdzam uzklausīt sabiedrības viedokli un izvirzīt kandidātu, kurš bauda sabiedrības uzticību un spēj saliedēt dažādu slāņu spēkus Satversmē paredzēto Latvijas Valsts mērķu sasniegšanai. 
 
Pielikumā: informācija no CVK pārskata par vēlētāju atbalstu partijām 13.Saeimas vēlēšanās.
Andris Bulis: Mēs tiekam čakarēti! 
 
Pēdējā laikā aizvien vairāk sabiedrībā populāri cilvēki, par platformu izmantojot savu sociālo tīklu profilus, nevairās aktīvi paust savu viedokli un sašutumu par notiekošo politiskajās aprindās, kā arī sabiedrībā aktuāliem notikumiem.
Māris Niklass: Neatkārtosim vēstures kļūdas... 
 
28.augusta LTV raidījumā “Viens pret vienu” Rundāles pils saimnieks Lancmaņa k-gs uz žurnālista Rēdera jautājumu: “Ko darīt vēlētājam ieraugot 16 partiju sarakstus?” nesteidzīgi atbildēja, ka politiskās vājības ir daļa no civilizācijas; un piesauca Periklu - Atēnu pilsētvalsts pārvaldītāju, kurš deklarēja, ka vairākums nosaka toni un tā ir demokrātija.  Līdz Periklam valdīja uzskats, ka  par sabiedrības  līderi var kļūt ar Dieva žēlastību un vara realizējama kā aizbildniecība pār līdzpilsoņiem. Perikla laikā -  ka vara izmantojama savu mērķu sasniegšanai ar tautas palīdzību.
 
 
Latvijas Kristīgā radio raidījums "Aktuāla Diskusija" 2017.gada 22.septembrī
Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs - LKR prezidents
Viesis: Ivars Redisons - Jurists, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzējs, biedrības “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” pārstāvis, „Sociālo Reformu biedrības” valdes priekšsēdētājs
 
 
 
 
Latvijas Kristīgā radio raidījums "Atklāti par patiesību" 2016.gada 2.septembrī. 
Raidījumu vada: Tālivaldis Tālbergs - LKR prezidents. 
Viesi: 
Ivars Redisons - "Sociālo reformu biedrības", valdes priekšsēdētājs,
Andars Ignacs - "Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā" pārstāvis,
Deniss Doroņins - Pāvilostas baptistu draudzes mācītājs.
Nobalso-paraksties par iniciatīvu internetā - https://www.latvija.lv/pv
 
 
 
Biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā” pārstāvji Ivars Redisons un Andars Ignacs. 05.dec.2015
Rīga TV24 Dienas personība ar Veltu Puriņu.
 
 
 
Rīga TV24 ar Veltu Puriņu. 
Studijas viesi: Ivars Redisons, Sociālo reformu biedrība; Sergejs Mahnovs, Latvijas juristu apvienība; Andris Millers, biedrība “Atvērtās Pārvaldības Partnerība Latvijā”.
Sarunas tēma: Saeimas deputātiem turpmāk jāatbild finansiāli par pieļautajām kļūdām.
 
Globālisms aptver visas cilvēces īpašuma aizsardzību pasaules mērogā, bet globalizācija nozīmē visu šo resursu ekspluatāciju
Globalizācijas radītā nabadzība un ANO pasākumi tās novēršanai
Velesanu_kampanu_metodika
Latviešu valodā šī ir pirmā grāmata, kas sniedz vispusīgas un nopietnas rekomendācijas partiju un apvienību priekšvēlēšanu kampaņu rīkotājiem un kandidātiem. Tā sniedz ieskatu, kā dažas partijas ar prasmīgu rīcību gūst vēlētāju atbalstu, un kāpēc citas neglābjami zaudē. Autoru kolektīva ieteikumi balstās uz nopietniem personīgiem pētījumiem.
Grāmatas 220 lappusēs izklāstītās zināšanas praktiski ir psiholoģiskais ierocis – kā manipulēt ar cilvēkiem, sabiedrisko domu, lai nokļūtu pie varas. Tieši tādēļ – kā uzsver grāmatas autori – ir svarīgi, kaut saturs it kā veltīts šauram lokam – lai par šiem paņēmieniem zinātu. Grāmata domāta ne tikai kandidātiem un kampaņu rīkotājiem, bet arī kā palīgmateriāls sabiedrisko zinātņu studentiem un pasniedzējiem un citiem praktiskās politikas interesentiem.